20.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/13

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, kuras mērķi inter alia ir nostiprināt Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (“BTIK”), turpināt apsvērt BTIK verifikāciju, atbalstīt BTIK vispārēju piemērošanu un īstenošanu valstīs, tostarp izmantojot krimināltiesību aktus, un stiprināt tās prasību izpildi.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (“ANO DP”) 2004. gada 28. aprīlī vienprātīgi pieņēma Rezolūciju 1540 (2004), kur masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana aprakstīta kā drauds starptautiskajam mieram un drošībai. Minētās rezolūcijas noteikumu īstenošana sniedz ieguldījumu BTIK īstenošanā.

(3)

ANO DP 1988. gada 26. augustā pieņēma Rezolūciju 620 (1988), kurā inter alia ģenerālsekretārs tiek mudināts nekavējoties veikt izmeklēšanu, reaģējot uz apgalvojumiem par ķīmisko, bakterioloģisko (bioloģisko) vai toksisko ieroču iespējamu lietošanu, kas varētu būt Protokola par aizliegumu izmantot smacējošas, indīgas vai citas gāzes un bakterioloģiskas metodes karā (“1925. gada Ženēvas protokols”) pārkāpums. Ģenerālā asambleja 2006. gada 20. septembrī pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju, kas pievienota 2006. gada 8. septembra Rezolūcijai 60/288, kurā Apvienoto Nāciju Organizācijas (“ANO”) dalībvalstis aicina ģenerālsekretāru atjaunināt ekspertu un laboratoriju katalogu, kā arī tehniskās pamatnostādnes un procedūras, kas viņam pieejamas savlaicīgai un efektīvai iespējamas ieroču lietošanas izmeklēšanai.

(4)

Padome 2006. gada 27. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2006/184/KĀDP (1) attiecībā uz BTIK, ar mērķi veicināt BTIK vispārēju piemērošanu un palīdzēt līgumslēdzējām valstīm to īstenot, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzējas valstis BTIK starptautiskās saistības transponē savos tiesību aktos un administratīvajos pasākumos.

(5)

Līdztekus Vienotajai rīcībai 2006/184/KĀDP Eiropas Savienība pieņēma Rīcības plānu attiecībā uz bioloģiskajiem un toksiskajiem ieročiem (2), kurā dalībvalstis apņēmās ANO katru gadu aprīlī iesniegt ziņojumu par uzticības veicināšanas pasākumiem (“UVP”), kā arī ANO ģenerālsekretāram iesniegt attiecīgu ekspertu un laboratoriju sarakstus, lai veicinātu ķīmisko vai bioloģisko ieroču iespējamas lietošanas izmeklēšanu.

(6)

Padome 2006. gada 20. martā pieņēma Kopējo nostāju 2006/242/KĀDP (3) par BTIK sesto pārskata konferenci.

(7)

Padome 2008. gada 10. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2008/858/KĀDP (4) par BTIK ar mērķi veicināt BTIK vispārēju piemērošanu, nodrošināt atbalstu BTIK īstenošanai līgumslēdzējās valstīs, veicināt to, lai līgumslēdzējas valstis iesniegtu deklarācijas par UVP, kā arī atbalstīt BTIK starpsesiju procesu.

(8)

Padome 2011. gada 18. jūlijā pieņēma Lēmumu 2011/429/KĀDP (5) par Savienības nostāju BTIK septītajā pārskata konferencē.

(9)

BTIK septītajā pārskata konferencē tika pieņemts lēmums Īstenošanas atbalsta grupas (ĪAG) pilnvaras pagarināt vēl par pieciem gadiem (2012–2016) un paplašināt tās uzdevumu klāstu, ietverot tajā lēmuma īstenošanu par palīdzības lūgumu un piedāvājumu datubāzes izveidošanu un pārvaldīšanu un attiecīgās informācijas apmaiņas atvieglošanu starp līgumslēdzējām valstīm, kā arī attiecīgā gadījumā atbalstīt to, ka līgumslēdzējas valstis īsteno septītās pārskata konferences lēmumus un ieteikumus.

(10)

Septītajā pārskata konferencē tika nolemts, ka astotā pārskata konference notiks Ženēvā ne vēlāk kā 2016. gadā un ka tajā būtu jāpārskata BTIK darbība, inter alia ņemot vērā šādus jautājumus:

(11)

Padome 2012. gada 23. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2012/421/KĀDP (6) par BTIK ar mērķi veicināt BTIK vispārēju piemērošanu, nodrošināt atbalstu BTIK īstenošanai līgumslēdzējās valstīs, veicināt to, lai līgumslēdzējas valstis iesniegtu deklarācijas par UVP, kā arī atbalstīt BTIK starpsesiju procesu.

(12)

Ņemot vērā nākamo BTIK pārskata konferenci, kas notiks no 2016. gada novembra līdz decembrim, ir lietderīgi atjaunināt Savienības nostāju,

a)

izmantojot virkni konkrētu šajā lēmumā aprakstīto pasākumu, veidot un uzturēt pārliecību par prasību izpildi;

b)

atbalstīt valstu līmenī veiktu īstenošanu, tostarp sekmējot ciešāku sadarbību ar nevalstiskām ieinteresētām personām;

c)

atbalstīt ANO ģenerālsekretāra mehānismu ziņojumu bioloģisko ieroču un aģentu iespējamas pielietošanas izmeklēšanai, turpinot attīstīt tā operatīvās spējas, lai tādējādi stiprinātu BTIK VI un VIII panta izpildi; un

d)

veicināt BTIK vispārēju piemērošanu.

a)

dod ieguldījumu, lai astotajā pārskata konferencē tiktu pilnībā pārskatīta BTIK darbība, tostarp tas, vai līgumslēdzējas puses ir īstenojušas saistības, ko tās uzņēmušās saskaņā ar BTIK, un tas, kā noritējusi 2012.–2015. gada starpsesiju programma un kādi ir tās iznākumi;

b)

atbalsta jaunu būtisku darba programmu laikposmam starp astoto un devīto pārskata konferenci, kurā pievēršas iepriekšējo starpsesiju programmu nepilnībām, pieņemot stingrāku kārtību turpmākam progresam saskaņā ar šo darba programmu, lai stiprinātu BTIK efektivitāti;

c)

atbalsta devīto BTIK pārskata konferenci, kas jārīko ne vēlāk kā 2021. gadā;

d)

veido konsensu, lai nodrošinātu astotās pārskata konferences sekmīgu iznākumu, pamatojoties iepriekšējās konferencēs izveidoto sistēmu, kā arī virza inter alia šādus galvenos jautājumus:

a)

izskatīt ikgadējās UVP veidlapas kā instrumentu, ko valstis regulāri izmanto, lai ziņotu par īstenošanu un prasību izpildi, un šajā nolūkā turpināt tos attīstīt;

b)

UVP veidlapās pēc iespējas mazināt atlikušo sarežģītību un novērst iespējamās neskaidrības;

c)

izmantojot reģionālus seminārus un apmācību par UVP veidlapu elektronisku iesniegšanu, atbalstīt ĪAG, lai tām būtu lielāka nozīme, atbalstot valstu kontaktpunktus darbā, ko tie veic, apkopojot UVP;

d)

rīkoties, lai palielinātu līdzdalību uzticības veicināšanas pasākumos (UVP) un vairotu to kvalitāti un vispusību, palielinot elektroniskā UVP mehānisma funkcionalitāti un darot šo mehānismu (kā arī UVP norādes) pieejamu visās ANO oficiālajās valodās BTIK tīmekļa vietnē.

a)

vēl uz pieciem gadiem pagarina ĪAG pilnvaras;

b)

ĪAG pilnvarās iekļauj papildu darbības, lai atbalstītu pārskatīto un uzlaboto starpsesiju darba programmu īstenošanu, kā ierosināts 5. pantā;

c)

attīsta efektīvāku sistēmu, lai pārskatītu zinātnes un tehnoloģiju attīstību un tās ietekmi uz BTIK, inter alia ĪAG iedibinot pastāvīgu zinātnes un tehnoloģiju padomdevēju un sadarbības funkciju;

d)

pieņem vispārējas piemērošanas rīcības plānu, kuru koordinētu ĪAG;

e)

ĪAG ir nozīme, atbalstot līgumslēdzēju valstu valsts kontaktpunktus darbā, ko tie veic, apkopojot un iesniedzot UVP veidlapas, kā norādīts 3. pantā;

f)

pienācīgi tiek paplašināts pašreizējais ĪAG personāls, lai sasniegtu jaunos mērķus un veiktu iepriekš šajā pantā minētās darbības.

a)

atbalsta to, ka jaunajā starpsesiju programmā vai nu kā tematika laikā starp sesijām, vai strādājot īpašajās darba grupās, vai abos minētajos gadījumos tiek iekļauti šādi jautājumi:

b)

atbalsta valstu tiesiskā regulējuma attīstību attiecībā uz bioloģisko drošumu un drošību; lai gan bioloģiskā drošuma un drošības standarti laboratorijām nekādā veidā neaizvieto prasību izpildes režīmu, šādu standartu pieņemšana un sekmēšana var ilgtermiņā palīdzēt atsevišķām līgumslēdzējām valstīm īstenot BTIK paredzētās saistības; līdz ar citiem pasākumiem tie varētu būt arī noderīgi instrumenti, lai palīdzētu apliecināt prasību izpildi; diskusijas par šo jautājumu, tostarp ar attiecīgajiem laboratoriju, biodrošuma apvienību un nozares pārstāvjiem, varētu būt daļa no jaunās starpsesiju darba programmas;

c)

saistībā ar BTIK atbalsta brīvprātīgas salīdzinošās izvērtēšanas pasākumus, kuros iesaistītas līgumslēdzējas valstis; salīdzinošās izvērtēšanas pasākumu mērķis ir uzlabot valstu līmenī veikto īstenošanu un ar informācijas apmaiņu un paplašinātu pārredzamību apliecināt prasību izpildi, piemēram, attiecībā uz īstenošanas spējām, darbībām un rīcībām un iecerēm nodrošināt prasību izpildi;

d)

atbalsta to, ka starpsesiju procesā tiek stiprinātas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, izskatot virkni iespēju, piemēram, skaidri noteiktas lēmējpilnvaras attiecībā uz konkrētām darba jomām.

a)

atbalsta to, ka tiek pieņemts vispārējas piemērošanas rīcības plāns, kuru koordinē ĪAG un kurā paredzēti konkrēti pasākumi un darbības; rīcības plānā varētu būt iekļautas tādas darbības kā kontaktu iedibināšanas pasākumi, kopīgi demarši, attiecīgo dokumentu tulkošana, tādi stimuli kā informācijas apmaiņa par palīdzības piedāvājumiem; katrā līgumslēdzēju valstu sanāksmē šis rīcības plāns būtu jāizvērtē un vajadzības gadījumā jāgroza;

b)

atbalsta īpašu sesiju vai darba grupu sanāksmju organizēšanu par vispārējas piemērošanas jautājumiem starpsesiju procesā, lai koordinētu kontaktu iedibināšanas pasākumus starp dažādiem subjektiem un plānotu reģionālas iniciatīvas.

a)

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, balstoties uz šajā lēmumā izklāstīto nostāju, nāk klajā ar priekšlikumiem konkrētiem, praktiskiem un īstenojamiem BTIK īstenošanas uzlabojumu pasākumiem, kurus BTIK līgumslēdzējas puses varētu izskatīt astotajā pārskata konferencē;

b)

attiecīgā gadījumā – Augstais pārstāvis vai Savienības delegācijas nāk klajā ar demaršiem;

c)

gatavojoties astotajai pārskata konferencei un tās laikā Augstais pārstāvis vai Savienības delegācija ANO nāk klajā ar paziņojumiem.