—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka šis 7. pants, ciktāl ar to ir atļauts vēsturiskajam operatoram, kas ir viena deklarētāja meitasuzņēmums, nepiešķirt kvotas, kas aprēķinātas, balstoties uz viņa paša atsauces vērtībām, proti, šādas kvotas tiek piešķirtas tikai šim vienam deklarētājam, kam ir tas pats faktiskais īpašnieks kā šim vēsturiskajam operatoram, izraisa Regulas (ES) Nr. 517/2014 15. un 16. panta pārkāpumu.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka tas, ka ar Komisijas lēmumiem prasītājas meitasuzņēmumam tiek nepamatoti liegtas fluorogļūdeņražu kvotas, uz kuru piešķiršanu šim meitasuzņēmumam būtu tiesības, balstoties uz viņa paša atsauces vērtībām, aizskar prasītājas pamattiesības. Lai gan Īstenošanas regulas noteikumi vērsti uz to, lai ierobežotu/izslēgtu kvotu piešķiršanu jaunpienācējiem, kas iepriekš nav darbojušies tirgū, tas, kā Komisija tos ir piemērojusi attiecībā pret prasītājas meitasuzņēmumu (un tātad arī pret pašu prasītāju), liecina par pilnvaru nepareizu izmantošanu. Minētie trūkumi un pamati attiecas arī uz gadījumu, ja kvotas, kas pienākas prasītājas meitasuzņēmumam, būtu jāsaprot kā piešķirtas pašai prasītājai kā vienam deklarētājam.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka veiktā Īstenošanas regulas 2019/661 7. panta piemērošana ievērojami pārsniedz to, kas ir prasīts un nepieciešams, lai sasniegtu tiesiskā regulējuma mērķus, proti, panāktu labāku un efektīvāku elektroniskā reģistra darbību. Jau minētie trūkumi un pamati attiecas arī uz gadījumu, ja kvotas, kas pienākas prasītājas meitasuzņēmumam, būtu jāsaprot kā piešķirtas pašai prasītājai kā vienam deklarētājam: šādā gadījumā ar šiem lēmumiem notiek iejaukšanās uzņēmumu grupas, par kuru atbildīga ir prasītāja, organizatoriskajā struktūrā, līdz ar no tā izrietošajām sekām attiecībā uz grāmatvedības uzskaiti un nodokļiem, kā arī ekonomiskajām sekām, nekādā ziņā nešķiet pamatoti un saprātīgi, ņemot vērā tiesiskā regulējuma mērķus.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka kaitējums, kas nodarīts prasītājas darbībai, liedzot kvotas tās meitasuzņēmumam, pat ja tās tiek piešķirtas pašai prasītājai, pārkāpj iekšējā tirgus pamatbrīvības, proti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti, jo prasītāja ir Itālijā reģistrēta sabiedrība, kas ir izmantojusi Eiropas Savienībā garantētās brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti, lai iegādātos Spānijā reģistrētu sabiedrību nolūkā daļu savas uzņēmējdarbības veikt šajā tirgū.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka prasītājai ir tiesības organizēt savu uzņēmējdarbību un tās kontrolētās uzņēmumu grupas uzņēmējdarbību, balstoties uz saprātīgām rentabilitātes prognozēm, kas saistītas ar izredzēm uz kvotām, kuras izriet (arī) no tās spāņu meitasuznēmuma atsauces vērtībām. Ar lēmumu nepiešķirt kvotas Tazzetti SA tiek aizskarti šie principi un nav izpildīts LESD 296. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu, jo nav sniegts nekāds izskaidrojums par Komisijas veikto izvēli un nav veikta nekāda interešu izsvēršana. Aizskārums pastāv arī gadījumā, ja spāņu meitasuzņēmuma kvotas tiek piešķirtas prasītājai kā vienam deklarētājam.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem lēmumiem Tazzetti SA tiek nostādīta tādā pašā situācijā kā jaunpienācēji tirgū, lai gan prasītājas meitasuzņēmums Tazzetti SA, tāpat kā prasītāja, ir tirgū jau ilgi pārstāvēts vēsturiskais operators.