Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32018R0306

    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/306 (2017. gada 18. decembris), ar ko precizē, kā pildāms izkraušanas pienākums attiecībā uz mencu un jūras zeltpleksti, kas nozvejotas Baltijas jūras zvejniecībās

    C/2017/8521

    OV L 60, 2.3.2018, p. 1–4 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2018/306/oj

    2.3.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 60/1


    KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/306

    (2017. gada 18. decembris),

    ar ko precizē, kā pildāms izkraušanas pienākums attiecībā uz mencu un jūras zeltpleksti, kas nozvejotas Baltijas jūras zvejniecībās

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Regulu (ES) 2016/1139, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

    tā kā:

    (1)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2) mērķis ir, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz to sugu nozveju, kurām ir noteikti nozvejas limiti, pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās.

    (2)

    Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu izkraušanas pienākumu no 2015. gada 1. janvāra piemēro reņģes un brētliņas zvejniecībās un rūpnieciskajās zvejniecībās.

    (3)

    Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu Baltijas jūras zvejniecībās, kas nav iekļautas minētās regulas 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izkraušanas pienākumu no 2015. gada 1. janvāra piemēro zvejniecības galvenajām sugām un no 2017. gada 1. janvāra – visām pārējām sugām, uz kurām attiecas nozvejas limiti. Dažās Baltijas jūras zvejniecībās par galveno sugu tiek uzskatīta menca. Jūras zeltpleksti gūst galvenokārt kā piezveju dažās mencas zvejniecībās. Tātad saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu izkraušanas pienākumu mencai piemēro no 2015. gada 1. janvāra un jūras zeltplekstei – no 2017. gada 1. janvāra.

    (4)

    Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punkts paredz: ja par attiecīgo zvejniecību nav pieņemts daudzgadu plāns, Komisija var uz laiku pieņemt izmetumu plānu, kurš precizē, kā pildāms izkraušanas pienākums.

    (5)

    Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1396/2014 (3) ir izveidots izmetumu plāns attiecībā uz laša, reņģes, brētliņas un mencas zvejniecībām Baltijas jūrā. Minētais izmetumu plāns cita starpā ietver atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma attiecībā uz mencu un lasi, jo šīs sugas uzrāda augstus izdzīvotības rādītājus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā. Deleģētās regulas (ES) Nr. 1396/2014 piemērošanas termiņš beidzas 2017. gada 31. decembrī.

    (6)

    Ar Regulu (ES) 2016/1139 ir izveidots daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto. Daudzgadu plānā ir ietverti arī noteikumi, kas piemērojami jūras zeltplekstes krājumam. Ar Regulas (ES) 2016/1139 7. panta 1. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt noteikumus, kas saistīti ar izkraušanas pienākumu, un šim nolūkam izmantot deleģētos aktus, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

    (7)

    Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija ir tiešā veidā ieinteresētas Baltijas jūras zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis 2017. gada 31. maijā pēc apspriešanās ar Baltijas jūras konsultatīvo padomi un attiecīgo zinātnisko struktūru zinātniskā ieguldījuma saņemšanas ir iesniegušas Komisijai kopīgu ieteikumu (4).

    (8)

    Kopīgajā ieteikumā ierosināts, ka Regulā (ES) Nr. 1396/2014 paredzēto atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma attiecībā uz mencu un jūras zeltpleksti, kas nozvejotas ar murdiem, venteriem/zivju ķeramajiem groziem, kūriem un stāvvadiem, kā arī mencas minimālo saglabāšanas references izmēru būtu jāturpina piemērot arī pēc 2017. gada 31. decembra.

    (9)

    Kopīgā ieteikuma pamatā ir zinātniski pierādījumi par augstu izdzīvotību, kurus iesniedzis Baltijas jūras zvejniecības forums (BALTFISH) un izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

    (10)

    ZZTEK norādīja, ka par jūras zeltpleksti būtu jāiegūst sīkāka informācija, kas ļautu novērtēt izmetumu izdzīvotības aplēses reprezentativitāti un kvalitāti. Tomēr ZZTEK secināja: tā kā attiecīgie zvejas rīki darbojas, iesprostojot zivis statiskās ietaisēs, nevis, piemēram, zivīm iepinoties tīklā vai uzķeroties uz āķa, var saprātīgi pieņemt, ka šo rīku izraisītā zivju mirstība būs zema.

    (11)

    Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu, un tāpēc atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktam tie būtu jāiekļauj šajā regulā.

    (12)

    Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 10. punktā un Regulas (ES) 2016/1139 7. panta d) punktā noteikts: lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību, var noteikt minimālo saglabāšanas references izmēru (MSRI). Ņemot vērā ZZTEK secinājumu, ka bioloģiskā ziņā varētu būt pamats noteikt 35 cm MSRI, ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1396/2014 ieviestais mencas minimālais izmērs (35 cm) būtu jāturpina piemērot.

    (13)

    Regula (ES) 2016/1139 nenosaka, cik ilgi ir piemērojami izdzīvotības atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma. Tomēr ir lietderīgi nodrošināt, ka šāda atbrīvojuma ietekme tiek regulāri izvērtēta, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. Jaunu pierādījumu gadījumā atbrīvojums būtu attiecīgi jāpārskata.

    (14)

    Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 16. panta 2. punktu pilnvaras pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz izkraušanas pienākumu Komisijai ir piešķirtas uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 20. jūlija. Tāpēc ietekme, kāda ir izdzīvotības atbrīvojumiem no izkraušanas pienākuma, būtu jāizvērtē šīs regulas piemērošanas trešajā gadā.

    (15)

    Deleģētās regulas (ES) Nr. 1396/2014 piemērošanas termiņš beidzas 2017. gada 31. decembrī, tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Priekšmets un darbības joma

    Šī regula precizē, kā pildāms izkraušanas pienākums attiecībā uz mencu un jūras zeltpleksti, kas nozvejotas reņģes, brētliņas un mencas zvejniecībās Baltijas jūrā.

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro šādu definīciju:

     

    “Baltijas jūra” ir ICES IIIb, IIIc un IIId rajons, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 (5) III pielikumā.

    3. pants

    Izdzīvotības atbrīvojums

    1.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, izkraušanas pienākums neattiecas uz mencu un jūras zeltpleksti, kas reņģes, brētliņas un mencas zvejniecībās nozvejotas ar murdiem, venteriem/zivju ķeramajiem groziem, kūriem un stāvvadiem.

    2.   Minēto sugu zivis, kas 1. punktā minētajos apstākļos nozvejotas bez pieejamas kvotas vai ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, atlaiž atpakaļ jūrā.

    4. pants

    Minimālais saglabāšanas references izmērs

    Minimālais saglabāšanas references izmērs mencai Baltijas jūrā ir 35 cm.

    5. pants

    Nobeiguma noteikumi

    1.   Līdz 2019. gada 1. martam dalībvalstis, kuras ir tiešā veidā ieinteresētas attiecīgo zvejniecību pārvaldībā, iesniedz Komisijai informāciju, kas ļautu novērtēt ar murdiem, venteriem/zivju ķeramajiem groziem, kūriem un stāvvadiem nozvejotas jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības aplēses reprezentativitāti un kvalitāti.

    2.   Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) 1. punktā minēto informāciju novērtē vēlākais līdz 2019. gada 1. augustam.

    6. pants

    Izdzīvotības atbrīvojuma pārskatīšana

    Trešajā šīs regulas piemērošanas gadā Komisija, pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu, izvērtē izdzīvotības atbrīvojuma ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto.

    7. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2017. gada 18. decembrī

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētājs

    Jean-Claude JUNCKER


    (1)  OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

    (3)  Komisijas 2014. gada 20. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1396/2014, ar kuru izveido izmetumu plānu zvejniecībām, kas darbojas Baltijas jūrā (OV L 370, 30.12.2014., 40. lpp.).

    (4)  Augsta līmeņa grupas “BALTFISH” kopīgais ieteikums par Baltijas jūrai paredzēta izmetumu plāna struktūru, nosūtīts 2017. gada 31. maijā.

    (5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).


    Top