—

zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vismaz 24 metri, bet nepārsniedz 45 metrus, – ne vēlāk kā 2012. gada 31. maijā,

—

zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vismaz 18 metri, bet nepārsniedz 24 metrus, – ne vēlāk kā 2013. gada 31. maijā,

—

zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vismaz 15 metri, bet nepārsniedz 18 metrus, – ne vēlāk kā 2014. gada 31. maijā,

—

jauniem zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus, 6.a pantā paredzēto prasību par aprīkošanu piemēro no 2010. gada 30. novembra.

a)

Pasažieru kuģiem neatkarīgi no to lieluma un kuģiem, kuri nav pasažieru kuģi un kuru bruto tilpība nav mazāka par 3 000 tonnām, kuri uzbūvēti 2002. gada 1. jūlijā vai vēlāk un veic vietējos reisus, jābūt aprīkotiem ar reisa datu ieraksta iekārtu (VDR), kas atbilst SOLAS V nodaļā noteiktajiem tehniskajiem un darbības standartiem.

b)

Kravas kuģiem, kuru bruto tilpība nav mazāka par 3 000 tonnām, kuri uzbūvēti pirms 2002. gada 1. jūlija un veic vietējos reisus, jābūt aprīkotiem ar reisa datu ieraksta iekārtu (VDR) vai ar vienkāršotu reisa datu ieraksta iekārtu (S-VDR), kas atbilst SOLAS V nodaļā noteiktajiem tehniskajiem un darbības standartiem.

a)

Pasažieru kuģus, kuru garums ir mazāks par 15 metriem vai bruto tilpība – mazāka par 300 tonnām un kuri veic vietējos reisus, dalībvalstis var atbrīvot no šajā pielikumā noteiktajām prasībām attiecībā uz AIS.

b)

Kuģus, kuri nav pasažieru kuģi un kuru bruto tilpība nav mazāka par 300 tonnām, bet ir mazāka par 500 tonnām, kuri kuģo tikai dalībvalsts iekšējos ūdeņos un ārpus maršrutiem, ko parasti izmanto citi kuģi, kuri ir aprīkoti ar AIS, dalībvalstis var atbrīvot no šajā pielikumā noteiktajām prasībām aprīkot kuģi ar AIS.

a)

pasažieru kuģus, kas kuģo tikai tādos jūras apgabalos, kuri nav ietverti A klasē, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/45/EK (1) 4. pantā, var atbrīvot no prasības tos aprīkot ar VDR;

b)

kuģus, kas nav ro-ro pasažieru kuģi un ir uzbūvēti pirms 2002. gada 1. jūlija, var atbrīvot no prasības tos aprīkot ar VDR, ja var pierādīt, ka VDR sasaiste ar aprīkojumu, kas jau ir uz kuģa, ir neracionāla un nav praktiski iespējama;

c)

kravas kuģus, kas uzbūvēti pirms 2002. gada 1. jūlija un veic starptautiskos vai vietējos reisus, var atbrīvot no prasības aprīkot tos ar S-VDR, ja šādus kuģus paredzēts pilnībā izņemt no ekspluatācijas divu gadu laikā pēc SOLAS V nodaļā minētās ieviešanas dienas.

a)

ierobežot kuģa kustību vai novirzīt to pa īpašu kursu. Šī prasība neatbrīvo kapteini no atbildības par kuģa drošu vadīšanu;

b)

oficiāli pieprasīt kuģa kapteinim izbeigt apdraudējumu videi vai kuģošanas drošībai;

c)

nosūtīt uz kuģi novērtēšanas grupu, lai novērtētu riska pakāpi, palīdzētu kapteinim labot stāvokli un informētu par to kompetento krasta staciju;

d)

nenovēršamu briesmu gadījumā dot kuģa kapteinim norādījumu ieiet patvēruma vietā vai likt kuģi pavadīt vai vilkt.