(1)

Vēstulēs, kas 2011. gada 17. jūnijā un 2012. gada 27. augustā reģistrētas Komisijā, Latvija pieprasīja atļauju piemērot atkāpi no Direktīvā 2006/112/EK paredzētā noteikuma par tiesībām atskaitīt priekšnodokli attiecībā uz vieglajiem automobiļiem.

(2)

Komisija 2012. gada 26. novembra vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Latvijas pieprasījumu. Ar 2012. gada 30. novembra vēstuli Komisija paziņoja Latvijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu pieprasījuma izvērtēšanai.

(3)

Direktīvas 2006/112/EK 168. un 168.a pantā ir noteiktas nodokļa maksātāja tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas maksājams par preču piegādi un sniegtajiem pakalpojumiem, ko tas saņēmis un izmantojis tādu darījumu vajadzībām, par kuriem uzliek nodokli. Minētās direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikta prasība nodokļa maksātājiem uzskaitīt PVN, ja saimnieciskās darbības aktīvus izmanto ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām.

(4)

Bieži vien ir ļoti sarežģīti precīzi nodalīt izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, un pat tad, ja tas ir iespējams, attiecīgā metode bieži vien ir apgrūtinoša. Atbilstīgi pieprasītajai atļaujai PVN apmērs, ko ir tiesības atskaitīt saistībā ar izdevumiem attiecībā uz vieglajiem automobiļiem, kurus izmanto ne tikai saimnieciskajai darbībai, ņemot vērā dažus izņēmumus, būtu jānosaka kā fiksēta procentu likme. Pamatojoties uz Latvijas sniegto informāciju, likme 80 % apmērā ir pamatota. Lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, vienlaicīgi būtu jāaptur prasība veikt PVN uzskaiti attiecībā uz vieglā automobiļa izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, ja uz minēto automobili attiecas ar šo lēmumu atļautais ierobežojums. Ar minēto vienkāršošanas pasākumu tiek atcelta vajadzība veikt uzskaiti par uzņēmuma automobiļu izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām un novērsta izvairīšanās no nodokļa maksāšanas, izmantojot nepareizu uzskaiti.

(5)

Atskaitīšanas tiesību ierobežojums saskaņā ar atļauju būtu jāpiemēro PVN, kas maksājams par noteiktu vieglo automobiļu pirkumu, līzingu, iegādi Kopienas iekšienē, importēšanu un saistītiem izdevumiem, tostarp degvielas iegādi.

(6)

Atļauja būtu jāpiemēro tikai vieglajiem automobiļiem, kuru atļautais maksimālais svars nepārsniedz 3 500 kilogramu un kuros papildus autovadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas. Vieglo automobiļu, kuru svars pārsniedz 3 500 kilogramu vai kuros papildus autovadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas, izmantošana ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām ir nenozīmīga, ņemot vērā minēto automobiļu specifiku vai saimnieciskās darbības veidu, kurā tos izmanto. Būtu jāpievieno arī sīki izstrādāts tādu vieglo automobiļu kategoriju saraksts, kas ir izslēdzami no minētās atļaujas darbības jomas, pamatojoties uz konkrētām vajadzībām, kurām tos izmanto.

(7)

Lai vienkāršotu pievienotās vērtības nodokļa saistības, Komisija 2004. gada 29. oktobra priekšlikumā direktīvai, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK, tagad Direktīva 2006/112/EK, iekļāva noteikumus, kuru mērķis ir saskaņot to izdevumu kategorijas, kuriem var piemērot atskaitīšanas tiesību izņēmumus. Saskaņā ar minēto priekšlikumu atskaitīšanas tiesību izņēmumu var piemērot mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Tāpēc ir lietderīgi ierobežot šā lēmuma piemērošanas termiņu līdz brīdim, kad sāk piemērot ierosināto direktīvu. Tomēr ir nepieciešams paredzēt konkrētu atļaujas beigu termiņu, kas tiks piemērots gadījumā, ja attiecīgajā dienā ierosinātās direktīvas piemērošana nebūs uzsākta, jo būs nepieciešams pārskatīt atļauju un procentu likmi vispārējam sadalījumam starp izmantošanu saimnieciskām un ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām.

(8)

Gadījumā, ja Latvija uzskata, ka ir nepieciešams atļauju pagarināt vēl pēc 2015. gada, tai ne vēlāk kā 2015. gada 30. martā būtu jāiesniedz Komisijai ziņojums, kurā ietverts piemērotās procentuālās daļas pārskats, kopā ar pagarinājuma pieprasījumu.

(9)

Atkāpei būs tikai nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tai nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido iekasētais PVN,

a)

automobiļiem, kas nopirkti atkārtotai pārdošanai, īrei vai līzingam;

b)

automobiļiem, ko izmanto pasažieru pārvadājumiem par atlīdzību, tostarp taksometra pakalpojumiem;

c)

automobiļiem, ko izmanto preču pārvadāšanai;

d)

automobiļiem, ko izmanto braukšanas apmācībām;

e)

automobiļiem, ko izmanto apsardzes pakalpojumiem;

f)

automobiļiem, ko izmanto kā neatliekamās palīdzības transportlīdzekļus;

g)

automobiļiem, ko automobiļu tirgotāji izmanto kā demonstrācijas transportlīdzekļus.

a)

iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 30. martam; un

b)

tam pievieno ziņojumu, kurā ietverts pārskats par 1. pantā noteikto procentuālo daļu.