This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62006TN0375
Case T-375/06: Action brought on 14 December 2006 — Viega v Commission
Lieta T-375/06: Prasība, kas celta 2006. gada 14. decembrī — Viega pret Komisiju
Lieta T-375/06: Prasība, kas celta 2006. gada 14. decembrī — Viega pret Komisiju
OV C 42, 24.2.2007, p. 26–27
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
24.2.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 42/26 |
Prasība, kas celta 2006. gada 14. decembrī — Viega pret Komisiju
(Lieta T-375/06)
(2007/C 42/47)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Viega GmbH & Co. KG, Atendorna (Vācija) (pārstāvji — J. Burrichter, T. Mäger un F. W. Bulst, Rechtsanwälte)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Lēmuma 1. panta 1. punktu tiktāl, ciktāl ar to tiek konstatēts prasītājas EKL 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta pārkāpums; |
|
— |
atcelt Lēmuma 2. pantu tiktāl, ciktāl tajā prasītājai tiek noteikts naudas sods EUR 54,29 miljonu apmērā; |
|
— |
pakārtoti, attiecīgi samazināt naudas sodu, kas prasītājai noteikts Lēmuma 2. pantā; |
|
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja apstrīd Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180, galīgā redakcija, lietā COMP/F-1/38.121 — Veidgabali. Prasītājai ar apstrīdēto lēmumu tika uzlikts naudas sods par EKL 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta pārkāpumu. Saskaņā ar Komisijas teikto prasītāja no 1991. gada 12. decembra līdz 2001. gada 22. martam ir piedalījusies vairākās vienošanās par cenām, atlaižu un atvieglojumu apmēriem, par cenu paaugstināšanas ieviešanas mehānismu saskaņošanu, par klientu loka sadali un par komerciālas informācijas apmaiņu vara un vara sakausējumu veidgabalu tirgū.
Savas prasības pamatojumā prasītāja izvirza četrus pamatus.
Pirmkārt, tā apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkts, jo atbildētāja, kļūdaini nosakot piemērojamo apgrozījumu, ir pārkāpusi būtiskus naudas soda uzlikšanas principus. Atbildētāja, pārbaudot prasītājas iespējamā pārkāpuma smagumu, apgrozījuma vērtējumā ir iekļāvusi veidgabalus ar uzmavu [pressfittings], lai gan prasītāja nav piedalījusies konkurences noteikumu pārkāpumos attiecībā uz veidgabaliem ar uzmavām.
Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija, kļūdaini konstatējot prasītājas dalību, t.i., dalības ilgumu inkriminētajās darbībās, ir pārkāpusi EKL 81. panta 1. punktu un EKL 253. pantu. Prasītāja uzskata, ka attiecībā uz to atbildētāja nav veikusi pierādījumu vērtēšanu pēc būtības un tās pārkāpumus konstatējusi nepamatoti.
Turklāt prasītāja pakārtoti atsaucas uz EKL 81. panta 1. punkta, kā arī EKL 253. panta pārkāpumu, jo apstrīdētā lēmuma 1. pantā noteiktais pārkāpuma teritoriālais apjoms attiecībā uz prasītāju ir noteikts kļūdaini.
Visbeidzot, prasītāja pakārtoti apgalvo, ka ar apstrīdētā lēmuma 2. pantu ir pārkāpts Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts, jo Komisija ir pārkāpusi būtiskus naudas soda noteikšanas principus. Šajā sakarā prasītāja apgalvo, ka Pamatnostādnes naudas soda noteikšanai (2) ir piemērotas kļūdaini, jo pārkāpums ir kvalificēts kā īpaši smags, pārkāpuma ilgums ir noteikts kļūdaini, naudas soda pamatsumma pārkāpuma ilguma dēļ ir noteikta nepareizi un nav vērtēti vainu mīkstinošie apstākļi.
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).
(2) Pamatnostādnes sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu (OV 1998, C 9, 3. lpp.).