31.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 402/48

—

atzīt prasību par pieņemamu un labi pamatotu;

—

atcelt apstrīdēto lēmumu (1) un nolemt, ka i) darbīgās vielas izoproturona (turpmāk tekstā – “IPU”) apstiprinājums ir jāatjauno, vai, pakārtoti, ii) nodot atpakaļ IPU apstiprinājuma atjaunošanas novērtējumu atbildētājai un apturēt visus attiecīgos termiņus, kas paredzēti Regulā Nr. 1107/2009 un tās īstenošanas regulās tādējādi, lai jauna lēmuma par IPU atjaunošanu pieņemšanai tiktu piemērots atbilstošs termiņš; un

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

1.

Pirmais pamats attiecas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā. Saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 8., 9. un 10. apsvērumu IPU tika aizliegts, pamatojoties uz i) metabolīta izdalīšanās risku gruntsūdeņos, ii) risku putniem un zīdītājdzīvniekiem un ūdens organismiem un iii) ieteikumu klasificēt izoproturonu kā 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu. Tomēr visas bažas, ar kurām ir pamatots apstrīdētais lēmums, esot kļūdainas formas un/vai satura ziņā un tajās neesot ņemta vērā prasītāju iesniegtā informācija.

2.

Otrais pamats attiecas uz Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (2) paredzētās procedūras pārkāpumu – ultra vires rīcība. Iesakot klasificēt IPU kā toksisku reproduktīvajai sistēmai un balstoties uz šo ieteikumu, lai pamatotu IPU apstiprinājuma neatjaunošanu, atbildētāja esot pārkāpusi arī Regulu Nr. 1272/2008 un Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (3) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, un tādējādi atbildētāja esot rīkojusies ultra vires.

3.

Trešais pamats attiecas uz tiesību uz aizstāvību un labas pārvaldības principa pārkāpumu. Ar ziņotājas dalībvalsts, EFSA un Komisijas rīcību individuāli un kolektīvi esot pārkāptas prasītāju tiesības tikt uzklausītiem un tiesības uz aizstāvību, liedzot tiem tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu. It īpaši, neraugoties uz prasītāju regulāriem un proaktīviem mēģinājumiem sazināties ar ziņotāju dalībvalsti un EFSA, tie neesot saņēmuši savlaicīgu atbildi. Turklāt neesot ņemti vērā prasītāju sniegtie apsvērumi.

4.

Ceturtais pamats attiecas uz nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumu. Lai gan Komisijai ir izveidojusies stingra pieeja attiecībā uz IPU (balstoties uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā un kļūdām procedūrā), tā šādi neesot rīkojusies līdzīgās situācijās/agrākos lēmumos attiecībā uz vielām, kuras izraisa līdzīgas bažas, un tas ir uzskatāms par vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu pārkāpumu.

5.

Piektais pamats attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu. Neizvēloties mazāk stingrus pasākumus, ar kuriem būtu sasniegti tādi paši mērķi (piemēram, apstiprināšanu, kura pakļauta nosacījumiem, kas izvērtējami dalībvalstu līmenī, vai apliecinošas informācijas iesniegšanai ES līmenī saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 6. pantu) IPU aizliegšanas vietā, Komisija esot pārkāpusi samērīguma principu.