21.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/35

(1)

Regulā (EK) Nr. 994/98 Komisija pilnvarota ar regulu noteikt augšējo robežu, par kuru mazāku atbalstu uzskata par tādu, kas neatbilst visiem Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem un uz ko tāpēc neattiecina Līguma 88. panta 3. punktā paredzēto paziņošanas procedūru.

(2)

Komisija ir piemērojusi Līguma 87. un 88. pantu un vairākos lēmumos ir jo īpaši paskaidrojusi atbalsta jēdzienu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Komisija tās politiku par de minimis augšējo robežu, zem kuras Līguma 87. panta 1. punktu var uzskatīt par nepiemērojamu, izklāstījusi gan paziņojumā par de minimis atbalstiem (3), gan Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (4), kuru no 2007. gada 1. janvāra aizstāj ar Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (5). Ņemot vērā īpašos noteikumus, ko piemēro lauksaimniecības nozarē, un risku, ka šajā nozarē pat nelielas atbalsta summas varētu atbilst Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem, lauksaimniecības nozare ir izslēgta no Regulas (EK) Nr. 69/2001 piemērošanas jomas. Lauksaimniecības produktu ražošanas nozare ir izslēgta no Regulas (EK) Nr. 1998/2006 piemērošanas jomas.

(3)

Daudzu gadu pieredze tomēr ir parādījusi, ka lauksaimniecībā piešķirtais ļoti maza apjoma atbalsts var neatbilst Līguma 87. panta 1. punkta noteikumiem, ja rodas noteiktu apstākļu sakritība, un Komisija 2004. gada 6. oktobra Regulā (EK) Nr. 1860/2004 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (6) ir paredzējusi noteikumus, kas ļauj piešķirt de minimis atbalstu šajā nozarē. Minētā regula, saskaņā ar kuru uzskata, ka kopējā de minimis atbalsta summa vienam uzņēmumam neatbilst visiem Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem, ja šī summa vienam saņēmējam nepārsniedz ne EUR 3 000 trīs gadu periodā, ne arī kumulatīvo summu, ko nosaka dalībvalsts un kas ir 0,3 % no gadā saražotās lauksaimniecības produkcijas, attiecas gan uz primāro ražošanu, gan uz lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības darbībām.

(4)

Ņemot vērā līdzību starp lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības darbībām, no vienas puses, un rūpnieciskām darbībām, no otras puses, lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības darbības ir iekļautas piemērošanas jomā Regulā (EK) Nr. 1998/2006, ar kuru reglamentē de minimis atbalstu rūpnieciskajām darbībām. Tāpēc šīs darbības ir izslēgtas no Regulas (EK) Nr. 1860/2004 piemērošanas jomas. Skaidrības labad Regula (EK) Nr. 1860/2004 ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu, kuru piemēro tikai lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē.

(5)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi, maksimālo atbalsta summu EUR 3 000 vienam saņēmējam trīs gadu periodā var palielināt līdz EUR 7 500 un 0,3 % augšējo robežu lauksaimniecības nozares gada produkcijai – līdz 0,75 %, vienlaikus neietekmējot tirdzniecību starp dalībvalstīm, neradot konkurences kropļošanas risku, kā arī nodrošinot, ka uz šajās robežās piešķirto atbalstu neattiecas Līguma 87. panta 1. punkts, ja ir ievēroti zināmi nosacījumi. Šī palielināšana turklāt ļaus atvieglot administratīvo slogu. Atbalsta apmēra noteikšanā ņem vērā finanšu gadus, kurus ievēro attiecīgais uzņēmums konkrētajā dalībvalstī. Trīs gadus ilgais atskaites periods jānosaka, izmantojot tādu pieeju, ka ikreiz, kad piešķir jaunu de minimis atbalstu, jānovērtē, kāds ir bijis iepriekš piešķirtāde minimis atbalsta apmērs attiecīgajā finanšu gadā, kā arī iepriekšējos divos finanšu gados. Atbalsta summas, kuras pārsniedz EUR 7 500 augšējo robežu, nevar dalīt mazākās summās, lai uz tām varētu attiecināt šīs regulas piemērošanas jomu.

(6)

Šo regulu nedrīkst piemērot eksporta atbalstam vai atbalstam, kas veicina attiecīgās valsts produktu izmantošanu importētu produktu vietā. Atbalsts izplatīšanas tīklu izveidei un darbībai citās valstīs ir nepārprotami jāizslēdz no regulas piemērošanas jomas. Atbalsts, lai segtu dalības maksu tirdzniecības izstādēs un tādu pētniecības vai konsultatīvo pakalpojumu izmaksas, kas nepieciešami jauna produkta laišanai tirgū vai jau esoša produkta laišanai jaunā tirgū, parasti nav eksporta atbalsts.

(7)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas tiesu praksi, tiklīdz Kopiena ir pieņēmusi tiesību aktu par kopējas tirgus organizācijas izveidi noteiktā lauksaimniecības sektorā, dalībvalstis nedrīkst pieņemt pasākumus, ar kuriem no šā tiesību akta atkāpjas vai to pārkāpj (7). Tāpēc šī regula nav jāpiemēro atbalstam, kura summa noteikta, pamatojoties uz cenu vai nopirkto vai tirgū laisto produktu daudzumu.

(8)

Pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un de minimis atbalsta ierobežojuma pareizas piemērošanas dēļ ir lietderīgi, lai dalībvalstis piemērotu vienu un to pašu aprēķina metodi. Lai atvieglotu šo aprēķinu, jebkurš atbalsts, kas nav subsīdija, jāizsaka ar subsīdijas bruto ekvivalentu. Lai aprēķinātu subsīdijas ekvivalentu pārredzamam atbalstam, kas nav subsīdijas vai atbalsti, ko maksā vairākās daļās, jāizmanto piešķiršanas laikā dominējošās tirgus procentu likmes. Lai vienādi, pārredzami un vienkārši piemērotu noteikumus par valsts atbalstu, tirgus likmes šajā regulā ir atsauces likmes, ko, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, Komisija regulāri nosaka un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai internetā. Tomēr iespējams, ka minimālajai likmei jāpievieno papildu bāzes punkti, ņemot vērā sniegto nodrošinājumu vai ar saņēmēju saistīto risku.

(9)

Tāpat no pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un de minimis augšējās robežas pareizas piemērošanas viedokļa šo regulu drīkst piemērot tikai pārredzamam de minimis atbalstam. “Pārredzams atbalsts” ir tāds atbalsts, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt subsīdijas bruto ekvivalentu bez nepieciešamības veikt riska analīzi. Šādus precīzus aprēķinus var veikt, piemēram, subsīdijām naudā, procentu nomaksai vai nepārsniedzamiem nodokļu atvieglojumiem. Atbalsts, kurus veido subsidētie aizdevumi, ir jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, jo subsīdijas bruto ekvivalentu aprēķina, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kādas ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī. Atbalsts, kurus veido kapitālieguldījumi, nav jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja vien publiskā kapitālieguldījuma kopējā summa nav zemāka par de minimis augšējo robežu vienam saņēmējam. Atbalsts, kurus veido riska kapitāla pasākumi, kā norādīts pamatnostādnēs par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos (8), nav uzskatāms par pārredzamu de minimis atbalstu, ja vien attiecīgā riska kapitāla ieguldījuma režīmā kapitālieguldījumi katram uzņēmumam, kurš to saņem, nepārsniedz de minimis augšējo robežu vienam saņēmējam.

(10)

Nepieciešams dot tiesisku noteiktību garantijas režīmiem, kuri, domājams, nevarētu ietekmēt tirdzniecību un kropļot konkurenci un par kuriem ir pieejami dati, kas ļauj ticami izvērtēt potenciālo ietekmi. Šajā regulā tādēļ jāparedz īpaša augšējā robeža garantijām, kuru pamatā ir pamataizdevuma garantētā summa. Šī īpašā augšējā robeža jānosaka, pamatojoties uz novērtējumu valsts atbalsta summai, kas ietverta garantijas režīmā, ar kuru sedz aizdevumus par labu ekonomiski dzīvotspējīgiem uzņēmumiem. Šo augšējo robežu nedrīkst piemērot individuāliem ad hoc atbalstiem, kādus piešķir ārpus garantiju režīma, nedz arī garantijām, kas attiecas uz pamatdarījumiem, kas nav aizdevumi, piemēram, garantijas darījumiem ar kapitālu. Īpašā augšējā robeža jānosaka, pamatojoties uz faktu, ka, ņemot vērā 13 % augšējās robežas likmi (neto likmi), kas atbilst visnelabvēlīgākajam scenārijam garantiju režīmiem Kopienā, garantiju, kas atbilst EUR 56 250, var uzskatīt par subsīdijas bruto ekvivalentu, kas līdzvērtīgs EUR 7 500de minimis augšējai robežai. Ar šo īpašo augšējo robežu būtu jāspēj segt tikai garantijas, kas atbilst maksimāli 80 % no pamataizdevuma. Dalībvalstis var izmantot arī metodoloģiju, kuru Komisija apstiprinājusi pēc paziņošanas, pamatojoties uz Komisijas regulējumu valsts atbalsta jomā, lai šīs regulas kontekstā noteiktu subsīdijas bruto ekvivalentu, kas ietverts garantijā, ja apstiprinātā metodoloģija attiecas tieši uz garantiju un attiecīgo pamatdarījumu tipu.

(11)

Šī regula nav piemērojama grūtībās nonākušiem uzņēmumiem atbilstīgi Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (9), ņemot vērā grūtības noteikt tā atbalsta subsīdijas bruto ekvivalentu, kas piešķirts šāda tipa uzņēmumam.

(12)

Atbilstīgi principiem, pēc kuriem nosaka Līguma 87. panta 1. punktā minēto atbalstu, ir jāuzskata, ka de minimis atbalsts ir piešķirts brīdī, kad saskaņā ar piemērojamiem attiecīgās valsts tiesību aktiem uzņēmums ir tiesīgs šo atbalstu saņemt.

(13)

Lai novērstu to, ka tiek apieti atbalsta maksimālās intensitātes noteikumi, kas paredzēti dažādos Kopienas tiesību aktos, par attaisnojamām izmaksām piešķirto de minimis atbalstu nedrīkst kumulēt ar valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attaisnotajām izmaksām, ja šādas kumulācijas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniegtu Kopienas regulējumā noteikto intensitāti atbilstīgi katra gadījuma īpašajiem apstākļiem.

(14)

Šī regula neizslēdz iespēju, ka dalībvalsts pasākumu, pamatojoties uz tiesību aktu, kas nav šī regula, neuzskata par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, piemēram, kapitālieguldījuma vai garantijas gadījumā, jo attiecīgais pasākums atbilst principam par privāto ieguldītāju, kurš darbojas parastos tirgus ekonomikas apstākļos.

(15)

Komisijai ir jānodrošina valsts atbalstam piemērojamo noteikumu ievērošana, un jo īpaši tas, lai atbalsti, kas piešķirti saskaņā ar de minimis noteikumiem, atbilstu šo noteikumu nosacījumiem. Saskaņā ar Līguma 10. pantā izklāstīto sadarbības principu dalībvalstīm ir jāatvieglo šā mērķa sasniegšana, ieviešot nepieciešamo mehānismu, lai nodrošinātu, ka kopējā summa atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar minēto noteikumu, nepārsniedz ne EUR 7 500 augšējo robežu vienam saņēmējam, ne kopējo augšējo robežu, kuru nosaka Komisija, pamatojoties uz lauksaimniecības nozares produkcijas vērtību. Tādēļ dalībvalstīm, piešķirot de minimis atbalstu, ir jāinformē attiecīgais uzņēmums par piešķirtā atbalsta apmēru un to, ka piešķirts ir de minimis atbalsts, un jāatsaucas uz šo regulu. Turklāt pirms šāda atbalsta piešķiršanas dalībvalstīm ir jāsaņem attiecīgā uzņēmuma deklarācija par de minimis atbalstiem, kurus tas ir saņēmis kārtējā finanšu gadā un divos iepriekšējos finanšu gados, kā arī rūpīgi jāpārbauda, vai kopējā saņemtā de minimis atbalsta summa kopā ar jauno atbalstu nepārsniedz piemērojamo augšējo robežu. To, vai ir ievērota augšējā robeža, var pārbaudīt arī ar centrālā reģistra starpniecību. Eiropas Investīciju fonda noteikto garantiju režīmu gadījumā fonds var izveidot saņēmēju sarakstu un prasīt dalībvalstīm, lai tās informē saņēmējus par saņemto de minimis atbalstu.

(16)

Sākotnēji Regulas (EK) Nr. 1860/2004 darbības termiņam bija jābeidzas 2008. gada 31. decembrī. Tā kā šai regulai bija jāstājas spēkā pirms minētā datuma, ir jāvieš skaidrība par regulas sekām attiecībā uz tās piemērojamību atbalstam, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1860/2004 piešķir uzņēmumiem lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē.

(17)

Ņemot vērā Komisijas gūto pieredzi, un jo īpaši vajadzību regulāri pārskatīt valsts atbalsta politiku, ir lietderīgi ierobežot šīs regulas spēkā esības termiņu. Ja šīs regulas darbības laiks beidzas un netiek pagarināts, attiecībā uz regulas aptverto de minimis atbalstu jādod dalībvalstīm sešu mēnešu ilgs pielāgošanās periods,

a)

atbalstu, kura apjoms noteikts, pamatojoties uz tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu;

b)

atbalstu, lai veicinātu ar eksportu saistītas darbības, t.i., atbalstu, kurš ir tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīklu izveidi un darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem saistībā ar eksporta darbībām;

c)

atbalstu, kas piešķirts par labu attiecīgajā valstī ražoto, ne importēto produktu izmantošanai;

d)

atbalstu, kas piešķirts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

1)

“lauksaimniecības produktu ražošanas uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu;

2)

“lauksaimniecības produkti” ir Līguma I pielikumā uzskaitītie produkti, izņemot zvejniecības un akvakultūras produktus, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 (10).

a)

atbalstu, kuru veido aizdevumi, uzskata par pārredzamu atbalstu, ja subsīdijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī;

b)

atbalstu, kuru veido kapitālieguldījumi, neuzskata par pārredzamu atbalstu, ja vien sabiedriskā sektora veiktā kapitālieguldījuma kopējā summa nepārsniedz de minimis augšējo robežu;

c)

atbalstu, kuru veido riska kapitāla pasākumi, neuzskata par pārredzamu atbalstu, ja vien attiecīgajā riska kapitāla režīmā kapitālieguldījumi katram uzņēmumam nepārsniedz de minimis augšējo robežu;

d)

individuālo atbalstu, kas saskaņā ar garantiju režīmu piešķirts uzņēmumiem, kuri nav grūtībās nonākuši uzņēmumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja pamataizdevuma “garantijas” daļa nepārsniedz EUR 56 250 vienam uzņēmumam. Ja pamataizdevuma “garantijas” daļa ir mazāka par šai augšējai robežai atbilstošo summu, pieņem, ka garantijas subsīdijas bruto ekvivalents atbilst tikpat lielai 2. punktā minētās augšējās robežas daļai. Garantija nedrīkst pārsniegt 80 % no pamataizdevuma.

i)

Komisija pirms minēto režīmu ieviešanas ar tās pieņemtu tiesību aktu valsts atbalsta jomā ir apstiprinājusi metodoloģiju, kas ļauj aprēķināt garantijai atbilstošo subsīdijas bruto ekvivalentu, lai piemērotu šo regulu;

ii)

apstiprinātā metodoloģija tieši attiecas uz tā veida garantijām un pamatdarījumiem, par kuriem ir šī regula.

a)

Eiropas Investīciju fonds, pamatojoties uz informāciju, ko tam iesniedz finanšu starpnieki, katru gadu izveido atbalsta saņēmēju sarakstu, tajā norādot subsīdijas bruto ekvivalentu katram saņēmējam. Eiropas Investīciju fonds nosūta šo informāciju attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai;

b)

attiecīgā dalībvalsts pārsūta informāciju atbalsta galīgajiem saņēmējiem trīs mēnešu laikā kopš saņemšanas;

c)

attiecīgā dalībvalsts saņem no katra saņēmēja deklarāciju, kas apstiprina, ka saņemtā de minimis atbalsta summa nepārsniedz de minimis augšējo robežu. Ja šī augšējā robeža ir pārsniegta, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka Komisijai paziņo par atbalsta pasākumu, kura rezultātā augšējā robeža tikusi pārsniegta, vai ka saņēmējs atbalstu atmaksā.

a)

par individuālo de minimis atbalstu desmit gadus no atbalsta piešķiršanas datuma;

b)

par de minimis atbalsta režīmiem desmit gadus no datuma, kad saskaņā ar attiecīgo režīmu ir piešķirts pēdējais individuālais atbalsts.