Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 62010CN0001

    Lieta C-1/10: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 4. janvāris iesniedza Audiencia provincial de Tarragona (Spānija) — Kriminālprocess pret Valentín Salmerón Sánchez

    OV C 63, 13.3.2010, p. 32–33 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    13.3.2010   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 63/32

    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2010. gada 4. janvāris iesniedza Audiencia provincial de Tarragona (Spānija) — Kriminālprocess pret Valentín Salmerón Sánchez

    (Lieta C-1/10)

    2010/C 63/53

    Tiesvedības valoda — spāņu

    Iesniedzējtiesa

    Audiencia provincial de Tarragona

    Lietas dalībnieki pamata procesā

    Prasītājs: Valentín Salmerón Sánchez

    Pārējie lietas dalībnieki: Ministerio Fiscalun Dorotea López León

    Prejudiciālie jautājumi

    1)

    Vai Pamatlēmuma (1) preambulas astotajā apsvērumā minētās cietušā tiesības tikt saprastam jāinterpretē kā par kriminālvajāšanu un sodīšanu par noziegumiem atbildīgo valsts iestāžu pozitīvs pienākums atļaut cietušajam izteikt savu vērtējumu, pārdomas un viedokli par tiešo ietekmi, kāda uz viņa dzīvi var būt soda piespriešanai agresoram, ar kuru cietušajam ir ģimenes attiecības vai spēcīgas emocionālas saiknes?

    2)

    Vai Pamatlēmuma 2001/220/TI 2. pants jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstu pienākums atzīt cietušā tiesības un likumīgās intereses tām uzliek pienākumu ņemt vērā cietušā viedokli, ja procesa rezultātā piespriestais sods var būtiski un tieši apdraudēt viņa tiesību uz brīvu personas attīstību un privāto un ģimenes īstenošanu?

    3)

    Vai Pamatlēmuma 2001/220/TI 2. pants jāinterpretē tādējādi, ka valsts iestādes nevar atteikties ņemt vērā cietušā brīvu gribu, ja viņš iestājas pret to, ka tiek noteikts vai atstāts spēkā aizliegums tuvoties, ja agresors ir cietušā ģimenes loceklis, netiek konstatēts, ka pastāvētu objektīvs atkārtota nodarījuma risks un tiek atzīts, ka pastāv personiskās, sociālās, kulturālās un emocionālās kompetences līmenis, kas izslēdz pakļaušanās agresoram iespēju, vai, gluži pretēji, šāda pasākuma piemērotība jāatzīst visos gadījumos, ņemot vērā šī noziegumu veida īpašās iezīmes?

    4)

    Vai Pamatlēmuma 2001/220/TI 8. pants, kurā noteikts, ka valstis nodrošina cietušajiem atbilstošu aizsardzības līmeni, jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka visos gadījumos, kad persona ir cietusi no ģimenē pastrādātiem noziegumiem, kā papildsods jānosaka vispārējs un obligāts aizliegums tuvoties vai aizliegums sazināties, ņemot vērā šī pārkāpumu veida īpašās iezīmes, vai arī, gluži pretēji, 8. pantā pieprasīts, lai tiktu veikta individuāla novērtēšana, kas katrā atsevišķā gadījumā ļauj noteikt atbilstošu aizsardzības līmeni, ņemot vērā iesaistītās intereses?

    5)

    Vai Pamatlēmuma 2001/220/TI 10. pants jāinterpretē tādējādi, ka tas vispārīgi ļauj izslēgt izlīgumu kriminālprocesos par ģimenē pastrādātiem noziegumiem, ņemot vērā šī noziegumu veida īpašās iezīmes, vai arī, gluži pretēji, arī šāda veida procesos jāpieļauj izlīgums, katrā atsevišķā gadījumā ņemot vērā iesaistītās intereses?

    (1)  Padomes 2001. gada 15. marta Pamatlēmums 2001/220/TI par cietušo statusu kriminālprocesā (OV L 82, 1. lpp.)

    Top