18.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 363/101

(1)

Padome 2002. gada jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 1338/2002 (2) noteica galīgo kompensācijas maksājumu 7,1 % apmērā Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1339/2002 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu 21 % apmērā Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes sulfanilskābes importam un galīgo antidempinga maksājumu 18,3 % apmērā Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam.

(3)

Komisija ar Lēmumu 2002/611/EK (4) pieņēma tādas cenu saistības attiecībā uz antidempinga un antisubsidēšanas pasākumiem, kas noteikti importam no Indijas, ko piedāvāja viens Indijas ražotājs eksportētājs, proti, Kokan Synthetics and Chemicals Pvt. Ltd (“Kokan”).

(4)

Pēc tam, kad Kokan bija brīvprātīgi atsaucis saistības, Komisija 2004. gada martā ar Lēmumu 2004/255/EK (5) atcēla Lēmumu 2002/611/EK.

(5)

Komisija ar Lēmumu 2006/37/EK (6) pieņēma Kokan piedāvātās jaunās cenu saistības gan attiecībā uz antidempinga, gan antisubsidēšanas pasākumiem, kas noteikti Indijas izcelsmes importam. Regula (EK) Nr. 1338/2002 un Regula (EK) Nr. 1339/2002 tika attiecīgi grozītas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 123/2006 (7).

(6)

Pēc pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1000/2008 (8) noteica antidempinga maksājumus ĶTR un Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam. Pēc termiņbeigu un starpposma pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1010/2008 (9) noteica galīgos kompensācijas maksājumus Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam un grozīja antidempinga maksājumu likmes, kas noteiktas Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam.

(7)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo galīgo kompensācijas pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (10) Komisija 2013. gada 1. jūlijā saņēma pieprasījumu veikt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 597/2009 (“pamatregula”) 18. pantu. Pārskatīšanas pieprasījumu iesniedza CUF – Quimicos Industriais (“pieprasījuma iesniedzējs” jeb “CUF”), kas ir vienīgais sulfanilskābes ražotājs Savienībā un kas tādējādi ražo 100 % Savienības ražošanas apjoma.

(8)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām, visticamāk, subsidēšana turpināsies un kaitējums Savienības ražošanas nozarei atkārtosies.

(9)

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2013. gada 16. oktobrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (11) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(10)

Komisija 2013. gada 16. oktobrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu par procedūras sākšanu (12) sāka arī termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (13) 11. panta 2. punktu attiecībā uz sulfanilskābes importu cita starpā ar izcelsmi Indijā.

(11)

Subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika posmam no 2010. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

(12)

Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, ražotājus eksportētājus Indijā, importētājus, zināmos iesaistītos lietotājus un eksportētājvalsts pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(13)

Vienīgā ieinteresētā persona, kura pieprasīja uzklausīšanu, ir vienīgais Savienības ražotājs, un tam piedāvāja šo iespēju.

(14)

Ņemot vērā Indijas ražotāju eksportētāju un Savienības nesaistīto importētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 27. pantu tika paredzēta atlase. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, minētās ieinteresētās personas tika lūgtas 15 dienu laikā no pārskatīšanas sākšanas pieteikties Komisijā un sniegt Komisijai informāciju, kas lūgta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(15)

Komisija saņēma divas atbildes uz atlases anketas jautājumiem no Indijas ražotājiem eksportētājiem. Tādēļ atlase netika izmantota.

(16)

Viens nesaistītais importētājs aizpildīja atlases veidlapu, tomēr tas nav importējis attiecīgo ražojumu no attiecīgās valsts un tādējādi nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tādēļ atlase netika izmantota.

(17)

Tā kā ir tikai viens Savienības ražotājs, atlase attiecībā uz Savienības ražotājiem netika izmantota.

(18)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanas un tās kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Komisija nosūtīja anketas vienīgajam Savienības ražotājam, diviem Indijas ražotājiem eksportētājiem, Indijas valdībai, zināmajiem importētājiem un lietotājiem Savienībā.

(19)

No diviem Indijas ražotājiem eksportētājiem tikai viens sniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Šis Indijas ražotājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja lielu daļu no kopējā Indijas eksporta uz Savienību.

(20)

Komisija Deli vizītes laikā arī apspriedās ar Indijas valdību, Mahārāštras valdību (GOM), Gudžarātas valdību (GOG) un Indijas Rezervju bankas pārstāvjiem (RBI).

(21)

Turklāt pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(22)

Attiecīgais ražojums ir sulfanilskābe, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2921 42 00 (Taric kods 2921420060). Sulfanilskābi iedala divās kategorijās, kuras nosaka atbilstīgi skābes tīrības pakāpei: tehniskā sulfanilskābe un attīrītā sulfanilskābe. Turklāt attīrīto sulfanilskābi dažkārt laiž tirgū kā sulfanilskābes sāli. Sulfanilskābi izmanto kā izejvielu optisko balinātāju, betona piedevu, pārtikas krāsvielu un speciālu krāsvielu ražošanā. Tika norādīts, ka ierobežotos daudzumos to izmanto arī farmācijas nozarē. Lai gan netiek apstrīdēts, ka abām kategorijām ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tādējādi to ražojumus var uzskatīt par vienu ražojumu, ir būtiski norādīt, ka saskaņā ar izmeklēšanas konstatējumiem praktiska savstarpēja aizstājamība ir ierobežota. Jo īpaši lietotāji, kas izmanto attīrīto sulfanilskābi, var izmantot tehnisko sulfanilskābi vien tad, ja tie paši to var attīrīt. Minētie lietotāji, kuriem nepieciešama vai kuri dod priekšroku tehniskai sulfanilskābei, teorētiski varētu izmantot attīrīto sulfanilskābi, taču, ņemot vērā cenu atšķirību (20–25 %), tas nav ekonomiski dzīvotspējīgs risinājums.

(23)

Sulfanilskābe ir izteikti plaša patēriņa prece un tās fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības ir identiskas neatkarīgi no tās izcelsmes valsts. Konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumiem, kurus savā iekšzemes tirgū un trešām valstīm ražo un pārdod Indijas ražotājs eksportētājs, kā arī ražojumiem, kurus Savienības ražotājs ražo un pārdod Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un pamatā vienāds izmantojums, un tādēļ tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta nozīmē.

(24)

No Indijas eksportētājiem sadarbojās tikai viens ražotājs eksportētājs. Ņemot vērā to, ka pārējie ražotāji nesadarbojās, kompensējamo subsīdiju summa bija jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem: tā uzņēmuma sniegtajām atbildēm, kas sadarbojās un eksportēja lielāko daļu Indijas eksporta uz Savienību, un uz Indijas iestāžu sniegto informāciju.

(25)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, tika izmeklētas šādas shēmas, ar kurām, iespējams, piešķir subsīdijas.

(26)

Iepriekš a), b), c), e), h), i), k) un l) apakšpunktā norādītās shēmas ir izstrādātas, balstoties uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un reglamentēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ar Ārējās tirdzniecības likumu Indijas valdība ir pilnvarota sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti “Ārējās tirdzniecības politikas” dokumentos, kurus ik pēc pieciem gadiem izdod Tirdzniecības ministrija un kuri tiek regulāri atjaunināti. Ārējās tirdzniecības politikas dokuments, kurš attiecas uz šīs izmeklēšanas PIP, ir Foreign Trade Policy 2009–2014 (“FTP 09–14”). Turklāt Indijas valdība dokumentā Handbook of Procedures, Volume I (“HOP I 09–14”) nosaka arī procedūras, kas reglamentē FTP 09–14. Dokuments Handbook of Procedures tiek regulāri atjaunināts.

(27)

Iepriekš d) apakšpunktā minētās ienākuma nodokļa atbrīvojuma shēmas pamatā ir 1961. gada Ienākuma nodokļa likums, ko katru gadu groza ar Finanšu likumu.

(28)

Reģionālās shēmas, kas minētas iepriekš f) un n) apakšpunktā, pārvalda Mahārāštras un Gudžarātas štatos, un to pamatā ir Mahārāštras valdības Rūpniecības, enerģētikas un nodarbinātības departamenta rezolūcijas un Gudžarātas valdības Rūpniecības un kalnraktuvju departamenta rezolūcijas.

(29)

Iepriekš g) apakšpunktā minētās eksporta kredītu shēmas pamatā ir 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A iedaļa, kas ļauj Indijas Rezervju bankai (RBI) sniegt norādījumus komercbankām eksporta kredītu jomā.

(30)

Iepriekš j) apakšpunktā minētās Nodokļu atmaksas shēmas pamatā ir 1962. gada Muitas likuma 75. iedaļa, 1944. gada Centrālā akcīzes likuma 37. iedaļa, 1994. gada Finanšu likuma 93.A un 94. iedaļa un 1995. gada Muitas, centrālo akcīzes nodokļu un nodokļu par pakalpojumiem atmaksas noteikumi. Atmaksas likmes tiek regulāri publicētas; PIP piemērojamās likmes bija 2012.–2013. gada Nodokļu atmaksas visas rūpniecības likmes (AIR), kas publicētas paziņojumā Nr. 92/2012-Cus.(N.T). FTP 09–14 4. nodaļā nodokļu atmaksas shēma tiek saukta arī par nodokļu atvieglojumu shēmu.

(31)

Konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, neatradās ne SEZS, ne EPZS. Tomēr ražotājs eksportētājs ir izveidots saskaņā ar EOUS, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas ir saņēmis kompensējamas subsīdijas. Tāpēc turpmāk tekstā sniegto aprakstu un novērtējumu attiecina tikai uz EOUS.

(32)

EOUS detalizētāks apraksts sniegts FTP 09–14 6. nodaļā un HOP I 09–14 6. nodaļā.

(33)

Izņemot uzņēmumus, kas nodarbojas tikai ar tirdzniecību, visus uzņēmumus, kuri principā veic visu saražoto preču vai pakalpojumu eksportu, var iekļaut EOUS. Lai atbilstu EOUS, rūpniecības uzņēmumiem jāsasniedz obligātās robežvērtības ieguldījumiem pamatlīdzekļos (10 milj. Indijas rūpiju).

(34)

EOUS var izvietot un izveidot jebkur Indijā.

(35)

Iesniegumā par EOUS statusu jāiekļauj sīka informācija par turpmākajos piecos gados paredzētajām darbībām, cita starpā par plānotajiem ražošanas apjomiem, prognozēto eksporta vērtību, importa prasībām un vietējām prasībām. Ja iestāde pieņem uzņēmuma pieteikumu, ar šo pieņemšanu saistītos noteikumus paziņo uzņēmumam. Vienošanās par to, ka uzņēmumu atzīst par atbilstīgu EOUS, ir spēkā piecus gadus. To var pagarināt uz nākamajiem periodiem.

(36)

Saskaņā ar FTP 09–14 obligāts pienākums saistībā ar EOUS ir gūt neto valūtas ieņēmumus, t. i., atskaites periodā (pieci gadi) kopējai eksporta vērtībai jāpārsniedz importēto preču kopējā vērtība.

(37)

EOUS struktūras ir tiesīgas saņemt šādas koncesijas:

(38)

Struktūras, kas darbojas saskaņā ar šīm shēmām, tiek pakļautas muitas ierēdņu uzraudzībai saskaņā ar Muitas likuma 65. iedaļu.

(39)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskata izmeklēšanas perioda pirmajos četros mēnešos darbojās saskaņā ar EOUS. 2013. gada 6. februārī tika nosūtīta oficiāla vēstule par atteikšanos no shēmas. Tādējādi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uzņēmums izmantoja šo shēmu, tikai lai saņemtu centralizētā tirdzniecības nodokļa atmaksu. Izmeklēšanā atklāja, ka attiecīgais ražotājs eksportētājs neizmantoja priekšrocības, ko sniedz atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un akcīzes nodokļiem par iepirkumiem vietējā tirgū, un, lai saņemtu nodokļa daļēju atmaksu par degvielu, kas iepirkta no naftas uzņēmumiem iekšzemes tirgū.

(40)

Centralizētā tirdzniecības nodokļa atmaksa veido subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Valdība zaudē ieņēmumus, kas tai pienāktos, ja šīs shēmas nebūtu, turklāt EOUS gūst priekšrocības pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē, jo centralizētā tirdzniecības nodokļa atmaksas rezultātā tiek uzlabota uzņēmuma likviditāte. Saskaņā ar likumu subsīdijas ir atkarīgas no eksporta rezultātiem, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu tās uzskatīja par konkrētām un kompensējamām subsīdijām. Lai varētu izmantot šādus stimulus, saskaņā ar FTP 09–14 6.1. punktu EOUS eksporta mērķis ir obligāts nosacījums (conditio sine qua non).

(41)

Subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz centralizēto tirdzniecības nodokli, kas atmaksāts par precēm, kuras pārskatīšanas izmeklēšanas periodā iegādātas vietējā tirgū. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa ir sadalīta, ņemot vērā kopējo eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgais saucējs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirta, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Tādējādi iegūtā subsīdijas starpība bija 1,4 %.

(42)

Tika apstiprināts, ka DEPBS ir faktiski atcelta no 2011. gada 30. septembra, proti, pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

(43)

EPCGS sīkāks apraksts sniegts FTP 09–14 5. nodaļā un HOP I 09–14 5. nodaļā.

(44)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neguva priekšrocības saskaņā ar EPCGS. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

(45)

Tika apstiprināts, ka ITES ir atcelta no 2011. gada aprīļa, proti, pirms pārskatīšanas izmeklēšanas perioda. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

(46)

Šīs shēmas sīkāks apraksts sniegts FTP 09–14 4.1.3.1.–4.1.14. iedaļā un HOP I 09–14 4.1.–4.30. iedaļā.

(47)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neguva priekšrocības saskaņā ar AAS. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

(48)

Lai veicinātu ražošanas nozaru izveidi štata mazāk attīstītajās teritorijās, Mahārāštras valdība, izmantojot shēmu, ko parasti dēvē par “Komplekso stimulēšanas shēmu” (PSI), kopš 1964. gada ir piešķīrusi stimulus jaunām ražotnēm, kas tiek izveidotas štata jaunattīstības reģionos. Šo shēmu kopš ieviešanas vairākkārt grozīja, un PIP bija spēkā divas PSI shēmas: PSI 2007 (kas bija spēkā līdz 2013. gada aprīlim) un PSI 2013. Mahārāštras valdības PSI ietver vairākas apakšshēmas, no kurām galvenās ir: i) dāvināšanas nodokļa (octroi)/reģistrēšanas nodokļa atmaksa, ii) atbrīvojums no elektroenerģijas nodokļa, iii) atbrīvojums no vietējā tirdzniecības nodokļa vai tā atlikšana, iv) procentu subsīdija jaunām struktūrām un v) konkrēti piešķīrumi maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai veiktu tehnoloģiskus atjauninājumus. Izmeklēšanā atklāja, ka vienīgā apakšshēma, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izmantoja ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, bija shēma, saskaņā ar kuru tiek atlikts tirdzniecības nodoklis (sk. iepriekš iii) punktu) un kas bija iestrādāta PSI 2001, bet nesamaksātais tirdzniecības nodoklis daļēji bija iegrāmatots pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(49)

Lai panāktu atbilstību, uzņēmumiem parasti jāveic ieguldījumi štata mazāk attīstītās teritorijās (kas atbilstoši to ekonomiskajai attīstībai ir klasificētas kategorijās, piemēram, mazāk attīstītas teritorijas, mazattīstītas teritorijas un vismazāk attīstītas teritorijas), izveidojot jaunu ražotni vai veicot lielapjoma kapitālieguldījumu esošās ražotnes paplašināšanā vai diversifikācijā. Galvenais kritērijs stimulu summu noteikšanai ir tās teritorijas klasifikācija, kurā atrodas vai tiks izveidots uzņēmums, un ieguldījumu apjoms.

(50)

Atbilstības sertifikātā, ko ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, izdevusi MV, bija noteikts, ka saskaņā ar tirdzniecības nodokļa atlikšanas apakšshēmu uzņēmumam ir tiesības atlikt štata tirdzniecības nodokļu maksājumu, ko iekasē par pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū.

(51)

Ar PSI tirdzniecības nodokļa atlikšanas apakšshēmu Mahārāštras valdība piešķir subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Šī apakšshēma ir Mahārāštras valdības finansiālais ieguldījums, jo ar šo koncesiju tā atliek nodokļu ieņēmumus, kas citādi tiktu saņemti. Šādas nodokļu atlikšanas rezultātā uzņēmums gūst priekšrocības, jo tādējādi tiek uzlabota uzņēmuma likviditāte.

(52)

Šī apakšshēma ir pieejama tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir veikuši ieguldījumus konkrētās ģeogrāfiskās teritorijās, kuras ir Mahārāštras štata jurisdikcijā. Tā nav pieejama uzņēmumiem, kas atrodas ārpus šīm teritorijām. Priekšrocību līmenis atšķiras atbilstīgi attiecīgajai teritorijai. Šī shēma atbilstīgi pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktam un 4. panta 3. punktam ir konkrēta, tādēļ tā ir kompensējama.

(53)

Uzskata, ka saskaņā ar shēmas atlikšanas nosacījumu štata tirdzniecības nodokļa atliktais apjoms, kas maksājams pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās, ir vienāds ar tāda paša apjoma bezprocenta aizdevumu, ko piešķīrusi Mahārāštras valdība. Tādējādi ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, priekšrocības aprēķinātas, izmantojot procentu likmi, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uzņēmums maksāja par līdzīgu komercaizdevumu.

(54)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu (skaitītājs) kā piemērotu saucēju pieskaitīja uzņēmuma kopējam apgrozījumam, ko tas sasniedza pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(55)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, subsīdijas summa, ko saskaņā ar šo shēmu saņēmis uzņēmums, ir 1,1 %.

(56)

Tika apstiprināts, ka pēc ECS grozījumiem (2010. gada jūlijā attiecībā uz eksporta kredītiem Indijas rūpijos un 2012. gada maijā attiecībā uz eksporta kredītiem ārvalstu valūtās) preferenciālo eksporta kredītu procentu likmes šīs shēmas satvarā principā tika atceltas (izņemot ierobežotam rūpniecības nozaru skaitam). Tā kā attiecīgā ķīmijas rūpniecības nozare netika konstatēta to nozaru sarakstā, uz kurām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecās procentu likmju subsīdijas, šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

(57)

Šīs shēmas sīkāks apraksts sniegts FTP 09–14 3.15. iedaļā un HOP I 09–14 3.9. iedaļā.

(58)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neguva priekšrocības saskaņā ar FPS. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

(59)

Šīs shēmas sīkāks apraksts sniegts FTP 09–14 4.2.1.–4.2.7. iedaļā un HOP I 09–14 4.31–4.36. iedaļā.

(60)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neguva priekšrocības saskaņā ar DFIA. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

(61)

DDS sīkāks apraksts sniegts 1995. gada Muitas un centralizēto akcīzes nodokļu atmaksas noteikumos (Custom & Central Excise Duties Drawback Rules 1995), kas grozīti ar turpmākiem paziņojumiem.

(62)

Visi ražotāji eksportētāji vai tirgotāji eksportētāji ir atbilstīgi šai shēmai.

(63)

Atbilstīgie eksportētāji var pieteikties uz atmaksas summu, ko aprēķina procentos no to ražojumu FOB vērtības, kuri eksportēti saskaņā ar šo shēmu. Indijas iestādes ir noteikušas atmaksas likmes vairākiem ražojumiem, tostarp attiecīgajam ražojumam. Tās nosaka, pamatojoties uz ražojuma ražošanā izmantoto izejmateriālu vidējo daudzumu vai vērtību un par izejmateriāliem samaksāto nodokļu vidējo summu. Tās piemēro neatkarīgi no tā, vai importa nodokļi ir vai nav faktiski samaksāti. DDS likme attiecīgajam ražojumam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 4 % no FOB vērtības.

(64)

Lai panāktu atbilstību šai shēmai, uzņēmumam jāveic eksporta darbība. Kad nosūtīšanas informāciju ievada muitas serverī (ICEGATE), norāda, ka eksports notiek saskaņā ar DDS, un tiek neatgriezeniski noteikts DDS apjoms. Kad nosūtītājs uzņēmums ir iesniedzis vispārējo eksporta formulāru (EGM) un muitas iestāde ir pārliecinājusies, ka informācija šajā dokumentā sakrīt ar sūtījuma rēķina datiem, ir izpildīti visi nosacījumi, lai atļautu veikt atmaksu vai nu ar tiešu maksājumu eksportētāja bankas kontā, vai ar čeku.

(65)

Eksportētājam arī jāiesniedz eksporta ienākumu pierādījums – bankas realizācijas sertifikāts (BRC). Šo dokumentu var iesniegt pēc tam, kad atmaksas summa ir izmaksāta, taču Indijas valdība atgūst izmaksāto summu, ja eksportētājs neiesniedz BRC noteiktā termiņā.

(66)

Atmaksāto summu drīkst izmantot jebkādam mērķim.

(67)

Tika konstatēts, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem nodokļu atmaksas summu var iegrāmatot pēc uzkrājumu principa kā ienākumus darījumu kontā.

(68)

Tika konstatēts, ka Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pēc atteikšanās no EOUS izmantoja DDS.

(69)

DDS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļu atmaksas summa ir Indijas valdības finansiāls atbalsts, jo tas izpaužas kā tiešs Indijas valdības veikts līdzekļu pārskatījums. Turklāt nodokļu atmaksas summa nodrošina priekšrocības eksportētājam, jo tiek uzlabota tā likviditāte.

(70)

Turklāt saskaņā ar likumu DDS ir atkarīga no snieguma eksporta jomā, tādēļ saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu šo shēmu uzskata par konkrētu un kompensējamu.

(71)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) paredzētajiem stingrajiem noteikumiem.

(72)

Nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti importa nodokļa maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot eksportētājs var izmantot DDS priekšrocības neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu priekšrocības, pietiek ar to, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad DDS piedāvātās priekšrocības var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem.

(73)

Tas apstiprināts arī Indijas valdības Apkārtrakstā Nr. 24/2001, kurā skaidri noteikts, ka “[nodokļu atmaksas likmes] nav saistītas ar faktisko izejmateriālu patēriņa veidu un faktisko ietekmi uz konkrēta eksportētāja izejmateriāliem vai atsevišķiem sūtījumiem (..)”, un norāda reģionālajām iestādēm, ka “vietējās nodaļas nedrīkst pieprasīt eksportētājiem, kuri iesniedz nodokļu atmaksas pieprasījumus, nekādus pierādījumus par faktiski samaksātiem nodokļiem par importētiem vai iekšzemes tirgū iegādātiem izejmateriāliem”.

(74)

Ņemot to vērā, tiek secināts, ka DDS ir kompensējama.

(75)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju summu aprēķināja saņēmējam piešķirto priekšrocību izteiksmē, kas saskaņā ar konstatēto ir pastāvējušas izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst priekšrocības tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Tajā brīdī Indijas valdībai ir jāizmaksā atmaksas summa, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā cita starpā norādīta atmaksas summa, kas piešķirama par šo eksporta darījumu, Indijas valdība vairs nevar lemt piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts par lietderīgu saskaņā ar DDS gūtās priekšrocības vērtēt kā atmaksas summas, kas nopelnītas eksporta darījumos saskaņā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(76)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu attiecināja uz visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(77)

Ievērojot iepriekš minēto, subsīdijas likme, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta Indijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, ir 0,6 %.

(78)

Šīs shēmas sīkāks apraksts sniegts FTP 09–14 3.14. iedaļā un HOP I 09–14 3.8. iedaļā.

(79)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neguva priekšrocības saskaņā ar FMS. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

(80)

Šīs shēmas sīkāks apraksts sniegts FTP 09–14 3.16. iedaļā un HOP I 09–14 3.10. iedaļā.

(81)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neguva priekšrocības saskaņā ar SHIS. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

(82)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, neguva priekšrocības saskaņā ar Indijas valdības vai reģionālo valdību kapitāla iepludināšanas shēmām. Tādēļ šīs shēmas turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

(83)

Tika apstiprināts, ka ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, nav saistītu uzņēmumu vai ražotņu Gudžarātas štatā. Tādēļ GOG reģionālo shēmu turpmākā analīze šajā izmeklēšanā nebija vajadzīga.

(84)

Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatētā kompensējamo subsīdiju summa, kas izteikta ad valorem, ražotājam eksportētājam, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir 3,1 %.

Kokan Synthetics & Chemicals Pvt. Ltd

(85)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja lielāko daļu Indijas eksporta uz Savienību. Nebija pieejama informācija par to, ka pārējo ražotāju eksportētāju subsidēšanas līmenis būtu zemāks.

(86)

Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā subsidēšana varētu turpināties.

(87)

Saskaņā ar konstatējumiem, lai gan noteiktā subsīdijas starpība termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā bija zemāka par to, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, attiecīgā ražojuma ražotājs eksportētājs no Indijas, kas sadarbojās, turpināja gūt priekšrocības, ko Indijas iestādes nodrošināja ar kompensējamo subsidēšanu. Nekas neliecina, ka tuvākajā nākotnē tiks atcelta DDS – svarīgākā programma, ko patlaban izmanto pēc atteikšanās no EOUS. Šādos apstākļos ir skaidrs, ka attiecīgā ražojuma eksportētājs arī nākotnē turpinās saņemt kompensējamās subsīdijas.

(88)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja tikai viens Savienības ražotājs, kas tādējādi ražo 100 % Savienības ražošanas apjoma un pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē veido Savienības ražošanas nozari.

(89)

Patēriņu Savienības tirgū noteica, izmantojot šādu pamatu:

(90)

Lai ievērotu komercinformācijas konfidencialitāti, informācija par Savienības ražošanas nozari bija jāindeksē, ņemot vērā to, ka Savienības ražošanas nozare ir tikai viens ražotājs un ka ir tikai viens ASV ražotājs eksportētājs.

1. tabula

Patēriņš Savienības tirgū

(91)

Kā liecina izmeklēšana, sulfanilskābes tirgus attiecīgajā periodā uzrādīja pakāpenisku pieaugumu (līdz PIP beigām tas palielinājās par 14 %).

(92)

Indijas izcelsmes importa apjoms šajā periodā samazinājās par 48 %, un tirgus daļa vienlaikus samazinājās par 54 %.

(93)

Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma vidējā cena 2011. gadā samazinājās (par 21 %) un kopš tā laika pakāpeniski palielinājās, bet joprojām bija zemāka par 2010. gada cenu līmeņiem (par 8 %).

(94)

Izmeklēšanā konstatēja, ka ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, cenas nebija zemākas par Savienības ražotāja cenām. Lai ievērotu komercinformācijas konfidencialitāti, nevar atklāt precīzu rezultātu, bet cenu samazinājums konstatēts no –20 % līdz –40 %.

(95)

Ņemot vērā piezīmes, ko pēc informācijas izpaušanas sniedza Savienības ražotājs, Komisijai lūdza aprēķināt cenu samazinājumu atlikušajam Indijas importa apjomam, pamatojoties uz Eurostat datiem. Saskaņā ar šiem datiem, cenu samazinājums attiecīgajam importam netika konstatēts, tādēļ var apstiprināt iepriekš 94. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

(96)

Izņemot trīs nenozīmīgus darījumus (divi darījumi 2010. un 2011. gadā no Šveices un viens darījums 2012. gadā no Malaizijas), attiecīgajā periodā viss imports no trešajām valstīm bija no ĶTR un ASV.

5. tabula

Sulfanilskābes imports no citām trešām valstīm

(97)

Laikposmā no 2010. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ĶTR izcelsmes importa apjomi samazinājās par 99 % un to tirgus daļa šajā pašā periodā arī samazinājās par 99 %.

(98)

ĶTR sulfanilskābes importa vidējā cena 2011. gadā nedaudz samazinājās (par 8 %), bet pēc tam tai bija tendence augt, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika novērots tās straujš kāpums (par 64 %).

(99)

ASV sulfanilskābes importa apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās attiecīgi par 199 % un 88 %. Tā kā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa tajā pašā periodā saglabājās salīdzinoši nemainīga, Ķīnas un Indijas eksportētāju tirgus daļu pārņēma ASV imports.

(100)

ASV importa cenu līmeņi attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabili un bija tādā pašā diapazonā kā Savienības ražotāja cenas. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ASV importa cenu samazinājums netika konstatēts.

(101)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības pārbaude ietvēra visu to ekonomisko faktoru novērtējumu, kuri bija saistīti ar Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(102)

Lai ievērotu komercinformācijas konfidencialitāti, informācija par vienīgo Savienības ražotāju bija jāindeksē.

(103)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija par 7 % lielāks par reģistrēto līmeni attiecīgā perioda sākumā. Savienības ražošanas nozares jauda attiecīgajā periodā nemainījās, tādēļ jaudas izmantojuma rādītājs mainījās tāpat kā ražošanas apjoma rādītājs, proti, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas palielinājās par 7 %.

(104)

Jānorāda, ka, izņemot 2011. gadu, Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojuma līmenis attiecīgajā periodā bija apmierinošs, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas bija optimāls.

(105)

Pēc informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka visa attiecīgā perioda laikā tā panāca optimālus jaudas izmantojuma rādītājus vien PIP, kas liecina, ka tās pavisam nesenā atveseļošanās ir ļoti nestabila.

(106)

Šī piezīme par Komisijas novērtējumu nemaina iepriekš 104. apsvērumā izklāstītos secinājumus, kas nekādā veidā nav pretrunā Savienības ražošanas nozares piezīmēm.

(107)

Savienības ražošanas nozares gada beigu krājumu līmenis 2011. gadā strauji palielinājās, pēc tam tendence bija lejupejoša, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām saglabājās par 71 % lielāks par 2010. gada līmeni. Jebkurā gadījumā, pamatojoties uz ražošanas apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, krājumi perioda beigās ir mazāki par viena mēneša ražošanas apjomu.

(108)

Salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu Savienības ražošanas nozares reģistrētie pārdošanas apjomi palielinājās par 4 %. 2011. gadā bija vērojams ļoti straujš samazinājums, kam pēc tam sekoja pakāpenisks pieaugums.

(109)

Izņemot 2011. gadu, kad tāpat kā pārdošanas apjomi samazinājās arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa, tirgus daļas ziņā Savienības ražošanas nozares rādītāji attiecīgajā periodā vērtējami kā stabili. Turpmākajos gados pārdošanas apjomi un tirgus daļa pieauga. Neraugoties uz to, ka Savienības ražotāja tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nedaudz mazāka par 2010. gada līmeni, jānorāda, ka Savienības ražošanas nozarei izdevās gūt labumu no Savienības patēriņa pieauguma un attiecīgajā periodā tai bija dominējošs stāvoklis Savienības tirgū.

(110)

Pēc informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare norādīja, ka tās tirgus daļa ir ļoti nestabila, ņemot vērā to, ka sulfanilskābe ir izejviela un ka pieprasījumu pēc tās nosaka cenas, un kā piemēru minēja 2011. gadu, kad Savienības ražošanas nozares tirgus daļa strauji samazinājās.

(111)

Šajā sakarībā jāuzsver, ka tirgus daļas zaudējums 2011. gadā sakrita ar Savienības ražotāja cenu pieaugumu, kas nebija saskaņā ar attiecīgā laika tirgus tendencēm. Vēl jo vairāk izmeklēšanā konstatēja, ka importa cenas no visām valstīm 2011. gadā samazinājās par 5–20 %. Jānorāda arī, ka saskaņā ar statistikas datiem tirgus daļu, ko zaudēja Savienības ražošanas nozare, galvenokārt ieņēma ASV importētājs.

(112)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %, kas bija saistīts ar pamatizejvielas (anilīna) izmaksu pieauguma novirzīšanu.

(113)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nodarbinātība, izsakot to ar pilnslodzes ekvivalentu, palielinājās par 17 %. Vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās; pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tās bija par 16 % lielākas nekā 2010. gadā. Tā kā ražošanas apjoms palielinājās vien par 7 % (sk. 103. apsvērumu), darba ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %.

(114)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecībā uz līdzīgo ražojumu attiecīgajā periodā samazinājās, un tā bija nedaudz zemāka par Savienības ražošanas nozares vēlamo optimālo līmeni, tomēr ir svarīgi norādīt, ka tā tomēr saglabājās pozitīva visā attiecīgajā periodā.

(115)

Rentabilitātes samazinājums galvenokārt skaidrojams ar vidējo ražošanas izmaksu pieaugumu (par 20 % no 2010. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam), ko nebija iespējams pilnībā kompensēt ar pārdošanas cenu pieaugumu par 12 % (sk. 112. apsvērumu).

(116)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare 2010. gadā nevarēja veikt ieguldījumus. Pēc tam no 2011. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ieguldījumi komercdarbībā sulfanilskābes jomā samazinājās par 43 %, un to summu absolūtā izteiksmē var uzskatīt par mazu; ieguldījumi galvenokārt bija saistīti ar tehnisko apkopi. Šie konstatējumi ir saskaņā ar konstatējumiem par ienākumu no ieguldījumiem un zemo rentabilitāti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(117)

2011. un 2012. gadā ienākumam no ieguldījumiem bija tieši tā pati tendence kā rentabilitātei. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ienākums no ieguldījumiem pieauga un sasniedza tādu pašu līmeni kā 2010. gadā, jo no 2012. gada līdz pārskata izmeklēšanas periodam palielinājās rentabilitāte.

(118)

Naudas plūsmas tendence bija mainīga, tomēr visā attiecīgajā periodā saglabājās pozitīva. Naudas plūsma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 18 % salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni. Savienības ražošanas nozare nav ziņojusi par grūtībām piesaistīt kapitālu attiecīgajā periodā.

(119)

Kā secināts 84. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatētā subsīdijas starpība nebija būtiska, lai gan tā bija virs de minimis robežvērtības.

(120)

Ņemot vērā to, ka palielinājās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi un cenas un pieauga jaudas izmantojuma rādītājs, var secināt, ka pasākumi bijuši veiksmīgi un ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā ir atguvusies no iepriekšējās subsidēšanas sekām. Daži kaitējuma rādītāji, piemēram, rentabilitāte un tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pasliktinājās, taču to nevar attiecināt uz importu no attiecīgās valsts, ņemot vērā tā ļoti zemo līmenī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Jebkurā gadījumā kaitējuma rādītāji, kas mainījās negatīvi, joprojām liecina par stabilu Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(121)

Izmeklēšanā konstatēja, ka attiecīgā ražojuma imports no Indijas ir samazinājies līdz ļoti zemam līmenim. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saglabājās diezgan stabila, un attiecīgās valsts zaudēto tirgus daļu ieņēma ASV izcelsmes imports tādā cenu līmenī, kas līdzinās Savienības ražošanas nozares cenu līmenim. Savienības ražošanas nozare spēja palielināt pārdošanas apjomus un vidējās pārdošanas cenas un panākt gandrīz optimālus jaudas izmantojuma rādītājus.

(122)

Kā paskaidrots 120. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļas un rentabilitātes nelielo samazinājumu nevar saistīt ar Indijas importu.

(123)

Tāpēc tiek secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums.

(124)

Lai gan Savienības ražošanas nozare ir sniegusi tādas vairākas piezīmes par kaitējuma analīzi, kas iztirzātas 95., 105., 106., 110. un 111 apsvērumā., tā piekrita vispārējam secinājumam par to, ka PIP tai nav nodarīts būtisks kaitējums.

(125)

Lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ir svarīgi norādīt, ka optimāla jaudas izmantojuma apstākļos, kas panākti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Savienības ražošanas nozare nespēj apmierināt Savienības kopējo pieprasījumu, tādējādi ievērojama daļa Savienības patēriņa jāsedz ar importu.

(126)

Turklāt Savienības ražošanas nozare ražo tikai attīrīto sulfanilskābi, kas nozīmē, ka lietotājiem, kuri savā ražošanas procesā dod priekšroku tehniskai sulfanilskābei, jāizvēlas imports.

(127)

Turklāt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija stabila, un pārdevumi tika veikti vairākiem ilgtermiņa klientiem. Izmeklēšanā konstatēja, ka dažiem sulfanilskābes piegādātājiem jāveic stingra un dārga sertificēšanas/pārbaudes procedūra, kas sarežģī piegādātāju maiņu.

(128)

Šajā sakarībā, lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi tiks izbeigti, saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu tika analizēta Indijas importa ietekme uz Savienības tirgu un Savienības ražošanas nozari.

(129)

Kā secināts iepriekš 84., 85. un 87. apsvērumā, Indijas izcelsmes importētajai sulfanilskābei joprojām tiek nodrošinātas un visticamāk arī nākotnē tiks nodrošinātas subsidēšanas priekšrocības.

(130)

Vienlaikus izmeklēšanas konstatējumi norāda uz to, ka Indijas izcelsmes subsidētais imports neizraisīs kaitējuma atkārtošanos Savienības ražošanas nozarei. Šī argumentācija pamatojas uz šādiem faktoriem:

(131)

Izmeklēšanā nav konstatēts, ka Indijā ir liela neizmantotā jauda.

(132)

Savienības ražošanas nozare apstrīdēja šo konstatējumu, jo īpaši apgalvojot, ka, pieaugot Ķīnas ražojumu tirgus daļai Indijas tirgū, neizmantotā jauda Indijā visticamāk palielināsies, tādējādi eksportēšanas stimuls kļūs lielāks.

(133)

Šajā sakarība Komisija norāda, ka lielākais zināmais Indijas sulfanilskābes ražotājs eksportētājs 2013. gadā atteicās no Export Oriented Unit statusa (EOU jeb uz eksportu orientētu struktūra, sk. 39. apsvērumu), jo tas plānoja palielināt pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū. EOU shēmas nosacījumi būtiski ierobežoja minētos pārdošanas darījumus. Uzņēmums apstiprināja, ka tas neizjūt Ķīnas konkurentu spiedienu un ka Indijas tirgus attīstības perspektīvas ir labas. Tādēļ nav iemesla pieņemt, ka, ievērojot iespējamo Ķīnas spiedienu uz Indijas tirgu, Indijas ražotāju esošā vai nākotnes neizmantotā jauda tiks novirzīta uz Savienības tirgu.

(134)

Attiecībā uz Indijas eksportētāju cenu politiku iepriekš 94. un 95. apsvērumā konstatēts, ka ne tikai ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, bet arī pārējie Indijas eksportētāji tirgoja par cenām, kuras PIP nebija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenu līmeni.

(135)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka Kokan noteica eksporta cenas, ievērojot cenu saistības, un ka tādēļ šis uzņēmums nebija reprezentatīvs pārējiem Indijas ražotājiem eksportētājiem. Komisija norāda, ka Kokan cenas attiecīgajā periodā bija ievērojami augstākas par minimālo importa cenu (MIC), kas noteikta saistībās. Attiecībā uz pārējiem Indijas eksportētājiem saskaņā ar Eurostat datiem to vidējās eksporta cenas PIP bija vēl lielākas. Tas nozīmē, ka Indijas eksportētāju cenas, tostarp Kokan cenas, bija pamatotas ar tirgus situāciju, nevis ar cenu saistībām.

(136)

Savienības ražošanas nozare norādīja arī uz to, ka, neraugoties uz pamatizejvielas (benzola) cenu pieaugumu par vairāk nekā 40 % attiecīgajā periodā, Indijas izcelsmes importa cenas tajā pašā periodā samazinājās par 8 %. Izmeklēšanā konstatēja, ka, neraugoties uz to, ka ir palielinājusies sulfanilskābes pamatizejvielas izmaksas, tās salīdzinoši augstais cenu līmenis Savienības tirgū radīja cenu samazināšanās iespējas. Lai arī benzols ir svarīgs izmaksu faktors, raugoties uz šo izejvielu izolēti, nevar izskaidrot izmeklējamā ražojuma izmaksu un cenu tendences. Visbeidzot, izmeklēšanā konstatēja, ka Indijas pārdošanas cenas Savienības tirgū nebija īpaši zemas, jo tās bija līdzīgas tāda Indijas eksporta cenām uz trešajām valstīm, kas tika veikts ievērojamos daudzumos. Tādējādi Savienības ražošanas nozares konstatētās galaražojuma (sulfanilskābes) cenu tendences nav pretrunā pamatizejvielas (benzola) cenu tendencēm.

(137)

Visbeidzot, Savienības ražošanas nozare norādīja, ka Indijas eksporta cenas uz trešajām valstīm, proti, Turciju, bija zemākas par cenām uz ES. Komisija norāda, ka Kokan sniegtie dati liecina, ka šā uzņēmuma cenas Turcijas tirgū bija augstākas par minimālo importa cenu, un ka tās nebija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Kokan eksporta apjomi uz Turciju bija tādā pašā diapazonā kā eksporta apjomi, uz kuriem Savienības ražošanas nozares pamatoja savu apgalvojumu, tādēļ konstatējumi attiecībā uz Kokan ir spēkā visam Indijas eksportam uz Turciju. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pieejamā informācija neliecina, ka Indijas eksportētāju cenu politika trešajās valstīs, kā apgalvots, atšķirtos no cenu politikas ES tirgū.

(138)

Kā norādīts iepriekš 84. apsvērumā, PIP konstatētā subsīdijas starpība Indijas ražotājam, kas sadarbojās, bija 3,1 %. Tas liecina par pastāvīgu subsidēšanas apjoma samazinājumu, kas vērojams kopš sākotnējo kompensācijas pasākumu noteikšanas 2002. gadā.

(139)

Šis samazinājums ir saistīts ne vien ar šā atsevišķa uzņēmuma situāciju, bet ar sistēmiskām izmaiņām Indijas subsīdiju shēmās. Kā paskaidrots šīs regulas C daļā, Indijas valdība pārtrauca dažas shēmas un samazināja priekšrocības lielākajā daļā pārējo shēmu. Tikai attiecībā uz vienu izmeklēto shēmu, proti, DDS, tika atviegloti atbilstības nosacījumi un administratīvās procedūras. Tā rezultātā Kokan nekavējoties izvēlējās minēto shēmu. Tomēr, ja tiek izmantota DDS, ir aizliegta pārējo shēmu izmantošana (EOU, AAS, FPS, DFIA un FMS). Attiecībā uz attiecīgo ražojumu DDS ir skaidri noteikts maksimālais subsidēšanas līmenis: PIP 4 % no eksporta FOB vērtības; pēc tam tas samazināts līdz 3 %. Neraugoties uz šo ierobežojumu saistībā ar subsīdijas līmeni, gaidāms, ka pārējie ražotāji izmantos vai jau sākuši izmantot šo shēmu, jo tās administratīvais slogs ir neliels.

(140)

Komisija pēdējos divos gados jau ir novērojusi šādu tendenci vairākās citās antisubsidēšanas izmeklēšanās Indijā (16). Tādējādi var secināt, ka konstatējumus attiecībā uz Kokan, kā aprakstīts iepriekš 139. apsvērumā, var attiecināt uz pārējiem sulfanilskābes ražotājiem Indijā.

(141)

Ņemot vērā iepriekš minēto subsidēšanas līmeni (prognoze: aptuveni 3 % ar DDS kā galveno shēmu) un pašreizējās Indijas eksporta cenas, kas jau ietver subsīdijas, tiek secināts, ka minētās eksporta cenas nebūs zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām pat tad, ja tiks atcelti kompensācijas pasākumi attiecībā uz Indiju. Tādēļ var secināt, ka Indijas eksports, pat ja tas tiek subsidēts, neradīs kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(142)

Indijas ražotājs, kas sadarbojās (tas importē ievērojamu daļu Indijas importa uz Savienību), galvenokārt tirgoja tehnisko sulfanilskābi un pārsvarā konkurēja ar ASV un Ķīnas importu, jo Savienības ražošanas nozare neražo tehnisko sulfanilskābi. Turklāt gandrīz viss Kokan sulfanilskābes eksporta apjoms uz Turciju, kas tika veikts ievērojamos daudzumos, bija tehniskā sulfanilskābe.

(143)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka tehniskās un attīrītās sulfanilskābes lietojumi lielā mērā pārklājas un ka tādējādi starp abām minētājām kategorijām pastāv ievērojama konkurence.

(144)

Lai gan netiek apstrīdēts, ka abas kategorijas ir savstarpēji aizvietojamas un ka tādējādi tās var uzskatīt par vienu ražojumu, ir svarīgi norādīt, ka saskaņā ar izmeklēšanas konstatējumiem savstarpēja aizstājamība praktiskā ziņā ir ierobežota. Jo īpaši lietotāji, kuriem nepieciešama vai kuri dod priekšroku tehniskai sulfanilskābei, teorētiski varētu izmantot attīrīto sulfanilskābi, tomēr, ņemot vērā to, cik ievērojama ir cenu atšķirība (20–25 %), tas nav ekonomiski dzīvotspējīgs risinājums. Tādēļ Komisija joprojām uzskata, ka Indijas ražotāju tehniskās sulfanilskābes pārdevumi galvenokārt konkurē ar Ķīnas un ASV ražojumiem.

(145)

Ņemot vērā izmeklēšanas konstatējumus, kā paskaidrots iepriekšējos apsvērumos, tika secināts, ka tādu spēkā esošo kompensācijas pasākumu atcelšana, kas vērsti pret Indiju, īstermiņā un vidējā termiņā visticamāk neizraisīs kaitējuma atkārtošanos.

(146)

Ņemot vērā secinājumu par to, ka kaitējuma atkārtošanās nav iespējama, Savienības interešu noteikšana nebija vajadzīga.

(147)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata uzskata par atbilstošu atcelt spēkā esošos kompensācijas pasākumus Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam. Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētajām personām deva iespēju sniegt piezīmes. Ja sniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā.

(148)

No iepriekš minētā var secināt, ka Indijas izcelsmes sulfanilskābes importam piemērojamie kompensācijas pasākumi būtu jāatceļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Komisijas lēmums, ar ko pieņem Kokan saistības, kas pašlaik ir spēkā attiecībā uz sulfanilskābes importu, arī būtu jāatceļ.

(149)

Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares pavisam neseno atveseļošanos, Komisija pēc Savienības ražotāja pieprasījuma uzraudzīs attiecīgā ražojuma importu. Uzraudzība nebūs ilgāka par diviem gadiem pēc šīs regulas publicēšanas.

(150)

Komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 25. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,