15.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 468/45

—

ņemot vērā 2012. gada 13. jūnija rezolūciju par situāciju Sudānā un Dienvidsudānā (1),

—

ņemot vērā 2011. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunattīstības valstīm sniegtā ES budžeta atbalsta nākotni (2),

—

ņemot vērā 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par Ceturto augsta līmeņa forumu par palīdzības efektivitāti (3),

—

ņemot vērā savu 2008. gada 18. decembra rezolūciju par miera veidošanas un valsts izveides perspektīvām pēckonflikta situācijās (4),

—

ņemot vērā Attīstības komitejas faktu vākšanas misiju Dienvidsudānā 2011. gada jūlijā,

—

ņemot vērā ES vēlēšanu novērošanas misijas gala ziņojumu par Dienvidsudānas referendumu, kas notika no 2011. gada 9. līdz 15. janvārim (5),

—

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (6), pirmoreiz grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (7) un atkārtoti grozīts Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā (8),

—

ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārā asamblejas līdzpriekšsēdētāju deklarāciju par situāciju Sudānā un Dienvidsudānā, kas izdota Horsensā, Dānijā, 2012. gada maijā (9),

—

ņemot vērā ES un tās dalībvalstu 2011. gada 9. jūlija deklarāciju par Dienvidsudānas Republikas neatkarību (10),

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 22. jūlija secinājumus par Sudānu un Dienvidsudānu (11),

—

ņemot vērā komisāres K. Georgieva2012. gada 5. jūlija paziņojumu par Sudānu un Dienvidsudānu (12),

—

ņemot vērā Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta humanitārās īstenošanas plānu Sudānai un Dienvidsudānai 2013. gadam un tā labojumu (13),

—

ņemot vērā Augstās pārstāves Catherine Ashton preses sekretāra 2013. gada 18. jūnija paziņojumu par nāvējošo uzbrukumu ANO Pārejas posma drošības spēku Abjejā (UNISFA) miera uzturētājam Dienvidkordofānā (14), 2013. gada 1. maija paziņojumu par konfliktu Sudānas Dienvidkordofānas un Zilās Nīlas pavalstīs (15) un 2013. gada 8. janvāra paziņojumu par pilsoniskās sabiedrības organizāciju neseno slēgšanu Sudānā (16),

—

ņemot vērā paziņojumu, ko 2013. gada 25. jūlijā vietēji izdeva Eiropas Savienības delegācija, pēc tam, kad prezidents bija atlaidis visu Dienvidsudānas Republikas valdību (17),

—

ņemot vērā 2010. gada 10. aprīlī Dili pieņemto deklarāciju: “Jauns redzējums miera veidošanai un valsts veidošanai” (18),

—

ņemot vērā vienošanos par iesaistīšanos nestabilās valstīs, kas izklāstīta Ceturtajā augsta līmeņa forumā par atbalsta efektivitāti, kurš notika Busanā 2011. gada decembrī (19),

—

ņemot vērā ESAO 2011. gada ziņojumu “Starptautiskā iesaistīšanās nestabilās valstīs — Dienvidsudānas Republika” (20),

—

ņemot vērā 2011. gada Pasaules attīstības ziņojumu “Konflikts, drošība un attīstība” (21),

—

ņemot vērā Āfrikas Savienības Augsta līmeņa īstenošanas darba grupas Sudānai un Dienvidsudānai ziņojumu, kas publicēts 2013. gada 31. jūlijā (22),

—

ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra preses sekretāra 2013. gada 8. marta paziņojumu par drošas demilitarizētas robežzonas izveidi starp Sudānu un Dienvidsudānu un apvienotā robežu pārbaudīšanas un pārraudzības mehānisma aktivizēšanu (23),

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 2013. gada 27. jūnijā pieņemto rezolūciju “Tehniskā palīdzība un spēju veidošana Dienvidsudānā cilvēktiesību jomā” (A/HRC/21/L.7/Rev.1);

—

ņemot vērā 2011. gada 28. jūnijā parakstīto pamatnolīgumu par politiskajiem un drošības pasākumiem Zilās Nīlas un Kordofānas pavalstīs (24),

—

ņemot vērā augstā cilvēktiesību komisāra ziņojumu secinājumus, kas izklāstīti Cilvēktiesību padomes 21. un 23. sesijā (25),

—

ņemot vērā nolīgumus, kas 2012. gada 27. septembrī Adisabebā noslēgti starp Sudānas Republiku un Dienvidsudānas Republiku (26),

—

ņemot vērā Amnesty International 2013. gada ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Dienvidsudānā (27),

—

ņemot vērā organizācijas Human Rights Watch ziņojumu “Šis vecais vīrs mūs var pabarot, tu viņu precēsi” (“This old man can feed us, you will marry him”) (28),

—

ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0380/2013),

A.

tā kā ANO 1996. (2011.) gada Drošības padomes rezolūcijā atzinīgi vērtēta Dienvidsudānas Republikas izveide 2011. gada 9. jūlijā un tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2011. gada 14. jūlija balsojumā atzina Dienvidsudānu par dalībvalsti (A/RES/65/308);

B.

tā kā nedrošību, nepietiekamu attīstību un vāju pārvaldību teritorijā no Sāhelas līdz Āfrikas ragam var novērst tikai ar visaptverošu pieeju;

C.

tā kā jaunizveidotā Dienvidsudāna ir arī viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, jo 50 % tās iedzīvotāju dzīvo zem iztikas līmeņa minimuma; tā kā, radusies pēc kara un izvietota nestabilā reģionā, tā var pārtraukt pastāvēt, ja starptautiskā sabiedrībā un vietējās iesaistītās puses nesadarbosies kopīgas stratēģijas izstrādē, lai pārvērstu Dienvidsudānu par demokrātisku un iekļaujošu valsti;

D.

tā kā ir veikti paskumi drošības sektora reformas (DSR) jomā, piemēram, Dienvidsudānas Valsts policijas (SSNPS), Nacionālās drošības un atbruņošanās padomes (NSDC) un Demobilizācijas un reintegrācijas padomes (DRC) izveide;

E.

tā kā jaunās Dienvidsudānas valsts labklājību un dzīvotspēju lielā mērā nosaka konstruktīvas un mierīgas attiecības ar visām kaimiņvalstīm, jo īpaši ar Sudānas Republiku, un abu minēto valstu spējas novērst savstarpējās nesaskaņas un vienoties par dzīvotspējīgu risinājumu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz konfliktiem par robežu, ar naftu saistītajiem ieņēmumiem, Abjejas galīgo statusu, valsts parādu un pilsonību;

F.

tā kā valsts veidošanā un nestabilitātes pārvarēšanā ir nepieciešama ilgtermiņa perspektīva, kā arī spēcīga, paredzama un stabila starptautiskās kopienas iesaistīšanās;

G.

tā kā, lai arī jaunā valsts saskaras ar daudzām ievērojamām grūtībām, Dienvidsudāna kopš Vispārējā miera nolīguma ieviešanas 2005. gadā ir veikusi vērā ņemamu progresu attiecībā uz galvenajiem attīstības rādītājiem, tostarp seškārtīgi ir pieaudzis pamatskolā uzņemto bērnu skaits, par 25 % ir samazinājusies zīdaiņu mirstība un ir izveidotas galvenās valsts iestādes federālā un valsts līmenī;

H.

tā kā bērni ir nedrošības un Dienvidsudānu skarošo konfliktu pirmie upuri; tā kā pret bērniem un sievietēm tiek īstenota seksuālā vardarbība un tā kā bērni tiek iesaistīti bruņotās grupās;

I.

tā kā demokrātiskās pārveides joma ir paplašināta, iesaistot aizvien vairāk sieviešu konfliktu risināšanas procesā un politisku lēmumu pieņemšanā;

J.

tā kā Dienvidsudānas atkarība no naftas ražošanas, kas aptver aptuveni 88 % no valsts ienākumiem, ir palielinājusies un Dienvidsudāna pašlaik ir pilnībā saistīta ar Sudānas Republikas eksportu; tā kā šī pārmērīgā atkarība apdraud valsts ekonomiku un arī ir līdzeklis, ar ko tiek izdarīts spiediens uz šo jauno valsti, un tā kā tā izraisa papildu spriedzi, proti konfliktus ar Sudānu vai starpetniskus konfliktus, kā tās ir noticis pēdējo divu gadu laikā; tā kā Dienvidsudāna ar kaimiņvalstīm — Keniju, Etiopiju un Džibutiju — ir noslēgusi līgumus nolūkā pētīt iespējas izveidot divus jaunus cauruļvadus, kas savienotu tās naftas atradnes ar Adenas līci un Indijas okeānu;

K.

tā kā Dienvidsudānas valdība vairāk nekā gadu bija pārtraukusi naftas ieguvi, kā arī slēdza cauruļvadus Sudānā, liedzot Dienvidsudānai piekļuvi tās galvenajiem ieņēmumu avotiem un izraisot valstī dziļu budžeta krīzi, pēc kuras joprojām turpinās pastiprinātas taupības periods;

L.

tā kā 2013. gada Resursu pārvaldības indeksā, vienlaikus atzīstot “vērienīgu tiesisko regulējumu, kas izstrādāts, lai veicinātu pārredzamu naftas nozares pārvaldību”, Dienvidsudāna ieņem 50. vietu 58 valstu sarakstā, jo Dienvidsudānas iestādes nav sniegušas informāciju par nozari un nav izveidojušas pienācīgus pārraudzības un revīzijas mehānismus;

M.

tā kā starptautiskā sabiedrība ir sniegusi ievērojamu politisko un materiālo atbalstu Dienvidsudānas neatkarībai un dzīvotspējai, kā arī tās ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un tā kā ES šajā ziņā ir bijusi ļoti labvēlīga ietekme; tā kā ES un tās dalībvalstis saistībā ar Dienvidsudānas neatkarību apņēmās veidot ciešu ilgtermiņa partnerību ar Dienvidsudānas Republiku un tās iedzīvotājiem;

N.

tā kā 2011. gada 23. maijā Padome apstiprināja finanšu paketi Dienvidsudānai EUR 200 miljonu apmērā, lai nodrošinātu finansējumu ES ieguldījumam Apvienotajā valsts stratēģijas dokumentā (atbildes stratēģija) Dienvidsudānai laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam;

O.

tā kā starptautiskā kopiena un starptautiskās humānās palīdzības organizācijas ir ļoti labi reaģējušas uz vajadzību mazināt cilvēku ciešanas reģionā, kaut gan nemiernieku grupas un Sudānas valdība tās dažos reģionos neielaiž, un ES šajā nolūkā ir sniegusi un joprojām sniedz ievērojamus humānās palīdzības apjomus, tostarp EUR 110 miljonus 2012. gadā vien;

P.

tā kā ilgtermiņa attīstības un valsts izveides sekmēšanas iespējas Dienvidsudānā ir nesaraujami saistītas ar savstarpēju reģionālo atkarību Āfrikas ragā, jo īpaši drošības jautājuma risināšanā ar kaimiņvalsti Sudānu (tostarp arī Dārfūras, Kordofānas un Zilās Nīlas reģioniem), un ar ieguldījumu ekonomikas integrācijā kopā ar citiem reģionālajiem partneriem;

Q.

tā kā Dienvidsudāna ir viena no pirmajām valstīm, kurā ir izmantota kopīga plānošana starp Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), Komisiju un ES dalībvalstīm saskaņā ar Dienvidsudānas Attīstības plānu, veidojot vienotu ES valsts stratēģijas dokumentu, kas apstiprināts 2011. gada decembrī un ietver attīstības palīdzības līdzekļus EUR 830 miljonu apmērā;

R.

tā kā Dienvidsudāna vēl nav pievienojusies Kotonū nolīgumam, jo Dienvidsudānas valdība pauž bažas par to, ka tas varētu ietekmēt tās attiecības ar Sudānas Republiku; tā kā pievienošanās Kotonū nolīgumam Dienvidsudānai neradītu pienākumu nekavējoties pievienoties Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtiem; tā kā Dienvidsudānas kavēšanās pievienoties Kotonū nolīgumam rada sarežģījumus ES palīdzības plānošanā laikposmam no 2014. gada saskaņā ar 11. Eiropas Attīstības fondu un tā kā šā iemesla dēļ Dienvidsudāna varētu zaudēt ne tikai valsts piešķīrumus, bet arī reģionālo fondu līdzekļus un ievērojamus Eiropas Investīciju bankas (EIB) resursus, kuri uzlabotu tās infrastruktūru un reģionālo ekonomisko integrāciju; tā kā ar Kotonū nolīguma ratifikāciju Dienvidsudāna varētu arī palielināt savas spējas piesaistīt ieguldījumus no Eiropas privātā sektora; tā kā arī papildu finanšu mehānismi, kuriem Dienvidsudāna varētu piekļūt pēc pievienošanās Kotonū nolīgumam, varētu palīdzēt īstenot Adisabebas nolīgumu;

S.

tā kā Padome 2010. gada augustā iecēla Rosalind Marsden par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Sudānā un pēc tam paplašināja viņas pilnvaras un pagarināja to termiņu, taču 2013. gada jūnijā piekrita tikai četru mēnešu pagarinājumam līdz 2013. gada 31. oktobrim, lai šos uzdevumus iekļautu ESĪP Āfrikas ragā pilnvarās, neskatoties uz viņas izcilo darbu un nozīmīgo lomu dažādo ES rīku un ietekmes izmantošanā reģiona attīstības veicināšanai; tā kā, ja ES nebūs īpašā pārstāvja Sudānā/Dienvidsudānā, tās ietekme starptautiskajās sarunās un centienos būs ļoti neliela;

T.

tā kā Eiropas Savienība ir sniegusi palīdzību Āfrikas Savienības Augsta līmeņa darba grupai, kuru vada bijušais Dienvidāfrikas prezidents Thabo Mbeki, kā arī palīdzību ANO misijām, jo īpaši ANO sagatavošanas misijai Sudānā (UNMIS), ANO misijai Dienvidsudānā (UNMISS), ĀS un ANO kopīgajai misijai Dārfūrā (UNAMID) un ANO drošības pagaidu spēkiem Abjejā (UNISFA);

U.

tā kā Ceturtajā augsta līmeņa forumā par atbalsta efektivitāti, kas notika Busanā 2011. gada decembrī, G7+ valstu grupa (tostarp Dienvidsudāna) un Starptautiskais dialogs par miera veidošanu un valsts veidošanu (IDPS) formulēja Jauno vienošanos par iesaistīšanos nestabilās valstīs, ko apstiprināja ES un 36 citas valstis;

V.

tā kā 2013. gada aprīlī Vašingtonā notika ekonomisko partnerattiecību forums, kurā tika paziņots, ka ir jāizveido jauns koncentrētais līgums (new deal compact), lai noteiktu starptautiskās kopienas iesaistīšanās saistības nolūkā sniegt atbalstu Dienvidsudānas attīstībai;

W.

tā kā ārēji centieni attiecībā uz valsts veidošanu un attīstību var būt veiksmīgi tikai tad, ja Dienvidsudānas vadība apņemsies un spēs izstrādāt saprotamu, atbilstošu un iekļaujošu pārvaldību un pārvarēs īstermiņa vai atsevišķu grupu intereses; tā kā Dienvidsudāna vēl nav iekļauta lielākajā daļā pārvaldības rādītāju un pieejamie kvantitatīvie dati par korupciju valstī joprojām ir ļoti nepilnīgi; tā kā starptautiskā kopiena gan privātā, gan publiskā aspektā nav iecietīga pret korupciju un tādēļ ir jānodrošina, ka atbalsta sniegšana vai veiktie ieguldījumi neizraisa vai neveicina kaitējošu praksi;

X.

tā kā trūkst sociālā nodrošinājuma tīkla un piekļuve pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei, elektroenerģijai un ūdenim, joprojām ir ārkārtīgi ierobežota; tā kā saskaņā ar vairākām aplēsēm tikai trešajai daļai iedzīvotāju ir pieejams tīrs ūdens un tā kā ūdens piekļuves jautājumi ir izraisījuši kopienu konfliktus;

Y.

tā kā sievietes un meitenes Dienvidsudānā sastopas ar visaugstāko māšu mirstības līmeni pasaulē un viena no septiņām sievietēm Dienvidsudānā mirst dzemdībās vai uzreiz pēc tām (29); tā kā vislielākie māšu mirstības cēloņi ir saistīti ar infekciju un/vai asiņošanu un Dienvidsudānā nopietni trūkst pamata medicīniskā aprīkojuma, kvalificētu māsu un vecmāšu;

Z.

tā kā dati liecina, ka Dienvidsudānā 48 % meiteņu vecumā no 15 līdz 19 gadiem ir spiestas laulāties un saskaņā ar pieejamo informāciju piespiedu kārtā ir tikušas laulātas divpadsmitgadīgas meitenes, kas tieši ietekmē meiteņu uzņemšanu skolās — tikai 39 % pamatskolas skolēnu un 30 % vidusskolas skolēnu ir meitenes;

AA.

tā kā viedoklis, ka sievietes ir tēva vai vīra īpašums, ir nostiprinājies Dienvidsudānā pastāvošajā līgavas pūra sistēmā;

AB.

tā kā vardarbību ģimenē visā Dienvidsudānā uzskata par iesakņojušos sociālo normu un 82 % sieviešu un 81 % vīriešu uzskata, ka sievietēm būtu jāpacieš vardarbība ģimenē un viņas nedrīkst to izpaust nevienam ārpus ģimenes loka (30);

AC.

tā kā aplēstais analfabētisma līmenis pārsniedz 80 % iedzīvotāju (augstākais rādītājs pasaulē sievietēm) un meiteņu izglītības pieejamības līmenis ir viens no zemākajiem pasaulē, jo tikai 25 % no skolā reģistrētajiem bērniem ir meitenes; tā kā trūkst skolotāju;

AD.

tā kā trūkst skolotāju un ir ārkārtīgi liela nepieciešamība pēc profesionālajās skolās sagatavotiem speciālistiem un izglītības iestādēm, kas vajadzīgas kvalificēta darbaspēka apmācībai;

AE.

tā kā, ņemot vērā valsts aramzemes platību ievērojamu paplašināšanos, lauksaimniecības nozarei ne vien ļoti liels izdevīgu tirdzniecības perspektīvu un nodarbinātības iespēju kopienā potenciāls, bet Dienvidsudāna arī varētu palīdzēt apmierināt savas un laika gaitā arī tās kaimiņvalstu vajadzības pēc pārtikas;

AF.

tā kā sievietes var būtiski samazināt nenodrošinātību ar pārtiku un uzturu un palīdzēt palielināt lauksaimniecības ražīgumu;

AG.

tā kā Dienvidsudānā tikpat kā nav pastāvīgas ceļu satiksmes, dzelzceļa vai iekšzemes ūdensceļu infrastruktūras; tā kā šādas infrastruktūras izstrāde ir nepieciešama valsts ekonomiskajai attīstībai un tirdzniecībai, lai nodrošinātu piekļuvi tirgiem un radītu darbavietas;

AH.

tā kā tiek lēsts, ka Dienvidsudānā kopš pilsoņu kara joprojām ir atrodami vairāki miljoni kājnieku mīnu un nesprāgušas munīcijas;

AI.

tā kā iekšējā drošība joprojām ir viena no nozīmīgākajām Dienvidsudānas problēmām, jo atsevišķi zemas intensitātes konflikti izraisa sarežģītu humanitāro stāvokli; tā kā atkārtoti ir ziņots par Dienvidsudānas drošības spēku veiktajiem pārkāpumiem, tostarp par nāves soda izpildes gadījumiem bez tiesas sprieduma, izvarošanas gadījumiem un spīdzināšanu civilpersonu atbruņošanas kampaņu laikā; tā kā pēc 2005. gada centieni demobilizācijas, atbruņošanas un reintegrācijas jomā ir apstājušies un tā kā trūkst pieņemamas pensionēšanās shēmas veterāniem;

AJ.

tā kā iedzīvotāji sastopas ar nopietnu pārtikas nepietiekamības apdraudējumu, kas šogad ir skāris 4,1 % Dienvidsudānas iedzīvotāju; tā kā piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem ir ļoti ierobežota, trūkst medicīnas personāla un materiālu, vajadzības pēc humānās palīdzības ietekmē iedzīvotājus, kas pārcēlušies konfliktu dēļ; tā kā bērnu līdz 5 gadu vecumam un māšu mirstības līmenis ir visaugstākais pasaulē;

AK.

tā kā 2013. gadā organizācijas “Žurnālisti bez robežām” veidotajā pasaules preses brīvības indeksā Dienvidsudānas pozīcija tika pazemināta par 12 vietām, no 180 indeksā iekļautajām valstīm ierindojot to 124. vietā;

AL.

tā kā ilglaicīgi dzīvotspējīgu stabilitāti Āfrikas ragā var panākt vienīgi ar spēcīgām iestādēm, pienācīgu pilsoniskās sabiedrības ietekmi un iesaistīšanu, tiesiskumu un cilvēktiesību, jo īpaši vārda brīvības, ievērošanu, kā arī ar stabilām visas sabiedrības ekonomiskām perspektīvām; tā kā tiek ziņots, ka Sudānas un Dienvidsudānas atdalīšanās ir izraisījusi reliģiski motivētu konfliktu, tā kā no Sudānas uz Dienvidsudānu, kuru pamatā apdzīvo kristieši, ir devies noteikts skaits bēgļu; tā kā tiek lēsts, ka no Sudānas uz Dienvidsudānu pārvietojušos bēgļu skaits 2013. gada jūnijā sasniedza 263 000 (31),

AM.

tā kā žurnālistiem bieži ir izteikti draudi un viņi bieži ir arestēti un aizturēti bez apsūdzības izvirzīšanas; tā kā ir saņemti ziņojumi par to, ka drošības spēki aizskar un nelikumīgi aiztur žurnālistus; tā kā Dienvidsudānas iestādes nav veikušas tūlītējas, efektīvas un taisnīgas izmeklēšanas saistībā ar uzbrukumiem žurnālistiem vai tādiem gadījumiem kā, piemēram, valdības kritizētāja un žurnālista Isaiah Abraham nogalināšana;

AN.

tā kā tiesu sistēmas trūkumi izraisa smagus cilvēktiesību pārkāpumus; tā kā juridiskajās profesijās strādājošajiem noteikti ir nepieciešama specializēta apmācība cilvēktiesību jomā; tā kā, lai risinātu jautājumu par nesodāmību, ir nepieciešams sniegt vairāk zināšanu par galvenajiem cilvēktiesību instrumentiem, kas veicinās to piemērošanu; tā kā krimināltiesību sistēmā nav paredzēta gandrīz nekāda juridiskā palīdzība;

AO.

tā kā Dienvidsudānas oficiālā valoda ir angļu valoda, taču tā nav plaši izplatīta, un tā kā lielākā daļa Dienvidsudānas iedzīvotāju ir analfabēti; tā kā angļu valoda dominē sabiedriskajos pakalpojumos un tiesību sistēmā, privātā sektora uzņēmumos un valsts galvenajos plašsaziņas līdzekļu uzņēmumos; tā kā Dienvidsudānā kopumā ir vairāk nekā 60 valodu un dialektu, kuros runā dažādas etniskās kopienas, kas to veido; tā kā valoda ir būtisks nacionālās kohēzijas faktors un tādēļ ir svarīga atbilstīga valodas politika;

AP.

tā kā Dienvidsudāna turpinās piemērot nāvessodu, ja vien valsts konstitūcijā netiks veikti attiecīgi grozījumi;

AQ.

tā kā bērnu laulību augstā izplatība, gandrīz pusei no visām Dienvidsudānas meitenēm vecumā no 15 līdz 19 gadiem esot laulībā, rada vidi, kurā pieaug viņu neaizsargātība pret fizisku, seksuālu, psiholoģisku un ekonomisku izmantošanu,

AR.

tā kā vienlīdzīga sieviešu līdzdalība publiskajā sektorā ir daļa no konstitucionālajām tiesībām un tā tiek atbalstīta ar obligāti noteikto 25 % kvotu; tā kā, neskatoties uz Dienvidsudānas valdības apņemšanos palielināt sieviešu iesaisti publiskajā sektorā, pašlaik šajā jomā ir panākts tikai neliels progress; tā kā efektīva Dienvidsudānas sieviešu iesaiste miera veidošanā, pārvaldībā un ekonomiskajā attīstībā var palīdzēt nostiprināt mieru un drošību valstī,

1.

atzinīgi vērtē jaunākos signālus par spriedzes mazināšanos starp Dienvidsudānas un Sudānas Republikas valdībām, kas pausti 2013. gada septembra sākumā Dienvidsudānas prezidenta vizītes laikā Sudānas Republikā, un abu pušu labas gribas izteikumus šajā sakarībā; uzsver, ka abu valstu ekonomiskā un sociālā attīstība lielā mērā ir atkarīga no to mierīgām savstarpējām attiecībām un sadarbības;

2.

aicina abu valstu valdības un starptautisko sabiedrību turpināt un pastiprināt centienus atrisināt atklātos jautājumus, kas nav tikuši atrisināti pēc 2005. gada Vispārējā miera nolīguma darbības termiņa beigām un 2011. gada jūlijā pasludinātās Dienvidsudānas neatkarības un joprojām kavē labas kaimiņattiecības, un aicina pilnībā atturēties un draudu un militāra spēka izmantošanas, kā arī no atbalsta sniegšanas nelikumīgiem bruņotajiem spēkiem reģionā;

3.

mudina Dienvidsudānas iestādes ievērot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2109, nodrošināt tiesiskumu, pildīt pienākumu aizsargāt savus civiliedzīvotājus un ievērot iedzīvotāju pamattiesības; tāpat aicina Dienvidsudānas iestādes palielināt centienus, lai novērstu vardarbīgās masveida ganāmpulku zādzības, kuras parasti notiek valsts lauku rajonos;

4.

pauž nožēlu, kaĀfrikas Savienības ieteikums Hartūmas un Džūbas valdībām 2013. gada oktobrī rīkot referendumu par strīdīgo reģionu Abjeju nav ticis izpildīts; aicina Dienvidsudānas iestādes nodrošināt, ka misērijas klejotāju cilts pārstāvji var piedalīties referendumā, jo citādi Hartūma iebilst pret referenduma rīkošanu; atzinīgi vērtē Dienvidsudānas iestāžu paziņojumu, kurā atgādina, ka misērijas ciltij vienmēr ir bijusi brīva piekļuve Abjejas ūdenim un ganībām un ka viņi arī nākotnē baudīs šīs tiesības;

5.

ierosina Sudānas un Dienvidsudānas valdībām kā pēdējo iespēju apsvērt vēršanos Starptautiskajā Tiesā, lai juridiski un mierīgā ceļā noregulētu nesenās problēmas saistībā ar Sudānas un Dienvidsudānas robežu;

6.

mudina Sudānas Republiku un Dienvidsudānas Republiku pilnībā ievērot 2012. gada septembrī parakstītos Adisabebas nolīgumus;

7.

atkārtoti pauž atbalstu Eiropas Savienības reģionālajai iesaistei saskaņā ar ES stratēģisko sistēmu Āfrikas ragam un visaptverošo pieeju Sudānai un Dienvidsudānai; tāpat norāda uz Sāhelas reģiona ģeogrāfisko pārklāšanos un uz tā savstarpēji saistītajām politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām problēmām; tādēļ aicina Eiropas Savienību efektīvāk saskaņot tās stratēģiju plašāka reģiona kontekstā, jo īpaši sasaistot ES stratēģiskās sistēmas Āfrikas ragam mērķus un piemērošanas jomu ar ES stratēģiju Sāhelas drošībai un attīstībai; mudina abās stratēģijās ciešā mijiedarbībā ņemt vērā cilvēktiesības; tāpat aicina šā reģiona aktuālo problēmu risināšanā papildus Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim (ESĪP) Āfrikas ragā iesaistīt arī ESĪP Sāhelas reģionā un cilvēktiesību jautājumos, kā arī pilnībā iesaistīties dialogā ar reģionālajiem partneriem sadarbības un attīstības uzlabošanai;

8.

atzīst un pilnībā atbalsta Eiropas Savienības īpašā pārstāvja Sudānā un Dienvidsudānā un citu ES partneru labvēlīgos starpniecības darbus; aicina ES iestādes un dalībvalstis saglabāt vai attiecīgi izveidot konstruktīvu dialogu ar abām valstīm, kā arī veicināt patiesu visaptveroša nacionālā dialoga procesu Sudānas un Dienvidsudānas iedzīvotāju nākotnei;

9.

mudina Sudānas un Dienvidsudānas iestādes pilnībā īstenot Vispārējo miera nolīgumu (VMN), kurā ietverts aicinājums abām valstīm risināt jautājumus, kas skar varas sadalījumu, pilsonību, ieņēmumus no naftas eksporta un parādsaistību sadali; uzsver –– neskatoties uz būtiskajām Hartūmas un Džūbas valdību nesaskaņām, jo īpaši strīdīgajā jautājumā par Abjejas referendumu, kuram bija jānotiek 2013. gada oktobrī, ir manāmas pozitīvas abu pušu sadarbības iezīmes, piemēram, iniciatīva atļaut robežšķērsošanu kā sagatavošanās pasākumu tirdzniecības nolīguma noslēgšanai starp abām valstīm; atzinīgi vērtē Āfrikas Savienības panākumus, sarīkojot Sudānas un Dienvidsudānas prezidentu tikšanos, lai sekmētu sadarbības nolīgumu īstenošanu; aicina Sudānu un Dienvidsudānu atsākt sarunas par naftas piegādi valsts ziemeļu reģionam;

10.

aicina Dienvidsudānu un Sudānu vislabākajā iespējamā veidā izmantot bagātību un iespējas, ko abām valstīm sniedz reģiona naftas resursi, un panākt savstarpēju vienošanos neatrisinātajā jautājumā par pārejas pasākumiem ekonomikas jomā;

11.

uzsver, cik nozīmīgs ir 2012. gada 27. septembrī Adisabebā parakstītais Sudānas un Dienvidsudānas sadarbības nolīgums, kurā iekļauti nozaru nolīgumi; tomēr pauž bažas par Sudānas valdības vienpusēju paziņojumu pārtraukt naftas eksportu no Dienvidsudānas un iesaldēt visus nozaru nolīgumus, jo šāda rīcība kaitēs abu valstu ekonomikai un pastiprinās saspīlējumu reģionā; prasa abām valdībām sadarboties ar Āfrikas Savienības Augsta līmeņa īstenošanas darba grupu, lai atsāktu īstenot sadarbības nolīgumu, pārtrauktu atbalstīt bruņotas nemiernieku grupas, pilnībā ievērotu nolīgumu par drošu, demilitarizētu pierobežas joslu, ko pārrauga ANO Pārejas posma drošības spēki ar pagarinātām pilnvarām Abjejā, un sagatavotos referendumam par Abjejas turpmāko statusu;

12.

aicina visas Dienvidsudānas grupas un partijas izstrādāt kopīgu redzējumu savai valstij un tās mierīgai, veiksmīgai un vienlīdzīgai attīstībai; iesaka Dienvidsudānas valdībai apsvērt iekļaujošas valsts mēroga diskusijas uzsākšanu, lai izbeigtu starpetniskos konfliktus, kā arī apsvērt miermīlīgu attiecību nodibināšanu;

13.

uzsver, ka ir būtiski apliecināt Dienvidsudānas iedzīvotājiem viņu jaunās, demokrātiskās valsts vērtību un efektivitāti, cita starpā izveidojot stabilu valdību, kuras darbība nebalstās uz patvaļīgiem prezidenta dekrētiem un kura nodrošina izpildvaras, likumdevējvaras un tiesu varas nošķiršanu, kā arī ievērojot cilvēktiesības un plašsaziņas līdzekļu brīvību, novēršot un apkarojot korupciju un nodrošinot sabiedriskos pakalpojumus un infrastruktūru arī lauku teritorijās ārpus Džūbas; pauž nožēlu par korupcijas ietekmi uz šo jauno valsti un aicina starptautisko līdzekļu devēju sabiedrību un ES rūpīgi izvērtēt Dienvidsudānas spēju risināt korupcijas problēmas; turklāt aicina Dienvidsudānu palielināt centienus korupcijas apkarošanā, cita starpā prezidenta S. Kiir iniciatīvas pret augstākajām amatpersonām, vienlaikus mudinot valdību turpināt attīstības plāna īstenošanu, iekļaujot tajā arī ekonomikas diversifikāciju, lai novērstu atkarību no naftas eksporta;

14.

mudina Dienvidsudānu ratificēt Kotonū nolīgumu starp ES un ĀKK valstīm, lai ES varētu īstenot savu ilgtermiņa apņemšanos Dienvidsudānas attīstības jomā, un uzsver, ka pēc Dienvidsudānas pievienošanās nolīgumam nekādā veidā nevajadzētu tikt ietekmētai samierināšanai un konstruktīvām attiecībām ar Sudānas Republiku, kura faktiski ir ieinteresēta veiksmīgā visu tās kaimiņvalstu attīstībā;

15.

aicina Dienvidsudānu pēc iespējas ātrāk ratificēt starptautiskās konvencijas, kas aizsargā cilvēktiesības;

16.

aicina galvenos starptautiskos partnerus, jo īpaši ES dalībvalstis, Komisiju un EĀDD saglabāt savu apņemšanos par attīstību, valsts veidošanu un cilvēku drošību visiem Dienvidsudānas iedzīvotājiem; uzsver — lai nodrošinātu ilgtspējīgas valsts veidošanu, miera veidošana, tostarp tās darbības, kas attiecas uz pagātnes pieņemšanu, ir jāsasaista ar valsts veidošanas centieniem; atbalsta ES iesaistīšanos kā vienam no galvenajiem partneriem Jaunās vienošanās (New Deal) kontekstā, izmantojot Valsts veidošanas paktu;

17.

aicina galvenos starptautiskos partnerus, jo īpaši ES dalībvalstis, Komisiju un EĀDD saglabāt savu apņemšanos saistībā ar attīstību, valsts veidošanu un cilvēku drošību visiem Dienvidsudānas iedzīvotājiem; atbalsta ES iesaistīšanos kā vienam no galvenajiem partneriem Jaunās vienošanās kontekstā, izmantojot Valsts veidošanas paktu;

18.

uzsver Eiropas Savienības nozīmi, sadarbojoties ar daudzpusējiem partneriem un līdzekļu devējiem, lai atbalstītu Dienvidsudānas virzību uz demokrātiju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropas Savienības finanšu atbalstu (USD 4,9 miljoni) Starptautiskajai Migrācijas organizācijai, kas veicinās dialogu un saziņu starp dažādām ciltīm un klaniem par to, kā izmantot ierobežotus resursus (ūdeni, ganības), pieaugot vardarbībai starp kopienām; atzinīgi vērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (Unesco) darbu, lai saglabātu vēsturiskos arhīvus kā nozīmīgu instrumentu Dienvidsudānai tās nācijas veidošanas procesā; ņemot vērā pieaugošo starptautiskās sabiedrības jutīgumu attiecībā uz ķīmiskajiem ieročiem, aicina Dienvidsudānas valdību pēc iespējas drīzāk parakstīt un ratificēt Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un izmantošanas aizliegumu un iznīcināšanu, kā arī citus ieroču kontroles un atbruņošanās līgumus, tostarp, lai novērstu kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelegālu un nekontrolētu plūsmu;

19.

atgādina, ka attiecībā uz visiem budžeta atbalsta veidiem jaunattīstības valstīm ir nepieciešami atbilstoši riska pārvaldības rīki, budžeta atbalstam ir jāpapildina citi palīdzības mehānismi, un tie ir jāatbalsta ar piemērotu valsts budžeta parlamentāro pārbaudi saņēmējā valstī, kā arī ar citiem pārskatatbildības veidiem un iedzīvotāju līdzdalību, minētie pasākumi ir jānodrošina un jāatbalsta gan valsts valdībai, gan attiecīgajiem palīdzības sniedzējiem;

20.

mudina EĀDD, ES īpašo pārstāvi Sudānā un Dienvidsudānā un Komisiju veicināt informētību par ES īpaši labvēlīgo ieguldījumu mierīgā Dienvidsudānas pārejā uz demokrātiju un tās ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, kā arī šā ieguldījuma pamanāmību; pauž bažas par to, ka ES īpašā pārstāvja Sudānā un Dienvidsudānā pilnvaru izbeigšana laikā, kad joprojām nav pilnībā izpildītas daudzās apņemšanās, kas iekļautas 2005. gada Vispārējā miera nolīgumā un 2012. gada septembrī parakstītajā Adisabebas nolīgumā, varētu vēl vairāk pavājināt minēto pamanāmību un mazināt ES un tās dalībvalstu ietekmi; prasa tā vietā, lai iekļautu Sudānu īpašā pārstāvja Āfrikas ragā pilnvaru darbības jomā, kas jau tā ir pārāk plaša, pagarināt īpašā pārstāvja Sudānā pilnvaru termiņu;

21.

prasa regulāri pārskatīt ES stratēģisko sistēmu Āfrikas ragam un tās visaptverošo pieeju Sudānai un Dienvidsudānai, lai nodrošinātu, ka politikas instrumenti un resursi ir pielāgoti miera procesa un demokrātijas izveides, tostarp 2015. gada vēlēšanu sagatavošanās pasākumu, atbalstam; atzīmē –– pārskatot politiku un reaģējot uz vietējo politisko situāciju, būtu jāapsver šā reģiona ES īpašo pārstāvju turpmākās pilnvaras, tostarp lēmumi par amatu apvienošanu;

22.

atzinīgi vērtē to, ka kopš 2011. gada, kad Dienvidsudāna ieguva neatkarību, ES papildus humānajai palīdzībai ir paredzējusi sniegt EUR 285 miljonus attīstības palīdzībā Dienvidsudānai (neiekļaujot dalībvalstu palīdzību);

23.

aicina valsti nekavēt NVO un humānās palīdzības organizācijām piekļūt iedzīvotājiem, kas atrodas konfliktu zonā; atgādina, ka šāda NVO un humānās palīdzības organizāciju ierobežošana ir starptautisko cilvēktiesību pārkāpums;

24.

atbalsta ES palīdzības Dienvidsudānai koncentrēšanu uz lauksaimniecību, demokrātisku pārvaldību, kā arī uz tiesiskumu, izglītību un veselības aizsardzību; norāda — lai gan ir ieviesti likumi un noteikumi, to īstenošana ir nepilnīga; atzinīgi vērtē Komisijas centienus nodrošināt atbalstu Dienvidsudānas tiesiskās sistēmas kapacitātes veidošanai, jo īpaši nodrošinot tehnisku palīdzību tiesu iestādēm un Augstākajai tiesai; atzinīgi vērtē ES atbalstu Dienvidsudānas Nacionālajai likumdošanas asamblejai;

25.

prasa Komisijai, dalībvalstīm un Dienvidsudānas iestādēm strādāt ar kopienām un sieviešu organizācijām, lai nodrošinātu un sekmētu piekļuvi izglītībai, seksuālās un reproduktīvās tiesības un veselības aprūpes pakalpojumus meitenēm un sievietēm, tostarp kontracepcijas līdzekļu pieejamību un HIV/AIDS pārbaudi un ārstēšanu.

26.

aicina regulāri uzraudzīt un novērtēt ES finansētus projektus, tostarp attīstības gaitu attiecībā uz sieviešu un vīriešu līdztiesību, un informēt Parlamentu par rezultātiem;

27.

aicina ņemt vērā vietējo kopienu, it sevišķi sieviešu kopienu, viedokļus, lai varētu skaidrāk noteikt projektu uzdevumus un varētu tos piemērot pastāvošajai situācijai uz vietas un attīstībai;

28.

aicina starptautisko sabiedrību, it sevišķi ES un tās dalībvalstis, to ārējās darbības kontekstā un, sadarbojoties ar vietējiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, uzsvērt, cik svarīgi ir nodrošināt meitenēm piekļuvi pamatizglītībai un censties izskaust analfabētismu pieaugušo vidū, kas Dienvidsudānai liedz vērtīgo cilvēkkapitālu, kurš ir nepieciešams, lai tā varētu attīstīties un nostiprināt sevi kā demokrātisku valsti;

29.

iesaka pēc iespējas ātrāk izveidot izglītības sistēmu, kas ļautu uzbūvēt un uzturēt Dienvidsudānas infrastruktūru, piemēram, ceļus, mājokļus, ūdens attīrīšanas sistēmu, attīrīšanas stacijas, elektrotīklus, datortīklus, tālruņa sakaru tīklus utt.;

30.

atzinīgi vērtē ES atbalstu Āfrikas Savienības Augsta līmeņa īstenošanas darba grupai Sudānai (AUHIP), taču vienlaikus aicina šo darba grupu pārskatīt, lai novērtētu tās efektivitāti; pauž nožēlu par to, ka ES atbalsts ne vienmēr ir bijis pilnībā pamanāms;

31.

uzsver vajadzību atbalstīt mehānismus, kuri ļaus atbilstoši un pārredzami sadalīt un pārvaldīt no naftas gūtos ieņēmumus; aicina Dienvidsudānas iestādes un Nacionālo likumdošanas asambleju, kā arī starptautiskos partnerus un Dienvidsudānā esošos uzņēmumus veicināt lielāku pārredzamību minēto ieņēmumu radīšanā un izmantošanā; atzinīgi vērtē to, ka Valsts leģislatīvā asambleja nesen pieņēma Naftas ieņēmumu pārvaldības tiesību akta projektu; prasa, lai prezidents ātri apstiprinātu minēto tiesību akta projektu un lai visi likuma noteikumi tiktu ātri īstenoti;

32.

uzsver vajadzību veikt ilgstošus un būtiskus ieguldījumus infrastruktūrā, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu sniegšanu un lauksaimniecības attīstību Dienvidsudānā; uzsver, ka lauksaimniecības attīstībā galvenajam mērķim vajadzētu būt iedzīvotāju nodrošinātības ar pārtiku garantēšana un valsts ekonomikas dažādošana, ko var apdraudēt koncesijas par ārvalstu uzņēmumu, kuri ražo un eksportē lielu apjomu preču, rīcībā nodotu auglīgu zemi; šajā sakarībā uzsver zemes īpašumtiesību nozīmi, kam Dienvidsudānā tiek pievērsts ļoti maz uzmanības, kas noved pie strīdiem par zemi un kas ir viens no konfliktu pamatiemesliem valstī; aicina ES atbalstīt zemes pārvaldības un īpašumtiesību juridiskās noteiktības nostiprināšanas centienus valstī, vienlaikus ņemot vērā vietējos informācijas pasākumus attiecībā uz strīdu risināšanu un paražu īpašumtiesību atzīšanu;

33.

mudina Dienvidsudānas valdību veicināt ekonomikas diversifikāciju un samazināt atkarību no ogļūdeņražu resursiem; mudina Dienvidsudānu paplašināt vietējo pārtikas ražošanu, veicināt eksporta nozares un attīstīt transporta infrastruktūru, lai veicinātu pieeju tirgiem.

34.

vērš uzmanību uz ieguldījumu, ko sievietes varētu sniegt lauksaimniecības un lauku ekonomikas attīstībā; mudina Dienvidsudānu veikt pasākumus, lai veicinātu sieviešu iesaistīšanos šajās saimnieciskajās darbībās;

35.

uzsver, ka ir būtiski attīstīt un uzlabot infrastruktūru, lai visā valstī nodrošinātu iedzīvotājiem piekļuvi dzeramajam ūdenim un uzlabotu ūdens piegādi; ierosina uzlabot ieguldījumu plānošanu hidroenerģijas attīstībā;

36.

uzsver — lai nodrošinātu cilvēku drošību visiem Dienvidsudānas iedzīvotājiem, ir nepieciešami Dienvidsudānas valdības un tās starptautisko partneru centieni turpināt bruņoto grupējumu atbruņošanu, demobilizāciju un reintegrāciju (ADR) un veikt plašāku drošības sektora reformu (DSR), tādējādi izraisot pastāvīgās armijas apmēra samazinājumu, kā arī tās profesionalizāciju, pilnīgu civilo kontroli un komandķēdi, kā arī cilvēktiesību plašāku ievērošanu bruņotajos spēkos; uzsver vajadzību konstruktīvi un bieži iesaistīties Dienvidsudānas pilsoniskās sabiedrības un sieviešu apvienību darbībās, kuru mērķis ir risināt ar nedrošību saistītās problēmas un veicināt cilvēktiesību, tostarp sieviešu tiesību, ievērošanu;

37.

pauž nopietnas bažas par to, ka bruņotajos konfliktos Dienvidsudānā pārliecinoši lielāko daļu no iekšēji pārvietotajām personām un bēgļiem veido sievietes un bērni; aicina efektīvi uzraudzīt cilvēktiesības, tostarp seksuālu vardarbību un vardarbību dzimuma dēļ vai vardarbību un ļaunprātīgu izturēšanos pret bērniem; prasa, lai visas karojošās puses vainīgos turpmāk vairs neatstātu nesodītus;

38.

mudina Dienvidsudānas valdību garantēt dzimumu līdztiesību un nodrošināt, ka sievietes var izmantot savas tiesības un brīvības bez diskriminācijas dzimuma, rases, reliģisko vai kultūras uzskatu vai valsts vai sociālās izcelsmes dēļ;

39.

aicina Dienvidsudānas iestādes ieviest tiesību aktus ģimenes tiesību jomā, paredzot laulājamo minimālo vecumu un izstrādājot noteikumus par bērnu aizgādību, kā arī tiesību aktus, kuri attiecas uz vardarbību dzimuma dēļ, par noziedzīgiem nodarījumiem atzīstot it sevišķi tādu kaitīgu tradicionālo praksi kā sieviešu dzimumorgānu sakropļošana;

40.

prasa Sudānas iestādēm ratificēt Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un ANO Konvenciju par bērna tiesībām;

41.

aicina Dienvidsudānas valdību turpināt pilnībā sadarboties ar ANO misiju Dienvidsudānas Republikā (UNMISS) un palīdzēt ANO izpildīt savas pilnvaras, jo īpaši civilpersonu aizsardzību; mudina ANO dalībvalstis saglabāt savu apņemšanos attiecībā uz UNMISS, vienlaikus nepieciešamības gadījumā reālistiski pielāgojot savas pilnvaras, lai ņemtu vērā Dienvidsudānas iestāžu kapacitātes attīstību cilvēku drošības nodrošināšanā turpmāko gadu laikā;

42.

pauž izbrīnu par to, ka Apvienoto Nāciju Organizācija, ņemot vērā ES ieguldījumu ANO budžetā, nepiešķir tai priviliģētu statusu (proti, nodrošinot drošu dzīvesvietu un veselības aprūpes pieejamību) vēlēšanu laika misijās, kuras nodrošina novērotāju aizsardzību un atbalstu vēlēšanu netraucētai norisei;

43.

uzsver, ka ir svarīgi pagaidu konstitūciju aizstāt ar pastāvīgu konstitūciju, kuras pamatā ir sabiedrības viedokļa noskaidrošana un atbalsts; pauž bažas par Dienvidsudānas valdības politiskās gribas trūkumu; enerģiski atgādina valdībai par tās pienākumiem saskaņā ar prezidenta dekrētu organizēt konstitūcijas pārskatīšanas procesu un aicina valdību to paveikt līdz vēlēšanām 2015. gadā; aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis papildināt un atbalstīt vietēji veidotu un virzītu konstitūcijas izstrādes procesu, kurā jāiesaista visas sabiedrības grupas, tostarp sievietes un perifēro reģionu iedzīvotāji; prasa Eiropas Savienības delegācijai Džūbā pirms 2015. gadā paredzētajām prezidenta vēlēšanām nodrošināt Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas 2011. gada ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanu;

44.

atzinīgi vērtē saistības, kuras uzņēmās Dienvidsudānas prezidents, lai panāktu vismaz 25 % sieviešu pārstāvību valdībā, un aicina viņu palielināt sieviešu iesaistīšanos notiekošajā konstitucionālajā procesā; atzinīgi vērtē sieviešu lomu konfliktu noregulēšanā, miera veidošanas procesā un stabilas valsts izveidē; šajā sakarībā aicina Dienvidsudānas iestādes nodrošināt, lai sievietes būtu pilnībā iesaistītas miera procesa īstenošanā ar Sudānu; aicina starptautisko sabiedrību turpināt atbalstīt sieviešu piedalīšanos visos sabiedriskās dzīves līmeņos;

45.

mudina Dienvidsudānas valdību pastiprināt centienus, lai izveidotu ceļvedi nolūkā veicināt pārejas procesu līdz pilnīgai konstitucionālās kārtības un tiesiskuma atjaunošanai visā valstī, rīkojot demokrātiskas, brīvas, taisnīgas un pārredzamas vēlēšanas 2015. gadā; aicina ES un tās starptautiskos partnerus palielināt savu atbalstu gaidāmajam vēlēšanu procesam;

46.

norāda, ka kopš vispārējā miera nolīguma (CPA) noslēgšanas ir pieliktas pūles, lai pastiprinātu cīņu pret korupciju, taču Dienvidsudānas pretkorupcijas sistēmas izveide joprojām ir attīstības sākumposmā; arī norāda — pat ja juridiskie instrumenti pastāv, spēju, resursu un politiskās gribas trūkums kavēs to īstenošanu; mudina Dienvidsudānu ratificēt starptautiskās pretkorupcijas konvencijas un aicina šīs valsts iestādes izstrādāt un īstenot integrētu pretkorupcijas stratēģiju; uzsver, ka starptautiskajai kopienai un ES būtu jāatbalsta Dienvidsudānas centieni šajā jomā, jo īpaši palielinot atbalstu spēju veidošanai;

47.

mudina Dienvidsudānas valdību ieviest plašsaziņas līdzekļu tiesību aktus, lai aizsargātu plašsaziņas līdzekļu brīvības un aizsargātu plašsaziņas līdzekļus to ziņošanas darbā;

48.

aicina Dienvidsudānas Valsts drošības dienestu izbeigt cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu vajāšanu, kā arī žurnālistu nelikumīgu aizturēšanu un cenzūru, ar ko tiek pārkāpta Dienvidsudānas konstitūcija, līdz ar to prasot valdībai nodrošināt preses brīvību;

49.

mudina Dienvidsudānas iestādes veikt tūlītējas, efektīvas un taisnīgas izmeklēšanas saistībā ar visām liecībām par draudiem un uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem un žurnālistiem un likt iesaistītajām personām atbildēt par savu rīcību saskaņā ar starptautiskiem standartiem; atzinīgi vērtē darbības, ko iestādes nesen ir veikušas, lai izmeklētu bruņoto spēku veiktu civilpersonu nogalināšanu un iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus;

50.

mudina Dienvidsudānas valdību darīt visu iespējamo, lai izbeigtu nāves soda izpildes bez tiesas sprieduma, kā arī identificētu un tiesātu par žurnālista Isaiah Abraham nogalināšanu apsūdzētos drošības dienestu darbiniekus;

51.

mudina Dienvidsudānas iestādes stiprināt cīņu pret nesodāmību, apgādājot tiesu sistēmas un tiesībaizsardzības iestādes ar līdzekļiem, kas paredzēti vardarbības pret sievietēm ierobežošanai, nodrošinot noziedzīgos nodarījumos vainīgo reālu notiesāšanu;

52.

iesaka Cilvēktiesību padomei izveidot jēgpilnu uzraudzības mehānismu, piemēram, iecelt neatkarīgu ekspertu, lai uzraudzītu cilvēktiesību situāciju Dienvidsudānā;

53.

stingri iebilst pret nāvessodu jebkādos apstākļos un aicina Dienvidsudānu veikt konkrētas darbības, lai atceltu šo sodu;

54.

uzsver, ka sievietes Dienvidsudānā saskaras ar dažādu veidu diskrimināciju un savu pamattiesību pārkāpumiem, tostarp plaši izplatītajām agrīnajām un piespiedu laulībām, ģimenes tiesību trūkumu, sieviešu ierobežotu politisko līdzdalību visos pārvaldības līmeņos un seksuālo vardarbību un vardarbību ģimenē; aicina Dienvidsudānas valdību novērst visu veidu diskrimināciju pret sievietēm un apkarot analfabētismu, uzlabojot izglītības pieejamību sievietēm un tādējādi palielinot viņu ietekmi sabiedrībā un jaunās valsts veidošanā; aicina Dienvidsudānas valdību noteikt valsts rīcības plānu, lai pārtrauktu bērnu laulības, cita starpā veicinot izglītības pieejamību bērniem; šajā sakarībā un ņemot vērā to, ka tradicionālajai praksei ir būtiska ietekme Dienvidsudānas sabiedrībā, prasa šīs valsts valdībai pārtraukt jebkādu pret sievietēm vērstu diskriminējošu tradicionālo praksi, iesaistot NVO, piemēram, nolūkā apmācīt tiesu sistēmas darbiniekus cilvēktiesību jomā;

55.

atzinīgi vērtē pirmās Māsu un vecmāšu koledžas izveidi Džūbas mācību slimnīcā, tomēr atzīmē, ka ir nepieciešams lielāks skaits kvalificētu māsu un vecmāšu, lai nodrošinātu būtisku mātes un bērna veselības aprūpes uzlabojumu un lai pavērtu vairāk iespēju un izveidotu veselības aprūpes centrus visā valstī, kuri balstītos uz šo modeli;

56.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Dienvidsudānas, Sudānas valdībai, Dienvidsudānas cilvēktiesību komisāram, Dienvidsudānas Nacionālajai likumdošanas asamblejai, Sudānas Nacionālajai asamblejai, Āfrikas Savienībai un ANO ģenerālsekretāram.