Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32015D2096

Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/2096 (2015. gada 16. novembris) par Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTIK) astoto pārskata konferenci

OJ L 303, 20.11.2015, p. 13–18 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2015/2096/oj

20.11.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 303/13


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/2096

(2015. gada 16. novembris)

par Eiropas Savienības nostāju attiecībā uz Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTIK) astoto pārskata konferenci

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, kuras mērķi inter alia ir nostiprināt Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (“BTIK”), turpināt apsvērt BTIK verifikāciju, atbalstīt BTIK vispārēju piemērošanu un īstenošanu valstīs, tostarp izmantojot krimināltiesību aktus, un stiprināt tās prasību izpildi.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (“ANO DP”) 2004. gada 28. aprīlī vienprātīgi pieņēma Rezolūciju 1540 (2004), kur masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana aprakstīta kā drauds starptautiskajam mieram un drošībai. Minētās rezolūcijas noteikumu īstenošana sniedz ieguldījumu BTIK īstenošanā.

(3)

ANO DP 1988. gada 26. augustā pieņēma Rezolūciju 620 (1988), kurā inter alia ģenerālsekretārs tiek mudināts nekavējoties veikt izmeklēšanu, reaģējot uz apgalvojumiem par ķīmisko, bakterioloģisko (bioloģisko) vai toksisko ieroču iespējamu lietošanu, kas varētu būt Protokola par aizliegumu izmantot smacējošas, indīgas vai citas gāzes un bakterioloģiskas metodes karā (“1925. gada Ženēvas protokols”) pārkāpums. Ģenerālā asambleja 2006. gada 20. septembrī pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju, kas pievienota 2006. gada 8. septembra Rezolūcijai 60/288, kurā Apvienoto Nāciju Organizācijas (“ANO”) dalībvalstis aicina ģenerālsekretāru atjaunināt ekspertu un laboratoriju katalogu, kā arī tehniskās pamatnostādnes un procedūras, kas viņam pieejamas savlaicīgai un efektīvai iespējamas ieroču lietošanas izmeklēšanai.

(4)

Padome 2006. gada 27. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2006/184/KĀDP (1) attiecībā uz BTIK, ar mērķi veicināt BTIK vispārēju piemērošanu un palīdzēt līgumslēdzējām valstīm to īstenot, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzējas valstis BTIK starptautiskās saistības transponē savos tiesību aktos un administratīvajos pasākumos.

(5)

Līdztekus Vienotajai rīcībai 2006/184/KĀDP Eiropas Savienība pieņēma Rīcības plānu attiecībā uz bioloģiskajiem un toksiskajiem ieročiem (2), kurā dalībvalstis apņēmās ANO katru gadu aprīlī iesniegt ziņojumu par uzticības veicināšanas pasākumiem (“UVP”), kā arī ANO ģenerālsekretāram iesniegt attiecīgu ekspertu un laboratoriju sarakstus, lai veicinātu ķīmisko vai bioloģisko ieroču iespējamas lietošanas izmeklēšanu.

(6)

Padome 2006. gada 20. martā pieņēma Kopējo nostāju 2006/242/KĀDP (3) par BTIK sesto pārskata konferenci.

(7)

Padome 2008. gada 10. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2008/858/KĀDP (4) par BTIK ar mērķi veicināt BTIK vispārēju piemērošanu, nodrošināt atbalstu BTIK īstenošanai līgumslēdzējās valstīs, veicināt to, lai līgumslēdzējas valstis iesniegtu deklarācijas par UVP, kā arī atbalstīt BTIK starpsesiju procesu.

(8)

Padome 2011. gada 18. jūlijā pieņēma Lēmumu 2011/429/KĀDP (5) par Savienības nostāju BTIK septītajā pārskata konferencē.

(9)

BTIK septītajā pārskata konferencē tika pieņemts lēmums Īstenošanas atbalsta grupas (ĪAG) pilnvaras pagarināt vēl par pieciem gadiem (2012–2016) un paplašināt tās uzdevumu klāstu, ietverot tajā lēmuma īstenošanu par palīdzības lūgumu un piedāvājumu datubāzes izveidošanu un pārvaldīšanu un attiecīgās informācijas apmaiņas atvieglošanu starp līgumslēdzējām valstīm, kā arī attiecīgā gadījumā atbalstīt to, ka līgumslēdzējas valstis īsteno septītās pārskata konferences lēmumus un ieteikumus.

(10)

Septītajā pārskata konferencē tika nolemts, ka astotā pārskata konference notiks Ženēvā ne vēlāk kā 2016. gadā un ka tajā būtu jāpārskata BTIK darbība, inter alia ņemot vērā šādus jautājumus:

i)

jauni zinātnes atzinumi un tehnoloģiju attīstība, kam ir saistība ar BTIK;

ii)

panākumi, ko līgumslēdzējas valstis guvušas, īstenojot BTIK noteiktos pienākumus;

iii)

panākumi, kas gūti, īstenojot lēmumus un ieteikumus, par kuriem panākta vienošanās septītajā pārskata konferencē.

(11)

Padome 2012. gada 23. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2012/421/KĀDP (6) par BTIK ar mērķi veicināt BTIK vispārēju piemērošanu, nodrošināt atbalstu BTIK īstenošanai līgumslēdzējās valstīs, veicināt to, lai līgumslēdzējas valstis iesniegtu deklarācijas par UVP, kā arī atbalstīt BTIK starpsesiju procesu.

(12)

Ņemot vērā nākamo BTIK pārskata konferenci, kas notiks no 2016. gada novembra līdz decembrim, ir lietderīgi atjaunināt Savienības nostāju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Gatavojoties Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTIK) astotajai pārskata konferencei un tās laikā Savienība rīkojas, lai jo īpaši nodrošinātu, ka līgumslēdzējas valstis pievēršas šādām prioritātēm:

a)

izmantojot virkni konkrētu šajā lēmumā aprakstīto pasākumu, veidot un uzturēt pārliecību par prasību izpildi;

b)

atbalstīt valstu līmenī veiktu īstenošanu, tostarp sekmējot ciešāku sadarbību ar nevalstiskām ieinteresētām personām;

c)

atbalstīt ANO ģenerālsekretāra mehānismu ziņojumu bioloģisko ieroču un aģentu iespējamas pielietošanas izmeklēšanai, turpinot attīstīt tā operatīvās spējas, lai tādējādi stiprinātu BTIK VI un VIII panta izpildi; un

d)

veicināt BTIK vispārēju piemērošanu.

Savienības mērķis ir pārskatīt BTIK darbību un 2012.–2015. gada starpsesiju procesu, sekmēt konkrētas darbības un izskatīt iespējas BTIK stiprināt vēl vairāk. Šajā sakarā Savienība nāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem astotajai pārskata konferencei 2016. gadā, lai tos šajā konferencē pieņemtu.

2. pants

Lai sasniegtu 1. pantā minētos mērķus, Savienība:

a)

dod ieguldījumu, lai astotajā pārskata konferencē tiktu pilnībā pārskatīta BTIK darbība, tostarp tas, vai līgumslēdzējas puses ir īstenojušas saistības, ko tās uzņēmušās saskaņā ar BTIK, un tas, kā noritējusi 2012.–2015. gada starpsesiju programma un kādi ir tās iznākumi;

b)

atbalsta jaunu būtisku darba programmu laikposmam starp astoto un devīto pārskata konferenci, kurā pievēršas iepriekšējo starpsesiju programmu nepilnībām, pieņemot stingrāku kārtību turpmākam progresam saskaņā ar šo darba programmu, lai stiprinātu BTIK efektivitāti;

c)

atbalsta devīto BTIK pārskata konferenci, kas jārīko ne vēlāk kā 2021. gadā;

d)

veido konsensu, lai nodrošinātu astotās pārskata konferences sekmīgu iznākumu, pamatojoties iepriekšējās konferencēs izveidoto sistēmu, kā arī virza inter alia šādus galvenos jautājumus:

i)

kaut arī atzīstot, ka pašreizējā stadijā nav panākts konsenss par verifikāciju, kas joprojām ir pilnīga un efektīva atbruņošanās un neizplatīšanas režīma viens no centrālajiem elementiem, Savienība rīkojas, lai apzinātu iespējas, ar kurām varētu dot ieguldījumu jaunajā starpsesiju programmā un pēcāk pārliecības vairošanā par prasību izpildi un BTIK priekšmeta un nolūka efektīvā īstenošanā; līgumslēdzējām valstīm būtu jāspēj uzskatāmi parādīt prasību izpildi, inter alia izmantojot interaktīvu informācijas apmaiņu (piemēram, obligātās vai brīvprātīgās deklarācijas) un paplašinātu pārredzamību attiecībā uz to spējām, rīcībām un darbībām, tostarp ar brīvprātīgiem un citiem uz vietas veiktiem pasākumiem, par ko panākta vienošanās; pamats minētajam darbam ir priekšlikumi, ar ko nākts klajā 2012.–2015. gada starpsesiju programmas laikā, un šīs programmas rezultāti;

ii)

vajadzības gadījumā atbalstīt un stiprināt valstu līmenī saistībā ar BTIK veiktos īstenošanas pasākumus, tostarp tiesību aktus administratīvajā, tieslietu un krimināltiesību jomā un kontroli pār patogēniem mikroorganismiem un toksīniem; var apsvērt turpmāku rīcību un pieņemt lēmumus par veidiem un līdzekļiem, ar ko stiprināt valsts līmenī veikto īstenošanu: valsts, reģionālā un globālā līmenī iedibināt kontaktus ar nevalstiskām ieinteresētām personām attiecībā uz to lomu BTIK mērķu sekmēšanā un tās īstenošanā; turpināt atbalstīt pienācīgu standartu pieņemšanu attiecībā uz biodrošuma un biodrošības pasākumiem; vairot publiskā un privātā sektora attiecīgo profesionāļu informētību; īstenot apmācības un izglītības programmas tiem, kuriem dota piekļuve bioloģiskiem aģentiem un toksīniem, uz ko attiecas BTIK; sekmēt attiecīgo valsts līmeņa profesionāļu atbildības kultūru un brīvprātības kārtā izstrādāt, pieņemt un izplatīt rīcības kodeksus; sekmēt ANO DP Rezolūcijās 1540 (2004) un 1673 (2006) paredzēto saistību izpildi, lai attiecīgā gadījumā novērstu risku, ka bioloģiskos vai toksiskos ieročus iegādājas vai izmanto terorisma mērķiem, tostarp attiecībā uz risku, ka nevalstiski subjekti var piekļūt materiāliem, ierīcēm un zināšanām, ko varētu izmantot bioloģisko un toksisko ieroču izstrādei un ražošanai;

iii)

vispārēja visu valstu pievienošanās BTIK, tostarp aicinot visas valstis, kas nav BTIK līgumslēdzējas puses, nekavējoties tai pievienoties un uzņemties juridiskas saistības atbruņoties un neizplatīt bioloģiskos un toksiskos ieročus; un, kamēr šīs valstis nav pievienojušās BTIK, mudinot tās piedalīties BTIK līgumslēdzēju valstu sanāksmēs novērotāja statusā un brīvprātīgi īstenot BTIK noteikumus; un iesakot pieņemt rīcības plānu vispārējai piemērošanai, ko koordinētu ĪAG un ko izvērtētu īpašās starpsesiju procesa sanāksmēs;

iv)

rīkoties, lai bioloģisko un toksisko ieroču aizliegums tiktu pasludināts par vispārēji saistošu starptautisko tiesību normu, tostarp vispārēji piemērojot BTIK;

v)

izvērst centienus, lai vairotu pārredzamību un veidotu pārliecību par prasību izpildi, tostarp veicot nepieciešamās un iespējamās izmaiņas pašreizējos UVP; Savienība vēlas stiprināt UVP, apzinot pasākumus, lai palielinātu to tiešu atbilstību pārredzamības un aizdomu un bažu novēršanas pamatmērķiem; turpināt atbalstīt brīvprātīgu salīdzinošu izvērtēšanu, kas ir vērtīgs līdzeklis, lai līgumslēdzēju valstu starpā uzlabotu pārredzamību, tādējādi vairojot pārliecību par BTIK prasību izpildi un ar paraugprakses apmaiņu stiprinot valstu līmenī veikto īstenošanu, vairojot ieinteresēto personu informētību par īstenošanas prasībām un šajā jomā sekmējot starptautisko sadarbību;

vi)

stiprināt operatīvās spējas ANO ģenerālsekretāra mehānismam ziņojumu izmeklēšanai par ķīmisko un bioloģisko ieroču iespējamu pielietošanu, tostarp paplašināt apmācīto ekspertu loku, apmācības un teorētisku un praktisku mācību rīkošanu; ar darbu, kas tiek veikts atsevišķi, var palīdzēt arī turpmāk stiprināt BTIK VI pantu un netieši – VII pantu;

vii)

pieņemt lēmumus par palīdzības sniegšanu un koordināciju ar attiecīgām organizācijām saistībā ar BTIK VII pantu, ja iespējamas bioloģisko vai toksisko ieroču lietošanas gadījumā to lūdz kāda līgumslēdzēja valsts, tostarp attiecībā uz valstu spēju uzlabošanu slimību uzraudzībā, atklāšanā un diagnostikā, kā arī sabiedrības veselības aizsardzības sistēmām, kas ir pirmā aizsardzības līnija;

viii)

uzlabot tādas sadarbības un palīdzības pārredzamību, kas saistīta ar BTIK X pantu, un ņemt vērā citu starptautisko organizāciju mandātus, darbu un zināšanas; Savienība turpinās ar tās dažādajām palīdzības programmām atbalstīt BTIK X panta konkrētu īstenošanu, un tā vēlas turpināt veidot kopēju izpratni, kas ir pamats saistībā ar BTIK veiktai efektīvai rīcībai attiecībā uz sadarbību miermīlīgiem mērķiem; varētu apsvērt turpmāku rīcību un lēmumus, kas pieņemti, lai uzlabotu starptautisko sadarbību, palīdzību un apmaiņu attiecībā uz bioloģijas zinātni un tehnoloģijām miermīlīgiem mērķiem, sekmētu spēju veidošanu tādās jomās kā slimību uzraudzība, atklāšana un diagnostika un infekcijas slimību izplatības ierobežošana; Savienība turpinās atbalstīt pašreizējās sadarbības un palīdzības datubāzes darbību un attiecīgos gadījumos centīsies sekmēt tās noderīgumu; atbalstīt inter alia G7 globālās partnerības programmas, attiecīgās Savienības programmas un Globālās veselības drošības programmas mērķus, kas vērsti uz to, lai atbalstītu starptautisko veselības aizsardzības noteikumu un atbruņošanās īstenošanu un sensitīvu materiālu, iekārtu un zināšanu kontroli un drošību;

ix)

atbalstīt to, ka regulārāk un mērķtiecīgāk tiek izvērtēta attiecīga zinātniskā un tehnoloģiskā attīstība, kas var atstāt ietekmi uz BTIK; šāds process varētu ietvert pastāvīgas zinātniskās un tehnoloģiskās padomdevējfunkcijas iekļaušanu ĪAG un pamatīgāku pārskatīšanas procesu, kas būtu viens no centrāliem elementiem jaunajā starpsesiju darba programmā, kurā vēl integrētākā un koordinētākā veidā ietvertu attiecīgos pasākumus un starptautisku akadēmiju un līgumslēdzēju valstu veikto darbu.

3. pants

Lai stiprinātu prasību izpildi, Savienība sekmē pastiprinātu dažāda veida UVP veidlapu atbilstību un vispusību, veicot šādas darbības:

a)

izskatīt ikgadējās UVP veidlapas kā instrumentu, ko valstis regulāri izmanto, lai ziņotu par īstenošanu un prasību izpildi, un šajā nolūkā turpināt tos attīstīt;

b)

UVP veidlapās pēc iespējas mazināt atlikušo sarežģītību un novērst iespējamās neskaidrības;

c)

izmantojot reģionālus seminārus un apmācību par UVP veidlapu elektronisku iesniegšanu, atbalstīt ĪAG, lai tām būtu lielāka nozīme, atbalstot valstu kontaktpunktus darbā, ko tie veic, apkopojot UVP;

d)

rīkoties, lai palielinātu līdzdalību uzticības veicināšanas pasākumos (UVP) un vairotu to kvalitāti un vispusību, palielinot elektroniskā UVP mehānisma funkcionalitāti un darot šo mehānismu (kā arī UVP norādes) pieejamu visās ANO oficiālajās valodās BTIK tīmekļa vietnē.

4. pants

Papildus 1. pantā izklāstītajiem mērķiem Savienība atbalsta ĪAG nozīmes stiprināšanu. Proti, Savienība atbalsta to, ka:

a)

vēl uz pieciem gadiem pagarina ĪAG pilnvaras;

b)

ĪAG pilnvarās iekļauj papildu darbības, lai atbalstītu pārskatīto un uzlaboto starpsesiju darba programmu īstenošanu, kā ierosināts 5. pantā;

c)

attīsta efektīvāku sistēmu, lai pārskatītu zinātnes un tehnoloģiju attīstību un tās ietekmi uz BTIK, inter alia ĪAG iedibinot pastāvīgu zinātnes un tehnoloģiju padomdevēju un sadarbības funkciju;

d)

pieņem vispārējas piemērošanas rīcības plānu, kuru koordinētu ĪAG;

e)

ĪAG ir nozīme, atbalstot līgumslēdzēju valstu valsts kontaktpunktus darbā, ko tie veic, apkopojot un iesniedzot UVP veidlapas, kā norādīts 3. pantā;

f)

pienācīgi tiek paplašināts pašreizējais ĪAG personāls, lai sasniegtu jaunos mērķus un veiktu iepriekš šajā pantā minētās darbības.

5. pants

Lai atbalstītu starpsesiju programmas pārskatīšanu un stiprināšanu, Savienība jo īpaši:

a)

atbalsta to, ka jaunajā starpsesiju programmā vai nu kā tematika laikā starp sesijām, vai strādājot īpašajās darba grupās, vai abos minētajos gadījumos tiek iekļauti šādi jautājumi:

i)

valsts līmenī veikta īstenošana un prasību izpilde;

ii)

pēc astotās pārskata konferences turpinātais darbs saistībā ar UVP;

iii)

palīdzība un sadarbība saskaņā ar BTIK VII pantu;

iv)

zinātnes un tehnoloģiju attīstība;

v)

konsultatīvās komitejas procedūras pārskatīšana;

vi)

vispārēja piemērošana, kā ierosināts 6. pantā;

b)

atbalsta valstu tiesiskā regulējuma attīstību attiecībā uz bioloģisko drošumu un drošību; lai gan bioloģiskā drošuma un drošības standarti laboratorijām nekādā veidā neaizvieto prasību izpildes režīmu, šādu standartu pieņemšana un sekmēšana var ilgtermiņā palīdzēt atsevišķām līgumslēdzējām valstīm īstenot BTIK paredzētās saistības; līdz ar citiem pasākumiem tie varētu būt arī noderīgi instrumenti, lai palīdzētu apliecināt prasību izpildi; diskusijas par šo jautājumu, tostarp ar attiecīgajiem laboratoriju, biodrošuma apvienību un nozares pārstāvjiem, varētu būt daļa no jaunās starpsesiju darba programmas;

c)

saistībā ar BTIK atbalsta brīvprātīgas salīdzinošās izvērtēšanas pasākumus, kuros iesaistītas līgumslēdzējas valstis; salīdzinošās izvērtēšanas pasākumu mērķis ir uzlabot valstu līmenī veikto īstenošanu un ar informācijas apmaiņu un paplašinātu pārredzamību apliecināt prasību izpildi, piemēram, attiecībā uz īstenošanas spējām, darbībām un rīcībām un iecerēm nodrošināt prasību izpildi;

d)

atbalsta to, ka starpsesiju procesā tiek stiprinātas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, izskatot virkni iespēju, piemēram, skaidri noteiktas lēmējpilnvaras attiecībā uz konkrētām darba jomām.

6. pants

Lai atbalstītu vispārēju BTIK piemērošanu, Savienība:

a)

atbalsta to, ka tiek pieņemts vispārējas piemērošanas rīcības plāns, kuru koordinē ĪAG un kurā paredzēti konkrēti pasākumi un darbības; rīcības plānā varētu būt iekļautas tādas darbības kā kontaktu iedibināšanas pasākumi, kopīgi demarši, attiecīgo dokumentu tulkošana, tādi stimuli kā informācijas apmaiņa par palīdzības piedāvājumiem; katrā līgumslēdzēju valstu sanāksmē šis rīcības plāns būtu jāizvērtē un vajadzības gadījumā jāgroza;

b)

atbalsta īpašu sesiju vai darba grupu sanāksmju organizēšanu par vispārējas piemērošanas jautājumiem starpsesiju procesā, lai koordinētu kontaktu iedibināšanas pasākumus starp dažādiem subjektiem un plānotu reģionālas iniciatīvas.

7. pants

Savienība atbalsta centienus stiprināt ANO ģenerālsekretāra mehānismu ziņojumu izmeklēšanai par ķīmisko un bioloģisko ieroču iespējamu pielietošanu, jo īpaši, lai nodrošinātu mehānisma noteikumu efektivitāti un šajā nolūkā veiktu praktiskus pasākumus, piemēram, sniegtu atbalstu apmācību programmām, tostarp rīkojot mācības un attīstot analītisko laboratoriju sistēmu.

8. pants

Savienība atbalsta centienus astotajā pārskata konferencē stiprināt BTIK VII pantu, ņemot vērā citviet izvērstos centienus veidot starptautiskās spējas, lai reaģētu infekcijas slimību uzliesmojumu gadījumos.

9. pants

Savienības rīcība, ko veic šajā lēmumā minētajos nolūkos, ietver šādas darbības:

a)

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, balstoties uz šajā lēmumā izklāstīto nostāju, nāk klajā ar priekšlikumiem konkrētiem, praktiskiem un īstenojamiem BTIK īstenošanas uzlabojumu pasākumiem, kurus BTIK līgumslēdzējas puses varētu izskatīt astotajā pārskata konferencē;

b)

attiecīgā gadījumā – Augstais pārstāvis vai Savienības delegācijas nāk klajā ar demaršiem;

c)

gatavojoties astotajai pārskata konferencei un tās laikā Augstais pārstāvis vai Savienības delegācija ANO nāk klajā ar paziņojumiem.

10. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2015. gada 16. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  Padomes Vienotā rīcība 2006/184/KĀDP (2006. gada 27. februāris), atbalstot Bioloģisko un toksisko ieroču konvenciju un īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 65, 7.3.2006., 51. lpp.).

(2)  OV C 57, 9.3.2006., 1. lpp.

(3)  Padomes Kopējā nostāja 2006/242/KĀDP (2006. gada 20. marts) par Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijas (BTIK) 2006. gada pārskata konferenci (OV L 88, 25.3.2006., 65. lpp.).

(4)  Padomes Vienotā rīcība 2008/858/KĀDP (2008. gada 10. novembris), atbalstot Bioloģisko un toksisko ieroču konvenciju (BTIK) un īstenojot ES Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas stratēģiju (OV L 302, 13.11.2008., 29. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2011/429/KĀDP (2011. gada 18. jūlijs) par Eiropas Savienības nostāju Konvencijas par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTIK) līgumslēdzēju valstu septītajā pārskata konferencē (OV L 188, 19.7.2011., 42. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums 2012/421/KĀDP (2012. gada 23. jūlijs) par atbalstu Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijai (BTIK) saistībā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 196, 24.7.2012., 61. lpp.).


Top