This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32018L1713
Council Directive (EU) 2018/1713 of 6 November 2018 amending Directive 2006/112/EC as regards rates of value added tax applied to books, newspapers and periodicals
Padomes Direktīva (ES) 2018/1713 (2018. gada 6. novembris), ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm, ko piemēro grāmatām, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem
Padomes Direktīva (ES) 2018/1713 (2018. gada 6. novembris), ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm, ko piemēro grāmatām, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem
ST/12657/2018/INIT
OV L 286, 14.11.2018, p. 20–21
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
14.11.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 286/20 |
PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2018/1713
(2018. gada 6. novembris),
ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm, ko piemēro grāmatām, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1) |
Padomes Direktīvā 2006/112/EK (3) ir paredzēts, ka dalībvalstis var piemērot samazinātas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes publikācijām jebkurā fiziskā formātā. Tomēr samazinātu PVN likmi nevar piemērot elektroniski sniegtām publikācijām, kurām uzliekama PVN pamatlikme. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu par digitālā vienotā tirgus stratēģiju Eiropai un lai sekotu līdzi tehnoloģiskajai attīstībai digitālajā ekonomikā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai PVN likmes elektroniski sniegtām publikācijām pieskaņot zemākām PVN likmēm, kas piemērojamas publikācijām jebkurā fiziskā formātā. |
(3) |
2016. gada 7. aprīļa paziņojumā par rīcības plānu PVN jomā Komisija norādīja, ka vajadzētu būt iespējai elektroniski sniegtām publikācijām izmantot tādu pašu preferenciālu PVN likmju režīmu kā publikācijām jebkurā fiziskā formātā. Nesenajā spriedumā lietā C-390/15 (4) Tiesa uzskatīja, ka digitālu publikāciju piegāde jebkādā fiziskā formātā un digitālu publikāciju piegāde elektroniski ir salīdzināmas situācijas. Tādēļ ir lietderīgi ieviest iespēju visām dalībvalstīm grāmatu, laikrakstu un periodisku izdevumu piegādei piemērot samazinātu PVN likmi neatkarīgi no tā, vai tos piegādā fiziskā formātā vai elektroniski. To pašu iemeslu dēļ ir lietderīgi tām dalībvalstīm, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem dažām grāmatām, laikrakstiem vai periodiskiem izdevumiem, ko piegādā fiziskā formātā, pašreiz piemēro PVN likmes, kas ir zemākas par Direktīvas 2006/112/EK 99. pantā noteikto minimumu, vai piešķir atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN, atļaut piemērot tādu pašu PVN režīmu attiecībā uz šādām grāmatām, laikrakstiem vai periodiskiem izdevumiem, kad tos sniedz elektroniski. |
(4) |
Kopš 2015. gada 1. janvāra PVN par visiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem tiek iekasēts dalībvalstī, kurā atrodas pircējs. Ņemot vērā uz galamērķi balstītā principa īstenošanu, vairs nav nepieciešams piemērot pamatlikmi elektroniski sniegtām publikācijām, lai nodrošinātu iekšējā tirgus izveidi un darbību un novērstu konkurences izkropļojumu. |
(5) |
Lai novērstu samazinātu PVN likmju plašu izmantošanu audiovizuālam saturam, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai grāmatām, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem piemērot samazinātu likmi tikai tad, ja šīs publikācijas neatkarīgi no tā, vai tās sniedz fiziskā formātā vai elektroniski, pilnīgi vai galvenokārt nesastāv no mūzikas vai video satura. |
(6) |
Dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība noteikt PVN likmes publikācijām un ierobežot samazinātu PVN likmju piemērošanas jomu, tostarp ar objektīvu pamatojumu gadījumos, kad digitālas publikācijas piedāvā tādu pašu lasāmvielu. |
(7) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, dot iespēju dalībvalstīm piemērot elektroniskām publikācijām tādas pašas PVN likmes, kādas tās pašlaik piemēro publikācijām jebkurā fiziskā formātā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. |
(8) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/112/EK, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvu 2006/112/EK groza šādi:
1) |
direktīvas 98. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Samazinātas likmes nepiemēro elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem, izņemot tos, uz kuriem attiecas III pielikuma 6) punkts.”; |
2) |
direktīvas 99. pantam pievieno šādu punktu: “3. Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta un papildus 98. panta 1. punktā minētajām likmēm dalībvalstis, kuras 2017. gada 1. janvārī saskaņā ar Savienības tiesību aktiem dažu III pielikuma 6) punktā minēto preču piegādei piemēroja samazinātas likmes, kas ir zemākas par šajā pantā noteikto minimumu, vai piešķīra atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN, var piemērot tādu pašu PVN režīmu arī tad, kad minētā piegāde notiek elektroniskā formātā, kā minēts III pielikuma 6) punktā.”; |
3) |
direktīvas III pielikuma 6) punktu aizstāj ar šādu:
|
2. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2018. gada 6. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
H. LÖGER
(1) OV C 307, 30.8.2018., 205. lpp.
(2) OV C 345, 13.10.2017., 79. lpp.
(3) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
(4) Tiesas 2017. gada 7. marta spriedums lietā C-390/15 RPO, ECLI:EU:C:2017:174, 49. punkts.