This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62008TN0541
Case T-541/08: Action brought on 15 December 2008 — Sasol e.a./Commission
Lieta T-541/08: Prasība, kas celta 2008. gada 15. decembrī — Sasol u.c./Komisija
Lieta T-541/08: Prasība, kas celta 2008. gada 15. decembrī — Sasol u.c./Komisija
OV C 44, 21.2.2009, p. 57–58
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
21.2.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 44/57 |
Prasība, kas celta 2008. gada 15. decembrī — Sasol u.c./Komisija
(Lieta T-541/08)
(2009/C 44/99)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Sasol Ltd, Johannesburga (Dienvidāfrika), Sasol Holding in Germany GmbH, Hamburga (Vācija), Sasol Wax International AG, Hamburga (Vācija), Sasol Wax GmbH, Hamburga (Vācija) (pārstāvji — W. Bosch, U. Denzel, C. von Köckritz, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāju prasījumi:
— |
atcelt vai būtiski samazināt naudas sodu, kas Sasol Limited, Sasol Holding in Germany GmbH, Sasol Wax International AG un Sasol Wax GmbH tika piemērots saskaņā ar lēmuma 2. pantu; un |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Ar šo prasību prasītāji saskaņā ar EKL 230. pantu lūdz daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 1. oktobra Lēmumu C(2008) 5476, galīgā redakcija, lietā COMP/39.181 par procedūru saskaņā ar EK līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu — sveču vasks.
Šajā Lēmumā Komisija noteica, ka vairāki parafīna vaska un jēlvaska ražotāji no 1992. gada līdz 2005. gadam bija izveidojuši karteli, kura ietvaros tie regulāri satikās, lai apspriestos par cenām, sadalītu tirgus un/vai klientus, un apmainītos ar ierobežotas pieejamības komercinformāciju saistībā ar parafīna vasku un jēlvaksu, kas tiek pārdots gala patērētājiem Vācijā.
Savu prasījumu pamatojumā prasītāji norāda uz šādiem galvenajiem pamatiem:
Pēc prasītāju uzskatiem, Komisija kļūdījās, uzskatot, ka Sasol Limited (Sasol group mātes sabiedrība), Sasol Holding in Germany un Sasol Wax International AG ir atbildīgi par “kopuzņēmuma periodu” (no 1995. gada 1. maija līdz 2002. gada 30. jūnijam). Prasītāji apgalvo, ka Komisijas pieņēmums, ka Sasol Limited (izmantojot savu meitas uzņēmumu Sasol Holding in Germany) īstenoja būtisku ietekmi uz Schümann Sasol International AG, ir acīmredzama kļūda Komisijai pieejamo pierādījumu izvērtējumā.
Tāpat prasītāji apgalvo, ka Komisija arī kļūdījās, uzskatot, ka Sasol Limited, Sasol Holding in Germany un Sasol Wax International AG ir atbildīgi par “Sasol periodu” no 2002. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 28. aprīlim. Tie apgalvo, ka Komisija piemēroja kļūdainu tiesisko standartu un ignorēja pierādījumus, kurus Sasol (1) tai iesniedza, lai apstiprinātu, ka Sasol Wax darbības tirgū veica patstāvīgi, tādējādi apgāžot jebkādu pieņēmumu attiecībā uz mātes sabiedrības atbildību.
Turklāt prasītāji apgalvo, ka Komisija ir kļūdījusies, uzskatot, ka VARA solitāri un atsevišķi ir atbildīga par “Schümann periodu” (no 1992. gada 3. septembra līdz 1995. gada 30. aprīlim) — tā vietā, lai secinātu, ka VARA (2), piedaloties pārkāpumos, īstenoja pilnīgu kontroli — Komisija vispārēju atbildību attiecināja tikai uz Sasol, tādējādi apdraudot Sasol iespēju celt prasību pret VARA.
Prasītāji apgalvo, ka Komisija tāpat acīmredzami kļūdījās, nosakot Sasol piemērojamā naudas soda pamatsummu, jo nepareizi palielināja vērā ņemamā apgrozījuma apmēru un apgrozījumā iekļāva preces, uz kurām ne tiešā, ne netiešā veidā neattiecas pārkāpums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 (3) 23. panta 2. punkta 1. apakšpunktu. Tāpat Komisija pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, jo izvēlējās nepareizu metodi, lai aprēķinātu [naudas soda] pamatsummu, kuru ir jāpiemēro lietās, kad lēmums par naudas sodu par dažādiem pārkāpuma periodiem ir jāpiemēro dažādiem adresātiem.
Turklāt prasītāji apgalvo, ka Komisija kļūdījās uzskatot, ka saistībā ar parafīna vasku galvenā loma bija Sasol, un nolemjot Sasol piemērojamo sodu palielināt par pārmērīgi lielu un nesamērīgu apmēru — par 50 %.
Prasītāji papildus apgalvo, ka Komisija kļūdījās, nepiemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā paredzētos [naudas soda] 10 % griestus, un pārkāpa individuālās tiesiskās atbildības principu, nenolīdzinot par šo periodu piemērojamo naudas sodu 10 % apmērā no apgrozījuma, kas ir piemērojams Schümann, kurš saskaņā ar prasītāju apgalvojumiem, bija pēdējais, kurš kontrolēja sabiedrību, kas tiešā veidā bija saistīta ar pārkāpumu.
Visbeidzot, prasītāji apgalvo, ka Komisija kļūdījās, nepiešķirot Sasol pilnīgu imunitāti attiecībā uz noteiktām soda daļām, attiecībā uz kurām Komisija galvenokārt balstījās uz pierādījumiem, kurus Sasol iesniedza labprātīgi, sadarbojoties ar Komisiju.
(1) Izņemot, ja ir norādīts pretēji, apgalvo, ka Sasol group uzņēmumi ir iesaistījušies kartelī.
(2) Partneris kopuzņēmumam Schümann Sasol International AG kopā ar Sasol Ltd, kas netieši iegādājās divas trešdaļas no Hans-Otto Schümann GmbH & Co KG.
(3) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003., L 1, 1. lpp.).