31.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 402/14

—

galvenokārt,

—

pakārtoti, pilnībā atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas spriedumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—

pakārtotāk, atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas spriedumu, ciktāl tajā ir piespriests EUIPO atlīdzināt zaudējumus, kas radīti European Dynamics Luxembourg saistībā ar iespējas, ka tai tiks piešķirtas pamatlīguma slēgšanas tiesības, zaudēšanu, un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—

piespriest prasītājām pirmajā instancē atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

1.

Apelācijas sūdzība ir balstīta uz četriem galvenajiem pamatiem, konkrēti: 1) Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principus, un katrā ziņā esot sagrozījusi faktus, 2) Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot testu par acīmredzamām kļūdām vērtējumā, un dažos gadījumos esot sagrozījusi faktus, 3) Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punktu, to aplūkojot kopsakarā ar LESD 296. panta otro daļu, un 4) Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piespriežot atlīdzināt zaudējumus iespējas zaudēšanas dēļ.

2.

Pirmajā apelācijas sūdzības pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Vispārējā tiesa lēma ultra petita, pārkāpjot Tiesas statūtu 21. pantu un Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta 1. punktu un 84. panta 1. punktu, vai, pakārtoti, ka tā pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka vienlīdzīgas attieksmes un pienācīgās rūpības principu pārkāpums varētu būt pamats apstrīdētā lēmuma atcelšanai, norādot, ka apstrīdētais lēmums ir atceļams, jo EUIPO nebija nedz pieprasījis, nedz ieguvis izrakstus no sodāmības reģistra attiecībā uz Siemens SA un Siemens SL, kas liecinātu, ka nepastāv neviens no Finanšu regulas 93. un 94. pantā uzskaitītajiem izslēgšanas pamatiem. Pirmā apelācijas sūdzības pamata otrajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzējs arī norāda, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi faktus, apgalvojot, ka EUIPO nebija nedz pieprasījis, nedz sniedzis pierādījumus, kas atbilstoši Īstenošanas kārtības 134.b pantam būtu pietiekami, lai liecinātu par izslēgšanas pamatu neesamību attiecībā uz Siemens SL, jo lietas materiālos esot ietverts izraksts no Registro mercantil, kas esot izrakstam no sodāmības reģistra līdzvērtīgs dokuments Īstenošanas kārtības 134.b panta izpratnē.

3.

Otrajā apelācijas sūdzības pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nepārbaudot, vai konstatētās acīmredzamās kļūdas vērtējumā, ko bija pieļāvusi novērtējuma komiteja European Dynamics piedāvājuma novērtēšanā, varētu ietekmēt apstrīdētā piešķiršanas lēmuma gala iznākumu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Vispārējai tiesai esot pienākums pārbaudīt, vai konstatētās acīmredzamās kļūdas vērtējumā izraisīja citādu iepirkuma procedūras iznākumu, izvērtējot, vai konstatētās acīmredzamās kļūdas ir ietekmējušas punktu skaitu, kas piešķirts par konkrētu kritēriju, gadījumā, ja pastāv daži citi iemesli (attiecībā uz kuriem nav pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā), kuri arī pamato piešķirto punktu skaitu. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka vairākos gadījumos Vispārējā tiesa esot vai nu sagrozījusi faktus, vai piemērojusi nepareizu testu, lai konstatētu acīmredzamas kļūdas vērtējumā, vienkārši aizstājot EUIPO sniegto faktu vērtējumu ar savējo, vai arī pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka pamatojuma nepietiekamība var tikt uzskatīta par acīmredzamas kļūdas vērtējumā pierādījumu.

4.

Trešajā apelācijas sūdzības pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, izvirzot prasību, ka lēmuma pamatojumā būtu jāpaskaidro, kādā veidā katrs (negatīvs) vērtējums ir ietekmējis par katru apakškritēriju un apakšpunktu piešķirto punktu skaitu, un līdz ar to esot piemērojusi stingrāku testu attiecībā uz pienākumu norādīt pamatojumu nekā tests, kas izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras. Tādēļ Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atceļot apstrīdēto lēmumu Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punkta, to aplūkojot kopsakarā ar LESD 296. pantu, pārkāpuma dēļ.

5.

Ceturtajā apelācijas sūdzības pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piespriežot atlīdzināt zaudējumus pirmajai prasītājai pirmajā instancē, jo viens no kumulatīvajiem ES iestāžu ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījumiem (t.i., prettiesiskas rīcības fakts) neesot ticis pierādīts. Pakārtoti, apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pat gadījumā, ja EUIPO apelācijas sūdzība tiktu apmierināta tikai attiecībā uz pirmo apelācijas sūdzības pamatu, pārsūdzētais spriedums joprojām esot atceļams, ciktāl ar to ir noteikts pienākums atlīdzināt zaudējumus, jo šādā gadījumā neesot pierādīta cēloņsakarība starp atlikušo prettiesisko rīcību (acīmredzama kļūda vērtējumā un pamatojuma nesniegšana) un apgalvoto kaitējumu. Alternatīvi, apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piespriežot atlīdzināt zaudējumus iespējas zaudēšanas dēļ, jo šāds zaudējumu atlīdzināšanas pamats nevar tikt uzskatīts par dalībvalstu tiesību sistēmām raksturīgu vispārējo principu, un tādējādi esot pārkāpusi skaidri izteiktu normu LESD 340. pantā.