PIELIKUMS

Kritēriji ES ekomarķējuma piešķiršanai tekstilizstrādājumiem un apakškategorijas, kādās tos sagrupē, ir šādi:

Tekstilšķiedras

1.	Kokvilna un citas dabiskās celulozes šķiedras, kas iegūtas no sēklām

2.	Lins un citas lūksnšķiedras

3.	Vilna un citas keratīna šķiedras

4.

Akrils

5.

Elastāns

6.

Poliamīds

7.	Poliesteris

8.	Polipropilēns

9.	Mākslīgās celulozes šķiedras (liocels, modāls un viskoze)

Sastāvdaļas un apģērba piederumi

10.

Pildījums

11.	Pārklājumi, lamināti un membrānas

12.	Apģērba piederumi

Ķīmiskās vielas un procesi

13.	Ierobežoto vielu saraksts (RSL)

14.	Bīstamo vielu aizstāšana krāsošanā, apdrukāšanā un apretēšanā

15.	Mazgāšanas, žāvēšanas un cietināšanas energoefektivitāte

16.	Gaisā un ūdenī nonākošo emisiju attīrīšana

Piemērotība lietošanai

17.	Izmēra maiņa mazgājot un žāvējot

18.	Krāsu izturība pret nomazgāšanos

19.	Krāsu izturība pret sviedriem (skābēm, sārmiem)

20.	Krāsu izturība pret noberšanos mitrā veidā

21.	Krāsu izturība pret noberšanos sausā veidā

22.	Krāsu izturība pret gaismas iedarbību

23.	Tīrīšanas līdzekļu izturība pret mazgāšanu

24.	Audumu izturība pret velšanos un nodilšanu

25.	Funkcijas veikšanas ilgizturība

Korporatīvā sociālā atbildība

26.	Pamatprincipi un tiesības darbā

27.	Ierobežojums rupja kokvilnas auduma (džinsu auduma) apstrādei ar smilšstrūklu

Papildinformācija

28.

Informācija uz ekomarķējuma

1. papildinājumā vēl ir iekļauts 13. kritērijā minētais RSL. Tajā ir uzskaitīti ierobežojumi attiecībā uz bīstamām vielām, ko var lietot tekstilizstrādājumu ražošanā un kas var būt gatavajā izstrādājumā.

Ekomarķējuma kritēriji atspoguļo ražojumus ar labāko sniegumu vides prasību ievērošanas ziņā tekstilizstrādājumu tirgū. Lai gan ķīmisko vielu lietošana un piesārņojuma nonākšana vidē ir ražošanas procesa daļa, ar ES ekomarķējumu marķēts ražojums garantē patērētājam, ka tādu vielu lietošana ir bijusi ierobežota līdz tehniski iespējamam līmenim, neskarot piemērotību lietošanai.

Kad vien iespējams, kritēriji izslēdz vai līdz minimumam ierobežo vairāku vielu, kas noteiktas kā bīstamas vai potenciāli bīstamas cilvēku veselībai un videi, koncentrāciju (kas vajadzīga īpašu funkciju un īpašību nodrošināšanai), ko drīkst izmantot tekstilizstrādājumu ražošanā. Tikai tad, ja viela ir jālieto, lai attaisnotu patērētāju prasības attiecībā uz izstrādājuma īpašībām vai ievērotu obligātas prasības attiecībā uz izstrādājumu (piemēram, antipirēns), un ja nav piemērotu un testētu pieejamu alternatīvu, piešķir atkāpi tādas vielas lietošanai ekomarķējumā.

Atkāpes novērtē saskaņā ar piesardzības principu un zinātniskiem un tehniskiem pierādījumiem, jo īpaši, ja tirgū ir pieejami drošāki ražojumi.

Ražojumu testēšana uz ierobežotām bīstamām vielām tiek prasīta, lai nodrošinātu patērētājiem augstu pārliecības līmeni. Turklāt tekstilizstrādājumu ražošanas procesiem tiek noteikti stingri nosacījumi, lai kontrolētu ūdens un gaisa piesārņojumu un līdz minimumam samazinātu bīstamo vielu ietekmi uz strādājošajiem. Kritēriju ievērošanas verifikācija ir formulēta tā, lai nodrošinātu patērētājiem augstu pārliecības līmeni, atspoguļotu pieteikuma iesniedzēju faktiskās iespējas iegūt informāciju no piegādes ķēdes un nepieļautu iespēju pieteikuma iesniedzējiem darboties “uz savu galvu”.

Vērtēšana un verifikācija Lai pierādītu atbilstību kritērijiem, pieteikuma iesniedzējam ir jāpaziņo šāda informācija par savu(-iem) izstrādājumu(-iem) un tā(to) piegādes ķēdi:

Katrā kritērijā ir iekļautas detalizētas verifikācijas prasības, saskaņā ar kurām pieteikuma iesniedzējam jāsagatavo deklarācijas, dokumenti, analīzes, testēšanas pārskati un citi pierādījumi par ražojumu(-iem) un to piegādes ķēdēm.

Ekomarķējuma derīgums ir balstīts uz verifikāciju pēc pieteikuma iesniegšanas un, ja tas norādīts 13. kritērijā, izstrādājuma testēšanas, ko iesniedz kompetentajām iestādēm verifikācijai. Izmaiņas saistībā ar piegādātājiem un ražotnēm, kas attiecas uz izstrādājumiem, kam piešķirts ekomarķējums, paziņo kompetentajām iestādēm kopā ar papildinformāciju, lai pārbaudītu pastāvīgu atbilstību ekomarķējuma piešķiršanas nosacījumiem.

Kompetentās iestādes preferenciāli atzīst to laboratoriju testus, kuras ir apstiprinātas atbilstīgi standartam ISO 17025, un to iestāžu veiktas verifikācijas, kas ir apstiprinātas atbilstīgi standartam EN 45011 vai līdzvērtīgam starptautiskam standartam.

Funkcionālā vienība, uz kuru attiecina ievades un izvades rādītājus, ir 1 kg tekstilizstrādājuma normālos apstākļos (gaisa relatīvais mitrums 65 % ± 4 % un 20 °C ± 2 °C temperatūra; šie standartapstākļi ir noteikti standartā ISO 139 “Tekstilizstrādājumi. Kondicionēšanas un testēšanas standartatmosfēras”).

Ja pieteikuma iesniedzējs izmanto sertificēšanas sistēmu neatkarīgas verifikācijas veikšanai, tad izvēlētajai sistēmai un saistītajām verificētāju apstiprināšanas sistēmām ir jāatbilst vispārīgajām standartu EN 45011 un ISO 17065 prasībām. Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes var pieprasīt papildu dokumentus un veikt neatkarīgu verifikāciju un pārbaudes uz vietas.

Kompetentajām iestādēm pieteikumu novērtēšanā un kritēriju ievērošanas uzraudzībā ir ieteikts ņemt vērā atzītu vides pārvaldības sistēmu, piemēram, EMAS, ISO 14001 un ISO 50001, īstenošanu (piezīme: tādu pārvaldības sistēmu īstenošana nav obligāta).

ES EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJI

Pieteikuma iesniedzējiem ir jāpierāda atbilstība kritērijiem, kas attiecas uz to izstrādājumu ražošanā izmantoto materiālu sastāvu, ķīmisko vielu formulācijām, ražotnēm un piemērotību lietošanai, kuriem viņi vēlas izmantot ekomarķējumu.

1.   TEKSTILŠĶIEDRU KRITĒRIJI

Šajā iedaļā ir noteikti konkrēti kritēriji šādiem šķiedru veidiem:

a)	dabiskām šķiedrām: kokvilnai un citām dabiskām celulozes šķiedrām, kas iegūtas no sēklām, linam un citām lūksnšķiedrām, vilnai un citām keratīna šķiedrām;

b)	sintētiskām šķiedrām: akrilam, elastānam, poliamīdam, poliesterim un polipropilēnam;

c)	mākslīgām celulozes šķiedrām: liocelam, modālam un viskozei.

Kritērijus konkrētam šķiedras veidam var neievērot, ja attiecīgās šķiedras saturs izstrādājuma kopējā masā ir mazāks par 5 % vai ja no tās ir izgatavots polsterējums vai oderējums. Izņemot poliamīdu un poliesteri, šos kritērijus var neievērot arī attiecībā uz:

a)	visu izstrādājumu, ja tajā ir šķiedras, kas sastāv no atkārtoti pārstrādātiem materiāliem, kas veido vismaz 70 % no visu šķiedru masas izstrādājumā;

b)	individuālām šķiedrām, kuras ir ar ekomarķējumu marķēta izstrādājuma daļa un no kurām vismaz 70 % masas ir iegūtas atkārtotā pārstrādē.

Šajā kontekstā šķiedras, kas satur atkārtoti pārstrādātus materiālus, ir definētas kā šķiedras, kas iegūtas no pirmslietošanas atkritumiem (tostarp polimēru un šķiedru ražošanas atkritumiem, audumu un apģērbu ražošanas atgriezumiem) un pēclietošanas atkritumiem (tekstilmateriāliem un visu veidu šķiedrām un tekstilizstrādājumiem, kā arī atkritumiem, kas nav no tekstilmateriāla, arī PET dzērienu pudelēm un zvejas tīkliem).

Atkārtoti pārstrādātie materiāli, izņemot poliestera ražošanā izmantotās PET pudeles, atbilst 13. kritērijā minētajām prasībām (ierobežoto vielu saraksts (RSL)). Tajās ietilpst konkrētu vielu grupu ikgadēja analītiskā izlases veida testēšana.

Atkārtoti pārstrādāto materiālu vērtēšana un verifikācija. Atkārtotā pārstrādē iegūtajam materiālam jābūt izsekojamam līdz pat izejmateriāla atkārtotajai pārstrādei. To verificē, neatkarīgai trešai personai veicot uzraudzības ķēdes sertifikāciju vai ar izejmateriāla piegādātāju un atkārtotās pārstrādes veicēju dokumentiem. Ja tas prasīts 13. kritērijā, šķiedru ražotāji un izejmateriālu piegādātāji iesniedz deklarācijas un laboratorijas testēšanas rezultātus.

1. kritērijs. Kokvilna un citas dabiskās celulozes šķiedras, kas iegūtas no sēklām (arī kapoks)

Kokvilnai un citām dabiskajām celulozes šķiedrām, kas iegūtas no sēklām (turpmāk “kokvilna”), jāsatur minimālais daudzums bioloģiski audzētās kokvilnas (skatīt 1.a kritēriju), vai kokvilnas, kas audzēta atbilstoši integrētās augu aizsardzības (IAA) principiem (skatīt 1.b) kritēriju). Turklāt:

—	visai izmantotajai parastajai kokvilnai un IAA kokvilnai jāatbilst 1.c) kritērijā minētajiem pesticīdu lietošanas ierobežojumiem,

—	lai atbilstu 1.a) kritērijam “Bioloģiskās ražošanas standarts”, visai izmantotajai parastajai kokvilnai un IAA kokvilnai jābūt no ģenētiski nemodificētām varietātēm,

—	visai bioloģiskajai un IAA kokvilnai jābūt pilnīgi izsekojamai atbilstīgi 1.d) kritērijam,

—	bērnu, kas jaunāki par 3 gadiem, apģērbā jābūt vismaz 95 % bioloģiskās kokvilnas.

Izstrādājumiem, kuri atbilst konkrētiem bioloģiskās vai IAA kokvilnas satura sliekšņiem, blakus ekomarķējumam drīkst pievienot papildu tekstu ar satura norādi. Norādījumi ir sniegti 28. kritērijā.

1.a)   Bioloģiskās ražošanas standarts

Izņemot turpmāk uzskaitītos izstrādājumus, vismaz 10 % kokvilnas jābūt audzētiem atbilstīgi prasībām, kas noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (1), ASV Bioloģiskās ražošanas valsts programmā (NOP) vai līdzvērtīgos ES tirdzniecības partneru noteiktos tiesiskajos pienākumos. Bioloģiskajā kokvilnā var būt kokvilna, kas audzēta atbilstīgi bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, un pārejas posma bioloģiskā kokvilna.

Šādos izstrādājumos bioloģiskajai kokvilnai jābūt vismaz 95 %: T kreklos, sieviešu topiņos, ikdienā valkājamos kreklos, džinsos, pidžamās un naktskreklos, apakšveļā un zeķēs.

Vērtēšana un verifikācija. Neatkarīga kontroles iestāde sertificē, ka bioloģiskais saturs ir ražots atbilstīgi ražošanas un pārbaudes prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 834/2007, ASV Bioloģiskās ražošanas valsts programmā (NOP) vai ko noteikuši citi ES tirdzniecības partneri. Verifikāciju veic ik gadus par katru izcelsmes valsti.

Ģenētiski nemodificētās kokvilnas varietātes verificē atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1830/2003 (2).

1.b)   Kokvilnas ražošana atbilstīgi IAA principiem

Vismaz 20 % kokvilnas ir audzēta atbilstīgi IAA principiem, kā noteikts ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) IAA (IPM) programmā, vai integrētās kultūraugu pārvaldības (ICM) sistēmās, kurās iestrādāti IAA principi, un tā atbilst 1.c) kritērijā minētajiem pesticīdu ierobežojumiem.

Šādos izstrādājumos atbilstīgi IAA principiem (kā noteikts iepriekš) audzētai kokvilnai jābūt vismaz 60 %: T kreklos, sieviešu topiņos, ikdienā valkājamos kreklos, džinsos, pidžamās un naktskreklos, apakšveļā un zeķēs.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz pierādījumu, ka kokvilnu ir audzējuši lauksaimnieki, kuri ir piedalījušies oficiālās ANO FAO mācību programmās vai Valdības IAA un ICM programmās un/vai ka tiem ir veiktas revīzijas trešo personu sertificētu IAA shēmu ietvaros. Verifikāciju veic vai nu ik gadu katrai izcelsmes valstij, vai pamatojoties uz sertifikāciju par visām IAA kokvilnas ķīpām, kas iepirktas izstrādājuma izgatavošanai.

Atbilstība pesticīdu ierobežojumam nav prasīta shēmām, kuras aizliedz lietot 1.c) kritērijā uzskaitītās vielas un kur vai nu veic testēšanu, vai no lauksaimniekiem un/vai lauksaimnieku–ražotāju grupām tiek saņemtas deklarācijas par to, ka nav lietotas attiecīgās ķīmiskās vielas, un minētos lauksaimniekus/grupas uz vietas ir apmeklējušas valstu valdību vai atzītu bioloģiskās vai IAA sertifikācijas shēmu atzītas kontroles iestādes.

Ģenētiski nemodificētu IAA kokvilnu, ko lieto kopā ar bioloģisko kokvilnu, verificē atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1830/2003. IAA shēmas, kurās nepieļauj ģenētiski modificētas kokvilnas lietošanu, pieņem kā IAA satura atbilstības pierādījumu.

1.c)   Pesticīdu lietošanas ierobežojumi, kas attiecas uz parasto un IAA kokvilnu

Visai ar ekomarķējumu marķētos tekstilizstrādājumos izmantotajai kokvilnai, izņemot bioloģiski audzētu kokvilnu un atbilstīgi IAA shēmai audzētu kokvilnu, kurai piemēro atbrīvojumu atbilstīgi 1.b) kritērijam, jābūt audzētai, nelietojot nevienu no turpmāk minētajām vielām:

Alahlors, aldikarbs, aldrīns, kampehlors (toksafēns), kaptafols, hlordāns, 2,4,5-T, hlordimeforms, hlorbenzilāts, cipermetrīns, DDT, dieldrīns, dinozebs un tā sāļi, endosulfāns, endrīns, glifosulfāts, heptahlors, heksahlorbenzols, heksahlorcikloheksāns (visi izomēri), metamidofoss, metil-o-dematons, metilparations, monokrotofoss, neonikotinoīdi (klotianidīns, imidakloprīds, tiametoksāms), parations, fosfamidons, pentahlorfenols, tiofanekss, triafanekss, triazofoss.

Kokvilnā kopumā nav vairāk kā 0,5 ppm no iepriekš uzskaitītajām vielām.

Vērtēšana un verifikācija. Kokvilnā testē sarakstā uzskaitītās vielas. Iesniedz testēšanas pārskatu, kas sagatavots, izmantojot šādas testēšanas metodes, attiecīgi:

—	US EPA 8081 B (hlororganiskie pesticīdi ar ultraskaņas vai Soksleta ekstrakciju nepolāros šķīdinātājos (ar izooktānu vai heksānu)),

—	US EPA 8151 A (hlorētie herbicīdi, izmantojot metanolu),

—	US EPA 8141 B (fosfororganiskie savienojumi),

—	US EPA 8270 D (vāji gaistoši organiskie savienojumi).

Testē no katras izcelsmes valsts saņemtus neapstrādātas kokvilnas paraugus pirms to jebkāda veida mitrās apstrādes. Testēšanu katrai izcelsmes valstij veic šādi:

i)	ja gadā izmanto tikai vienu kokvilnas partiju, tad paraugu ņem no nejauši izvēlētas ķīpas;

ii)	ja gadā izmanto divas vai vairāk kokvilnas partiju, tad ņem saliktus paraugus no 5 % ķīpu.

Kokvilnu var netestēt, ja tā ir sertificēta ar IAA shēmu, kura aizliedz lietot minētās vielas.

1.d)   Bioloģiskajai un IAA kokvilnai piemērojamās izsekojamības prasības

Visa kokvilna, kas audzēta atbilstoši bioloģiskajiem un IAA standartiem un kas izmantota, lai izgatavotu ar ekomarķējumu marķētu tekstilizstrādājumu, ir izsekojama no ražošanas standarta verifikācijas brīža līdz vismaz nebalināta/nekrāsota auduma izgatavošanas posmam.

Vērtēšana un verifikācija. pieteikuma iesniedzējs pierāda atbilstību prasībai par kokvilnas satura minimumu vai nu attiecībā uz gadā iepirkto kokvilnas apjomu, vai attiecībā uz kokvilnas maisījumu, kas izmantoti gatavā(-o) izstrādājuma(-u) izgatavošanai, un atbilstīgi katrai ražojumu līnijai:

i)	uz gada bāzes: iesniedz darījumu uzskaites dokumentus un/vai faktūrrēķinus, kas dokumentē kokvilnas daudzumu, kas ik gadus tiek iepirkta no lauksaimniekiem vai ražotāju grupām, un/vai sertificēto ķīpu kopsvaru, līdz vismaz nebalināta/nekrāsota auduma izgatavošanas posmam;

ii)	uz gatavā izstrādājuma bāzes: iesniedz dokumentus no vērpšanas un/vai auduma ražošanas posmiem. Visos dokumentos ir norādīta kokvilnas dažādo formu kontroles iestāde vai sertificētājs.

2. kritērijs. Lins un citas lūksnšķiedras (tostarp kaņepes, džuta un rāmija)

2.a)   Linšķiedras un citas lūksnšķiedras mērcē apkārtējās vides apstākļos bez papildu siltumenerģijas izmantošanas.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par izmantoto mērcēšanas metodi, ko izdevuši lauksaimnieki un/vai kulstītavas, kas piegādā šķiedras.

2.b)   Ja ir izmantota mērcēšana ūdenī, tad notekūdeņus no mērcēšanas rezervuāriem attīra tā, lai ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) vai kopējais organiskā oglekļa (TOC) saturs tiktu pazemināts vismaz par 75 % kaņepju šķiedru mērcēšanas notekūdeņos un vismaz par 95 % – linu un pārējo lūksnšķiedru mērcēšanas notekūdeņos.

Vērtēšana un verifikācija. Ja izmanto mērcēšanu ūdenī, pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatu par atbilstību, kas iegūts, izmantojot šādu testēšanas metodi: ISO 6060 (ĶSP).

3. kritērijs. Vilna un citas keratīna šķiedras (tostarp aitas un jēru, kamieļa, alpakas un kazas vilna)

3.a)   Nedrīkst pārsniegt 2. tabulā norādītās vilnas ektoparaziticīdu koncentrāciju kopsummas jēlvilnā pirms mazgāšanas.

Šīs prasības nepiemēro, ja var iesniegt dokumentārus pierādījumus, kas apliecina lauksaimnieku identitāti, kuri ražojuši vismaz 75 % no konkrētās vilnas vai keratīna šķiedrām, kā arī pierādījumus par neatkarīgu verifikāciju, pamatojoties uz pārbaudēm uz vietas, ka iepriekšminētās vielas nav lietotas attiecīgajos laukos vai attiecīgajiem dzīvniekiem.

2. tabula

Vilnā esošo ektoparaziticīdu koncentrācijas ierobežojumu kopsumma

Ektoparaziticīdu grupas	Robežvērtības kopsumma
γ-heksahlorcikloheksāns (lindāns), α-heksahlorcikloheksāns, β-heksahlorcikloheksāns, δ-heksahlorcikloheksāns, aldrīns, dieldrīns, endrīns, p,p'-DDT, p,p'-DDD	0,5 ppm
Cipermetrīns, deltametrīns, fenvalerāts, cihalotrīns, flumetrīns	0,5 ppm
Diazinons, propetamfoss, hlorfenvinfoss, dihlofentions, hlorpirifoss, fenhlorfoss	2 ppm
Diflubenzurons, triflumurons, diciklanils	2 ppm

Vilnas mazgātājus, kuri darbina noslēgtas ūdens sistēmas, kurās nenovada notekūdeņus un sadedzinot sašķeļ iepriekšminētos mazgāšanas atliekās un dūņās iespējami esošos ektoparaziticīdus, atbrīvo no prasības par vilnas testēšanu, bet viņiem ir jāatbilst vismaz diviem no 3.c) kritērijā minētajiem pasākumiem.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz iepriekš minētos dokumentus vai arī sagatavo testēšanas pārskatus, kuru sagatavošanai izmantota šāda testēšanas metode: IWTO Draft Test Method 59. Testē jēlvilnas noieta partijas par katru izcelsmes valsti (ja partija ir jauktas izcelsmes) un pirms jebkāda veida mitrās apstrādes. Katrā pārstrādes partijā testē vismaz vienu saliktu paraugu no daudzām partijām no katras izcelsmes valsts. Saliktā paraugā ietilpst:

i)	vilnas šķiedras no vismaz 10 nejauši atlasītām lauksaimnieku partijām noieta partijā; vai

ii)	viens salikts paraugs par katru lauksaimnieku, kas piegādā partijas, ja pārstrādes partijā ir mazāk nekā 10 noieta partiju.

Alternatīvi atlikumu testēšanas sertifikātus var iesniegt par visām pārstrādes partijā esošajām noieta partijām.

Ja piemēro atkāpi, tad pieteikuma iesniedzējs iesniedz pierādījumus, kas apstiprina mazgāšanas iekārtas konfigurāciju, un laboratorijas testēšanas pārskatus, kuri pierāda mazgāšanas atliekās un dūņās iespējami esošo ektoparaziticīdu sašķelšanu.

3.b)   Vilnas mazgāšanas darbībās notekūdeņu ĶSP pēc iespējas mazina, maksimizējot netīrumu likvidēšanu un tauku reģenerāciju, kam seko attīrīšana atbilstoši 3. tabulā noteiktajai vērtībai vietējā vai centralizētā attīrīšanas iekārtā. Šīs ĶSP robežas piemēro rupjas un smalkas neattaukotas vilnas mazgāšanai. Smalkvilnu definē kā merīno vilnu, ≤ 23,5 mikroni diametrā.

3. tabula

ĶSP vērtības vilnas mazgāšanas notekūdeņu galīgajai novadīšanai

Vilnas veids	Galīgā novadīšana vidē (g ĶSP/kg neattaukotas vilnas)
Rupja vilna	25 g/kg
Smalkvilna	45 g/kg

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ar šo kritēriju saistītos datus un testēšanas pārskatus, izmantojot testēšanas metodi ISO 6060. Dati pierāda vilnas mazgātavas atbilstību vai arī, ja notekūdeņus attīra centralizētā attīrīšanas iekārtā, attiecīgās iekārtas atbilstību. Atbilstību šim kritērijam pamato uz mēnešu vidējām vērtībām, kas iegūtas sešos mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas.

3.c)   Vilnas mazgātāji īsteno vismaz vienu no šādiem pasākumiem, lai reģenerētu vērtību no oksidētiem taukiem, šķiedrām, tauksviedriem vai dūņām no mazgātavas, kurā mazgā ar ekomarķējumu marķētus vilnas izstrādājumus:

i)	reģenerācija pārdošanai kā ķīmisko izejmateriālu;

ii)	komposta vai šķidrā mēslojuma ražošana;

iii)	tādu ražojumu kā būvmateriāli izgatavošana;

iv)	apstrāde un energoresursu reģenerēšana, veicot anaerobo pārstrādi vai sadedzināšanu.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz pārskatu un atkritumu nodošanas dokumentus, kas apstiprina reģenerēto atkritumu veidu un proporciju un izmantoto metodi.

4. kritērijs. Akrils

4.a)   Akrilnitrila emisijas gaisā (polimerizācijā un līdz sagatavošanai vērpšanai), ko izsaka kā vidējo lielumu gadā, ir mazāka nekā 1,0 g/kg saražotās šķiedras.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs kopā ar šķiedru ražotāja(-u) izdotu atbilstības deklarāciju iesniedz detalizētus dokumentus un/vai testēšanas pārskatus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam.

4.b)   N,N-dimetilacetamīda (127-19-5) emisijas gaisā darbavietā polimerizācijas un vērpšanas laikā nepārsniedz orientējošu robežvērtību vielas iedarbībai darbavietā (IOELV) 10,0 ppm.

Vērtēšana un verifikācija. Emisiju vērtības ir jāmēra tajos procesa posmos, kuros lieto attiecīgās vielas, izsakot minētās vērtības kā astoņu stundu vidējo vērtību (maiņas vidējo vērtību). Pieteikuma iesniedzējs iesniedz šķiedru ražotāja(-u) izdotus uzraudzības datus un testēšanas pārskatus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam.

5. kritērijs. Elastāns

5.a)   Šķiedru ražošanā aizliegts izmantot alvas organiskos savienojumus.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz šķiedru ražotāja(-u) izdotu deklarāciju par to, ka nav lietotas attiecīgās vielas.

5.b)   Šādu vielu emisijas gaisā darbavietā polimerizācijas un vērpšanas laikā nepārsniedz šādas orientējošas robežvērtības vielu iedarbībai darbavietā (IOELV):

i)	difenilmetān-4,4'-diizocianāts (101-68-8) 0,005 ppm;

ii)	toluol-2,4-diizocianāts (584-84-9) 0,005 ppm;

iii)	N,N-dimetilacetamīds (127-19-5) 10,0 ppm.

Vērtēšana un verifikācija. Emisiju vērtības ir jāmēra tajos procesa posmos, kuros lieto attiecīgās vielas, izsakot minētās vērtības kā 8 stundu vidējo vērtību (maiņas vidējo vērtību). Pieteikuma iesniedzējs iesniedz šķiedru ražotāja(-u) izdotus uzraudzības datus un testēšanas pārskatus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam.

6. kritērijs. Poliamīds (vai neilons)

Poliamīda šķiedru izstrādājumi atbilst vismaz vienam no 6.a) un 6.b) apakškritērijā uzskaitītajiem ražošanas standartiem.

Visiem izstrādājumiem, kuri atbilst atkārtotā pārstrādē iegūtā satura minimuma slieksnim, blakus ekomarķējumam drīkst pievienot papildu tekstu ar satura norādi. Norādījumi ir sniegti 28. kritērijā.

6.a)   1. ražošanas standarts: minimālais atkārtotā pārstrādē iegūtais saturs.

Šķiedras ražo, izmantojot vismaz 20 % neilona, kas iegūts pirmslietošanas un/vai pēclietošanas atkritumu atkārtotā pārstrādē.

Vērtēšana un verifikācija. Atkārtotā pārstrādē iegūtajam materiālam jābūt izsekojamam līdz pat izejmateriāla atkārtotajai pārstrādei. To verificē, veicot uzraudzības ķēdes neatkarīgu sertifikāciju vai ar piegādātāju un pārstrādātāju dokumentiem.

6.b)   2. ražošanas standarts: N2O emisijas no monomēru ražošanas.

N2O emisijas gaisā no neilona monomēru ražošanas, kas izteiktas gada vidējās vērtības veidā, nepārsniedz 9,0 g N2O/kg kaprolaktāma (neilonam 6) vai adipīnskābes (neilonam 6,6).

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs kopā ar šķiedru ražotāja(-u) un izejmateriāla piegādātāju iesniegtu atbilstības deklarāciju iesniedz dokumentus vai testēšanas pārskatus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam, balstoties uz uzraudzības datiem.

7. kritērijs. Poliesteris

Tekstilizstrādājumi, kas primāri ir paredzēti pārdošanai patērētājiem, atbilst a) un b) apakškritērijiem. Tekstilizstrādājumi, kas primāri ir paredzēti pārdošanai komerciālā vai publiskā sektora klientiem, atbilst a) apakškritērijam un vai nu b), vai c) apakškritērijam.

Visiem izstrādājumiem, kuri atbilst atkārtotā pārstrādē iegūtā satura minimuma slieksnim, blakus ekomarķējumam drīkst pievienot papildu tekstu ar satura norādi. Norādījumi ir sniegti 28. kritērijā.

7.a)   Antimona saturs poliestera šķiedrās nepārsniedz 260 ppm. Šī prasība neattiecas uz poliestera šķiedrām, kas izgatavotas no PET pudelēm atkārtotā pārstrādē.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs vai nu iesniedz deklarāciju par to, ka nav lietotas attiecīgās ķīmiskās vielas, vai testēšanas pārskatu, kas iegūts, izmantojot šādas testa metodes: tieša noteikšana ar atomu absorbcijas spektrometrijas metodi vai ar induktīvi saistītās plazmas masas spektrometriju. Testu veic ar jēlšķiedru saliktu paraugu pirms jebkādas mitrās apstrādes. Deklarāciju iesniedz par šķiedrām, kas izgatavotas no PET pudelēm atkārtotā pārstrādē.

7.b)   Šķiedras izgatavo, izmantojot minimālu PET saturu, kas iegūts pirmslietošanas un/vai pēclietošanas atkritumu atkārtotā pārstrādē. Štāpeļšķiedras satur minimāli 50 %, un pavedienšķiedras – 20 %. Uz mikrošķiedrām šī prasība neattiecas, un tās atbilst c) apakškritērijam.

Vērtēšana un verifikācija. Atkārtotā pārstrādē iegūtajam materiālam jābūt izsekojamam līdz pat izejmateriāla atkārtotajai pārstrādei. To verificē, veicot uzraudzības ķēdes neatkarīgu sertifikāciju vai ar piegādātāju un pārstrādātāju dokumentiem.

7.c)   Gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisija no poliestera šķiedras ražošanas, kura izteikta gada vidējās vērtības veidā un ietver gan punktstarotājus, gan difūzās emisijas, nepārsniedz 1,2 g/kg PET smalknei un 10,3 g/kg pavedienšķiedrai.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz uzraudzības datus un/vai testēšanas pārskatus, kas pierāda atbilstību EN 12619 vai citiem standartiem ar līdzvērtīgu testēšanas metodi. Mēnešu vidējās vērtības par ražotnēs radušos organisko savienojumu pilno emisiju ar ekomarķējumu marķētiem izstrādājumiem sniedz par vismaz sešiem mēnešiem pirms pieteikuma iesniegšanas.

8. kritērijs. Polipropilēns

Aizliegts izmantot pigmentus uz svina bāzes.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par šādu vielu neizmantošanu.

9. kritērijs. Mākslīgās celulozes šķiedras (tostarp viskoze, modāls un liocels)

Celulozes ražošanas apakškritēriji

9.a)   Vismaz 25 % celulozes šķiedru ir izgatavotas no koksnes, kas izaudzēta atbilstīgi ANO FAO noteiktajiem mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem. Atlikusī celulozes šķiedru daļa ir no celulozes, kas iegūta no likumīgas mežsaimniecības un audzēm.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs saņem no šķiedru ražotāja(-iem) derīgus, neatkarīgi sertificētus uzraudzības ķēdes sertifikātus, kas pierāda, ka koksnes šķiedras ir izaudzētas atbilstīgi mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem un/vai ir no likumīgiem avotiem. FSC, PEFC vai līdzvērtīgas shēmas pieņem kā neatkarīgu sertifikāciju.

Šķiedru ražotājs pierāda, ka ir ievērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 995/2010 (3) noteiktā likumības pārbaužu sistēma, lai nodrošinātu, ka kokmateriāli ir iegūti likumīgi. Derīgas ES FLEGT (Tiesību aktu izpilde, pārvaldība un tirdzniecība meža nozarē) vai ANO Cites (Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām) licences un/vai trešās personas sertifikāciju pieņem kā pierādījumu par ieguvi no likumīga avota.

9.b)   No kokvilnas lintera ražota celuloze atbilst vismaz 1.a) vai 1.b) kokvilnas kritērijam.

Vērtēšana un verifikācija. Kā noteikts attiecīgajos kritērijos.

9.c)   Šķiedru ražošanai izmantoto celulozi balina, neizmantojot elementāro hloru. Rezultātā iegūtais hlora un organiski saistītā hlora kopējais daudzums gatavajās šķiedrās (OX) nepārsniedz 150 ppm vai arī celulozes ražošanas notekūdeņos (AOX) nepārsniedz 0,170 kg/gaissausa materiāla (ADt) celulozes.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatu ar pierādījumu par atbilstību OX vai AOX prasībai, kas sagatavots, izmantojot attiecīgu testēšanas metodi: OX: ISO 11480 (kontrolētā sadedzināšana un mikrokulometrija).

AOX: ISO 9562

9.d)   Vismaz 50 % no šķiedru ražošanai izmantotās celulozes ir iepirkta no celulozes šķīdināšanas rūpnīcām, kuras reģenerē vērtību no to procesā izlietotajiem (melnajiem) atsārmiem vai nu:

i)	ražojot elektroenerģiju un tvaiku uz vietas; vai

ii)	ražojot ķīmiskus blakusproduktus.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz to celulozes piegādātāju sarakstu, no kuriem saņemts izejmateriāls, ko izmanto šķiedru izgatavošanai, un viņu piegādātās celulozes proporcionālo daudzumu. Iesniedz dokumentus un pierādījumus, ka vajadzīgajai piegādātāju daļai attiecīgajās ražotnēs ir uzstādītas atbilstošas enerģijas ražošanas iekārtas un/vai blakusproduktu reģenerēšanas un izgatavošanas sistēmas.

Šķiedru ražošanas apakškritēriji

9.e)   Viskozes un modāla šķiedrām sēra saturs sēra savienojumu emisijās gaisā no šķiedru ražošanas procesiem, kas izteiktas gada vidējās vērtības veidā, nepārsniedz 4. tabulā minētos izpildes rādītājus.

4. tabula

Viskozes un modāla šķiedru sēra emisiju vērtības

Šķiedras veids	Izpildes rādītājs (g S/kg)
Štāpeļšķiedra	30 g/kg
Pavedienšķiedra
— pakešveida mazgāšana — integrētā mazgāšana	40 g/kg 170 g/kg

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs kopā ar atbilstības deklarāciju iesniedz detalizētus dokumentus un/vai testēšanas pārskatus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam.

2.   SASTĀVDAĻU UN APĢĒRBA PIEDERUMU KRITĒRIJI

Šajā iedaļā minētie kritēriji attiecas uz sastāvdaļām un apģērba piederumiem, kas ir daļa no gatavā izstrādājuma.

10. kritērijs. Pildījums

10.a)   Pildījuma materiāls, kas sastāv no tekstilšķiedrām, atbilst attiecīgajiem tekstilšķiedrām noteiktajiem kritērijiem (1. līdz 9.).

10.b)   Pildījuma materiāls atbilst RSL prasībām attiecībā uz biocīdiem un formaldehīdu (skatīt 1. papildinājumu).

10.c)   Mazgāšanas līdzekļiem un citām ķīmiskajām vielām, ko lieto pildījuma (pūku, putnu spalvu, dabisko vai mākslīgo šķiedru) mazgāšanai, jāatbilst tekstila RSL prasībām attiecībā uz ķīmiskajiem palīglīdzekļiem un mazgāšanas un auduma mīkstināšanas līdzekļiem un kompleksveidojošajām vielām (skatīt 1. papildinājumu).

Vērtēšana un verifikācija. : Kā noteikts attiecīgajos kritērijos

11. kritērijs. Pārklājumi, lamināti un membrānas

11.a)   Sastāvdaļas, kas izgatavotas no poliuretāna, atbilst tekstilšķiedru 5.a) kritērijam attiecībā uz organisko alvu un 5.b) kritērijam attiecībā uz aromātisko diizocianātu emisijām gaisā darba vietās un dimetilacetamīdu (DMAc).

11.b)   No poliestera šķiedrām izgatavotas sastāvdaļas atbilst 7.a) un 7.c) tekstilšķiedru kritērijiem attiecībā uz antimona saturu un GOS emisijām polimerizācijas laikā.

11.c)   polimēri atbilst RSL g(v) ierobežojumam šā lēmuma 1. papildinājumā.

Vērtēšana un verifikācija. : Kā noteikts attiecīgajos kritērijos un/vai šā lēmuma 1. papildinājumā.

12. kritērijs. Apģērba piederumi

Metāla un plastmasas sastāvdaļām, piemēram, rāvējslēdzējiem, pogām un stiprinājumiem, jāatbilst RSL prasībām attiecībā uz apģērba piederumiem (skatīt 1. papildinājumu).

Vērtēšana un verifikācija. : Kā noteikts attiecīgajos kritērijos.

3.   ĶĪMISKO VIELU UN PROCESU KRITĒRIJI

Šajā iedaļā minētos kritērijus attiecīgā gadījumā piemēro šādiem ražošanas posmiem:

i)

vērpšana;

ii)	auduma veidošana;

iii)	priekšapstrāde;

iv)	krāsošana;

v)	apdrukāšana;

vi)	apretēšana;

vii)	griešana/šūšana/apdare.

Ja vien nav noteikts citādi, minētie kritēriji, tostarp prasības par izlases veida testēšanu, attiecas arī uz šķiedrām, kurās ir atkārtotā pārstrādē iegūts materiāls.

13. kritērijs. Ierobežoto vielu saraksts (RSL)

13.a)   Vispārīgās prasības

Gatavajā izstrādājumā un ražošanas receptūrās, ko lieto gatavā izstrādājuma izgatavošanai, neizmanto ierobežoto vielu sarakstā uzskaitītās bīstamās vielas noteiktajā koncentrācijā vai pārsniedzot noteiktās koncentrācijas robežvērtības vai atbilstīgi noteiktajiem ierobežojumiem. RSL ir atrodams 1. papildinājumā. RSL minētajiem ierobežojumiem ir priekšroka pār 14. kritērija 6. tabulā minētajām atkāpēm.

RSL tiek paziņots piegādātājiem un starpniekiem, kuri ražošanas laikā atbild par vērpšanas, krāsošanas, apdrukāšanas un apretēšanas posmiem. Verifikācijas un testēšanas prasības ir noteiktas RSL sarakstā par katru ražošanas posmu un par gatavo izstrādājumu.

Attiecīgā gadījumā laboratorijas testēšanu veic par katru izstrādājumu līniju, pamatojoties uz paraugu izlases veida pārbaudi. Testēšanu veic katru gadu licences darbības periodā, lai pierādītu pastāvīgu atbilstību RSL.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par vielu un ražošanas receptūru, kas izmantotas gatavā izstrādājuma izgatavošanai, atbilstību RSL kopā ar attiecīgiem pierādījumiem. Prasības ir norādītas RSL un ietver deklarācijas no personām, kas atbild par attiecīgajiem ražošanas posmiem, ķīmisko vielu piegādātāju deklarācijas un gatavā izstrādājuma paraugu laboratorijas analīžu testu rezultātus. Par ražošanas posmiem iegūtās deklarācijas pamato ar drošības datu lapām (SDS) par ražošanas receptūrām un attiecīgā gadījumā ar ķīmisko vielu piegādātāju deklarācijām. SDS sagatavo saskaņā ar norādījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (4) II pielikuma 2., 3., 9., 10., 11. un 12. iedaļā (Norādījumi drošības datu lapu sastādīšanai). Nepilnīgās SDS jāpapildina ar ķīmisko vielu piegādātāju deklarācijām.

Gatavā izstrādājuma laboratorijas analīzes veic reprezentatīvi ekomarķētajām izstrādājumu līnijām, ja tas noteikts RSL sarakstā un atbilstīgi uzskaitītajām testēšanas metodēm. Testēšanu attiecīgā gadījumā veic pēc pieteikuma iesniegšanas un pēc tam vienreiz gadā katrai izstrādājumu līnijai, pamatojoties uz gadījuma paraugu, rezultātus pēc tam paziņojot attiecīgajai kompetentajai iestādei. Testa datus, kas iegūti, lai pierādītu atbilstību nozares RSL un citām shēmām, pieņem, ja testēšanas metodes ir līdzvērtīgas un ir veiktas raksturīgam gatavā izstrādājuma paraugam.

Ja testēšanas rezultāts licences derīguma periodā izrādās nederīgs, tad attiecīgā izstrādājumu līnija ir jātestē atkārtoti. Ja arī otrais tests ir neveiksmīgs, tad licenci konkrētajai izstrādājumu līnijai aptur. Tad, lai atjaunotu licenci, būs jāveic koriģējoši pasākumi.

13.b)   Īpaši bīstamas vielas (SVHC)

Gatavajā izstrādājumā, tostarp jebkurā sastāvdaļā vai apģērba piederumā, ja vien uz to neattiecas īpaša atkāpe, nav vielu, kuras:

i)	atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā minētajiem kritērijiem;

ii)	ir apzinātas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 1. punktā aprakstītajai procedūrai, ar ko nosaka īpaši bīstamu kandidātvielu sarakstu.

Tas attiecas uz vielām, kuras izmanto, lai piešķirtu funkciju gatavajam izstrādājumam un vielām, kas apzināti lietotas ražošanas formulās.

Atkāpes nepiešķir attiecībā uz vielām, kuras atbilst vienam no šiem diviem nosacījumiem un kas atrodas tekstilizstrādājumā vai jebkurā homogēnā salikta tekstilizstrādājuma daļā koncentrācijā, kas pārsniedz 0,10 % (masas procents).

Vērtēšana un verifikācija. Katrā ražošanas posmā izmantotās vielas un receptūras tiek izvērtētas, salīdzinot ar jaunāko ECHA publicēto kandidātvielu sarakstu. Pieteikuma iesniedzējs sagatavo atbilstības deklarācijas par katru ražošanas posmu, kam pievieno salīdzinošā izvērtējuma dokumentus.

Ja ir piešķirta atkāpe, tad pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka vielas izmantošana atbilst RSL noteiktajām koncentrācijas robežvērtībām un atkāpes nosacījumiem.

14. kritērijs. Bīstamo vielu aizstāšana krāsošanā, apdrukāšanā un apretēšanā

Aizliegts lietot vielas, ko izmanto audumiem un trikotāžas paneļiem krāsošanas, apdrukāšanas un apretēšanas procesu laikā un kas paliek uz gatavā izstrādājuma un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (5) vai Padomes Direktīvu 67/548/EK (6) atbilst kritērijiem, lai tās klasificētu ar 5. tabulā minētajām bīstamības klasēm vai riska frāzēm, ja vien attiecībā uz minētajām vielām nav noteikta īpaša atkāpe. Minētie ierobežojumi attiecas arī uz funkcionālajām vielām, kas ražošanas laikā iestrādātas mākslīgajās šķiedrās.

14.a)   Bīstamību klasifikāciju ierobežojumi

Ierobežotās bīstamību klasifikācijas ir uzskaitītas 5. tabulā. Eiropas Savienībā pieņemtajām jaunākajām klasifikācijas normām ir priekšroka pār uzskaitītajām bīstamību klasifikācijām un riska frāzēm. Tāpēc pieteikuma iesniedzējiem jānodrošina, lai visas klasifikācijas būtu balstītas uz jaunākajām klasifikācijas normām.

Minētās prasības neattiecas uz tādu vielu vai maisījumu lietošanu, kas pēc pārstrādes maina savas īpašības (piemēram, vairs nav biopieejami, mainās to ķīmiskais saturs), pēc kā apzinātā bīstamība vairs nav spēkā. Te ietilpst polimēri, kas ir modificēti funkcijas ietveršanai, un monomēri vai piedevas, kas kļūst kovalenti saistīti ar polimēriem.

5. tabula

Ierobežotās bīstamību klasifikācijas un riska frāzes un to CLP kategorizācija

Akūts toksiskums
1. un 2. kategorija	3. kategorija
H300 Norijot iestājas nāve (R28)	H301 Toksisks, ja norij (R25)
H310 Nonākot saskarē ar ādu, iestājas nāve (R27)	H311 Toksisks, ja nonāk saskarē ar ādu (R24)
H330 Ieelpojot, iestājas nāve (R23/26)	H331 Toksisks ieelpojot (R23)
H304 Var izraisīt nāvi, ja norij vai iekļūst elpceļos (R65)	EUH070 Toksisks saskarē ar acīm (R39/41)
Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu
1. kategorija	2. kategorija
H370 Rada orgānu bojājumus (R39/23, R39/24, R39/25, R39/26, R39/27, R39/28)	H371 Var izraisīt orgānu bojājumus (R68/20, R68/21, R68/22)
H372 Izraisa orgānu bojājumus ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā (R48/25, R48/24, R48/23)	H373 Var izraisīt orgānu bojājumus ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā (R48/20, R48/21, R48/22)
Elpvadu un ādas sensibilizācija
1.A kategorija	1.B kategorija
H317: Var izraisīt alerģisku ādas reakciju (R43)	H317: Var izraisīt alerģisku ādas reakciju (R43)
H334: Ja ieelpo, var izraisīt alerģiju vai astmas simptomus vai apgrūtināt elpošanu (R42)	H334: Ja ieelpo, var izraisīt alerģiju vai astmas simptomus vai apgrūtināt elpošanu (R42)
Kancerogenitāte, mutagenitāte vai toksiskums reproduktīvai sistēmai
1.A un 1.B kategorija	2. kategorija
H340 Var izraisīt ģenētiskus bojājumus (R46)	H341 Ir aizdomas, ka var izraisīt ģenētiskus bojājumus (R68)
H350 Var izraisīt vēzi (R45)	H351 Ir aizdomas, ka var izraisīt vēzi (R40)
H350i Var izraisīt vēzi ieelpojot (R49)
H360F Var negatīvi ietekmēt auglību (R60)	H361f Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību (R62)
H360D Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam (R61)	H361d Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam (R63)
H360FD Var negatīvi ietekmēt auglību. Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam (R60, R60/61)	H361fd Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību. Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam (R62/63)
H360Fd Var negatīvi ietekmēt auglību. Ir aizdomas, ka var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam (R60/63)	H362 Var radīt kaitējumu ar krūti barotam bērnam (R64)
H360Df Var nodarīt kaitējumu nedzimušam bērnam. Ir aizdomas, ka negatīvi ietekmē auglību (R61/62)
Ūdens videi bīstama viela
1. un 2. kategorija	3. un 4. kategorija
H400 Ļoti toksisks ūdens organismiem (R50)	H412 Kaitīgs ūdens organismiem ar ilgstošām sekām (R52/53)
H410 Ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilgstošām sekām (R50/53)	H413 Var radīt ilgstošas kaitīgas sekas ūdens organismiem (R53)
H411 Toksisks ūdens organismiem ar ilgstošām sekām (R51/53)
Bīstams ozona slānim
EUH059 Bīstams ozona slānim (R59)

14.b)   Atkāpes, kuras attiecas uz tekstilizstrādājumiem paredzētu vielu grupām

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 6. panta 7. punktu 6. tabulā minētajām vielu grupām ir paredzētas atkāpes no 14.a kritērijā izklāstītajām prasībām un saskaņā ar 6. tabulā aprakstītajiem atkāpes piešķiršanas nosacījumiem. Katrai vielu grupai visi atkāpes piešķiršanas nosacījumi ir noteikti konkrētām bīstamību klasifikācijām. Minētās atkāpes attiecas arī uz vielām, ko ražošanas laikā pievieno mākslīgi izgatavotām sintētiskajām un celulozes šķiedrām.

6. tabula

Bīstamību klasifikācijas, uz ko attiecas atkāpes, pēc vielu grupām

Vielas, kas piešķir funkciju gatavajam izstrādājumam
Vielu grupa	Bīstamību klasifikācijas, uz ko attiecas atkāpes	Atkāpes piešķiršanas nosacījumi
i) Krāsvielas krāsošanai un apdrukai bez pigmenta	H301, H311, H331, H317, H334	Lai mazinātu iedarbību uz strādniekiem, krāsotavas un drukātavas izmanto bezputekļu krāsvielu formulācijas vai krāsvielu automātisko dozēšanu un sadali.
	H411, H412, H413	Krāsošanas procesi, kuros izmanto reaktīvās, tiešās, kubla, sēra krāsvielas ar šīm klasifikācijām, atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: — izmanto augstas afinitātes krāsvielas, — sasniedz brāķa procentu, kas mazāks nekā 3,0 %, — lieto krāsvielu saskaņošanas rīkus, — īsteno standarta darbības procedūras krāsošanas procesam, — lieto krāsvielu noņemšanu, lai attīrītu notekūdeņus saskaņā ar 16.a) kritēriju. Uz krāsošanu šķīdumā un/vai digitālo apdruku šie nosacījumi neattiecas.
ii) Antipirēni	H317 (1B), H373, H411, H412, H413	— Izstrādājumam jābūt paredzētam lietojumiem, kuros ir prasīta atbilstība pretaizdegšanās prasībām, kas paredzētas ISO, EN, dalībvalstu vai publiskā sektora iepirkuma standartos un noteikumos. — Izstrādājumam jāatbilst funkcijas veikšanas ilgizturības prasībām (skatīt 25. kritēriju).
	Attiecībā uz H351 ir paredzēta atkāpe antimona trioksīda sinerģista izmantošanai par iekštelpu tekstilizstrādājumu aizmugures tapsējumu.	— Izstrādājumam jābūt paredzētam lietojumiem, kuros ir prasīta atbilstība pretaizdegšanās prasībām, kas paredzētas ISO, EN, dalībvalstu vai publiskā sektora iepirkuma standartos un noteikumos. — Emisijas gaisā darba vietā, kur tekstilizstrādājumam lieto antipirēnu, atbilst robežvērtībai, kas noteikta vielas iedarbībai darba vietā astoņās stundās, proti, 0,50 mg/m3.
iii) Optiskie balinātāji	H411, H412, H413	Optiskos balinātājus drīkst lietot tikai šādos gadījumos: — baltas krāsas apdrukā, — lai sasniegtu lielāku spilgtumu uniformās un darba apģērbā, — kā piedevas, ražojot poliamīdu un poliesteri ar atkārtotā pārstādē iegūtu materiālu.
iv) Ūdens, netīrumu un traipu repelenti	H413	— Repelentam un tā noārdīšanās produktiem jābūt viegli un/vai vidēji viegli bioloģiski noārdāmiem un tādiem, kas bioloģiski neuzkrājas ūdens vidē, tostarp ūdens nogulsnēs. — Izstrādājumam jāatbilst funkcijas veikšanas ilgizturības prasībām (skatīt 25. kritēriju).
Citas atliekvielas, kas var būt gatavajā izstrādājumā
v) Palīgvielas, tostarp nesējvielas, izlīdzināšanas līdzekļi, dispersijas līdzekļi, virsmaktīvās vielas, sabiezinātāji, saistvielas	H301, H311, H331, H371, H373, H317 (1B), H334, H411, H412, H413, EUH070,	Receptūras tiek sagatavotas, izmantojot automātiskās dozēšanas sistēmas, un procesos ievēro standarta darbības procedūras. Vielas, kas klasificētas ar H311, H331, H317 (1B), gatavajā izstrādājumā nav koncentrācijā, kas pārsniedz 1,0 masas %.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs saņem atbilstības deklarācijas no katras krāsošanas, apdrukāšanas un apretēšanas ražotnes un attiecīgā gadījumā no ķīmisko vielu piegādātājiem. Deklarācijās ir apliecināts, ka, ja tās ir izmantotas ražošanas receptūrās, šādas vielas kopā ar jebkuru citu izmantoto papildu funkcionālo vielu, kas var palikt gatavajā izstrādājumā, neatbilst klasifikācijas kritērijiem, lai tās klasificētu ar vienu vai vairākām 5. tabulā uzskaitītajām bīstamības klasifikācijām un riska frāzēm:

—

biocīdi,

—	krāsvielas un pigmenti,

—	palīgnesējvielas, izlīdzināšanas līdzekļi un dispersijas līdzekļi,

—	optiskie balinātāji,

—	krāsu sabiezinātāji, saistvielas un plastifikatori,

—	šķērssaites veidojošas vielas (no vieglas kopšanas apretiem un apdrukas),

—	antipirēni un sinerģisti,

—	ūdens, netīrumu un traipu repelenti,

—	auduma mīkstināšanas līdzekļi.

Ja uz vielām attiecas 6. tabulā minētā atkāpe, tad deklarācijā konkrēti apzina vielas ar piešķirto atkāpi un iesniedz pievienotus pierādījumus, kuros parādīts, kā ir jāievēro atkāpes piešķiršanas nosacījumi.

Atkāpe v) “Palīgvielas” prasa verifikāciju, kas pamatota uz gatavā izstrādājuma laboratorijas testēšanu, ja ražošanas formulās ietilpst vielas ar konkrētajām bīstamības klasifikācijām.

Iesniedz šādu tehnisko informāciju, lai pamatotu deklarāciju par katras vielas klasificēšanu vai neklasificēšanu:

i)	par vielām, kas nav reģistrētas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1907/2006 vai kam vēl nav harmonizētās CLP klasifikācijas: informāciju, kas atbilst minētās regulas VII pielikumā noteiktajām prasībām;

ii)	par vielām, kas ir reģistrētas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1907/2006 un kas neatbilst CLP klasifikācijas prasībām: informāciju, kuras pamatā ir REACH reģistrācijas dokumenti, kuri apliecina neklasificētas vielas statusu;

iii)	par vielām, kam ir harmonizēta klasifikācija vai kas ir pašklasificētas: SDS, ja tās ir pieejamas. Ja minētās lapas nav pieejamas vai ja viela ir pašklasificēta, tad iesniedz informāciju, kas ir būtiska vielu bīstamību klasifikācijai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumam;

iv)

maisījumu gadījumā: drošības datu lapas, ja tās ir pieejamas. Ja minētās lapas nav pieejamas, tad iesniedz maisījumu klasifikācijas aprēķinu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1272/2008 noteikumiem kopā ar informāciju, kas ir būtiska maisījumu bīstamību klasifikācijai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumam.

SDS sagatavo saskaņā ar norādījumiem Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikuma 2., 3., 9., 10., 11. un 12. iedaļā (Norādījumi drošības datu lapu sastādīšanai). Nepilnīgās SDS jāpapildina ar ķīmisko vielu piegādātāju deklarācijām.

15. kritērijs. Mazgāšanas, žāvēšanas un cietināšanas energoefektivitāte

Pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka energoresursus, ko lieto mazgāšanas, žāvēšanas un cietināšanas posmos izstrādājumu ar ekomarķējumu krāsošanā, apdrukāšanā un apretēšanā, mēra un salīdzina ar standartu, kas ir daļa no energoresursu vai oglekļa dioksīda emisiju pārvaldības sistēmas.

Turklāt tie pierāda, ka ražotnes ir ieviesušas labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) energoefektivitātes paņēmienu skaita minimumu, kā minēts 7. tabulā un kā uzskaitīts šā lēmuma 3. papildinājumā.

7. tabula

Energoefektīvi mazgāšanas, skalošanas un žāvēšanas paņēmieni

LPTP tēmas	Ražošanas apjoms
	< 10 tonnas dienā	> 10 tonnas dienā
1. Vispārējā energoresursu pārvaldība	Divi paņēmieni	Trīs paņēmieni
2. Mazgāšanas un skalošanas procesi	Viens paņēmiens	Divi paņēmieni
3. Žāvēšana un cietināšana, izmantojot žāvēšanas un platumošanas rāmjus	Viens paņēmiens	Divi paņēmieni

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs sagatavo pārskatus no energoresursu pārvaldības sistēmām par katru krāsošanas, apdrukāšanas un apretēšanas ražotni. ISO 50001 vai līdzvērtīgas sistēmas energoresursu vai oglekļa dioksīda emisijām pieņem kā pierādījumu par energoresursu pārvaldības sistēmu.

Par LPTP īstenošanu prasītais pierādījums ietver vismaz ražotnes fotogrāfijas, katra paņēmiena tehniskos aprakstus un sasniegto energoietaupījumu novērtējumus.

16. kritērijs. Gaisā un ūdenī nonākošo emisiju attīrīšana

16.a)   Mitrās apstrādes notekūdeņu novadīšana

Notekūdeņu novadīšana vidē nepārsniedz 20 g ĶSP/kg apstrādāto tekstilizstrādājumu. Šī prasība attiecas uz aušanas, krāsošanas, apdrukāšanas un apretēšanas procesiem, ko izmanto ražojuma(-u) izgatavošanā. Šo vērtību mēra lejupēji vietējā notekūdeņu attīrīšanas iekārtā un/vai centralizētā notekūdeņu attīrīšanas iekārtā, kas saņem notekūdeņus no minētajām apstrādes vietām.

Ja vietējās attīrīšanas iekārtās attīrītos notekūdeņus novada tieši virszemes ūdeņos, tie atbilst arī šādām prasībām:

i)	to pH līmenis ir no 6,0 līdz 9,0 (ja vien saņemošo ūdeņu pH līmenis nav ārpus minētā intervāla);

ii)	temperatūra ir mazāka par 35 °C (ja vien saņemošo ūdeņu temperatūra nav augstāka).

Ja ir vajadzīga krāsas noņemšana, ievērojot 14. kritērijā minēto atkāpes piešķiršanas nosacījumu, tad ir jāievēro šādi spektrālās absorbcijas koeficienti:

i)	436 nm (dzeltenais sektors) 7 m-1;

ii)	525 nm (sarkanais sektors) 5 m-1;

iii)	620 nm (zilais sektors) 3 m-1.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs kopā ar atbilstības deklarāciju iesniedz detalizētu dokumentāciju un testēšanas pārskatus, izmantojot attiecīgi testēšanas metodi ISO 6060 un ISO 7887, un pierāda atbilstību šim kritērijam, to pamatojot uz mēnešu vidējām vērtībām, kas iegūtas sešos mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas. Dati pierāda ražotnes atbilstību vai arī, ja notekūdeņus attīra centralizētā attīrīšanas iekārtā, – attiecīgās iekārtas atbilstību.

16.b)   Emisijas gaisā no apdrukāšanas un apretēšanas procesiem

Pilnā to organisko savienojumu emisija, kā noteikts Padomes Direktīvā 1999/13/EK (7), ko tekstilizstrādājumu apdrukāšanas un apretēšanas ražotnēs lieto, lai izgatavotu izstrādājumu(-s) ar ekomarķējumu, nepārsniedz 100,0 mg C/Nm3.

Ja tekstilizstrādājumu pārklāšanas un žāvēšanas procesos ir iespējams reģenerēt un atkārtoti lietot šķīdinātājus, tad piemēro emisiju robežvērtību 150,0 mg C/Nm3.

Apretēšanas procesos ietilpst tekstilizstrādājumu cietināšana karstuma iedarbībā, termozolā krāsošana, pārklāšana un piesūcināšana, tostarp to attiecīgās žāvēšanas (žāvēšanas un platumošanas rāmja) iekārtas.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs pierāda atbilstību saskaņā ar EN 12619 vai citiem līdzvērtīgiem standartiem. Mēnešu vidējās vērtības par ražotnēs radušos organisko savienojumu pilno emisiju sniedz par sešiem mēnešiem pirms pieteikuma iesniegšanas. Ja šķīdinātājus reģenerē un lieto atkārtoti, tad iesniedz uzraudzības datus, lai pierādītu minēto sistēmu darbību.

4.   PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI KRITĒRIJI

Šajā iedaļā minētie kritēriji attiecas uz audumu un trikotāžas starpposma izstrādājumiem, un uz gatavo izstrādājumu.

17. kritērijs. Izmēra maiņa mazgājot un žāvējot

Izmēra maiņa pēc mazgāšanas un žāvēšanas vai nu mājsaimniecības, vai rūpnieciskajā mazgāšanas temperatūrā un apstākļos nepārsniedz 8. tabulā noteikto.

8. tabula

Pielaides izmēru maiņai mazgājot un žāvējot

Tekstilizstrādājumu vai materiālu veids	Izmēru maiņa mazgājot un žāvējot
Trikotāžas audumi	± 4,0 %
Rupja adījuma trikotāža	± 6,0 %
Interloka pinuma audumi	± 5,0 %
Austie audumi:
— kokvilna un kokvilnas maisījumi — pusvilna — mākslīgās šķiedras	± 3,0 % ± 2,0 % ± 2,0 %
Zeķes un zeķubikses	± 8,0 %
Veļa izmantošanai vannas istabā, tostarp dvieļu frotē audumi un smalka rievojuma audumi	± 8,0 %
Mazgājami un noņemami austi tapsējumi – aizkari un mēbeļu audumi	± 2,0 %
— matraču aizsargaudums	± 3,0 %
Neaustie audumi:
— matraču aizsargaudums — visi citi audumi	± 5,0 % ± 6,0 %

Šis kritērijs neattiecas uz:

a)	šķiedrām vai dziju;

b)	izstrādājumiem ar marķējumu “tikai ķīmiski tīrāms” vai tam pielīdzināmu uzrakstu;

c)	mēbeļu audumiem, kas nav noņemami vai mazgājami.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus, kas iegūti, lietojot izstrādājumam atbilstošus standartus.

Mazgāšanai mājas apstākļos EN ISO 6330 standartu kopā ar EN ISO 5077 standartu piemēro šādi: mazgājot trīs reizes temperatūrā, kas norādīta uz izstrādājuma, un žāvējot centrifūgā pēc katra mazgāšanas cikla.

Komerciālai mazgāšanai rūpnieciskajās veļas mazgātavās ISO 15797 standartu kopā ar EN ISO 5077 standartu piemēro vismaz 75 °C temperatūrā vai kā norādīts standartā šķiedru un balināšanas apvienojumam. Žāvē tā, kā norādīts uz izstrādājuma etiķetes.

Noņemamiem un mazgājamiem matraču aizsargaudumiem alternatīvi lieto EN ISO 6330 standartu kopā ar EN 25077 standartu. Standarta apstākļi ir mazgāšana 3A (60 °C) un žāvēšana C (žāvēšana nelocītā veidā uz horizontālas virsmas), ja vien izstrādājuma etiķetē nav noteikts citādi.

18. kritērijs. Krāsu izturība pret nomazgāšanos

Krāsu izturība pret nomazgāšanos ir vismaz 3.–4. līmenī attiecībā uz krāsas maiņu un vismaz 3.–4. līmenī attiecībā uz krāsojuma plankumainību.

Šis kritērijs neattiecas uz izstrādājumiem ar marķējumu “tikai ķīmiski tīrāms” vai pielīdzināmu uzrakstu (ciktāl šāds marķējums ir parasts šādiem izstrādājumiem), baltiem izstrādājumiem, nekrāsotiem un neapdrukātiem izstrādājumiem, kā arī nemazgājamiem mēbeļu audumiem.

Vērtēšana un verifikācija. Mazgāšanai mājas apstākļos pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus, kas iegūti, testējot atbilstoši standartam ISO 105 C06 (mazgāšana vienu reizi temperatūrā, kas norādīta uz izstrādājuma, ar perborātu saturošu pulveri).

Komerciālai mazgāšanai rūpnieciskajās veļas mazgātavās ISO 15797 standartu kopā ar ISO 105 C06 standartu piemēro vismaz 75 °C temperatūrā vai kā norādīts standartā šķiedru un balināšanas apvienojumam.

19. kritērijs. Krāsu izturība pret sviedriem (skābēm, sārmiem)

Krāsu izturība pret sviedriem (skābēm un sārmiem) ir vismaz 3.–4. līmenī (krāsas maiņa un plankumainība). Pieļaujama 3. līmeņa izturība, ja audums ir tumšā krāsā (standarta piesātinātība > 1/1) un ir izgatavots no reģenerētas vilnas. Šis kritērijs neattiecas uz baltiem izstrādājumiem, nekrāsotiem un neapdrukātiem izstrādājumiem, mēbeļu audumiem, aizkariem un līdzīgiem iekštelpu noformēšanai paredzētiem tekstilizstrādājumiem.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus, kas iegūti, testējot atbilstoši standartam ISO 105 E04 (skābēm un sārmiem, salīdzinājums ar jauktu šķiedru audumu).

20. kritērijs. Krāsu izturība pret noberšanos mitrā veidā

Krāsu izturībai pret noberšanos mitrā veidā jābūt vismaz 2.–3. līmenī. Izturības 2. līmenis ir pieļaujams ar indigo krāsotam rupjam kokvilnas (džinsu) audumam.

Šis kritērijs neattiecas uz baltiem izstrādājumiem, nekrāsotiem un neapdrukātiem izstrādājumiem.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus, kas iegūti, testējot atbilstoši standartam ISO 105 X12.

21. kritērijs. Krāsu izturība pret noberšanos sausā veidā

Krāsu izturībai pret noberšanos sausā veidā jābūt vismaz 4. līmenī. Izturības 3.–4. līmenis ir pieļaujams ar indigo krāsotam rupjam kokvilnas (džinsu) audumam.

Šis kritērijs neattiecas uz baltiem izstrādājumiem, nekrāsotiem un neapdrukātiem izstrādājumiem, aizkariem un līdzīgiem iekštelpu noformēšanai paredzētiem tekstilizstrādājumiem.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus, kas iegūti, testējot atbilstoši standartam ISO 105 X12.

22. kritērijs. Krāsu izturība pret gaismas iedarbību

Mēbeļu audumu, aizkaru audumu vai drapēriju audumu krāsu izturībai pret gaismas iedarbību jābūt vismaz 5. līmenī. Visu pārējo izstrādājumu krāsu izturībai pret gaismas iedarbību ir jābūt vismaz 4. līmenī.

Izturība 4. līmenī ir pieļaujama, ja mēbeļu audums, aizkaru audums vai drapēriju audums ir gaišā krāsā (standarta piesātinātība < 1/12) un tas satur vairāk nekā 20 % vilnas vai citu keratīna šķiedru vai vairāk nekā 20 % lina vai citu lūksnšķiedru.

Šī prasība neattiecas uz matraču aizsargaudumu un apakšveļu.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus, kas iegūti, testējot atbilstoši standartam ISO 105 B02.

23. kritērijs. Tīrīšanas līdzekļu izturība pret mazgāšanu un uzsūkšanas spēja

Tīrīšanas līdzekļiem ir izturība pret mazgāšanu un uzsūkšanas spēja atbilstoši attiecīgajiem testēšanas parametriem, kas noteikti 9. un 10. tabulā. Uzsūkšanas spējai noteiktā testēšana neattiecas uz izstrādājumiem no grīstē savītas dzijas.

9. tabula

Rādītāji un parametri tīrīšanas līdzekļu izturībai pret mazgāšanu

Tekstila tīrīšanas līdzekļi vai materiāla veids	Mazgāšanas reižu skaits	Temperatūra	EN ISO 6630 testa atsauce
Austie un neaustie izstrādājumi mitrai tīrīšanai	80	40 °C	Procedūra 4N
Mikrošķiedras izstrādājumi putekļu slaucīšanai	200	40 °C	Procedūra 4N
Izstrādājumi, kas iegūti tekstilšķiedru atkārtotā pārstrādē	20	30 °C	Procedūra 3G
Mopi grīdu mazgāšanai	200	60 °C	Procedūra 6N
Lupatas grīdu mazgāšanai	5	30 °C	Procedūra 3G

10. tabula

Vērtības un parametri tīrīšanas līdzekļu uzsūkšanas spējai

Tekstila tīrīšanas līdzekļi vai materiāla veids	Šķidruma uzsūkšanas laiks
Izstrādājumi, kas iegūti tekstilšķiedru atkārtotā pārstrādē	≤ 10 sekundes
Mikrošķiedras izstrādājumi virsmu un grīdu tīrīšanai	≤ 10 sekundes
Austie un neaustie izstrādājumi mitrai tīrīšanai	≤ 10 sekundes
Izstrādājumi grīdu mazgāšanai	≤ 10 sekundes

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus, kas iegūti, izmantojot attiecīgi šādas testēšanas metodes: EN ISO 6330 un EN ISO 9073-6. Testēšanu atbilstīgi standartam EN ISO 6330 veic, visiem izstrādājumiem un materiāliem izmantojot A tipa veļas mazgāšanas mašīnu.

24. kritērijs. Audumu izturība pret velšanos un nodilšanu

Neaustiem audumiem un trikotāžas apģērba gabaliem, apģērba piederumiem un segām no vilnas, vilnas maisījumiem un poliestera (tostarp aitas vilnas) ir vismaz 3. pakāpes izturība pret velšanos.

Austiem kokvilnas audumiem, ko lieto apģērbu ražošanai, ir vismaz 3. pakāpes izturība pret velšanos. Poliamīda zeķubiksēm un getrām ir vismaz 2. pakāpes izturība.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz pārskatus par testēšanu, kas attiecīgi veikta substrātam:

—	trikotāžas un neaustie izstrādājumi: ISO 12945-1: velšanas kastes metode,

—	austie audumi: ISO 12945-2: Martindeila metode.

25. kritērijs. Funkcijas veikšanas ilgizturība

Apretiem, apstrādēm un piedevām, kas tekstilizstrādājumam lietošanas laikā piešķir ūdens, eļļas un traipu repelentu īpašības, antipirēnu īpašības un vieglas kopšanas iespēju (ko dēvē arī par neburzīgu vai plisē), ir ilgizturīgi atbilstīgi 25.a), b) un c) apakškritērijā noteiktajām vērtībām un parametriem.

Attiecībā uz ūdens, eļļas un traipu repelentiem patērētājiem dod norādījumus par to, kā saglabāt izstrādājuma apreta funkcionalitāti.

Minētās prasības neattiecas uz tekstilšķiedrām, audumiem un membrānām, kas dod gatavajam izstrādājumam raksturīgās funkcionālās īpašības.

Vērtēšana un verifikācija. Izstrādājumiem ar raksturīgām īpašībām pieteikuma iesniedzēji iesniedz testēšanas pārskatus, kas pierāda salīdzināmu vai uzlabotu sniegumu salīdzinājumā ar alternatīvām, ko var izmantot kā apretu.

25.a)   Ūdens, eļļas un traipu repelentu funkcijas

Ūdens repelenti saglabā funkcionalitāti 80 no 90 pēc 20 mazgāšanas reizēm mājas apstākļos un žāvēšanas centrifūgā 40 °C temperatūrā cikliem vai pēc 10 rūpnieciskiem mazgāšanas un žāvēšanas cikliem vismaz 75 °C temperatūrā.

Eļļas repelenti saglabā funkcionalitāti 3,5 no 4,0 pēc 20 mazgāšanas reizēm mājas apstākļos un žāvēšanas centrifūgā 40 °C temperatūrā cikliem vai pēc 10 rūpnieciskiem mazgāšanas un žāvēšanas cikliem vismaz 75 °C temperatūrā.

Traipu repelenti saglabā funkcionalitāti 3,0 no 5,0 pēc 20 mazgāšanas reizēm mājas apstākļos un žāvēšanas centrifūgā 40 °C temperatūrā cikliem vai pēc 10 rūpnieciskiem mazgāšanas un žāvēšanas cikliem vismaz 75 °C temperatūrā.

Rūpnieciskās mazgāšanas temperatūras var samazināt līdz 60 °C apģērbiem ar līmētām šuvēm.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz pārskatus par testēšanām, kas veiktas atbilstīgi šādiem standartiem, kuri attiecas uz konkrētajiem izstrādājumiem.

Visiem izstrādājumiem mazgāšanas cikli mājas apstākļos ISO 6330 vai rūpnieciskās mazgāšanas cikli ISO 15797 apvienojumā ar šādiem:

—	ūdens repelenti: ISO 4920,

—	eļļas repelenti: ISO 14419,

—	traipu repelenti: ISO 22958.

25.b)   Antipirēnu funkcijas

Mazgājami izstrādājumi saglabā savu funkcionalitāti pēc 50 rūpnieciskiem mazgāšanas un žāvēšanas centrifūgā cikliem vismaz 75 °C temperatūrā. Nemazgājami izstrādājumi saglabā savu funkcionalitāti pēc mērcēšanas testa.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz pārskatus par testēšanām, kas veiktas atbilstīgi šādiem standartiem, kuri attiecas uz konkrētajiem izstrādājumiem.

Mazgāšanas cikliem mājas apstākļos ISO 6330 vai rūpnieciskās mazgāšanas cikliem EN ISO 10528 – abiem apvienojumā ar standartu EN ISO 12138. Ja tekstilizstrādājums nav noņemams, – BS 5651 vai līdzvērtīgs standarts.

25.c)   Viegla kopšana (ko dēvē arī par neburzīgu vai plisē)

Dabiskās šķiedras izstrādājumi sasniedz SA-3 audumu gluduma pakāpi, un jauktie dabisko un sintētisko šķiedru izstrādājumi sasniedz SA-4 audumu gluduma pakāpi pēc 10 mazgāšanas reizēm mājas apstākļos un žāvēšanas centrifūgā 40 °C temperatūrā cikliem.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz pārskatus par testēšanām, kas veiktas atbilstīgi ISO 7768 testēšanas metodei, lai novērtētu audumu gludumu pēc mazgāšanas.

5.   KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS KRITĒRIJI

Šajā iedaļā minētie kritēriji attiecas uz tekstilizstrādājumu griešanas/šūšanas/apdares ražošanas posmiem.

26. kritērijs. Pamatprincipi un tiesības darbā

Pieteikuma iesniedzēji nodrošina, ka visās griešanas/šūšanas/apdares ražotnēs, kur izgatavo ekomarķēto izstrādājumu(-us), ievēro pamatprincipus un tiesības darbā, kas aprakstīti Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba pamatstandartos, ANO Global Compact un ESAO Pamatnostādnēs starptautiskajiem uzņēmumiem. Verifikācijas nolūkā jāskata šādi SDO darba pamatstandarti:

029	Piespiedu darbs
087	Biedrošanās brīvība un tiesības apvienoties organizācijās
098	Tiesības organizēt un vest sarunas par darba koplīgumu slēgšanu
100	Vienlīdzīga atlīdzība
105	Piespiedu darba atcelšana
111	Diskriminācija (darbs un nodarbošanās)
155	Darba drošība un veselība un darba vide
138	Konvencija par minimālo vecumu pieņemšanai darbā
182	Bērnu darba ļaunāko formu atcelšana

Minētos standartus paziņo griešanas/šūšanas/apdares ražotnēm, kurās izgatavo gatavo izstrādājumu.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs pierāda trešās personas verifikāciju par atbilstību, izmantojot neatkarīgus verifikācijas vai dokumentārus pierādījumus, tostarp par revidentu veiktām pārbaudēm uz vietas ekomarķējuma verifikācijas procesa laikā griešanas/šūšanas/apdares ražotnēs, savu ekomarķēto izstrādājumu piegādes ķēdē. Tas notiek pēc pieteikuma iesniegšanas un pēc tam ekomarķējuma piešķiršanas periodā, ja tiek atvērtas jaunas ražotnes.

27. kritērijs. Ierobežojums rupja kokvilnas auduma (džinsu auduma) apstrādei ar smilšstrūklu

Nav atļauts veikt manuālu vai mehānisku apstrādi ar smilšstrūklu, lai iegūtu novalkāta izskata rupju kokvilnas audumu apretu.

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sīku informāciju par visām ražotnēm, kas izmantotas, lai ražotu ar ekomarķējumu marķētus rupja kokvilnas auduma izstrādājumus, kopā ar dokumentāriem un fotogrāfiskiem pierādījumiem par alternatīvajiem procesiem, kas izmantoti, lai iegūtu novalkāta izskata rupju kokvilnas audumu apretu.

28. kritērijs. Informācija uz ekomarķējuma

Fakultatīvs marķējums ar tekstlodziņu var ietver šādu tekstu:

—	Ilgtspējīgāka šķiedru ražošana (vai teksts no 11. tabulas)

—	Mazāk piesārņojoši ražošanas procesi

—	Bīstamo vielu ierobežojumi

—	Testēts uz ilgizturību

11. tabula

Teksts, ko atkarībā no izstrādājuma sastāva drīkst norādīt blakus ekomarķējumam

Izmantotās šķiedras	Ražošanas specifikācija	Teksts, ko drīkst norādīt
Kokvilnas šķiedras	Bioloģiskās kokvilnas saturs vairāk par 50 %	Izgatavotas no xx % bioloģiskās kokvilnas
	Bioloģiskās kokvilnas saturs vairāk par 95 %	Izgatavotas no bioloģiskās kokvilnas
	IAA kokvilnas saturs vairāk par 70 %	Kokvilna audzēta ar samazinātu pesticīdu daudzumu
Mākslīgās celulozes šķiedras	Sertificēta ilgtspējīga celuloze vairāk par 25 %	Izgatavotas, izmantojot xx % koksnes no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem
	Sertificēta ilgtspējīga celuloze vairāk par 95 %	Izgatavotas, izmantojot koksni no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem
Poliamīds	Atkārtoti pārstrādāts materiāls vairāk par 20 %	Izgatavots ar xx % atkārtoti pārstrādāta neilona
	Atkārtoti pārstrādāts materiāls vairāk par 95 %	Izgatavots no atkārtoti pārstrādāta neilona
Poliesteris	Atkārtoti pārstrādāts materiāls vairāk par 50 %	Izgatavots ar xx % atkārtoti pārstrādāta poliestera
	Atkārtoti pārstrādāts materiāls vairāk par 95 %	Izgatavots no atkārtoti pārstrādāta poliestera

Vērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz izstrādājuma iesaiņojuma paraugu, parādot etiķeti, kopā ar deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

---

(1)  Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK (OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(6)  Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīva 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.).

(7)  Padomes 1999. gada 11. marta Direktīva 1999/13/EK par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās (OV L 85, 29.3.1999., 1. lpp.).