EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014D0913

Padomes Lēmums 2014/913/KĀDP ( 2014. gada 15. decembris ), ar ko atbalsta Hāgas rīcības kodeksu un ballistisko raķešu neizplatīšanu, īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

OV L 360, 17.12.2014, p. 44–52 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2014/913/oj

17.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 360/44


PADOMES LĒMUMS 2014/913/KĀDP

(2014. gada 15. decembris),

ar ko atbalsta Hāgas rīcības kodeksu un ballistisko raķešu neizplatīšanu, īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 26. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“stratēģija”), kuras III nodaļā iekļauts saraksts ar pasākumiem, kas ir jāveic gan Savienībā, gan trešās valstīs, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu.

(2)

ES aktīvi īsteno stratēģiju un veic pasākumus, kas uzskaitīti tās II un III nodaļā, piemēram, piešķir finanšu līdzekļus, lai atbalstītu konkrētus projektus, ar kuriem uzlabo daudzpusēju ieroču neizplatīšanas sistēmu, un daudzpusējus pasākumus, ar kuriem veicina uzticēšanos. Hāgas rīcības kodekss pret ballistisko raķešu izplatīšanu (“kodekss” jeb “HCoC”) un raķešu tehnoloģiju kontroles režīms (MTCR) ir daudzpusējas ieroču neizplatīšanas sistēmas sastāvdaļa. Kodeksa un MTCR mērķis ir novērst un mazināt ballistisko raķešu sistēmu, ar kurām var nogādāt masu iznīcināšanas ieročus (WMD), un saistītas tehnikas izplatīšanu.

(3)

Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP (1). Minētajā kopējā nostājā inter alia ir aicināts veicināt to, lai pēc iespējas vairāk valstu pievienotos kodeksam, jo īpaši tās valstis, kurām ir ballistisko raķešu spēki, kā arī aicināts turpināt izstrādāt un īstenot kodeksu, jo īpaši pasākumus, ar kuriem veicina uzticēšanos, un veicināt ciešāku kodeksa saikni ar ANO daudzpusējo ieroču neizplatīšanas sistēmu.

(4)

Padome 2008. gada 8. decembrī pieņēma secinājumus un dokumentu ar nosaukumu “Jaunas Eiropas Savienības darbības līnijas, apkarojot masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanu”. Dokumentā inter alia teikts, ka MII un to nogādes sistēmu izplatīšana joprojām ir viens no lielākajiem drošības apdraudējumiem un ka ieroču neizplatīšanas politika ir kopējās ārlietu un drošības politikas būtiska daļa. Ņemot vērā gūtos panākumus un pašreizējos centienus “jauno darbības līniju” īstenošanā, Padome 2010. gada decembrī vienojās pagarināt to īstenošanas laikposmu līdz 2012. gada beigām.

(5)

Padome 2008. gada 18. decembrī pieņēma Lēmumu 2008/974/KĀDP (2), atbalstot kodeksu saistībā ar stratēģijas īstenošanu.

(6)

Padome 2012. gada 23. jūlijā pieņēma Lēmumu 2012/423/KĀDP (3). Pateicoties minētajam lēmumam, varēja veiksmīgi sekmēt kodeksa vispārēju piemērošanu un atbilstību tā principiem. Savienības prioritāte ir turpināt dialogu ar valstīm, kas pievienojušās kodeksam, un tām, kuras tam nav pievienojušās, lai turpmāk veicinātu kodeksa vispārēju piemērošanu, kā arī lai uzlabotu tā īstenošanu un pastiprinātu tā darbību. Ar šo lēmumu būtu jāveicina šis process.

(7)

Kopumā fakts, ka joprojām tiek izplatītas tādas ballistiskās raķetes, kas spēj nogādāt MII, starptautiskajai sabiedrībai rada arvien lielākas bažas, jo īpaši pašreizējās raķešu programmas Tuvajos Austrumos, Ziemeļaustrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā, tostarp Irānā, Sīrijā un Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (“KTDR”).

(8)

ANO Drošības padome Rezolūcijā ANO DPR 1540 (2004) uzsvēra un ANO DPR 1977 (2011) atgādināja, ka kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko ieroču, kā arī to nogādes līdzekļu izplatīšana rada draudus mieram un drošībai pasaulē un ka valstīm, kas uzņēmušās saistības, inter alia ir jāatturas nevalstiskiem dalībniekiem sniegt jebkādu palīdzību izstrādāt, iegūt, ražot, turēt īpašumā, pārvadāt, nodot citiem vai izmantot kodolieročus, ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus un to nogādes sistēmas. To, ka kodolieroči, ķīmiskie un bioloģiskie ieroči, kā arī to nogādes līdzekļi apdraud mieru un drošību pasaulē, vēlreiz apstiprināja ANO DPR 1887 (2009) par kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos. Turklāt ANO Drošības Padome rezolūcijās ANO DPR 1929 (2010) un 1718 (2006), kuru pamatā inter alia ir ANO Drošības padomes rezolūcijas 1540 (2004), 1977 (2011) un 1887 (2009), nolēma, ka Irāna un KTDR nedrīkstētu veikt nekādas darbības, kas saistītas ar ballistiskajām raķetēm, ar kurām var nogādāt kodolieročus, tostarp raķešu palaišanu, izmantojot ballistisko raķešu tehnoloģiju, un ka valstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu, ka Irānai un KTDR tiek nodota tehnoloģija vai sniegta tehniskā palīdzība, kas saistīta ar šādām darbībām.

(9)

Ar šo lēmumu būtu kopumā jāatbalsta vairākas darbības, kuru mērķis ir cīnīties pret ballistisko raķešu izplatīšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Lai nodrošinātu stratēģijas konkrētu elementu nepārtrauktu un praktisku īstenošanu, kā minēts pielikumā, Savienība:

a)

sekmē darbības, ar ko atbalsta kodeksu un MTCR, jo īpaši šādā nolūkā:

i)

veicināt vispārēju piemērošanu un jo īpaši to, lai kodeksam pievienotos visas valstis, kurām ir ballistisko raķešu spēki;

ii)

atbalstīt kodeksa īstenošanu un popularizēt to;

iii)

veicināt to, lai tiktu ievērotas MTCR pamatnostādnes un to pielikums;

b)

kopumā atbalsta vairākas darbības, kuru mērķis ir cīnīties pret ballistisko raķešu izplatīšanu, jo īpaši tiecoties palielināt informētību par šo apdraudējumu, pastiprināt centienus, lai uzlabotu daudzpusēju instrumentu efektivitāti, sniegt atbalstu šo konkrēto problēmu risināšanas iniciatīvām un palīdzēt ieinteresētajām valstīm valsts mērogā pastiprināt savus attiecīgos eksporta kontroles režīmus.

2.   Šajā sakarībā projekti, ko atbalsta Savienība, ietver šādus konkrētus pasākumus:

a)

pasākumi, ar ko atbalsta kodeksu:

i)

sagatavot un publicēt “uzņemšanas paketi”, lai īstenotu informēšanas pasākumus, kas paredzēti valstīm, kuras nav pievienojušās kodeksam, kā arī lai atgādinātu to valstu pienākumus, kuras ir pievienojušās kodeksam;

ii)

Vīnē rīkot informēšanas pasākumus vienlaikus ar HCoC ikgadējo sanāksmi, kurā piedalās valstis, kas pievienojušās kodeksam;

iii)

rīkot informēšanas pasākumus, lai līdztekus ANO Ģenerālās asamblejas Pirmās komitejas sanāksmēm paustu atbalstu HCoC;

iv)

sarīkot līdz trim reģionāliem informēšanas semināriem, pamatojoties uz ES prioritātēm (iespējams, Āzijā, Persijas līča valstīs un Latīņamerikā);

v)

mudināt pārstāvjus gan no tām jaunattīstības valstīm, kas ir pievienojušās kodeksam, gan no tām jaunattīstības valstīm, kuras tam nav pievienojušās, apmeklēt HCoC ikgadējās sanāksmes un informēšanas seminārus;

vi)

rīkot informatīvas sanāksmes valstīm, kas nesen pievienojušās HCoC, lai palīdzētu tām pildīt savus pienākumus, tostarp līdztekus HCoC ikgadējai sanāksmei Vīnē;

vii)

atbalstīt HCoC veicināšanas centienu saskaņošanu ar ANO “Komitejas 1540” darbībām, tostarp finansējot HCoC ekspertu dalību “Komitejas 1540” rīkotajos valstu apmeklējumos;

viii)

atbalstīt HCoC drošu mehānismu internetā pieejamas informācijas sniegšanai un saziņas veidošanai (e-ICC), tostarp, veicot tehniskus uzlabojumus tīmekļa vietnē;

b)

pasākumi, ar ko kopumā atbalsta ballistisko raķešu neizplatīšanu:

i)

vienlaikus ar starptautiskiem forumiem sarīkot līdz četriem semināriem, lai uzlabotu informētību par ballistisko raķešu izplatīšanu, šos seminārus, iespējams, saistot ar a) apakšpunktā minētajiem HCoC informēšanas pasākumiem, piemēram, rīkot semināru vienlaikus ar ANO Ģenerālo asambleju vai Neizplatīšanas līguma sagatavošanas komiteju sanāksmēm;

ii)

sarīkot līdz trim reģionāliem semināriem, lai uzlabotu informētību par ballistisko raķešu izplatīšanu, un mudināt diskutēt par iespējām reģionālā līmenī labāk novērst ballistisko raķešu izplatīšanas draudus, šos seminārus, iespējams, saistot ar citiem ES informēšanas pasākumiem, kas tiek veikti attiecībā uz HCoC; sadarbībā ar attiecīgajām valstīm semināri varētu notikt Āzijā, Persijas līča reģionā un Latīņamerikā;

iii)

sagatavot četrus pārdomu dokumentus par iespējamiem turpmākiem daudzpusējiem pasākumiem, lai novērstu raķešu izplatīšanas draudus un lai veicinātu atbruņošanās centienus ballistisko raķešu jomā, jo īpaši pievēršoties iespējamiem pasākumiem, ar kuriem veicina uzticēšanos, un izskatot iespēju kā pirmo soli pieņemt reģionālu pieeju, piemēram, tajos reģionos, kas jo īpaši ir Savienības interešu lokā un/vai kur tuvākajā nākotnē var cerēt gūt panākumus;

iv)

lai agrīnā posmā novērstu divējāda lietojuma tehnoloģiju un zināšanu nodošanu, sarīkot līdz trim informētības uzlabošanas sanāksmēm ekspertiem, īpaši tiem, kas pārstāv zinātnes un/vai kosmosa izpētes un ražošanas jomas;

v)

veicināt to jaunattīstības valstu zinātnieku, kuri darbojas raķešu neizplatīšanas jomā, piekļuvi ES izcilības centru projektiem;

vi)

sadarbībā ar ES izcilības centriem rīkot mērķtiecīgas ekspertu misijas trešās valstīs, lai nodrošinātu informācijas un pieredzes apmaiņu attiecībā uz raķešu tehnoloģiju un divējāda lietojuma preču eksporta kontroli un lai palīdzētu šīm valstīm attīstīt savas spējas;

v)

atbalstīt ekspertu apmācību ballistisko raķešu neizplatīšanas jomā, nodrošinot viņu dalību ES programmās, piemēram, Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas mācību programmā, vai Savienības dalībvalstu (“dalībvalstis”) programmās.

Projektu sīks apraksts ir sniegts pielikumā.

2. pants

1.   Par šā lēmuma īstenošanu atbild Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP).

2.   Lēmuma 1. panta 2. punktā minēto projektu tehnisko īstenošanu veic Fondation pour la recherche stratégique (Stratēģiskās pētniecības fonds) ( (FRS), kas šo uzdevumu pilda AP pārziņā. Šajā nolūkā AP ar FRS vienojas par vajadzīgo uzdevuma izpildes kārtību.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanai ir EUR 990 000.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Komisija uzrauga 1. punktā minēto izdevumu pareizu pārvaldību. Šajā nolūkā tā ar FRS noslēdz finansēšanas nolīgumu. Minētajā nolīgumā paredz, ka FRS ir jānodrošina ES ieguldījuma publiskums atbilstīgi tā apjomam.

4.   Komisija 3. punktā paredzēto finansēšanas nolīgumu cenšas noslēgt iespējami drīz pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi, ja rodas kādas grūtības šajā procesā, un par finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienu.

4. pants

1.   AP ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz FRS sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Padomes veiktie novērtējumi balstās uz minētajiem ziņojumiem.

2.   Komisija sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā minēto projektu finansiālajiem aspektiem.

5. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2.   Šis lēmums zaudē spēku 30 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienas. Tomēr, ja sešu mēnešu laikā pēc lēmuma stāšanās spēkā finansēšanas nolīgums nav noslēgts, šis lēmums zaudē spēku.

Briselē, 2014. gada 15. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  Padomes Kopējā nostāja 2003/805/KĀDP (2003. gada 17. novembris) par daudzpusēju nolīgumu masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu (OV L 302, 20.11.2003., 34. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2008/974/KĀDP (2008. gada 18. decembris), atbalstot Hāgas rīcības kodeksu pret ballistisko raķešu izplatīšanu saistībā ar ES Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas stratēģijas īstenošanu (OV L 345, 23.12.2008., 91. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2012/423/KĀDP (2012. gada 23. jūlijs), ar ko atbalsta ballistisko raķešu neizplatīšanu saistībā ar ES Stratēģijas masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai un Padomes Kopējās nostājas 2003/805/KĀDP īstenošanu (OV L 196, 24.7.2012., 74. lpp.).


PIELIKUMS

1.   MĒRĶI

Savienība stingri veicina ieroču neizplatīšanu. Tās centieni šajā jomā ietver stratēģiju un Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP. Turklāt Padome ir apstiprinājusi “Jaunas Eiropas Savienības darbības līnijas, apkarojot masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanu”, un ES atbalstīja ANO DP rezolūciju 1540 (2004), par kuru kopš tā laika atgādināts rezolūcijā 1977 (2010).

Savienība uzskata MTCR par nozīmīgu daudzpusēju instrumentu, kura mērķis ir mazināt ballistisko raķešu sistēmu un saistītu tehnoloģiju un zināšanu izplatīšanu, izstrādājot un īstenojot eksporta kontroles noteikumus attiecībā uz paaugstināta riska materiāliem. 19 dalībvalstis ir MTCR locekles, un visas dalībvalstis ar Padomes Regulas (EK) Nr. 428/2009 (1) starpniecību īsteno MTCR eksporta kontroles sarakstu.

Savienība ir arī stingri atbalstījusi kodeksu jau no tā sākuma un regulāri ir paudusi bažas par ballistisko raķešu izplatīšanu. Savienība uzskata kodeksu par nozīmīgu pasākumu, ar kuru veicina pārredzamību un uzticēšanos. Visas dalībvalstis ir pievienojušās kodeksam un godprātīgi to īsteno.

Pagātnē Savienība mēģināja pārvarēt atlikušos trūkumus kodeksa īstenošanas un tā vispārējas piemērošanas jomā, rīkojot seminārus, ekspertu sanāksmes un reģionālus informēšanas seminārus. Minētie pasākumi, kurus rīkoja saskaņā ar Lēmumu 2008/974/KĀDP un kurus īstenoja FRS, ir apliecinājuši savu efektivitāti un noderīgumu.

Minēto pasākumu rezultātu iedvesmota, Savienība šo iniciatīvu turpināja un atbalstīja kodeksu attiecībā uz šādiem trim aspektiem:

a)

kodeksa vispārēja piemērošana,

b)

kodeksa īstenošana,

c)

kodeksa un tā darbības uzlabošana.

Šo darbību veica saskaņā ar Lēmumu 2012/423/KĀDP, kas ļāva izvērst vairākas iniciatīvas HCoC atbalstam, tostarp:

a)

izstrādāt šim nolūkam īpaši veltītu drošu tīmekļa vietni,

b)

organizēt vairākus papildu pasākumus, kuru mērķis ir Vīnē, Ženēvā un Ņujorkā popularizēt kodeksu starp valstīm, kas nav tam pievienojušās,

c)

Parīzē rīkot informatīvu semināru Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm,

d)

rīkot reģionālus seminārus Singapūrā, Abū Dabī un Limā,

e)

sagatavot pārdomu dokumentus.

Lēmums 2012/423/KĀDP ir palīdzējis uzlabot informētību par kodeksu un to popularizēt trešās valstīs. Ar minētā lēmuma palīdzību Savienība atbalstīja Kostarikas, Francijas, Ungārijas, Japānas, Peru un Rumānijas darbības, kad tās pildīja HCoC priekšsēdētāja funkcijas. Palielinot HCoC nozīmi, tas ir veicinājis jaunu locekļu pievienošanos kodeksam.

Ņemot vērā gūtos rezultātus un to, ka joprojām tiek izplatītas tādas ballistiskās raķetes, kas spēj nogādāt masu iznīcināšanas ieročus, kas starptautiskajā sabiedrībā izraisa arvien lielākas bažas, jo īpaši saistībā ar pašreizējām raķešu programmām Tuvajos Austrumos, Ziemeļaustrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā, tostarp Irānā un KTDR, tiks veiktas šādas darbības:

a)

projekts Nr. 1 – informācija un saziņa;

b)

projekts Nr. 2 – ballistisko raķešu neizplatīšanas stiprināšana;

c)

projekts Nr. 3 – HCoC vispārējas piemērošanas veicināšana – informatīvi pasākumi.

Ar šo lēmumu ne tikai popularizē pievienošanos kodeksam un MTCR, šis lēmums ļauj padziļināt starptautiskās debates par raķešu izplatīšanu un iesaistīt jaunas reģionālas teritorijas un jaunas kopienas.

2.   PROJEKTA APRAKSTS

2.1.   Projekts Nr. 1 – Informācija un saziņa

2.1.1.   Projekta mērķis

Kodekss ir svarīgs instruments ballistisko raķešu un saistītu tehnoloģiju izplatīšanas mazināšanai, veicot pasākumus, ar kuriem veicina uzticēšanos un pārskatāmību. Tomēr jādara vairāk, lai to atbalstītu, jo īpaši ar mērķi:

a)

veicināt kodeksa vispārēju piemērošanu, jo īpaši to, lai kodeksam pievienotos visas valstis, kurām ir ballistisko raķešu spēki un ar kosmosa izmantošanu saistītas spējas,

b)

atbalstīt kodeksa īstenošanu visos tā aspektos,

c)

popularizēt kodeksu.

2.1.2.   Projekta apraksts

Projektā ir ietverti trīs darbību veidi:

a)

sagatavot, noformēt, nodrukāt un izplatīt līdz 1 500 bukletu, kurā aprakstīts Savienības atbalsts kodeksam. Bukletā iekļaus arī:

i)

HCoC aprakstu;

ii)

HCoC mērķu aprakstu;

iii)

aprakstu par ikgadējām deklarācijām, iepriekšējiem raķešu palaišanas paziņojumiem un brīvprātīgiem novērošanas apmeklējumiem;

iv)

Eiropas stratēģijas aprakstu attiecībā uz HCoC un MII nogādes līdzekļu izplatīšanu;

v)

pasākumus, kas jāveic, lai pievienotos kodeksam;

vi)

kontaktinformāciju tām valstīm, kuras nav pievienojušās;

b)

sagatavot, noformēt, nodrukāt un izplatīt līdz 1 000 “uzņemšanas pakešu” drukātu bukletu un USB zibatmiņu veidā, lai īstenotu informēšanas pasākumus, kas paredzēti valstīm, kuras nav pievienojušās kodeksam, kā arī lai atgādinātu to valstu pienākumus, kuras ir pievienojušās kodeksam. Materiāli būs pieejami arī tiešsaistē un aptvers visu vajadzīgo informāciju par kodeksu un attiecīgiem kontaktpunktiem. “Uzņemšanas paketē” iekļaus a) apakšpunktā aprakstīto bukletu;

c)

atbalstīt un atjaunināt HCoC drošu mehānismu internētā pieejamas informācijas sniegšanai un saziņas veidošanai (“electronic Immediate Central Contact” – e-ICC), tostarp ciešā sadarbībā ar Austrijas Federālo Ārlietu ministriju veicot tehniskus uzlabojumus tīmekļa vietnē.

2.1.3.   Projekta gaidāmie rezultāti/rādītāji

a)

plaši izplatot “uzņemšanas paketi” dažādos pasākumos, panākta lielāka partneru izpratne par HCoC doto papildu vērtību un par Savienības lomu;

b)

drošāka HCoC interneta vietne nodrošina uzlabotu attiecīgās informācijas apmaiņu starp partneriem;

c)

HCoC priekšsēdētājs, Austrijas sekretariāts (“Immediate Central Contact” – ICC), Savienība un citi partneri savos informatīvajos pasākumos pēc vajadzības izmanto “uzņemšanas paketi”.

2.1.4.   Ieguvēji no projekta

Ieguvēji no projekta ir gan valstis, kas pievienojušās HCoC, gan valstis, kas tam nav pievienojušās.

2.2.   Projekts Nr. 2 – Ballistisko raķešu neizplatīšanas stiprināšana

2.2.1.   Projekta mērķis

Tas, ka joprojām tiek izplatītas un praktiski izmantotas tādas ballistiskās raķetes, kas spēj nogādāt MII, starptautiskajai sabiedrībai rada arvien lielākas bažas, jo īpaši pašreizējās raķešu programmas Tuvajos Austrumos, Ziemeļaustrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā, tostarp Irānā un KTDR.

Kopumā ar projektu atbalstīs vairākas darbības, kuru mērķis ir cīnīties pret ballistisko raķešu izplatīšanu, jo īpaši tiecoties palielināt informētību par šo apdraudējumu, pastiprināt centienus, lai uzlabotu daudzpusēju instrumentu efektivitāti, sniegt atbalstu šo konkrēto problēmu risināšanas iniciatīvām un palīdzēt ieinteresētajām valstīm valsts mērogā pastiprināt savus attiecīgos eksporta kontroles režīmus.

2.2.2.   Projekta apraksts

Gadā tiek publicēti divi pārdomu dokumenti (projekta darbības laikā – četri). Iespējamie temati varētu ietvert šādus:

a)

esošo no MII brīvo zonu izmantošana par piemēru un par potenciālu pamatu turpmākām iniciatīvām, ar ko aizliedz ballistiskās raķetes;

b)

papildu daudzpusēji pasākumi, lai novērstu raķešu izplatīšanas apdraudējumu un veicinātu atbruņošanās centienus ballistisko raķešu jomā, jo īpaši uzmanību pievēršot iespējamiem pasākumiem, ar kuriem veicina uzticēšanos;

c)

eksporta un tranzīta kontroles mehānismi;

d)

nemateriālas tehnoloģiju nodošanas (ITT) loma ballistisko raķešu jomā.

2.2.3.   Projekta gaidāmie rezultāti/rādītāji

a)

atbalsts daudzpusējiem centieniem, ar ko mazina raķešu izplatīšanu, tostarp HCoC un MTCR, palielina ES ietekmi raķešu neizplatīšanas jomā;

b)

debašu veicināšana par jaunām iniciatīvām kodeksa un MTCR stiprināšanai un iespēju pavēršana turpmākām iniciatīvām;

c)

raķešu neizplatīšanas veicināšana;

d)

jāpublicē vismaz četri pārdomu dokumenti;

e)

informētības palielināšana par divējāda lietojuma tehnoloģiju un zināšanu nodošanas jautājumiem novērš nejaušu nodošanu starp dalībvalstīm un palielina vispārējo informētību par eksporta kontroles mehānismu.

2.2.4.   Ieguvēji no projekta

Savienība un dalībvalstis gūs labumu no pārdomu dokumentiem; par plašāku izplatīšanu lems AP, cieši konsultējoties ar dalībvalstīm attiecīgajā kompetentajā Padomes darba grupā. Galīgais lēmums pamatosies uz priekšlikumiem, kurus iesniedz īstenotājs subjekts saskaņā ar šā lēmuma 2. panta 2. punktu.

2.3.   Projekts Nr. 3 – HCoC vispārējas piemērošanas veicināšana – informatīvi pasākumi

2.3.1.   Projekta mērķis

Rīkojot vairākus pasākumus, kuru mērķis ir iesaistīt valstis, kas nav pievienojušās kodeksam, projekts palielinās informētību gan par raķešu neizplatīšanu, gan par HCoC. Lai to panāktu, Vīnē un Ņujorkā vienlaikus ar tur notiekošiem atbilstīgiem pasākumiem tiks rīkoti pasākumi, lai iesaistītu ANO delegācijas.

2.3.2.   Projekta apraksts

Projektā ietvers trīs pasākumu veidus:

a)

finansējums gan HCoC, gan ballistisko raķešu neizplatīšanas atbalstam paredzētiem četriem informatīviem pasākumiem, kas notiks divās pilsētās (pa 2 katrā pilsētā):

i)

Ņujorkā – vienlaikus ar ANO Ģenerālās asamblejas Pirmās komitejas sanāksmēm vai Neizplatīšanas līguma sagatavošanas komitejas sanāksmēm,

ii)

Vīnē – vienlaikus ar HCoC vai citām attiecīgām ANO darbībām Vīnē.

Par semināru organizāciju:

i)

katrs seminārs turpināsies pusi dienas, un tas pulcinās ne vairāk kā 80 dalībniekiem no ANO misijām Ņujorkā un Vīnē, kā arī izraudzīta lektoru grupa un ES amatpersonas;

ii)

tiks uzaicināti ne vairāk kā 6 lektori;

iii)

tiks uzaicināts HCoC priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs;

iv)

saskaņā ar šo lēmumu ES augstākā līmeņa pārstāvja un ekspertu vadībā tiks organizētas un finansētas pusdienas vai vakariņas ierobežotam personu lokam, kas paredzētas, lai iesaistītu augstākā līmeņa amatpersonas no izvēlētām valstīm.

Lai to panāktu, īstenotājs subjekts katram pasākumam piedāvās valstu sarakstu, kur dažas valstis būs no to valstu vidus, kas nav pievienojušās kodeksam. Tādējādi varēs sapulcināt augsta līmeņa pārstāvjus, kas risina ar neizplatīšanu saistītus jautājumus.

b)

Finansējums trim reģionāliem informēšanas semināriem, kuri varētu notikt Latīņamerikā (piem., Argentīnā, Brazīlijā, Čīlē, Meksikā vai kādā Karību reģiona valstī, kura nav pievienojusies), Tuvajos Austrumos (piem., Persijas līča valstīs Bahreinā, Katarā vai Saūda Arābijā) un Āzijā (piem., Indonēzijā vai Vjetnamā). Vietu izvēlēsies, vienojoties ar AP, cieši konsultējoties ar dalībvalstīm kompetentajā Padomes darba grupā. Seminārs būs veltīts raķešu izplatīšanas tendencēm, galvenā uzmanība tiks pievērsta reģionāliem jautājumiem, un tajā pievērsīsies HCoC un praktiskajai informācijai par to, ko nozīmē būt valstij, kas pievienojusies HCoC. Reģiona valstis, kas pievienojušās HCoC, tiks uzaicinātas valdību līmenī, lai tās dalītos savā pieredzē ar tām valstīm, kuras nav pievienojušās kodeksam. Tiks uzaicināts arī HCoC priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, lai sniegtu paziņojumu un vadītu sanāksmi. Starp dalībniekiem varētu būt amatpersonas, diplomāti, militārie darbinieki, starptautisku organizāciju pārstāvji, ES pārstāvji, zinātnes aprindu pārstāvji utt.

Par semināru organizāciju:

i)

katrs seminārs turpināsies vienu dienu;

ii)

tos apmeklēt varētu ielūgt ne vairāk kā 50 personas;

iii)

tiks uzaicināts HCoC priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, lai sniegtu paziņojumu.

c)

Ne vairāk kā 10 mērķtiecīgas ekspertu misijas uz valstīm, kuras nav pievienojušās kodeksam. Tās būs vērstas galvenokārt uz atbilstīgajām rūpniecības nozarēm, zinātnes aprindām, eksporta kontroles ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Saskaņojot ar Eiropas Savienības izcilības centriem, divi ballistisko raķešu neizplatīšanas eksperti no īstenošanas aģentūras un ES eksperts veiks misijas mērķa valstīs. Starp iespējamajām mērķa valstīm varētu būt Alžīrija, Bahreina, Bolīvija, Brazīlija, Ķīna, Ēģipte, Indija, Indonēzija, Izraēla, Malaizija, Meksika, Katara, Saūda Arābija, Dienvidāfrika un Taizeme, un citas valstis. Par galīgo valstu sarakstu, kā arī par iespēju veikt kopīgus pasākumus ar ANO “Komitejas 1540” informatīvajiem centieniem, lems ciešā sadarbībā ar AP. Starp dalībniekiem varētu būt apmeklētās valsts amatpersonas, diplomāti, militārie darbinieki, rūpniecības nozaru pārstāvji, pētnieki utt. Priekšroku dos amatpersonām un politisku lēmumu pieņēmējiem, diplomātiem, attiecīgajiem militārajiem darbiniekiem utt.

Par semināru organizāciju:

i)

katrs seminārs turpināsies vienu dienu;

ii)

tiks uzaicinātas ne vairāk kā 25 personas;

iii)

tiks uzaicināti 3 eksperti;

iv)

tiks uzaicināts HCoC priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

2.3.3.   Projekta gaidāmie rezultāti/rādītāji

a)

vismaz četri informatīvi pasākumi jānoorganizē Ņujorkā un Vīnē;

b)

trīs reģionālos pasākumos sapulcējušies nozīmīgi diplomātisko un zinātnisko aprindu pārstāvji, un radušās jaunas perspektīvas attiecībā uz iesaistīšanos;

c)

ir notikušas 10 ekspertu misijas, lai veicinātu HCoC vispārēju piemērošanu. Šajās misijās piedalījušies vismaz 20 lēmumu pieņēmēji un amatpersonas, un ir palielinājusies apmeklēto valstu lēmumu pieņēmēju un amatpersonu iesaistes pakāpe;

d)

ir pieaugusi informētība par raķešu izplatīšanas tendencēm un īpaši par kodeksu attiecībā uz valstīm, kas tam nav pievienojušās, un veicinātas diskusijas par turpmākajiem centieniem, lai mazinātu raķešu izplatīšanu;

e)

Savienības teritorijā un ārpus tās projekts ir veicinājis debates par turpmākām iniciatīvām;

f)

projekta rezultātā raķešu izplatīšana tiek uztverta kā stratēģiska problēma.

2.3.4.   Ieguvēji no projekta

Šajos pasākumos galvenā uzmanība tiks vērsta uz valstīm, kas nav pievienojušās kodeksam, lai gan valstis, kas tam ir pievienojušās, ar dažiem pasākumiem varētu būt saistītas politisku iemeslu dēļ. Dalībniekiem galvenokārt vajadzētu būt valdības ekspertiem un vecākajām amatpersonām.

Ieguvēju valstu galīgā izvēle notiks īstenotāja subjekta konsultācijās ar AP un cieši konsultējoties ar dalībvalstīm kompetentajā Padomes darba grupā.

3.   ILGUMS

Kopējais paredzētais projektu īstenošanas ilgums ir 30 mēneši.

4.   ĪSTENOTĀJS SUBJEKTS

a)

projektu tehniskā īstenošana tiks uzticēta FRS;

b)

līdzfinansējums būs atkarīgs no FRS;

c)

īstenotājs subjekts sagatavos:

i)

ceturkšņa pārskatus par projektu īstenošanu;

ii)

beigu ziņojumu – ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc projektu īstenošanas pabeigšanas.

d)

ziņojumi tiks nosūtīti AP;

e)

FRS nodrošinās Savienības ieguldījuma publiskumu atbilstīgi tā apjomam.

5.   IESAISTĪTĀS TREŠĀS PERSONAS

Projektus pilnībā finansēs saskaņā ar šo lēmumu. Ekspertus no valstīm, kas ir pievienojušās kodeksam, vai no valstīm, kas nav pievienojušās kodeksam, var uzskatīt par iesaistītām trešām personām. Viņi strādās saskaņā ar FRS standarta noteikumiem.


(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.).


Top