This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32015R2231
Commission Regulation (EU) 2015/2231 of 2 December 2015 amending Regulation (EC) No 1126/2008 adopting certain international accounting standards in accordance with Regulation (EC) No 1606/2002 of the European Parliament and of the Council as regards International Accounting Standards 16 and 38 (Text with EEA relevance)
Komisijas Regula (ES) 2015/2231 (2015. gada 2. decembris), ar kuru attiecībā uz 16. un 38. starptautisko grāmatvedības standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Regula (ES) 2015/2231 (2015. gada 2. decembris), ar kuru attiecībā uz 16. un 38. starptautisko grāmatvedības standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (Dokuments attiecas uz EEZ)
OV L 317, 3.12.2015, p. 19–23
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
No longer in force, Date of end of validity: 15/10/2023; Iesaist. atcelta ar 32023R1803
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Modifies | 32008R1126 | Grozījums | pielikums | 06/12/2015 |
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Implicitly repealed by | 32023R1803 | 16/10/2023 |
3.12.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/19 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/2231
(2015. gada 2. decembris),
ar kuru attiecībā uz 16. un 38. starptautisko grāmatvedības standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī. |
(2) |
Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) 2014. gada 12. maijā izdeva grozījumus 16. SGS Pamatlīdzekļi un 38. SGS Nemateriālie aktīvi ar nosaukumu Pieņemamu nolietojuma un amortizācijas metožu precizējums. Prakses atšķirību dēļ ir nepieciešams precizēt, vai ir piemēroti aktīvu nolietojuma vai amortizācijas aprēķināšanai izmantot uz ieņēmumiem balstītas metodes. |
(3) |
Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupu apstiprina, ka 16. un 38. SGS grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas kritērijiem. |
(4) |
Tādēļ Regula (EK) Nr. 1126/2008 būtu attiecīgi jāgroza. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi:
a) |
16. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Pamatlīdzekļi groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā; |
b) |
38. SGS Nemateriālie aktīvi groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā. |
2. pants
Ikviens uzņēmums piemēro 1. pantā minētos grozījumus vēlākais no datuma, kad sākas tā pirmais finanšu gads, kura sākums ir 2016. gada 1. janvārī vai pēc tam.
3. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2015. gada 2. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.
(2) Komisijas 2008. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Pieņemamu nolietojuma un amortizācijas metožu precizējums
(16. SGS un 38. SGS grozījumi)
Grozījumi 16. SGS Pamatlīdzekļi
Groza 56. punktu un iekļauj 62A un 81l punktu. 60.–62. punkts nav grozīti, bet tiek iekļauti uzskatāmības labad.
Amortizējamā summa un nolietojuma periods
…
56. |
Aktīvā ietvertos nākotnes saimnieciskos labumus uzņēmums galvenokārt patērē, lietojot to. Tomēr citi faktori, piemēram, tehniskā vai komerciālā novecošanās un fiziskais nolietojums, aktīvam esot dīkstāvē, bieži rada aktīva saimniecisko labumu samazinājumu, kurus varētu no tā iegūt. Rezultātā, nosakot aktīva lietderīgās lietošanas laiku, ņem vērā šādus faktorus:
… |
Nolietojuma metode
60. |
Lietotajai nolietojuma metodei jāatspoguļo aktīva nākotnes saimnieciskais labums, ko uzņēmums prognozē iegūt. |
61. |
Nolietojuma metode, kuru aktīvam piemēro, jāpārskata vismaz katra finanšu gada beigās. Ja ir nozīmīgas izmaiņas aktīvā ietverto nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modelī, modelis ir jāmaina, lai atspoguļotu izmaiņas. Šādas izmaiņas ir jāuzskata par grāmatvedības aplēses maiņu saskaņā ar 8. SGS. |
62. |
Lai sistemātiski sadalītu aktīva amortizējamo summu tā lietderīgās lietošanas laikā, var lietot dažādas nolietojuma metodes. Šīs metodes ir lineārā metode, degresīvā metode un ražošanas vienību metode. Lineārās nolietošanas rezultātā veidojas nemainīgas izmaksas aktīva lietderīgās lietošanas laikā, ja aktīva atlikusī vērtība nemainās. Degresīvās metodes rezultātā izmaksas samazinās aktīva lietderīgās lietošanas laikā. Ražošanas metodes vienības rezultātā veido izmaksas, kas balstītas uz prognozēto lietojumu vai saražoto vienību skaitu. Uzņēmums izvēlas metodi, kas vislabāk atspoguļo prognozēto aktīvā ietverto nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modeli. Šo metodi konsekventi piemēro no perioda uz periodu, ja vien šo prognozēto nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modelī nav izmaiņas. |
62A |
Nolietojuma metode, kuras pamatā ir ieņēmumi, ko rada darbība, kas ietver aktīva izmantošanu, nav lietderīga. Ieņēmumi, ko rada darbība, kas ietver aktīva izmantošanu, parasti atspoguļo citus faktorus, nevis aktīva saimniecisko labumu patēriņu. Piemēram, ieņēmumus ietekmē citas izejvielas un procesi, pārdošanas darbība un pārdošanas apjomu un cenu izmaiņas. Ieņēmumu cenas komponentu var ietekmēt inflācija, kas neietekmē veidu, kādā aktīvs tiek izmantots. … |
SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS
…
81I |
Ar Pieņemamu nolietojuma un amortizācijas metožu precizējumu (16. SGS un 38. SGS grozījumi), kas izdots 2014. gada maijā, tika grozīts 56. punkts un iekļauts 62A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj. |
Grozījumi 38. SGS Nemateriālie aktīvi
Groza 92. punktu. 98. punktā frāze “ražošanas vienības metode” ir grozīta uz “ražošanas vienību metode”. Iekļauti 98A–98C un 130J punkts. 97. punkts nav grozīts, bet tiek iekļauts uzskatāmības labad.
LIETDERĪGĀS LIETOŠANAS LAIKS
…
92. |
Ņemot vērā straujo tehnoloģijas attīstību, datoru programmatūra un daudzi citi nemateriālie aktīvi ir jutīgi pret tehnoloģisko novecošanos. Tādēļ bieži vien to lietderīgās lietošanas laiks būs īss. Prognozētie tās preces pārdošanas cenas turpmākie samazinājumi, kas ražota, izmantojot nemateriālo aktīvu, varētu norādīt prognozēto aktīva tehnoloģisko vai komerciālo novecošanos, kas, savukārt, varētu atspoguļot aktīvā ietverto nākotnes saimniecisko labumu samazinājumu. … |
Amortizācijas periods un amortizācijas metode
97. |
Nemateriālā aktīva ar ierobežotu lietderīgās lietošanas laiku amortizējamā summa sistemātiski jāsadala tā lietderīgās lietošanas laikā. Aktīva amortizācija jāsāk tad, kad aktīvu ir iespējams izmantot, t. i., kad tas ir vietā un stāvoklī, kas tam nepieciešams, lai darbotos saskaņā ar vadības iecerēm. Amortizācija beidzas agrākajā datumā, kad aktīvs tiek klasificēts kā turēts pārdošanai (vai ietverts atsavinātajā grupā, kas tiek klasificēta kā turēta pārdošanai) saskaņā ar 5. SFPS vai datumā, kad aktīvu pārtraukts atzīt. Izmantotajai amortizācijas metodei jāatspoguļo veids, kā uzņēmums patērēs aktīva paredzamos nākotnes saimnieciskos labumus. Ja šo modeli nevar ticami noteikt, jālieto lineārā metode. Amortizācijas izmaksas par katru periodu jāatzīst peļņā vai zaudējumos, ja vien šis vai kāds cits standarts nepieļauj vai nenosaka, ka tās jāiekļauj cita aktīva uzskaites vērtībā. |
98. |
Lai sistemātiski sadalītu aktīva amortizējamo summu tā lietderīgās lietošanas laikā, var lietot dažādas amortizācijas metodes. Šīs metodes ir lineārā metode, degresīvā metode un ražošanas vienību metode. Izmantoto metodi izvēlas, balstoties uz aktīvā ietverto nākotnē prognozēto saimniecisko labumu patēriņa modeli, un to konsekventi piemēro no perioda uz periodu, ja vien nav kādas izmaiņas gaidāmajā šo nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modelī. |
98A |
Pastāv atspēkojams pieņēmums, ka amortizācijas metode, kuras pamatā ir ieņēmumi, ko rada darbība, kas ietver nemateriālā aktīva izmantošanu, nav lietderīga. Ieņēmumi, ko rada darbība, kas ietver nemateriālā aktīva izmantošanu, parasti atspoguļo faktorus, kas nav tieši saistīti ar nemateriālajā aktīvā ietverto saimniecisko labumu patēriņu. Piemēram, ieņēmumus ietekmē citas izejvielas un procesi, pārdošanas darbība un pārdošanas apjomu un cenu izmaiņas. Ieņēmumu cenas komponentu var ietekmēt inflācija, kas neietekmē veidu, kādā aktīvs tiek izmantots. Šo pieņēmumu var pārvarēt tikai ierobežotos gadījumos:
|
98B |
Izvēloties lietderīgu amortizācijas metodi saskaņā ar 98. punktu, uzņēmums varētu noteikt galveno ierobežojošo faktoru, kas piemīt nemateriālajam aktīvam. Piemēram, līgums, kas nosaka uzņēmuma tiesības uz nemateriālā aktīva izmantošanu, varētu norādīt uzņēmuma nemateriālā aktīva izmantošanu kā iepriekš noteiktu gadu skaitu (t. i., laiks), kā saražoto vienību skaitu vai kā to ieņēmumu fiksētu kopsummu, kas tiks gūti. Šāda galvenā ierobežojošā faktora noteikšana varētu kalpot par sākumpunktu amortizācijas lietderīgās bāzes noteikšanai, bet var piemērot citu bāzi, ja tā labāk atspoguļo saimniecisko labumu patēriņa prognozēto modeli. |
98C |
Gadījumā, kad galvenais ierobežojošais faktors, kas piemīt nemateriālajam aktīvam, ir ieņēmumu robežvērtības sasniegšana, ieņēmumi, kas tiks gūti, var būt lietderīga bāze amortizācijai. Piemēram, uzņēmums varētu iegūt koncesiju izpētīt un iegūt zeltu no zelta raktuves. Līguma termiņa beigšanās varētu būt balstīta uz to kopējo ieņēmumu fiksētu summu, kas tiks gūti no ieguves (piemēram, līgums var ļaut iegūt zeltu no raktuves, līdz kopējie kumulatīvie ieņēmumi no zelta pārdošanas sasniedz 2 miljardus valūtas vienību), nevis būt balstīta uz laiku vai uz iegūtā zelta daudzumu. Citā piemērā tiesības ekspluatēt maksas ceļu varētu būt balstītas uz to ieņēmumu fiksētu kopsummu, kas tiks gūti no iekasētajām kumulatīvajām maksām (piemēram, līgums varētu ļaut ekspluatēt maksas ceļu, kamēr to maksu kumulatīvā summa, kas iegūtas no ceļa ekspluatācijas, sasniedz 100 miljonus valūtas vienību). Gadījumā, ja ieņēmumi ir noteikti kā galvenais ierobežojošais faktors līgumā par nemateriālā aktīva izmantošanu, ieņēmumi, kas tiks gūti, varētu būt lietderīga bāze nemateriālā aktīva amortizēšanai, ja līgumā ir noteikta to ieņēmumu fiksēta kopsumma, kas tiks gūti, par ko jānosaka amortizācija. … |
PĀREJAS NOTEIKUMI UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS
…
130J |
Ar Pieņemamu nolietojuma un amortizācijas metožu precizējumu (16. SGS un 38. SGS grozījumi), kas izdots 2014. gada maijā, tika grozīts 92. un 98. punkts un iekļauts 98A–98C punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj. |