Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014D0919

    2014/919/ES: Padomes Īstenošanas lēmums ( 2014. gada 9. decembris ), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2013/463/ES, ar ko apstiprina Kipras makroekonomikas korekciju programmu

    OV L 363, 18.12.2014, p. 145–148 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2014/919/oj

    18.12.2014   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 363/145


    PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

    (2014. gada 9. decembris),

    ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2013/463/ES, ar ko apstiprina Kipras makroekonomikas korekciju programmu

    (2014/919/ES)

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (1), un jo īpaši tās 7. panta 2. un 5. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)

    Regulu (ES) Nr. 472/2013 piemēro dalībvalstīm, kuras tās spēkā stāšanās brīdī jau saņem finanšu palīdzību, tostarp no Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM).

    (2)

    Regulā (ES) Nr. 472/2013 izklāstīti noteikumi dalībvalstu, kas saņem finanšu palīdzību, makroekonomikas korekciju programmas apstiprināšanai. Minētajiem noteikumiem jābūt saskaņā ar Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma (LESM) izveidi.

    (3)

    Pēc Kipras 2012. gada 25. jūnija finanšu palīdzības pieprasījuma no ESM Padome 2013. gada 25. aprīlī ar Padomes Lēmumu 2013/236/ES (2) nolēma, ka Kiprai stingri jāīsteno makroekonomikas korekciju programma.

    (4)

    ESM valde 2013. gada 24. aprīlī nolēma principā piešķirt Kiprai stabilitātes atbalstu un apstiprināja Saprašanās memorandu par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem un to, ka to paraksta Komisija ESM vārdā.

    (5)

    Saskaņā ar Lēmuma 2013/236/ES 1. panta 2. punktu Komisija sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un vajadzības gadījumā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) veica piekto pārskatu, lai novērtētu progresu, īstenojot pieņemtos pasākumus, kā arī šo pasākumu efektivitāti un ekonomisko un sociālo ietekmi. Šā pārskata rezultātā ir atjaunināta esošā makroekonomikas korekciju programma, atspoguļojot Kipras iestāžu veiktos pasākumus līdz 2014. gada otrajam ceturksnim.

    (6)

    Pēc Regulas (ES) Nr. 472/2013 stāšanās spēkā makroekonomikas korekciju programma tika pieņemta kā Padomes īstenošanas lēmums. Juridiskās skaidrības un juridiskās noteiktības labad šī programma tika pieņemta no jauna, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. panta 2. punktu. Programma pēc būtības bija identiskai tai, kas tika pieņemta ar Lēmumu 2013/236/ES, taču tajā tika ietverti arī saskaņā ar Lēmuma 2013/236/ES 1. panta 2. punktu veiktā pārskata rezultāti. Vienlaikus tika atcelts Lēmums 2013/236/ES.

    (7)

    Padomes Īstenošanas lēmums 2013/463/ES (3) jau tika grozīts ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2014/169/ES (4). Ņemot vērā jaunākās tendences, tas atkal būtu jāgroza.

    (8)

    Komisija sadarbībā ar ECB un SVF ir veikusi piekto pārskatu, lai novērtētu progresu, īstenojot pieņemtos pasākumus, kā arī šo pasākumu efektivitāti un ekonomisko un sociālo ietekmi. Tādēļ būtu jāveic pārmaiņas finanšu sektora reformas, fiskālās politikas un strukturālo reformu jomā, jo īpaši attiecībā uz šādiem elementiem: i) nodrošinot tādu atjauninātu plānu par ārējo ierobežojošo pasākumu pakāpenisku mazināšanu, kuru iestādes apņemas sākt tikai pēc tam, kad būs sekmīgi pabeigts visaptverošais izvērtējums un notikusi netraucēta pāreja uz Vienoto uzraudzības mehānismu (VUM); ii) turpmāki pasākumi, lai uzlabotu ieņēmumus nenesošo aizdevumu pārvaldību bankās; iii) prasība pabeigt 2013. gada revīzijas pēckontroli saistībā ar atsevišķām finanšu iestādēm, attiecīgā gadījumā noteikt sankcijas un publiskot galīgo lēmumu; iv) tādu papildu pasākumu nodrošināšana, kuru mērķis ir uzlabot Sadarbības grupas darbības spēju; v) Ministru padomei jāpieņem jaunais visaptverošais regulējums, ar ko izveido uzņēmumu un privātpersonu maksātnespējas procedūras, savukārt Pārstāvju palātai jāpieņem tiesiskā regulējuma grozījumi saistībā ar ieķīlātā īpašuma realizāciju (tie ir divi prioritāri pasākumi); vienlaikus ir jāizklāsta sīkāka informācija par elementiem, kas vajadzīgi minētajos divos jaunajos regulējumos; vi) 2014. gada primārā fiskālā deficīta mērķa pārskatīšana un samazināšana ne vairāk kā līdz EUR 210 milj. (1,3 % no IKP), lai atspoguļotu fiskālos rezultātus 2014. gada pirmajā pusē, tāda priekšlikuma iesniegšana, kas nodrošinātu labklājības sistēmas reformas fiskālo neitralitāti un ar ko varētu sasniegt 2015. gada fiskālā deficīta mērķi, savukārt primārā pārpalikuma mērķis 2017. gadam tika pārskatīts un samazināts līdz 2,5 % no IKP, lai atvieglotu fiskālo korekciju 2017.–2018. gadā; vii) turpmāku pasākumu noteikšana, lai īstenotu privatizācijas procesu Kipras Ostu pārvaldē un Kipras Elektroenerģijas iestādē; viii) jaunā komisāra un divu komisāra vietnieku izraudzīšanās jaunajā nodokļu departamentā, vienotas nodokļu maksātāju datubāzes izveide un nepieciešamo sekundāro tiesību aktu pieņemšana, lai varētu izmantot nostiprinātās nodokļu iekasēšanas pilnvaras; ix) 2015. gadā jāīsteno nekustamā īpašuma nodokļa reforma; x) tādu turpmāku prasību iekļaušana mājokļu tirgus noteikumos, kas vajadzīgas, lai paātrinātu īpašumu apliecinošu dokumentu izsniegšanu; xi) darbības plāna projekta nodrošināšana, lai samazinātu tiesās neizskatīto lietu skaitu, detalizētas statistikas par neizskatītajām lietām un procesu ilgumu sniegšana, kā arī administratīvās tiesas izveide; xii) tādu spēkā esošo tiesību aktu noteikumu novērtēšana, kas varētu kavēt tūrisma attīstību; un xii) tehniskā un ekonomiskā potenciāla sākotnēja novērtēšana, kas vajadzīga, lai palielinātu elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamus energoresursu avotus, un dažādu atjaunojamu avotu pašizmaksas cenas iepriekšēja novērtēšana salīdzinājumā ar parastajiem primārās enerģijas avotiem kopā ar tādu pasākumu iekļaušanu, ar ko nodrošina Kipras Enerģijas regulatīvās aģentūras spējas un neatkarību.

    (9)

    Visā Kipras visaptverošo politikas pasākumu kopuma īstenošanas gaitā Komisijai būtu jāsniedz papildu stratēģiski ieteikumi un tehniskā palīdzība konkrētās jomās. Dalībvalstij, kas īsteno makroekonomikas korekciju programmu un kurai nav pietiekamas administratīvās spējas, ir jālūdz tehniskā palīdzība Komisijai, kura šim nolūkam var izveidot ekspertu grupas.

    (10)

    Kipras iestādēm saskaņā ar spēkā esošajiem valsts noteikumiem un praksi makroekonomikas korekciju programmas sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā būtu jāuzklausa sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju viedoklis,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Īstenošanas lēmuma 2013/463/ES 2. pantu groza šādi:

    1)

    panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

    “5.   Lai atjaunotu tās finanšu sektora stabilitāti, Kipra turpina īstenot banku nozares un kooperatīvo kredītiestāžu nozares pārstrukturēšanu, turpina nostiprināt uzraudzību un regulējumu saistībā ar notiekošo pāreju uz VUM, veic parāda pārstrukturēšanas regulējuma reformu un pakāpeniski saskaņā ar grafiku atceļ ierobežojošos pasākumus, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti.

    Programmā paredz šādus pasākumus un rezultātus:

    a)

    nodrošināt, ka likviditāte banku sektorā tiek stingri uzraudzīta. Pagaidu ierobežojumi kapitāla brīvai apritei (tostarp skaidras naudas izņemšanai no bankomātiem, maksājumiem un pārvedumiem) tiek stingri kontrolēti. Pakāpeniska ārējo ierobežojošo pasākumu mazināšana atbilst finanšu nozares stabilitātes mērķim un nodrošina pietiekamu likviditātes rezervi. Ja nepieciešams, Kipras Centrālā banka (KCB) veiks ierobežojumu īstenošanas pārbaudes uz vietas un atbilstīgus uzraudzības pasākumus. Ārējo ierobežojošo pasākumu turpmāku liberalizāciju iestādes apsvērs tikai pēc tam, kad būs sekmīgi pabeigts visaptverošais izvērtējums un notikusi netraucēta pāreja uz VUM. Mērķis ir veikt šo kontroli tikai tik ilgi, cik tas ir absolūti nepieciešams, lai mazinātu būtisku apdraudējumu finanšu sistēmas stabilitātei. Pēc tam, kad būs iegūti visaptverošā izvērtējuma rezultāti, ierobežojošo pasākumu pakāpeniskas mazināšanas grafiks tiks atjaunināts un publicēts. Vietējo banku, kuras atkarīgas no centrālās bankas finansējuma vai saņem valsts atbalstu, finansējums un kapitāla plāni reāli atspoguļo sagaidāmo parādsaistību samazināšanos banku nozarē un samazina atkarību no aizņēmumiem no centrālajām bankām, vienlaikus izvairoties no aktīvu pāragras pārdošanas un kredītresursu trūkuma;

    b)

    pielāgot obligātās kapitāla prasības, ievērojot bilances izvērtējuma parametrus un Savienības līmeņa spriedzes testu;

    c)

    nodrošināt, ka visus pārstrukturēšanas plānus oficiāli apstiprina saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem pirms šāda valsts atbalsta piešķiršanas. Ja citi pasākumi ir nepietiekami, bankas, kurās ir kapitāla deficīts, drīkst lūgt rekapitalizācijas atbalstu no valsts, ievērojot valsts atbalsta procedūras. Bankas, kurām ir pārstrukturēšanas plāni, ziņo par sasniegto šo plānu īstenošanā;

    d)

    nodrošināt, ka tiek izveidots un darbojas kredītu reģistrs;

    e)

    ņemot vērā pāreju uz VUM, nodrošināt tiesiskā regulējuma pilnīgu īstenošanu attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu, aktīvu vērtības samazināšanos un uzkrājumiem;

    f)

    ieviest obligātas informēšanas prasības, lai nodrošinātu, ka bankas regulāri informē iestādes un tirgus par savas darbības restrukturizēšanas gaitu;

    g)

    nodrošināt pārvaldības direktīvas pārskatīšanu, cita starpā nosakot sadarbību starp banku iekšējās revīzijas struktūrām un banku uzraugiem;

    h)

    nostiprināt banku pārvaldību, tostarp aizliedzot izsniegt aizdevumus neatkarīgiem valdes locekļiem vai ar tiem saistītām personām;

    i)

    nodrošināt vajadzīgo personālu un grozījumus, ņemot vērā jauno atbildību, kuru uzņēmusies KCB, tostarp nodrošinot noregulējuma un uzraudzības funkciju nošķiršanu, un vienoto noteikumu kopuma, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (6), transponēšanu valsts tiesību aktos;

    j)

    nostiprināt ieņēmumus nenesošo aizdevumu pārvaldību, ņemot vērā VUM attīstību un termiņus. Tajā ietverti šādi elementi: rīcības kodeksa un bankas pārvaldības un prakses pārskatīšana attiecībā uz nokavētajiem maksājumiem; KCB izvirzīto pārstrukturēšanas mērķu uzraudzība; pasākumi, kas ļauj aizdevējiem iegūt pienācīgu finanšu informāciju par aizņēmēju finansiālo situāciju, kā arī pieprasīt, saņemt atļauju un realizēt saistības neizpildījušo aizņēmēju finanšu aktīvu un ieņēmumu atsavināšanu; pasākumi, kas ļauj aizdevējiem nodot trešām personām esošos atsevišķos aizdevumus līdz ar visiem nodrošinājumiem un vērtspapīriem bez nepieciešamības saņemt aizņēmēja piekrišanu un atvieglo to;

    k)

    samazināt ierobežojumus attiecībā uz nodrošinājuma realizāciju. Tas notiek papildus tiesību aktu izstrādei, kas balstās uz visaptverošu reformas regulējumu, ar kuru tiek noteiktas pienācīgas uzņēmumu un personu maksātnespējas procedūras, kā arī nodrošināta ķīlas realizācijas pārskatītā režīma un maksātnespējas pārskatītā režīma netraucēta un efektīva darbība. Turklāt pēc reformas jaunais privātā sektora parādu pārstrukturēšanas tiesiskais regulējums tiek pārskatīts un vajadzības gadījumā tiek definēti papildu pasākumi;

    l)

    pabeigt saskaņot kooperatīvo kredītiestāžu regulējumu un uzraudzību ar komercbanku regulējumu un uzraudzību;

    m)

    nodrošināt, lai Sadarbības grupa paredzētu savlaicīgu un pilnīgu pieņemtā pārstrukturēšanas plāna īstenošanu, un veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu tās darbības spējas, jo īpaši nokavēto maksājumu pārvaldības, informācijas sistēmu pārvaldības, vadības un pārvaldības spēju jomā;

    n)

    turpināt stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu un īstenot rīcības plānu, ar ko nodrošina uzlabotas prakses izmantošanu attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudi un uzņēmumu pārredzamību saskaņā ar paraugpraksi, integrējot spriedzes testēšanu parastajā banku uzraudzībā.

    ;

    2)

    panta 8. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “e)

    tiesību aktu pieņemšana ar mērķi panākt valstij pilnībā un daļēji piederošu uzņēmumu stabilu korporatīvās pārvaldības sistēmu, kā arī privatizācijas plāna īstenošana, lai palīdzētu uzlabot ekonomikas efektivitāti un atjaunotu parāda ilgtspēju;”

    ;

    3)

    panta 13. punktu aizstāj ar šādu:

    “13.   Tā paātrina lietu izskatīšanu tiesā un nodrošina tiesā vēl neizskatīto lietu izskatīšanu līdz programmas darbības beigām. Kipra veic iniciatīvas, lai stiprinātu tūrisma nozares konkurētspēju, īstenojot konkrētu rīcības plānu, kas ļautu sasniegt skaitliski izteiktos mērķus, kuri inter alia iekļauti nesen pārskatītajā Tūrisma stratēģijā 2011.–2015. gadam, un izvērtējot Kipras Tūrisma organizācijas likumu, proti, grozot tos noteikumus, kas var kavēt konkurenci tūrisma nozarē. Kipra īsteno gaisa pārvadājumu stratēģiju, kā rezultātā tiek pielāgota Kipras aviācijas ārējā politika, ņemot vērā ES aviācijas ārējo politiku un ES aviācijas nolīgumus, vienlaikus nodrošinot pietiekamu gaisa satiksmi.”

    ;

    4)

    panta 14. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “b)

    visaptverošu redzējumu attiecībā uz pārstrukturētās enerģētikas un gāzes nozares regulējumu un tirgus organizāciju, tostarp iepriekšēju izvērtējumu par iespēju ražot vairāk elektroenerģijas, izmantojot atjaunojamos energoresursu avotus; un”

    ;

    5)

    panta 16. punktu aizstāj ar šādu:

    “16.   Izstrādājot visaptverošu un saskaņotu izaugsmes stratēģiju, Kipra ņem vērā notiekošo valsts pārvaldes un publisko finanšu pārvaldības reformu, citas saistības Kipras makroekonomikas korekciju programmā un attiecīgās Savienības iniciatīvas, ņemot vērā Partnerības nolīgumu Eiropas strukturālo un investīciju fondu īstenošanai. Izaugsmes stratēģija tiks izstrādāta, saskaņota un nostiprināta, izmantojot vienoto struktūru, kas izveidosies no darba grupas, kura nodarbojās ar izaugsmes jautājumiem un jau ir izveidota, un tiks nostiprināta valsts iestāžu sistēmā.”

    2. pants

    Šis lēmums ir adresēts Kipras Republikai.

    Briselē, 2014. gada 9. decembrī

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs

    P. C. PADOAN


    (1)  OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.

    (2)  Padomes Lēmums 2013/236/ES (2013. gada 25. aprīlis), kas adresēts Kiprai, par konkrētiem pasākumiem finanšu stabilitātes un ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanai (OV L 141, 28.5.2013., 32. lpp.).

    (3)  Padomes Īstenošanas lēmums 2013/463/ES (2013. gada 13. septembris), ar ko apstiprina Kipras makroekonomikas korekciju programmu un atceļ Lēmumu 2013/236/ES (OV L 250, 20.9.2013., 40. lpp.).

    (4)  Padomes Īstenošanas lēmums 2014/169/ES (2014. gada 24. marts), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2013/463/ES, ar ko apstiprina Kipras makroekonomikas korekciju programmu (OV L 91, 27.3.2014., 40. lpp.).

    (5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).”


    Top