EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62014TN0058
Case T-58/14: Action brought on 27 January 2014 — Stührk Delikatessen Import v Commission
Lieta T-58/14: Prasība, kas celta 2014. gada 27. janvārī – Stührk Delikatessen Import/Komisija
Lieta T-58/14: Prasība, kas celta 2014. gada 27. janvārī – Stührk Delikatessen Import/Komisija
OJ C 129, 28.4.2014, p. 25–26
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
28.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 129/25 |
Prasība, kas celta 2014. gada 27. janvārī – Stührk Delikatessen Import/Komisija
(Lieta T-58/14)
2014/C 129/32
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Stührk Delikatessen Import GmbH & Co. KG (Marne, Vācija) (pārstāvis –J. Sparr, Rechtsanwalt)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Komisijas 2013. gada 27. novembra Lēmumu lietā AT.39633-garneles-C(2013)8286, galīgā redakcija, kas paziņots prasītājai 2013. gada 29. novembrī, ciktāl tas attiecas uz prasītāju; |
— |
pakārtoti, atcelt prasītājai noteikto naudas sodu pilnībā; |
— |
vēl pakārtoti, prasītājai noteiktā naudas soda apmēru samazināt un noteikt soda naudu, kas nepārsniedz 188 300 EUR; |
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja cita starpā apgalvo turpinājumā minēto.
— |
Komisija esot kļūdaini pieņēmusi, ka prasītāja bija vispārējas aizliegtas vienošanas Nīderlandē, Beļģijā, Francijā un Vācijā dalībniece, jo tā attiecībā uz pircēju Ziemeļvācijā esot ievērojusi tikai divu uzņēmumu ar ietekmi tirgū noteiktās cenu robežas un tādējādi tā esot bijusi vienīgi teritorijas ziņā un pēc būtības strikti ierobežotas, konkurencei pretējas vienošanās dalībniece. |
— |
Prasītāja apgalvo, ka tā neesot atbalstījusi Komisijas konstatētos citu dalībnieku nolīgumus par cenām un apjomu, kā arī par klientu sadali attiecībā uz tirgiem Nīderlandē, Beļģijā un Francijā un arī par tām neesot zinājusi. |
— |
Prasītāja apgalvo, ka Komisija esot tikai daļēji ņēmusi vērā pareizi konstatētos faktus un daļēji esot tos nepareizi novērtējusi attiecībā uz to datumu un saturu. Šajā ziņā prasītāja apgalvo arī, ka, nosakot naudas soda apmēru, neesot ņemti vērā daudzi atbildību mīkstinoši apstākļi. |
— |
Turpinājumā prasītāja pārstāv viedokli, ka Komisijas 2006. gada pamatnostādnes naudas soda noteikšanai un to piemērošana esot prettiesiska un pārkāpjot tiesiskās noteiktības principu, kā arī likumdevēja noteiktos soda naudas ietvarus. |
— |
Pakārtoti, prasītāja atsaucas uz to, ka Komisija strīdīgajā tiesvedībā būtiski esot atkāpusies no pamatnostādnēs naudas soda noteikšanai noteiktās metodikas. Tādējādi tā neesot ievērojusi saistības, ko, izdodot pamatnostādnes naudas soda noteikšanai, tā pati sev ir noteikusi un līdz ar to pārkāpusi tai piešķirto rīcības brīvību. Tālāk Komisija konkrētajā procedūrā esot patvaļīgi noteikusi soda naudas dalībniekiem, savukārt Komisijas konstatētās vispārējās vienošanās galvenajiem dalībniekiem un atbalstītājiem, neraugoties uz tās secināto par attiecīgo pārkāpumu smagumu, esot noteikusi lielākus samazinājumus nekā prasītājai. |