5.1.

Lai aprēķinātu saražotās elektroenerģijas daļu, kas netiek uzskatīta par koģenerācijas režīmā saražotu elektroenerģiju, vispirms jāaprēķina koģenerācijas stacijas kopējā efektivitāte.

5.2.

Koģenerācijas stacijas kopējo efektivitāti nosaka šādi: KOĢ stacijas saražotās enerģijas kopējo daudzumu (elektroenerģija, mehāniskā (1) enerģija un lietderīgā siltumenerģija) noteiktā pārskata periodā dala ar kurināmā daudzumu, kas izmantots koģenerācijas stacijā tajā pašā pārskata periodā, t. i.:

kopējā efektivitāte = (saražotā enerģija)/(patērētais kurināmais)

5.3.

Kopējās efektivitātes aprēķiniem izmanto faktiskos ekspluatācijas datus, kas noteikti pēc konkrētās koģenerācijas stacijas faktiskajām/reģistrētajām mērījumu vērtībām pārskata perioda laikā. Nevar izmantot ražotāja datus par projektētajām vai sertificētajām vērtībām (atbilstīgi konkrētajai tehnoloģijai) (2).

5.4.

Pārskata periods ir koģenerācijas stacijas darbības periods, kuram jānosaka saražotās elektroenerģijas daudzums. Parasti pārskata periods ir viens gads, tomēr ir arī atļauti īsāki periodi. Maksimālais periods ir viens gads, un minimālais periods ir viena stunda. Pārskata periodi var atšķirties no mērījumu veikšanas biežuma.

5.5.

Saražotā enerģija ir pārskata periodā KOĢ stacijā saražotais kopējais elektroenerģijas (KOĢ un ne-KOĢ) un lietderīgā siltuma daudzums (HKOĢ).

5.6.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/8/EK 3. panta b) un c) punkta definīcijām par lietderīgā siltuma daudzumu (HKOĢ) var uzskatīt: siltumenerģiju, ko izmanto tehnoloģiskajā procesā vai telpu apkurei un/vai piegādā dzesēšanas procesiem; siltumu, kas piegādāts centralizētajiem apkures/dzesēšanas tīkliem; koģenerācijas procesa izplūdes gāzes, kuras tieši izmanto sildīšanai un žāvēšanai.

5.7.

Nelietderīgā siltuma piemēri ir: vidē nelietderīgi novadītais neizmantotais siltuma daudzums (3); siltuma zudumi skursteņos un izplūdes caurulēs; tādu iekārtu kā kondensatori vai dzesētāji novadītais siltums; deaerācijai iekšēji izmantotais siltuma daudzums, kondensācijas apsilde, papildināšanas un barošanas ūdens sildīšana, ko izmanto apkures katlu darbībai koģenerācijas stacijā, piemēram, siltuma reģenerācijas katli. Koģenerācijas stacijā atgrieztā kondensāta siltumu (piemēram, pēc izmantošanas centralizētajā apkurē vai tehnoloģiskajā procesā) neuzskata par lietderīgā siltuma daudzumu, un to, ņemot vērā dalībvalstu praksi, var atskaitīt no siltuma plūsmas daudzuma, kas saistīts ar tvaika ražošanu.

5.8.

Eksportētā siltuma daudzums, ko izmanto elektroenerģijas ģenerēšanai citās vietās, nav uzskatāms par lietderīgo siltumu, taču to uzskata par koģenerācijas stacijas iekšējās siltumapmaiņas daļu. Šādā gadījumā elektroenerģiju, ko ģenerē no šā eksportētā siltuma, ieskaita kopējā saražotās elektroenerģijas daudzumā (sk. 4. att.).

5.9.

Ne-KOĢ elektroenerģija ir elektroenerģijas daudzums, kas pārskata periodā saražota koģenerācijas stacijā laikā, kad pastāv viena no šādām situācijām: koģenerācijas procesā netiek ražots siltums vai daļu no saražotā siltuma nevar uzskatīt par lietderīgā siltuma daudzumu.

5.10.

Ne-KOĢ elektroenerģijas ražošana var notikt šādos gadījumos:

5.11.

Kurināmā patēriņš ir kopējā (KOĢ un ne-KOĢ) kurināmā enerģija, kas izteikta kā tā zemākais siltumsaturs, kura nepieciešama, lai saražotu (KOĢ un ne-KOĢ) elektroenerģiju un siltumu, kurš pārskata periodā ražots koģenerācijas procesā. Izmantotā kurināmā piemēri ir: dažādu veidu kurināmais, tvaika vai cita siltumnesēja imports, kā arī koģenerācijas stacijā elektroenerģijas ražošanai lietotais siltums (4). Atgriezto kondensātu no koģenerācijas procesa (tvaika ražošanas gadījumā) neuzskata par izmantoto kurināmo.

5.12.

KOĢ kurināmā enerģija ir kurināmā enerģija, kas izteikta kā tā zemākais siltumsaturs, kura nepieciešama koģenerācijas procesā, lai pārskata periodā koģenerētu KOĢ elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju (sk. 1. att.).

5.13.

Ne-KOĢ kurināmā enerģija ir kurināmā enerģija, kas izteikta kā tā zemākais siltumsaturs, kura pārskata periodā KOĢ stacijā nepieciešama tāda siltuma ražošanai, ko neuzskata par lietderīgo siltumenerģiju, un/vai ne-KOĢ elektroenerģiju (sk. 1. att.).

6.1.

Visu izmērīto saražotās elektroenerģijas un visu izmērīto saražotās lietderīgās siltumenerģijas kopējo daudzumu var ņemt vērā, izmantojot koģenerācijas procesa efektivitātes noteikšanas metodiku, ja koģenerācijas stacijas kopējā efektivitāte ir vienāda ar vai lielāka par:

kā norādīts direktīvas II pielikumā.

6.2.

Mikrokoģenerācijas stacijām (līdz 50 kWe) ar faktisko ekspluatāciju koģenerācijas režīmā ir pieļaujams salīdzināt aprēķināto kopējo efektivitāti (saskaņā ar aprēķina 1. posmu) ar ražotāja sertificētajām vērtībām, ja primārās enerģijas ietaupījums (PES), kas aprēķināts saskaņā ar Direktīvas 2004/8/EK III pielikuma b) punktu, ir lielāks par nulli.

7.1.

Ja koģenerācijas stacijas kopējā efektivitāte ir zemāka par robežvērtībām (75–80 %), var notikt ne-KOĢ elektroenerģijas ražošana un staciju virtuāli var sadalīt KOĢ daļā un ne-KOĢ daļā.

7.2.

KOĢ daļai stacijas operators pārbauda slodzi (lietderīgās siltumenerģijas pieprasījumu) un novērtē, vai stacija darbojas pilnā koģenerācijas režīmā konkrētos periodos. Ja tas tā ir, stacijas operators nosaka koģenerācijas stacijā faktiski saražotās siltumenerģijas un elektroenerģijas daudzumu attiecīgajā situācijā un konkrētajos laika periodos. Pēc šiem datiem operators aprēķina faktisko “elektroenerģijas un siltumenerģijas attiecību” (Cfakt.) (5).

7.3.

Pēc faktiskās “elektroenerģijas un siltumenerģijas attiecības” operators aprēķina, kādu pārskata periodā izmērītās elektroenerģijas daļu uzskata par KOĢ elektroenerģiju, pēc formulas: EKOĢ = HKOĢ × Cfakt.

7.4.

Koģenerācijas stacijām, kuras tiek attīstītas vai darbojas pirmo gadu un kurās nevar iegūt fatiskos datus, var izmantot plānoto “elektroenerģijas un siltumenerģijas attiecību” (Cplān.) pilnā koģenerācijas režīmā. KOĢ elektroenerģiju aprēķina pēc formulas: EKOĢ = HKOĢ × Cplān.

8.1.

Ja koģenerācijas stacijas faktiskā “elektroenerģijas un siltumenerģijas attiecība” nav zināma, stacijas operators KOĢ elektroenerģijas daudzuma aprēķināšanai var izmantot Direktīvas 2004/8/EK II pielikumā norādītās standarta “elektroenerģijas un siltumenerģijas attiecības” (Cstand.). KOĢ elektroenerģiju aprēķina pēc formulas: EKOĢ = HKOĢ × Cstand.

8.2.

Tomēr tādā gadījumā operatoram iemesli, kāpēc nav iespējams noteikt faktisko “elektroenerģijas un siltumenerģijas attiecību”, laika periods, par kuru nav faktisko datu, un šādas situācijas novēršanai veiktie pasākumi jāpaziņo valsts iestādei vai kompetentajai iestādei, kuru dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar direktīvas 5. pantu.

9.1.

Elektroenerģijas daudzumu, kas aprēķināts 3. un 4. posmā, ņem vērā, izmantojot metodiku koģenerācijas procesa efektivitātes noteikšanai un koģenerācijas procesa primārās enerģijas ietaupījuma (PES) aprēķināšanai.

9.2.

Lai aprēķinātu primārās enerģijas ietaupījumu, jānosaka ne-KOĢ kurināmā patēriņš. Ne-KOĢ kurināmā patēriņu aprēķina kā “ne-KOĢ saražotās elektroenerģijas” daudzumu, ko dala ar “konkrētās stacijas elektroenerģijas ražošanas efektivitātes vērtību”.