9.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 6/42

—

atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt 2015. gada 8. decembra lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 42.c pantu;

—

ciktāl nepieciešams, atcelt 2016. gada 19. jūlija lēmumu, ar ko tika noraidīta prasītājas 2016. gada 8. marta sūdzība;

—

piespriest atbildētājai samaksāt zaudējumu atlīdzību, kas noteikta EUR 151 101 000 apmērā, ņemot vērā tās iespējamo palielināšanos, par prasītājai nodarīto mantisko kaitējumu;

—

piespriest atbildētājai samaksāt zaudējumu atlīdzību, kas ex aequo et bono noteikta EUR 70 000 apmērā, par prasītājai nodarīto morālo kaitējumu;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

1.

Pirmais pamats izriet no iebildes par prettiesiskumu, kas vērsta uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 42.c pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. panta pārkāpuma, Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV 2000, L 303, 16. lpp.), pārkāpuma, kā arī Civildienesta noteikumu 1.d panta pārkāpuma.

2.

Otrais pamats izriet no Civildienesta noteikumu 42.c panta pārkāpuma, Paziņojuma personālam Nr. 71/15, kurā sniegta informācija par Civildienesta noteikumu 42.c panta īstenošanu, pārkāpuma, kā arī acīmredzamām neprecizitātēm un nepilnībām faktu un tiesību jautājumos, kas attiecas uz iemesliem, kādēļ prasītājai tika piešķirts atvaļinājums pēc atbildētājas iniciatīvas.

3.

Trešais pamats izriet no tiesību tikt uzklausītam un tiesību uz aizstāvību pārkāpuma.

4.

Ceturtais pamats izriet no pienākuma ņemt vērā ierēdņa intereses pārkāpuma.

5.

Piektais pamats izriet no pilnvaru nepareizas izmantošanas.