Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32015R0009

Komisijas Regula (ES) 2015/9 ( 2015. gada 6. janvāris ), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 3, 7.1.2015, p. 10–33 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/9/oj

7.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/10

KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/9

(2015. gada 6. janvāris),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Aktu par Horvātijas pievienošanos un jo īpaši tā 50. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (1), un jo īpaši tās 15. panta 1. punkta b), c), d) un g) apakšpunktu, 18. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu, 19. panta 4. punkta c) apakšpunktu, 20. panta 11. punktu, 21. panta 6. punkta d) apakšpunktu, 23. panta 3. punktu, 27. panta c) punktu, 31. panta 2. punktu, 40. panta f) punktu, 41. panta 3. punktu un 42. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 ir noteikti sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, lai novērstu un mazinātu šo produktu radīto risku sabiedrības un dzīvnieku veselībai. Minētajā regulā arī noteikts beigu punkts dažu atvasinātu produktu ražošanas ķēdē, pēc kura uz tiem vairs neattiecas regulas prasības.

(2)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (2) noteiktas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 īstenošanas prasības, ieskaitot noteikumus par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu izmantošanas vai likvidēšanas alternatīvu metožu pieņemšanu un dažu citu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un organiskā mēslojuma laišanu tirgū.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta d) apakšpunktu dalībvalstis var atļaut minētās regulas 10. panta f) punktā minētā trešās kategorijas materiāla savākšanu, pārvadāšanu un likvidēšanu, izmantojot citus līdzekļus, kas norādīti Regulas (ES) Nr. 142/2011 VI pielikuma IV nodaļā. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 142/2011 36. panta 3. punktam šādas iespējas izmantošana ir atļauta tikai pārejas periodā līdz 2014. gada 31. decembrim. Atsevišķas dalībvalstis atļauj Regulas (ES) Nr. 142/2011 VI pielikuma IV nodaļā izklāstīto līdzekļu izmantošanu, lai savāktu, pārvadātu un likvidētu agrāko pārtiku nelielos apjomos, kas nepārsniedz 20 kg nedēļā.

(4)

Nav saņemti ziņojumi, ka būtu novērota nelabvēlīga ietekme uz dzīvnieku veselību, turklāt dažos gadījumos likvidēšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 14. pantu būtu nepieņemami apgrūtinoša salīdzinājumā ar likvidēšanu uz vietas, tāpēc šķiet pamatoti ieviest pārejas perioda atkāpi kā pastāvīgu iespēju ar nosacījumu, ka šāda likvidēšana nerada nepieņemamu veselības apdraudējumu. Tādējādi Regulas (ES) Nr. 142/2011 15. pants, kurā paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c), e) un f) apakšpunkta īstenošanu, būtu jāpapildina ar atsauci uz pasākumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 142/2011 VI pielikuma IV nodaļā un kas savukārt arī būtu attiecīgi jāgroza. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un ieinteresēto personu organizācijām nolemts, ka, pārejas perioda atkāpei kļūstot par pastāvīgu iespēju, tiks atcelta iespēja dalībvalstīm palielināt apjomu augstākais līdz 50 kg nedēļā. Turklāt Regulas (ES) Nr. 142/2011 36. panta 3. punkts būtu jāsvītro.

(5)

Risks, ka lauksaimniecības dzīvnieki varētu nonākt saskarē ar organisko mēslojumu un augsnes uzlabotājiem, ar ko atsevišķi uzņēmēji un lietotāji veic manipulācijas, ir zems (it sevišķi tad, ja viņu darbība neietilpst pārtikas un barības ķēdē), tāpēc būtu jāļauj kompetentajām iestādēm atbrīvot šos uzņēmējus un lietotājus no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 23. pantā paredzētā reģistrēšanas pienākuma. Minētie uzņēmēji un lietotāji būtu jāiekļauj to uzņēmēju sarakstā, kas atbilstoši Regulas (ES) Nr. 142/2011 20. panta 4. punktam atbrīvoti no pienākuma paziņot kompetentajām iestādēm. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 20. panta 4. punkts.

(6)

Nav riska, ka lauksaimniecības dzīvnieku barībā varētu izmantot augšanas substrātus, ieskaitot podiņu augsni, kas nelielā daudzumā satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus un kas iepakoti lietošanai galapatērētājiem. Risku, ka augsnes substrātus, ieskaitot stādīšanai paredzētu augsni, varētu izmantot lauksaimniecības dzīvnieku barībā, mazina tiem piemērotais ierobežojums – no otrās un trešās kategorijas materiāla atvasināto produktu saturam tilpumā jābūt mazākam par 5 % –, tādējādi augstais augsnes un citu materiālu saturs padara šos produktus lauksaimniecības dzīvniekiem negaršīgus. Augšanas substrātu ražošanā var izmantot kūtsmēslus. Taču pārstrādāti kūtsmēsli nevar būt vienīgā augšanas substrāta sastāvdaļa. Tiem nevajadzētu veidot vairāk par 50 % augšanas substrāta tilpumā. Pārstrādātus kūtsmēslus neizmanto augšanas substrātu ražošanā, ja izcelsmes vietai piemēro aizliegumu, jo radušās aizdomas par nopietnu lipīgu slimību, kas skar lauksaimniecības dzīvniekus, vai ir apstiprināts šādas slimības uzliesmojums. Tāpēc šādus produktus var atbrīvot no veterinārās kontroles laišanai tirgū, izņemot importa gadījumā. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 22. panta 2. punkts.

(7)

Lai novērstu nepamatotus tirdzniecības šķēršļus, būtu jāprecizē “starpproduktu” un “tirdzniecības paraugu” definīcijas attiecīgi Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 35. un 39. punktā. “Starpproduktu” definīcija ietver arī šo starpproduktu galamērķi. Ir pamats paplašināt pašreizējo definīciju, iekļaujot iespējamus papildu lietojuma veidus kosmētikas nozarē. Padomes Direktīvas 76/768/EEK (3) prasībām atbilstošus atvasinātos produktus var saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. panta 1. punktu deklarēt kā ražošanas ķēdes beigu punktu. Turklāt ir jāprecizē, ka lolojumdzīvnieku barību var ievest ES kā tirdzniecības paraugus barošanas izmēģinājumu veikšanai, mašīnu vai iekārtu testēšanai. Būtu attiecīgi jāgroza “starpproduktu” un “tirdzniecības paraugu” definīcija Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 35. un 39. punktā.

(8)

Lai gan saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 6. punktu zirgu dzimtas dzīvnieki tiek uzskatīti par lauksaimniecības dzīvniekiem, atsevišķiem zirgu dzimtas dzīvniekiem ir īpaši cieša saikne ar saviem saimniekiem. Tāpēc ir pamatoti paredzēt iespēju kremēt mirušus zirgu dzimtas dzīvniekus sadedzināšanas iekārtās, ko šim mērķim apstiprinājusi kompetentā iestāde, ar nosacījumu, ka zirgu dzimtas dzīvnieki ir ar izcelsmi saimniecībās, kurām nepiemēro aizliegumus saistībā ar paziņojamām slimībām. Padomes Direktīvā 2009/156/EK (4) paredzētas dzīvnieku veselības prasības, kas cita starpā reglamentē zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu, ieskaitot zirgu dzimtas dzīvnieku identifikācijas nosacījumus. Mazjaudas sadedzināšanas iekārtās drīkst atsevišķi kremēt tikai mirušus zirgu dzimtas dzīvniekus, kas atbilst minētās direktīvas prasībām. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 III pielikuma III nodaļa.

(9)

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta g) punktā paredzēts, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no otrās kategorijas ūdensdzīvnieku materiāla, var skābēt, kompostēt vai transformēt biogāzē. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) publicēja zinātnisku atzinumu par to, kā novērtēta jauna pārstrādes metode otrās kategorijas zivju izcelsmes materiāla dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei (5). Saskaņā ar EFSA atzinumu pārstrādes metode pienācīgi novērš zivju izcelsmes otrās kategorijas materiāla radītos riskus, tāpēc atvasinātos produktus var izmantot organisko mēslojumu ražošanā, kompostēt, transformēt biogāzē vai izmantot kažokzvēru vai citu dzīvnieku, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, barības ražošanā. EFSA atzinumā secināts, ka risks nepalielinās, ja pārstrādes metodi izmanto arī, lai pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no trešās kategorijas ūdensdzīvnieku materiāla. Tāpēc ūdensdzīvnieku izcelsmes trešās kategorijas materiālu var izmantot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 14. pantā uzskaitītajiem mērķiem.

(10)

Saistībā ar EFSA veiktā riska novērtējuma labvēlīgo iznākumu zivju izcelsmes materiāla skābēšana būtu jāiekļauj alternatīvo pārstrādes metožu sarakstā Regulas (ES) Nr. 142/2011 IV pielikuma IV nodaļā. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 IV pielikums.

(11)

Dzīvnieku izcelsmes fermentācijas atliekas un komposts praksē var būt sajaukts ar materiālu, kas nav dzīvnieku izcelsmes. Uzņēmējiem būtu jāzina, kādi noteikumi attiecas uz šādu fermentācijas atlieku un komposta likvidēšanu. Turklāt ir skaidri jānorāda, kādos gadījumos komposts un fermentācijas atliekas, kas iegūtas no ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem, var likvidēt, apglabājot atļautā atkritumu poligonā. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikuma III nodaļa.

(12)

Horvātija ir paziņojusi savvaļas maitēdāju putnu sugu sarakstu, kam vajadzētu piemērot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. pantā izklāstīto atkāpi par īpašiem barošanas nolūkiem. Tāpēc attiecīgi jāgroza maitēdāju putnu sugu saraksts Regulas (ES) Nr. 142/2011 VI pielikumā.

(13)

EFSA novērtēja risku, ko rada saimniecībā nobeigušos cūku komposta izolēšana un sadedzināšana pēc tās (6), un secināja, ka komposta izolēšana, kā minēts Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikuma III nodaļas 2. iedaļā par alternatīvajiem parametriem, nenodrošina pietiekamu apstrādi, lai drošā veidā likvidētu otrās kategorijas materiālu, tāpēc to nevar aprakstīt kā alternatīvu pārstrādes metodi minētās regulas IV pielikuma IV nodaļā. Saistībā ar minēto EFSA novērtējumu “saimniecībā nobeigušos cūku aerobā nogatavināšana un uzglabāšana ar vēlāk veiktu sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu” uzskatāma par konkrētu izolēšanas metodi, kā uzglabāt tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko vēlāk plānots likvidēt, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 prasības. Lai minēto metodi nošķirtu no apstiprinātajām kompostēšanas metodēm un izvairītos no apstiprināšanas procedūras, kas jāveic kompostēšanas iekārtām, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 142/2011 V pielikumā, ir lietderīgi šo metodi iekļaut jaunā nodaļā minētās regulas IX pielikumā – līdz ar metodi “Hidrolīze un turpmāka likvidēšana”, kas patlaban minēta IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas H punktā un kuras pamatā ir tie paši principi. Turklāt būtu attiecīgi jāgroza atsauce uz IV pielikumu XVI pielikuma II nodaļas 11. iedaļā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 IV, IX un XVI pielikums.

(14)

Uz kausētiem taukiem, kas iegūti no trešās kategorijas materiāla, attiecas Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma II nodaļas 3. iedaļā izklāstītās īpašās prasības. Taču nav ar dzīvnieku veselības apsvērumiem saistīta pamatojuma, kāpēc aizliegt ūdensdzīvnieku izcelsmes trešās kategorijas materiāla un ūdensdzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) un j) punktā, pārstrādāšanu kopā ar sauszemes dzīvnieku izcelsmes trešās kategorijas blakusproduktiem, lai iegūtu kausētu tauku maisījumu. Tāpēc būtu jābūt iespējai kausētu tauku ražošanā izmantot ūdensdzīvnieku izcelsmes trešās kategorijas materiālu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta i) un j) punktā. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma II nodaļas 3. iedaļas A punkta 1. apakšpunkts.

(15)

Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas III daļā ir izklāstītas prasības attiecībā uz tādu centrifūgas vai separatora nogulšņu termisko apstrādi, ko vēlāk var izmantot kā organisko mēslojumu vai tā ražošanā un laist tirgū. Ir lietderīgi ieviest atkāpi, lai kompetentā iestāde varētu atļaut alternatīvus parametrus tādu centrifūgas vai separatora nogulšņu termiskai apstrādei, kas paredzētas izmantošanai dalībvalstīs, – ar nosacījumu, ka uzņēmēji var apliecināt, ka atbilstoši alternatīvajiem parametriem veiktā termiskā apstrāde garantē vismaz tādu pašu riska samazinājumu kā apstrāde, ko veic, ievērojot jau esošus parametrus, kurus piemēro laišanai tirgū. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas III daļa.

(16)

Starpproduktus cita starpā var izmantot laboratorijas reaģentu ražošanā vai in vitro diagnostikā dzīvnieku vajadzībām. Pēc pārbaudes robežpunktā saskaņā ar Padomes Direktīvas 97/78/EK (7) 4. pantu produkts jānogādā tieši reģistrētajā galamērķa uzņēmumā vai iekārtā. Lai precizētu starpproduktu importēšanas prasības, attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 XII pielikums.

(17)

Asins pagatavojumiem, kas paredzēti barības ražošanai lauksaimniecības dzīvniekiem, tostarp ar izsmidzināšanu žāvētām cūku dzimtas dzīvnieku asinīm un asins plazmai, jābūt ražotiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma II nodaļas 2. iedaļu. Atsaucoties uz minētās iedaļas B punktu, asins pagatavojumiem jābūt pakļautiem jebkurai no 1. līdz 5. vai 7. pārstrādes metodei, kā izklāstīts minētās regulas IV pielikuma III nodaļā, vai citai metodei, kas nodrošina, ka asins pagatavojumi atbilst atvasinātu produktu mikrobioloģiskajiem standartiem, kuri noteikti Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma I nodaļā. Regulā (ES) Nr. 142/2011, konkrēti XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas otrās rindas sestajā slejā, paredzēts arī, ka asins pagatavojumiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā, bet ko varētu izmantot kā barību, ir jābūt pievienotam veselības sertifikātam, kas izveidots atbilstoši XV pielikuma 4. nodaļas B daļā iekļautajam veselības sertifikāta paraugam, ja šie pagatavojumi ir paredzēti nosūtīšanai uz Savienību vai tranzītam caur to.

(18)

Āzijā, Ziemeļamerikā, Karību jūras reģionā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā ir ziņots par cūku epidēmisko diareju, ieskaitot cūku inficēšanos ar cūku epidēmiskās diarejas vīrusu (PEDv) un cūku delta koronavīrusu (SDCv). SDCv nekad nav bijis konstatēts Savienībā. Ir aizdomas, ka vīrusa izplatība saistīta ar to, ka ar izsmidzināšanu žāvētām asinīm vai asins plazmai no cūku dzimtas dzīvniekiem (kas ir tradicionāla sastāvdaļa sivēnu barībā) veikta nepiemērota termiskā apstrāde vai tā kontaminēta pēc termiskās apstrādes.

(19)

Komisija pēc savas iniciatīvas pieņēma Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 483/2014 (8) kā pagaidu aizsardzības pasākumu, lai nodrošinātu, ka ar izsmidzināšanu žāvētas cūku izcelsmes asinis un asins plazma, ko paredzēts izmantot cūku dzimtas dzīvnieku barības ražošanā, ir drošas. Tā kā risks dzīvnieku veselībai saglabājas, ir jāpārskata importa prasības, ko piemēro ar izsmidzināšanu žāvētām cūku izcelsmes asinīm un asins plazmai, kas paredzēta cūku dzimtas dzīvnieku barības ražošanai, un jāīsteno minētie pagaidu pasākumi kā pastāvīga prasība.

(20)

Zinātniski novērojumi liecina, ka cūku koronavīrusi cūku fēcēs kļūst inaktīvi, uzkarsējot līdz 71 °C un uzturot šo temperatūru 10 minūtes vai paturot istabas temperatūrā (20 °C) septiņas dienas. Vīruss neizdzīvoja eksperimentālā kārtā inficētā sausā barībā, kas tika uzglabāta istabas temperatūrā (24 °C) vismaz divas nedēļas. Savienībā un trešās valstīs asins un asins plazmas žāvēšanai ar izsmidzināšanu parasti izmanto 80 °C temperatūru visā produktā.

(21)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, šķiet lietderīgi noteikt, ka ar izsmidzināšanu žāvētām cūku izcelsmes asinīm un asins plazmai, kas ievesta no trešām valstīm un paredzēta cūku barošanai, jābūt pakļautai apstrādei augstā temperatūrā un pēc tam noteiktu laiku uzglabātai istabas temperatūrā, tādējādi mazinot kontaminācijas risku pēc apstrādes.

(22)

Būtu jāatļauj importēt arī kaulus un kaulu produktus (izņemot kaulu miltus), ragus un ragu produktus (izņemot ragu miltus) un nagus un nagu produktus (izņemot nagu miltus), kas paredzēti citiem lietojumiem, kas nav barības materiāls, organiskais mēslojums vai augsnes uzlabotāji, ja minētie materiāli tiek pārvadāti ar lidmašīnu, – ar nosacījumu, ka tie atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. pantā noteiktajām prasībām. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikums.

(23)

Saistībā ar izmaiņām “starpproduktu” definīcijā un papildu prasībām attiecībā uz asins pagatavojumu importu būtu attiecīgi jāgroza deklarācijas paraugs, kuru izmanto starpproduktu importam no trešām valstīm, un veselības sertifikāta paraugs tādu asins pagatavojumu importam, kas paredzēti izmantošanai kā barības materiāls. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 XV pielikuma 4. nodaļas B punkts un 20. nodaļa.

(24)

Lai nepieļautu tirdzniecības traucējumus, būtu jāparedz pārejas periods, kura laikā dalībvalstīm būtu jāatļauj tādu starpproduktu imports, uz kuriem attiecas Regulā (ES) Nr. 142/2011 paredzētie noteikumi, kas grozīti ar šo regulu, saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(25)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 142/2011 groza šādi:

1)

regulas 15. pantam pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1069/2009 14. panta dalībvalstis var atļaut minētās regulas 10. panta f) punktā minētā trešās kategorijas materiāla savākšanu, pārvadāšanu un likvidēšanu nelielos daudzumos, izmantojot tās pašas regulas 19. panta 1) punkta d) apakšpunktā minētos līdzekļus, ar nosacījumu, ka ir ievērotas VI pielikuma IV nodaļā izklāstītās prasības attiecībā uz citādu likvidēšanu.”

;

2)

regulas 19. panta c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)

III nodaļas prasībām, ja tie uzglabā atvasinātus produktus, kas paredzēti konkrētiem mērķiem, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta j) apakšpunktā;

d)

V nodaļas prasībām, ja tie saimniecībā uzglabā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas paredzēti vēlākai likvidēšanai, kā noteikts minētās regulas 4. pantā.”

;

3)

regulas 20. panta 4. punktu groza šādi:

a)

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

uzņēmējus, kuri Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. un 10. pantā minētos otrās un trešās kategorijas materiālus vai no tiem atvasinātus produktus izmanto nelielos daudzumos nolūkā tieši piegādāt produktus galapatērētājam reģiona robežās, vietējā tirgū vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šāda darbība nevar radīt nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem; šis punkts uz minētajiem materiāliem neattiecas, ja tos lieto kā barību lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus.”

;

b)

pievieno šādu e) un f) apakšpunktu:

“e)

organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju lietotājus telpās, kurās netiek turēti lauksaimniecības dzīvnieki;

f)

uzņēmējus, kas veic manipulācijas ar organiskajiem mēslojumiem vai augsnes ielabotājiem vai izplata tos vienīgi pārdošanai mazumtirdzniecībā gatavos iepakojumos, kuru svars nepārsniedz 50 kg, lietojumiem ārpus barības un pārtikas ķēdes.”

;

4)

regulas 22. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Nekādi dzīvnieku veselības nosacījumi neattiecas uz šādu produktu laišanu tirgū:

a)

savvaļas jūras putnu gvano, kas savākts Savienībā vai importēts no trešām valstīm;

b)

pārdošanai gatavi augšanas substrāti (izņemot importētus), kas tilpumā satur mazāk par:

i)

5 % no otrās vai trešās kategorijas materiāla atvasināto produktu, izņemot pārstrādātus kūtsmēslus;

ii)

50 % pārstrādātu kūtsmēslu.”
;

5)

regulas 23. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Starpproduktu galamērķa uzņēmuma vai iekārtas uzņēmējs vai īpašnieks vai viņa pārstāvis izmanto un/vai nosūta starpproduktus tikai izmantošanai ražošanā saskaņā ar starpproduktu definīciju I pielikuma 35. punktā.”

;

6)

regulas 36. panta 3. punktu svītro;

7)

I, III, IV, V, VI, IX, X, XI, XII, XIV, XV un XVI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Pārejas periodā līdz 2015. gada 27. septembrim joprojām atļauts importēt Savienībā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu sūtījumus, kam pievienots veselības sertifikāts, kas aizpildīts un parakstīts saskaņā ar paraugu Regulas (ES) Nr. 142/2011 XV pielikuma 20. nodaļā, tā redakcijā pirms šīs regulas stāšanās spēkā un ja minētie sertifikāti ir aizpildīti un parakstīti pirms 2015. gada 27. jūlija.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

To piemēro no 2015. gada 23. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 6. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

(3)  Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīva 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp.).

(4)  Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/156/EK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (OV L 192, 23.7.2010., 1. lpp.).

(5)  EFSA Journal, 2011. gads; 9(9):2389 (11 lpp.).

(6)  EFSA Journal, 2012. gads; 10(2):2559 (11 lpp.).

(7)  Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīva 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.).

(8)  Komisijas 2014. gada 8. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 483/2014 par aizsardzības pasākumiem pret cūku diareju, ko izraisa delta koronavīruss, attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, ievedot Savienībā ar izsmidzināšanu žāvētas cūku izcelsmes asinis un asins plazmu, ko paredzēts izmantot lauksaimniecības cūku barības ražošanā (OV L 138, 13.5.2014., 52. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 142/2011 I, III, IV, V, VI, IX, X, XI, XII, XIV, XV un XVI pielikumu groza šādi:

1)

regulas I pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 35. punktu aizstāj ar šādu:

“35.

“starpprodukts” ir atvasināts produkts:

a)

kas paredzēts, lai to lietotu šādu izstrādājumu ražošanā: zāles, veterinārās zāles, medicīniskas ierīces medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, aktīvas implantējamas medicīnas ierīces, in vitro diagnostikas medicīnas ierīces medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, laboratorijas reaģenti vai kosmētika, proti:

i)

kā materiālu ražošanas procesā vai gatavā produkta galaražošanā;

ii)

validēšanā vai pārbaudēs ražošanas procesa laikā; vai

iii)

gatavā produkta kvalitātes kontrolē;

b)

kura projektēšanas, transformēšanas un ražošanas posmi ir pietiekami pabeigti, lai to varētu uzskatīt par atvasinātu produktu un lai tas būtu derīgs tieši kā materiāls vai kā produkta sastāvdaļa a) punktā minētajā nolūkā;

c)

kam tomēr vēl vajadzīga turpmāka apstrāde vai transformēšana, piemēram, maisīšana, apvalkošana, salikšana vai iepakošana, lai to attiecīgi varētu laist tirgū vai sākt izmantot kā zāles, veterinārās zāles, medicīnisku ierīci medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, aktīvu implantējamu medicīnas ierīci, in vitro diagnostikas medicīnas ierīci medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, laboratorijas reaģentu vai kosmētikas līdzekļus;”

;

b)

pielikuma 39. punktu aizstāj ar šādu:

“39.

“tirdzniecības paraugi” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kas paredzēti īpašiem pētījumiem vai analīzei, ko atļāvusi kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 17. panta 1. punktu, lai veiktu ražošanu, tostarp pārstrādātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, vai izstrādātu barību, lolojumdzīvnieku barību vai atvasinātus produktus vai arī lai testētu mašīnas vai iekārtas;”

;

c)

pielikuma 58. punktu aizstāj ar šādu:

“58.

“pārstrādes iekārta” ir telpas vai iekārtas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kurā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā saskaņā ar IV pielikumu un/vai X pielikumu;”

;

d)

pievieno šādu 59. punktu:

“59.

“augšanas substrāti” ir materiāli, ieskaitot podiņu augsni, izņemot augsni in situ, kuros audzē augus un kurus izmanto atsevišķi no augsnes in situ.”

;

2)

regulas III pielikuma III nodaļas a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

tiek izmantotas tikai tam, lai likvidētu:

i)

mirušus lolojumdzīvniekus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta a) punkta iii) apakšpunktā;

ii)

pirmās kategorijas materiālus, kas aprakstīti minētās regulas 8. panta b), e) un f) punktā, otrās kategorijas materiālus, kas minēti 9. pantā, vai trešās kategorijas materiālus, kas minēti 10. pantā; un

iii)

mirušus individuāli identificētus zirgu dzimtas dzīvniekus no saimniecībām, kurām nepiemēro veselības ierobežojumus saskaņā ar Direktīvas 2009/156/EK 4. panta 5. punktu vai 5. pantu, ja dalībvalsts to atļāvusi;”

;

3)

regulas IV pielikuma IV nodaļu groza šādi:

a)

nodaļas 2. iedaļu groza šādi:

i)

svītro H punktu;

ii)

pievieno šādu punktu:

“K.   Zivju izcelsmes materiāla skābēšana

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot tikai šādus no ūdensdzīvniekiem iegūtus blakusproduktus:

a)

otrās kategorijas materiāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta f) punkta i) un iii) apakšpunktā;

b)

trešās kategorijas materiāls.

2.   Pārstrādes metode

2.1.

Apstrādājamo materiālu katru dienu bez liekas kavēšanās savāc akvakultūras saimniecībās un pārtikas pārstrādes uzņēmumos, samaļ vai sasmalcina un pēc tam skābē apstākļos, kuros pH līmenis ir 4 vai zemāks, izmantojot skudrskābi vai citu saskaņā ar pārtikas tiesību aktiem atļautu organisku skābi. Iegūtā skābbarība ir ūdensdzīvnieku daļu suspensija, kas pievienotās skābes klātbūtnē šķidrināta iekšējo fermentu iedarbībā. Ūdensdzīvnieku proteīni jāsadala mazākās šķīstošās vienībās, izmantojot fermentus un skābi, lai novērstu bojāšanos mikroorganismu iedarbībā. Skābēto materiālu pārvieto uz pārstrādes telpām.

2.2.

Pārstrādes telpās skābētais ūdensdzīvnieku izcelsmes materiāls jāiepilda slēgtās uzglabāšanas tvertnēs. Inkubācijas periodam jāilgst vismaz 24 stundas pie pH 4 vai zemāka, pirms var veikt termisko apstrādi. Pirms termiskās apstrādes ūdensdzīvnieku izcelsmes skābētajam materiālam ir jāsasniedz pH līmenis 4 vai zemāks, un pēc filtrēšanas vai mērcēšanas pārstrādes telpās daļiņām jābūt mazākām par 10 mm. Pārstrādes procesā materiāls sākotnēji jākarsē līdz 85 °C, pēc tam 25 minūtes jātur inkubācijā izolētos konteineros, lai sasniegtu 85 °C temperatūru viscaur zivju izcelsmes materiālā. Procesam jānotiek slēgtā ražošanas līnijā, kurā ietilpst tvertnes un cauruļvadi.

2.3.

Pirms atļaujas piešķiršanas kompetentā iestāde novērtē Regulas (EK) Nr. 1069/2009 29. panta 1.–3. punktā minēto uzņēmēja pastāvīgo rakstisko procedūru.”
;

b)

nodaļas 3. iedaļā 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

ar kaļķiem apstrādātu cūku un mājputnu kūtsmēslu maisījumu var izmantot augsnē kā pārstrādātus kūtsmēslus;”

;

c)

nodaļas 3. iedaļai pievieno šādu 2. punkta e) apakšpunktu:

“e)

Zivju izcelsmes materiāla skābēšanā iegūto galaproduktu var:

i)

otrās kategorijas materiālu gadījumā – izmantot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta a)–d) un g)–i) punktā minētajiem mērķiem, neveicot turpmāku pārstrādi, vai kā barību tās pašas regulas 18. pantā vai 36. panta a) punkta ii) apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem; vai

ii)

trešās kategorijas materiālu gadījumā – izmantot Regulas (EK) Nr. 1069/2009 14. pantā minētajiem mērķiem.”

;

4)

regulas V pielikuma III nodaļas 2. iedaļu groza šādi:

a)

iedaļas 2. punkta b) apakšpunkta x) punktu aizstāj ar šādu:

“x)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) punktā un kas pārstrādāti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā.”

;

b)

iedaļas 2. punkta b) apakšpunktam pievieno šādu xi) punktu:

“xi)

2. punkta b) apakšpunktā minēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījumiem ar blakusproduktu materiāliem, kas nav dzīvnieku izcelsmes.”

;

c)

iedaļas 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

uzskata, ka fermentācijas atliekas vai komposts ir nepārstrādāts materiāls, un liek uzņēmējiem rīkoties ar to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, saskaņā ar šo regulu vai, ja komposts vai fermentācijas atliekas iegūtas no ēdināšanas uzņēmumu atkritumiem, reģenerēt vai likvidēt to saskaņā ar vides jomas tiesību aktiem.”

;

5)

regulas VI pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma II nodaļas 2. iedaļas 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)

kāda no šādām maitēdāju putnu sugām šādās dalībvalstīs:

Valsts kods

Dalībvalsts

Dzīvnieku suga

Vietējais nosaukums

Nosaukums latīņu valodā

BG

Bulgārija

Bārdainais grifs

Melnais grifs

Maitērglis

Baltgalvas grifs

Klinšu ērglis

Karaliskais ērglis

Jūras ērglis

Melnā klija

Sarkanā klija

Gypaetus barbatus

Aegypius monachus

Neophron percnopterus

Gyps fulvus

Aquila chrysaetos

Aquila helíaca

Haliaeetus albicilla

Milvus migrans

Milvus milvus

EL

Grieķija

Bārdainais grifs

Melnais grifs

Maitērglis

Baltgalvas grifs

Klinšu ērglis

Karaliskais ērglis

Jūras ērglis

Melnā klija

Gypaetus barbatus

Aegypius monachus

Neophron percnopterus

Gyps fulvus

Aquila chrysaetos

Aquila heliaca

Haliaeetus albicilla

Milvus migrans

ES

Spānija

Bārdainais grifs

Melnais grifs

Maitērglis

Baltgalvas grifs

Klinšu ērglis

Spānijas ērglis

Melnā klija

Sarkanā klija

Gypaetus barbatus

Aegypius monachus

Neophron percnopterus

Gyps fulvus

Aquila chrysaetos

Aquila adalberti

Milvus migrans

Milvus milvus

FR

Francija

Bārdainais grifs

Melnais grifs

Maitērglis

Baltgalvas grifs

Klinšu ērglis

Jūras ērglis

Melnā klija

Sarkanā klija

Gypaetus barbatus

Aegypius monachus

Neophron percnopterus

Gyps fulvus

Aquila chrysaetos

Haliaeetus albicilla

Milvus migrans

Milvus milvus

HR

Horvātija

Bārdainais grifs

Melnais grifs

Maitērglis

Baltgalvas grifs

Gypaetus barbatus

Aegypius monachus

Neophron percnopterus

Gyps fulvus

IT

Itālija

Bārdainais grifs

Melnais grifs

Maitērglis

Baltgalvas grifs

Klinšu ērglis

Melnā klija

Sarkanā klija

Gypaetus barbatus

Aegypius monachus

Neophron percnopterus

Gyps fulvus

Aquila chrysaetos

Milvus migrans

Milvus milvus

CY

Kipra

Melnais grifs

Baltgalvas grifs

Aegypius monachus

Gyps fulvus

PT

Portugāle

Melnais grifs

Maitērglis

Baltgalvas grifs

Klinšu ērglis

Aegypius monachus

Neophron percnopterus

Gyps fulvus

Aquila chrysaetos

SK

Slovākija

Klinšu ērglis

Karaliskais ērglis

Jūras ērglis

Melnā klija

Sarkanā klija

Aquila chrysaetos

Aquila heliaca

Haliaeetus albicilla

Milvus migrans

Milvus milvus”

;

b)

IV nodaļā svītro otro daļu;

6)

IX pielikumam pievieno šādu V nodaļu:

“V NODAĻA

NOROBEŽOŠANAS METODES

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

1.

Norobežošanas metodes procesa rezultātā radušos materiālu var izmantot vai likvidēt tikai dalībvalstī, kur kompetentā iestāde ir atļāvusi attiecīgo norobežošanas metodi.

2.

Dalībvalsts kompetentā iestāde pēc pieprasījuma dara citas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieejamus oficiālās kontroles rezultātus, kad minētajā dalībvalstī pirmo reizi izmanto kādu norobežošanas metodi, lai atvieglotu jaunās norobežošanas metodes ieviešanu.

2. iedaļa

Metodoloģija

A.   Saimniecībā nobeigušos cūku un cita konkrēta cūku izcelsmes materiāla aerobā nogatavināšana un uzglabāšana ar vēlāk veiktu sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu.

1.   Attiecīgās dalībvalstis

Saimniecībā nobeigušos cūku un cita konkrēta cūku izcelsmes materiāla aerobo nogatavināšanu un uzglabāšanu ar vēlāk veiktu sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu var izmantot Francijā, Īrijā, Latvijā, Portugālē un Apvienotajā Karalistē.

Attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jānodrošina, lai pēc materiāla aerobās nogatavināšanas un uzglabāšanas tas tiktu savākts un likvidēts šīs dalībvalsts teritorijā.

2.   Izejvielas

Šajā procesā var izmantot tikai šādu cūku dzimtas dzīvnieku izcelsmes materiālu:

a)

otrās kategorijas materiāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta f) punkta i)–iii) apakšpunktā;

b)

trešās kategorijas materiāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta h) punktā.

Šī metode izmantojama tikai, lai likvidētu cūku dzimtas dzīvniekus, kuru izcelsme ir vienā un tajā pašā saimniecībā, ar nosacījumu, ka šai saimniecībai netiek piemēroti ierobežojumi, jo radušās aizdomas par nopietnu lipīgu slimību, kas skar cūku dzimtas dzīvniekus, vai ir apstiprināts šādas slimības uzliesmojums. Šo metodi nedrīkst izmantot, lai likvidētu dzīvniekus, kas nobeigušies minēto slimību dēļ vai nonāvēti slimību kontroles nolūkos vai lai likvidētu šādu dzīvnieku daļas.

3.   Metodoloģija

3.1.   Vispārīgi principi

Metode ir process, ko atļāvusi kompetentā iestāde.

Vietai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vides aizsardzību jābūt veidotai un izvietotai tā, lai novērstu smaku un riskus augsnei un gruntsūdeņiem.

Uzņēmējam:

a)

ir jāveic profilaktiski pasākumi, lai novērstu dzīvnieku piekļuvi, un jāievieš dokumentēta kaitēkļu apkarošanas programma;

b)

jāievieš procedūras slimību izplatības novēršanai;

c)

jāievieš procedūras, lai novērstu zāģu skaidu nonākšanu ārpus slēgtās sistēmas.

Process jāveic slēgtā sistēmā, ko veido vairākas šūnas ar ūdensizturīgu grīdu, kas norobežotas ar vienlaidu sienām. Visi notekūdeņi ir jāsavāc; šūnām jābūt savienotām ar kanalizācijas cauruli, kas aprīkota ar 6 mm sietu, kurš aiztur cietās daļiņas.

Šūnu skaits un lielums jāpielāgo mirstības līmenim, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 29. panta 1)–3) punktā minētajā pastāvīgajā rakstiskajā procedūrā, un to kapacitātei ir jābūt pietiekamai attiecībā uz mirstības līmeni saimniecībā vismaz astoņu mēnešu periodā.

3.2.   Posmi

3.2.1.   Aizpildīšanas un uzglabāšanas posms

Nobeigušās cūkas un citu cūku izcelsmes materiāls ir atsevišķi jāpārklāj ar zāģu skaidām un jākrauj šūnā, līdz tā ir pilna. Vispirms grīda ir jānoklāj ar vismaz 30 cm biezu zāģu skaidu kārtu. Tad liemeņi un cits cūku izcelsmes materiāls ir jāliek uz pirmās zāģu skaidu kārtas, un katra liemeņu un cita cūku izcelsmes materiāla kārta ir jāpārklāj ar vismaz 30 cm biezu zāģu skaidu kārtu.

Personāls nedrīkst staigāt pa glabājamo materiālu.

3.2.2.   Nogatavināšanas posms

Kad šūna ir pilna un temperatūras paaugstināšanās dara iespējamu visu mīksto audu noārdīšanos, sākas nogatavināšanas posms, un tas ilgst vismaz trīs mēnešus.

Aizpildīšanas un uzglabāšanas posma beigās un visa nogatavināšanas posma laikā uzņēmējam ir jāmonitorē katras tvertnes temperatūra, izmantojot temperatūras sensoru, kas novietots 40–60 cm zem kaudzes virsmas kārtas, kas uzlikta pēdējā.

Uzņēmējam ir jāreģistrē temperatūras elektroniskais nolasījums un monitorēšanas dati.

Aizpildīšanas un uzglabāšanas posma beigās temperatūras monitorēšana ir apmierinoši izkārtotas kaudzes rādītājs. Temperatūras mērīšanai jāizmanto automātiskas reģistrēšanas ierīce. Mērķis ir sasniegt 55 °C temperatūru trīs dienas pēc kārtas, kas liecina par to, ka nogatavināšanas process ir aktīvs, kaudzes izkārtojums efektīvs un ka nogatavināšanas posms ir sācies.

Uzņēmējam jāuzrauga temperatūra vienreiz dienā un atkarībā no šo mērījumu rādītājiem jāveic šādi pasākumi:

a)

ja 55 °C vai augstāka temperatūra ir turējusies trīs dienas pēc kārtas, kaudzi var pārvietot pēc 3 mēnešu nogatavināšanas posma vai arī paturēt uz vietas un pārvietot vēlāk;

b)

ja 55 °C temperatūra netiek sasniegta trīs dienas pēc kārtas, uzņēmējam ir jāievieš Regulas (EK) Nr. 1069/2009 29. panta 1)–3) punktā minētajā pastāvīgajā rakstiskajā procedūrā paredzētie pasākumi; vajadzības gadījumā kompetentā iestāde var apturēt pārstrādes metodi, un tad materiāls jālikvidē atbilstoši minētās regulas 13. pantam.

Kompetentā iestāde var noteikt uzglabāšanas posma laika ierobežojumu.

3.2.3.   Pārvadāšana un sadedzināšana vai līdzsadedzināšana

Nogatavināšanas posmā iegūtā materiāla pārvadāšanai uz apstiprinātajām sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām piemēro Regulā (EK) Nr. 1069/2009 vai Direktīvā 2008/98/EK minēto kontroli.

B.   Hidrolīze un likvidēšana pēc tās

1.   Attiecīgās dalībvalstis

Hidrolīzes procesu ar likvidēšanu pēc tās var izmantot Īrijā, Spānijā, Latvijā, Portugālē un Apvienotajā Karalistē.

Pēc hidrolīzes kompetentajai iestādei, kas izsniedz atļauju, jānodrošina, ka materiālu savāc un likvidē tajā pašā iepriekšminētajā dalībvalstī.

2.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot tikai šādu cūku izcelsmes materiālu:

a)

otrās kategorijas materiāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta f) punkta i)–iii) apakšpunktā;

b)

trešās kategorijas materiāls, kas minēts tās pašas regulas 10. panta h) punktā.

Šī metode izmantojama tikai, lai likvidētu cūku dzimtas dzīvniekus, kuru izcelsme ir vienā un tajā pašā saimniecībā, ar nosacījumu, ka šai saimniecībai netiek piemēroti ierobežojumi, jo radušās aizdomas par nopietnu lipīgu slimību, kas skar cūku dzimtas dzīvniekus, vai ir apstiprināts šādas slimības uzliesmojums, vai arī dzīvniekus, kas nonāvēti slimību kontroles nolūkā.

3.   Metodoloģija

Hidrolīze ar likvidēšanu pēc tās ir pagaidu uzglabāšana uz vietas. To veic atbilstīgi šādiem standartiem:

a)

pēc savākšanas saimniecībā, kurai kompetentā iestāde ir atļāvusi izmantot šo pārstrādes metodi, pamatojoties uz novērtējumu par saimniecības dzīvnieku blīvumu, paredzamo mirstības līmeni un iespējamajiem riskiem, kas var rasties cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto konteinerā, kas ir būvēts saskaņā ar b) punktu (“konteiners”) un kas ir novietots tam īpaši paredzētā vietā saskaņā ar c) un d) punktu (“speciālā vieta”);

b)

konteineram jābūt:

i)

ar ierīci tā aizvēršanai;

ii)

ūdensnecaurlaidīgam, drošam pret sūcēm un hermētiski noslēgtam;

iii)

pārklātam tā, lai novērstu koroziju;

iv)

aprīkotam ar ierīci emisiju kontrolei saskaņā ar e) punktu;

c)

konteiners jānovieto speciālā vietā, kas ir fiziski atdalīta no saimniecības.

Šai vietai jābūt speciāliem piekļuves ceļiem materiālu piegādei un savākšanas transportlīdzekļiem;

d)

konteiners un vieta jābūvē un jāveido saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vides aizsardzību, lai novērstu smaku un riskus augsnei un gruntsūdeņiem;

e)

konteineram jābūt savienotam ar cauruli gāzu emisijām, kas aprīkota ar atbilstošiem filtriem, lai novērstu cilvēkiem vai dzīvniekiem lipīgu slimību pārnešanu;

f)

veicot hidrolīzes procesu, konteineram jābūt slēgtam vismaz trīs mēnešus tādā veidā, lai novērstu tā neatļautu atvēršanu;

g)

uzņēmējam jāievieš procedūras, lai novērstu cilvēkiem vai dzīvniekiem lipīgu slimību pārnešanu, personālam pārvietojoties;

h)

uzņēmējam:

i)

jāveic aizsargpasākumi attiecībā uz putniem, grauzējiem, kukaiņiem un citiem parazītiem;

ii)

jāievieš dokumentēta kaitēkļu apkarošanas programma;

i)

uzņēmējam jāglabā uzskaite par:

i)

materiāla ievietošanu konteinerā;

ii)

visām hidrolizētā materiāla savākšanas reizēm no konteinera;

j)

uzņēmējam regulāri jāiztukšo konteiners, veicot pārbaudi:

i)

attiecībā uz koroziju;

ii)

lai noteiktu un novērstu šķidro materiālu iespējamo iesūkšanos augsnē;

k)

pēc hidrolīzes materiālu savāc, izmanto un likvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta a), b) un c) punktu vai 13. panta e) punkta i) apakšpunktu vai minētās regulas 14. pantu attiecībā uz trešās kategorijas materiālu;

l)

process jāveic periodisku procesu sistēmā;

m)

hidrolizētā materiāla jebkāda citāda izmantošana vai darbības ar to, ieskaitot izmantošanu augsnē, ir aizliegta.”
;

7)

regulas X pielikuma II nodaļu groza šādi:

a)

nodaļas 3. iedaļas A punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“1.   Kausētie tauki

Kausēto tauku ražošanai var izmantot tikai trešās kategorijas materiālu, izņemot trešās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta n), o) un p) punktā.”

;

b)

nodaļas 4. iedaļas III daļai pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentā iestāde var atļaut alternatīvus parametrus tādu centrifūgas vai separatora nogulšņu termiskai apstrādei, kas paredzētas izmantošanai dalībvalstīs, kuras atļāvušas šo alternatīvo parametru izmantošanu – ar nosacījumu, ka uzņēmēji var apliecināt, ka atbilstoši alternatīvajiem parametriem veiktā termiskā apstrāde garantē vismaz tādu pašu riska samazinājumu kā apstrāde, ko veic, ievērojot pirmajā daļā noteiktos parametrus.”

;

8)

šādu 3. iedaļu pievieno XI pielikuma II nodaļai:

“3. iedaļa

Uzņēmumu vai iekārtu apstiprināšanas prasības

Lai saņemtu apstiprinājumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta f) apakšpunktu, uzņēmējiem jānodrošina, lai uzņēmumi vai iekārtas, kurās veic 1. iedaļas 1. punktā minētās darbības, atbilstu šīs regulas 8. pantā izklāstītajām prasībām un:

a)

tajās būtu piemērotas telpas ienākošo sastāvdaļu uzglabāšanai, lai novērstu savstarpēju kontamināciju un izvairītos no kontaminācijas glabāšanas laikā;

b)

likvidētu neizmantotos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. un 14. pantu.”
;

9)

regulas XII pielikuma 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“3.

Starpproduktus, kas tiek ievesti Savienībā, pārbauda robežkontroles punktā saskaņā ar Direktīvas 97/78/EK 4. pantu un pārved tieši no robežkontroles punkta vai nu uz:

a)

reģistrētu uzņēmumu vai iekārtu Regulas (EK) Nr. 1069/2009 33. pantā minēto laboratorijas reaģentu, medicīnisku ierīču un in vitro diagnostikas medicīnas ierīču veterināriem nolūkiem vai atvasināto produktu ražošanai, kur starpprodukti turpmāk jāsamaisa, jāizmanto apvalkošanai, jāsaliek vai jāiepako, pirms tos laiž tirgū vai izmanto pakalpojumos saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami atvasinātajam produktam;”

;

10)

regulas XIV pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma I nodaļu groza šādi:

i)

1. iedaļas 1. tabulas otrajā rindā ceturtās slejas tekstu aizstāj ar šādu:

“Asins pagatavojumiem jābūt ražotiem saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 2. iedaļu un XIV pielikuma I nodaļas 5. iedaļu.”

;

ii)

pievieno jaunu 5. iedaļu:

“5. iedaļa

Asins pagatavojumu imports lauksaimniecības dzīvnieku barošanai

Asins pagatavojumu, tostarp ar izsmidzināšanu žāvētu cūku izcelsmes asiņu un asins plazmas, ko paredzēts izmantot cūku barošanā, importam piemēro šādas prasības:

šiem atvasinātajiem produktiem jābūt:

a)

termiski apstrādātiem vismaz 80 °C temperatūrā visā vielā, un žāvēto asiņu un asins plazmas mitrums nepārsniedz 8 % ar ūdens aktivitāti (Aw), kas mazāka par 0,60;

b)

uzglabātiem noliktavā – sausumā un istabas temperatūrā vismaz sešas nedēļas.”
;

b)

pielikuma II nodaļas 7. iedaļas 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

produkti vesti no to izcelsmes trešās valsts tieši līdz iebraukšanas robežkontroles punktam Savienībā un nav pārkrauti ostās vai vietās ārpus Savienības;”

;

11)

regulas XV pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 4. nodaļas B daļu aizstāj ar šādu:

“4. NODAĻAS B DAĻA

Veselības sertifikāts

Asins pagatavojumiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un ko varētu izmantot kā barības sastāvdaļas, un kas paredzēti nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai pārvadāšanai tranzītā caur to (2)

Image

Image

Image

Image”

;

b)

pielikuma 20. nodaļu aizstāj ar šādu:

“20. NODAĻA

Deklarācijas paraugs

Deklarācija, lai no trešām valstīm importētu Eiropas Savienībā vai pārvadātu tranzītā caur to starpproduktus, kas izmantojami, lai ražotu zāles, veterinārās zāles, medicīniskas ierīces medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, aktīvas implantējamas medicīnas ierīces, in vitro diagnostikas medicīnas ierīces medicīniskiem un veterināriem nolūkiem, laboratorijas reaģentus vai kosmētiku

Image

Image

Image

Image

Image”

;

12)

regulas XVI pielikuma III nodaļas 11. iedaļu aizstāj ar šādu:

“11. iedaļa

Oficiālās kontroles attiecībā uz hidrolīzi un likvidēšanu pēc tās

Kompetentā iestāde veic kontroles objektos, kur tiek veikta hidrolīze ar likvidēšanu pēc tās saskaņā ar IX pielikuma V nodaļas 2. iedaļas B. punktu.

Lai saskaņotu nosūtīto un likvidēto hidrolizēto materiālu daudzumus, šādas kontroles ietver dokumentācijas pārbaudes:

a)

par objektā hidrolizēto materiālu daudzumu;

b)

uzņēmumos vai iekārtās, kurās notiek hidrolizēto materiālu likvidēšana.

Kontroles veic regulāri, pamatojoties uz riska novērtējumu.

Objekta darbības pirmo divpadsmit mēnešu laikā katru reizi, kad no konteinera tiek savākts hidrolizētais materiāls, veic kontroles apmeklējumu objektā, kurā atrodas hidrolīzes konteiners.

Pēc tam, kad pirmie divpadsmit darbības mēneši ir pagājuši, kontroles apmeklējumus uz šādiem objektiem veic katru reizi, kad konteiners tiek iztukšots, lai pārbaudītu attiecībā uz koroziju un noplūdi saskaņā ar IX pielikuma V nodaļas 2. iedaļas B punkta 3. apakšpunkta j) punktu.”
Top