21.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/39

(1)

Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020” (1) kā prioritāte ir izvirzīta uz zināšanām un inovāciju balstīta ekonomikas attīstība.

(2)

Stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktie mērķi ir sīkāk izklāstīti pamatiniciatīvās “Digitālā programma Eiropai” (2) un “Inovācijas savienība” (3). Starp darbībām, kas īstenojamas saskaņā ar digitalizācijas programmu, publiskiem līdzekļiem finansētas pētniecības rezultāti būtu plaši jāizplata atklāti pieejamās zinātnisko datu un rakstu publikācijās. Iniciatīva “Inovācijas savienība” aicina veidot Eiropas Pētniecības telpas (EPT) sistēmu, kas palīdzētu novērst šķēršļus mobilitātei un pārrobežu sadarbībai. Tajā noteikts, ka būtu jāveicina atklāta piekļuve publiskiem līdzekļiem finansētas pētniecības publikācijām un rezultātiem un ka piekļuve publikācijām būtu jāpadara par vispārēju principu saistībā ar projektiem, kas finansēti no ES pētniecības pamatprogrammām.

(3)

Komisija 2007. gada 14. februārī pieņēma Paziņojumu par zinātnisko informāciju digitālajā laikmetā: piekļuve, izplatīšana un saglabāšana (4), kuram pievienots Komisijas dienestu darba dokuments. Tajā sniegts pārskats par situāciju Eiropā attiecībā uz zinātnisko izdevējdarbību un pētniecības rezultātu saglabāšanu, izvērtējot ar to saistītos organizatoriskos, juridiskos, tehniskos un finanšu jautājumus.

(4)

Paziņojumam 2007. gada novembrī sekoja Padomes secinājumi par zinātnisko informāciju digitālajā laikmetā: piekļuve, izplatīšana un saglabāšana. Secinājumos Komisija tika aicināta eksperimentāli izmēģināt atklātu piekļuvi no ES pētniecības pamatprogrammu līdzekļiem finansēto projektu zinātniskajām publikācijām, un tajos bija iekļauts dalībvalstīm īstenojamo darbību kopums. Dažās jomās, kas bija aplūkotas secinājumos, ir gūti panākumi, taču ne visi mērķi ir sasniegti, un dažādās dalībvalstīs ir gūti atšķirīgi panākumi. Ir nepieciešama ES rīcība, lai varētu izmantot lielāko daļu Eiropas pētniecības potenciāla.

(5)

Atklātās piekļuves politikas mērķis ir nodrošināt lasītājiem bezmaksas piekļuvi zinātniski recenzētām publikācijām un pētījumu datiem iespējami agri izplatīšanas procesā un nodrošināt zinātnisko pētījumu rezultātu izmantošanas un atkalizmantošanas iespēju. Šāda politika būtu jāievieš, ņemot vērā ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītus problēmjautājumus.

(6)

Politika par atklātu piekļuvi zinātniskās pētniecības rezultātiem būtu jāattiecina uz visu pētniecību, kas saņem publiskā sektora līdzekļus. Šādai politikai vajadzētu uzlabot pētnieciskā darba veikšanas apstākļus, mazinot centienu dublēšanos un saīsinot laiku, kas patērēts, meklējot informāciju un piekļūstot tai. Tas paātrinās zinātnes progresu un atvieglos sadarbību ES un aiz tās robežām. Šī politika būs arī atbilde uz zinātnieku kopienas aicinājumiem pavērt plašāku piekļuvi zinātniskajai informācijai.

(7)

Ļaujot sabiedrības dalībniekiem sadarboties pētniecības ciklā, tiek uzlabota inovācijas rezultātu kvalitāte, svarīgums, pieņemamība un ilgtspēja, saskaņojot sabiedrības vēlmes, vajadzības, intereses un vērtības. Atklāta piekļuve ir dalībvalstu atbildīgas pētniecības un inovācijas politikas svarīgākā iezīme, jo tādējādi pētniecības rezultāti tiek padarīti visiem pieejami un tiek veicināta sabiedrības iesaistīšanās.

(8)

No plašākas piekļuves zinātniskās pētniecības rezultātiem labumu gūs arī uzņēmēji. Jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi uzlabos savu inovācijas spēju. Tādēļ politikai attiecībā uz piekļuvi zinātniskajai informācijai būtu jāveicina arī privātu uzņēmumu piekļuve zinātniskai informācijai.

(9)

Internets zinātnes un pētniecības pasauli ir mainījis pašos pamatos. Piemēram, pētnieku aprindas ir izmēģinājušas jaunus veidus, kā reģistrēt, sertificēt, izplatīt un saglabāt zinātniskās publikācijas. Pētniecības un finansēšanas politikai ir jāpielāgojas šai jaunajai videi. Būtu jāiesaka dalībvalstīm pielāgot un veidot savu politiku attiecībā uz atklātu piekļuvi zinātniskajām publikācijām.

(10)

Atklāta piekļuve zinātniskās pētniecības datiem uzlabo datu kvalitāti, mazina nepieciešamību dublēt pētījumus, paātrina zinātnes progresu un palīdz apkarot zinātnisko krāpniecību. Savā galīgajā ziņojumā “Riding the wave: How Europe can gain from the rising tide of scientific data” (5) 2010. gada oktobrī augsta līmeņa ekspertu grupa zinātnisko datu jautājumos uzsvēra to, cik būtiski ir kopīgot un saglabāt ticamus datus, kas radīti zinātniskā procesa laikā. Tādēļ politiska rīcība saistībā ar piekļuvi datiem ir steidzama un būtu jāiesaka dalībvalstīm to īstenot.

(11)

Zinātniskās pētniecības rezultātu saglabāšana ir sabiedrības interesēs. Parasti šis uzdevums ir uzticēts bibliotēkām, jo īpaši nacionālajām bibliotēkām, kurās glabājas obligātie eksemplāri. Radīto pētniecības rezultātu apjoms strauji palielinās. Lai būtu iespējams ilglaicīgi saglabāt pētniecības rezultātus digitālā formātā, būtu jāievieš mehānismi, infrastruktūras un programmatūru risinājumi. Saglabāšanai ļoti būtisks ir ilgtspējīgs finansējums, jo digitalizēta satura pārzināšanas izmaksas joprojām ir samērā augstas. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir pētījumu rezultātus saglabāt turpmākai lietošanai, būtu jāiesaka dalībvalstīm izstrādāt vai nostiprināt politiku šajā jomā.

(12)

Politika, kas jāizstrādā dalībvalstīm, būtu jāveido valsts vai reģionālā mērogā atkarībā no konstitucionālās situācijas un pienākumu sadalījuma pētniecības politikas veidošanā.

(13)

Stabila e-infrastruktūra kā zinātniskās informācijas sistēmas pamats uzlabos piekļuvi zinātniskajai informācijai un tās ilgtermiņa saglabāšanu. Tas varētu veicināt kopīgu pētniecību. Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “IST infrastruktūras e-zinātnei” (6) e-infrastruktūra ir “vide, kurā ir iespējams viegli koplietot pētniecības resursus (aparatūru, programmatūru un saturu) un piekļūt tiem, kad vien tas nepieciešams, lai veicinātu labāku un efektīvāku pētniecību”. Tādēļ būtu jāiesaka šādas infrastruktūras turpmāk pilnveidot un savstarpēji savienot Eiropas līmenī.

(14)

Virzība uz atklātu pieeju notiek visā pasaulē, ko apliecina “Pārskatītā stratēģija saistībā ar UNESCO ieguldījumu, veicinot atklātu piekļuvi zinātniskajai informācijai un pētījumiem” (7) un “ESAO deklarācija par publiskiem līdzekļiem finansētas pētniecības datiem” (8). Dalībvalstīm būtu jāpiedalās šajos globālajos centienos un jākļūst par paraugu, veicinot atklātu un sadarbīgu pētniecības vidi, kas balstīta uz savstarpības principu.

(15)

Ņemot vērā to, ka izdevējdarbības nozarē notiek pāreja, ieinteresētajām personām būtu jāsanāk kopā, lai iesaistītos pārejas procesā un meklētu ilgtspējīgus zinātnisko publikāciju izdošanas risinājumus.

(16)

Komisija 2011. gada 12. decembrī pieņēma tiesību aktu kopumu, kuru veido paziņojums par atklātiem datiem, priekšlikums direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (9), un jaunie Komisijas noteikumi par tās rīcībā esošajiem dokumentiem. Šis tiesību aktu kopums Komisijas stratēģiju atklāto datu jomā parādīja vienotā, saskanīgā sistēmā, kurā ir ietvertas dažādas darbības, arī šis ieteikums.

(17)

Šim ieteikumam ir pievienots paziņojums, kurā Komisija formulē savu politiku un redzējumu saistībā ar atklātu piekļuvi pētniecības rezultātiem. Tajā norādītas darbības, kuras Komisija īstenos kā iestāde, nodrošinot zinātniskajai pētniecībai finansējumu no Savienības budžeta.

(18)

Līdz ar ieteikumu un tam pievienoto paziņojumu Komisija pieņem paziņojumu “Stiprāka Eiropas Pētniecības telpas partnerība izcilībai un izaugsmei”, kurā tā izklāsta galvenās prioritātes Eiropas Pētniecības telpas izveides pabeigšanai, no kurām viena ir zinātnisko zināšanu optimāla aprite, piekļuve tām un to nodošana,

1.

Noteikt skaidru politiku attiecībā uz publiskiem līdzekļiem finansētas pētniecības rezultātā radušos zinātnisko publikāciju izplatīšanu un atklātu piekļuvi tām. Šajā politikā būtu jāparedz:

Nodrošināt to, ka šīs politikas rezultātā:

2.

Nodrošināt to, lai pētniecības finansēšanas institūcijas, kas atbildīgas par pētniecības publisko finansējumu, un akadēmiskās institūcijas, kas saņem publisko finansējumu, īstenotu politiku:

3.

Noteikt skaidru politiku attiecībā uz publiskiem līdzekļiem finansētā pētniecībā iegūtu datu izplatīšanu un atklātu piekļuvi tiem. Šajā politikā būtu jāparedz:

Nodrošināt to, ka šīs politikas rezultātā:

4.

Nostiprināt zinātniskās informācijas saglabāšanu:

5.

Turpināt izstrādāt e–infrastruktūru, kas ir zinātniskās informācijas izplatīšanas sistēmas pamatā:

6.

Nodrošināt valstu e-infrastruktūru sinerģiju Eiropas un pasaules līmenī:

7.

Piedalīties daudzu ieinteresēto personu valsts, Eiropas un/vai starptautiskā līmeņa dialogā par to, kā veicināt atklātu piekļuvi zinātniskajai informācijai un kā šo informāciju saglabāt. Dalībniekiem jo īpaši būtu jāaplūko:

8.

Līdz gada beigām norīkot valsts kontaktpunktu, kura uzdevumi būs:

9.

Informēt Komisiju 18 mēnešus pēc šā ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un pēc tam ik pēc diviem gadiem par darbībām, kas veiktas saistībā ar šā ieteikuma dažādajiem aspektiem, saskaņā ar kārtību, kura vēl jānosaka un par kuru jāvienojas. Uz šā pamata Komisija izvērtēs progresu, kas panākts visā ES, lai konstatētu, vai šajā ieteikumā izklāstīto mērķu sasniegšanai ir vajadzīgas papildu darbības.