“9.a pants

Pasākumi attiecībā uz jūrasasari (labraku)

1.   Savienības kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut jūrasasara (labraka) daudzumus, kuri pārsniedz 2. punktā noteiktos limitus un ir nozvejoti šādos apgabalos:

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā piemēro šādus nozvejas limitus:

3.   Savienības kuģiem, kuri vienā kalendārajā mēnesī izmanto vairāk nekā vienu zvejas rīku, piemēro zemāko nozvejas limitu, kas attiecībā uz katru zvejas rīku noteikts 2. punktā.

4.   Nozvejas limiti, kas noteikti 2. punktā, nav pārceļami uz citu mēnesi un nav nododami citam kuģim.

5.   Savienības kuģiem ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti ICES VIIb, VIIc, VIIj un VIIk rajonā, kā arī ICES VIIa un VIIg rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošajos ūdeņos vairāk nekā 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas.

6.   Dalībvalstis ne vēlāk kā 20 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai ar katru zvejas rīka tipu gūtās jūrasasara (labraka) nozvejas.”

I PIELIKUMS

(1)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

(2)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā izklāstīti attiecībā uz tajos pašos pantos noteiktajiem apgabaliem. Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*07D.), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

(3)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju VIIe zonā drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu un ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā. Nozveja ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/67AKXD). Ievērojot iepriekš minēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem cirtainās rajas daudzumiem:

(4)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) un cirtaino raju (Raja undulata) (RJU/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(5)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

(6)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju šīs KPN apgabalos drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu un ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā. Nozveja ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/07D.). Ievērojot iepriekš minēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem cirtainās rajas daudzumiem:

(7)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(8)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju VIII zonā drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu un ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 20 kilogramus dzīvsvara katrā zvejas reisā. Nozveja ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/89-C.). Ievērojot iepriekš minēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par turpmāk norādītajiem cirtainās rajas daudzumiem:

(9)  Neskarot izkraušanas pienākumu, merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 5 % apmērā atskaitīt no kvotas (OT2/*2A3A4), ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs kvotas Norvēģijai.

(10)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

(11)  Savienības kvotu drīkst apgūt vienīgi no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim

(12)  Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas jāatskaita no šīs kvotas.

(13)  Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai “citām sugām” parastajā apmērā.

(14)  Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

II PIELIKUMS

(1)  Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādām zonām: NEAFC pārvaldības apgabalā un Savienības ūdeņos.

(2)  Drīkst zvejot ES ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N.

(3)  Jāatskaita no Fēru salu nozvejas limitiem.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN).

0

(4)  Dānija, Vācija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār.

(5)  Attiecībā uz zvejas sezonu no 20. jūnija līdz nākamā gada 30. aprīlim.

(6)  Drīkst zvejot vienīgi no 2015. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem aizliedz sarkanasaru specializēto zveju.

(7)  Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

III PIELIKUMS

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz īsspuru kalmāru (Illex illecebrosus) NAFO 3. un 4. apakšzonā aizstāj ar šādu:

(1)  Jāzvejo no 2015. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

(2)  Savienības daļa nav noteikta. 29 458 tonnas ir pieejamas Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

IV PIELIKUMS

Zvejas iespēju tabulu attiecībā uz garspuru tunzivi (ziemeļu apakšgrupa; Thunnus alalunga) Atlantijas okeānā 5° N aizstāj ar šādu:

(1)  To Savienības kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 [1] 12. pantu, ir šāds: 1 253

(2)  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, dalībvalstīm ir sadalīts šādi:

V PIELIKUMS

(1)  B1. rajonā nedrīkst nozvejot vairāk kā 132 tonnas (ALF/*F47NA).

(2)  Šā KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

(3)  Izņemot piezvejas daudzumu 4 tonnu apmērā (ORY/*F47NA).

VI PIELIKUMS

IV pielikumu aizstāj ar šādu:

(1)  Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. iedaļā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.

(2)  Šo skaitli var palielināt līdz 10, ja Kipra nolemj kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāt ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām, kā norādīts 4. iedaļas A tabulas 5. zemsvītras piezīmē.

(3)  Šo skaitli var palielināt līdz 10, ja Malta nolemj kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāt ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām, kā norādīts 4. iedaļas A tabulas 7. zemsvītras piezīmē.

(4)  Šīs 4. iedaļas A tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

(5)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(6)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 nerūpnieciskās zvejas kuģiem vai ar vienu maza lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu un trīs nerūpnieciskās zvejas kuģiem.

(7)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

(8)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.

(9)  Kuģi ar velcējamām āķu rindām, kas zvejo Atlantijas okeāna austrumu daļā.

(10)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

(11)  Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.”

VII PIELIKUMS

VI pielikumu aizstāj ar šādu:

(1)  Šajā rādītājā nav iekļauti Majotā reģistrētie kuģi; to nākotnē var palielināt saskaņā ar Majotas flotes attīstības plānu.