1)

Vai no Savienības tiesībām izriet tieši piemērojamais regulējums, ar kuru nodokļa maksātājam, kuram Finanzamt tādā situācijā, kāda pastāv pamatlietās, nav savlaicīgi atmaksājusi pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir piešķirtas tiesības uz nokavējuma procentiem, līdz ar ko tas var atsaukties uz šīm tiesībām, vēršoties Finanzamt vai administratīvajās tiesās, lai gan valsts tiesībās šāds procentu regulējums nav paredzēts?

Gadījumā, ja atbilde uz 1. prejudiciālo jautājumu ir apstiprinoša:

2)

Vai arī tad, ja nodokļa maksātāja prasījums attiecībā uz PVN izriet no vēlāka [maksājamās] atlīdzības samazinājuma atbilstoši Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 90. panta 1. punktam, ir pieļaujams, ka procentu aprēķināšana sākas tikai pēc pienācīga laikposma, kurš ir paredzēts Finanzamt, lai pārliecinātos par nodokļa maksātāja izvirzīto tiesību pamatotību, beigām?

3)

Vai no apstākļa, ka dalībvalsts tiesībās nav paredzēts nokavējuma procentu regulējums attiecībā uz PVN pārmaksas novēlotu atmaksu, izriet tas, ka valsts tiesām, nosakot procentu summu, Padomes Direktīvas 2008/9/EK (2008. gada 12. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (2), 27. panta 2. punkta otrajā daļā paredzētās tiesiskās sekas ir jāpiemēro arī tad, ja pamatlietas neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā?