Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62019TN0762

    Lieta T-762/19: Prasība, kas celta 2019. gada 8. novembrī – Rio Tinto European Holdings u.c./Komisija

    OV C 45, 10.2.2020, p. 36–38 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    10.2.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 45/36


    Prasība, kas celta 2019. gada 8. novembrī – Rio Tinto European Holdings u.c./Komisija

    (Lieta T-762/19)

    (2020/C 45/36)

    Tiesvedības valoda – angļu

    Lietas dalībnieki

    Prasītājas: Rio Tinto European Holdings Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste), Rio Tinto International Holdings Ltd (Londona) un Rio Tinto Simfer UK Ltd (Londona) (pārstāvji: N. Niejahr un B. Hoorelbeke, juristi, un A. Stratakis un P. O’Gara, Solicitors)

    Atbildētāja: Eiropas Komisija

    Prasījumi

    Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

    atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2019/1352 (2019. gada 2. aprīlis) par valsts atbalstu SA.44896, ko Apvienotā Karaliste īstenojusi attiecībā uz kontrolētu ārvalstu uzņēmumu [CFC] grupu finansēšanas atbrīvojumu (OV 2019, L 216, 1. lpp.), ciktāl tajā noteikts, ka apgalvotais atbalsta pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un noteikts to atgūt ar procentiem, tostarp no prasītājām;

    pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 2., 3. un 4. pantu, ciktāl tajos ir noteikts, ka nesaderīgais atbalsts ir jāatgūst ar procentiem, tostarp no prasītājām;

    piespriest Komisijai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

    Pamati un galvenie argumenti

    Lai pamatotu savu prasību, prasītājas izvirza piecus pamatus:

    1.

    Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu, nospriežot, ka apgalvotais atbalsta pasākums sniedz selektīvu priekšrocību:

    a)

    sabiedrībām, kas izmanto atbrīvojumu 75 % apmērā zema riska kvalificētām kredītattiecībām, jo Komisija esot:

    kļūdaini noteikusi AK CFC režīmu kā atsauces sistēmu;

    pieļāvusi tiesību kļūdu, secinot, ka atbrīvojums 75 % apmērā ir atkāpe no atsauces nodokļu sistēmas, pamatojoties uz to, ka:

    (i)

    atkāpes konstatēšana kļūdaini pamatojas uz reglamentējošo mehānismu;

    (ii)

    būtiska personāla funkciju tests nav galvenais tests AK CFC režīmā, un

    (iii)

    kvalificētās un nekvalificētās kredītattiecības neatrodas vienādā tiesiskā un faktiskā situācijā un katrā ziņā tā esot pieļāvusi tiesību kļūdu, piemērojot pēc analoģijas vai nepamatoti pamatojoties uz Padomes Direktīvas (ES) 2016/1164 normām (1);

    pieļāvusi faktu un tiesību kļūdu, secinot, ka atbrīvojums 75 % apmērā nav pamatots ar nodokļu sistēmas raksturu un vispārējo struktūru tādā pat veidā kā grupas finansēšanas atvieglojums, kas ir piemērojams netirdzniecības finansiālai peļņai, uz kuru ir attiecināms 2010. gada Nodokļu politikas (starptautiskie un citi noteikumi) likuma [Taxation (International and Other Provisions) Act 2010] 371EC pants.

    b)

    sabiedrībām, kas izmanto saskaņotu procentu un pieļaujamo līdzekļu atbrīvojumu, jo Komisija esot:

    kļūdaini noteikusi AK CFC režīmu kā atsauces sistēmu;

    pieļāvusi tiesību kļūdu, secinot, ka saskaņotu procentu atbrīvojums ir atkāpe no atsauces nodokļu sistēmas, pamatojoties uz to, ka:

    (i)

    atkāpes konstatējums ir kļūdaini balstīts uz reglamentējošo mehānismu un būtiska personāla funkciju tests nav galvenais tests AK CFC režīmā;

    (ii)

    nodokļu maksātāji, kas kvalificējas saskaņotu procentu atbrīvojumiem nav tādā pašā tiesiskā un faktiskā situācijā kā tie nodokļu maksātāji, kuri tiem nekvalificējas.

    pieļāvusi faktu un tiesību kļūdu, secinot, ka saskaņotu procentu un pieļaujamo līdzekļu atbrīvojumi nav pamatoti ar nodokļu sistēmas raksturu un vispārējo struktūru.

    2.

    Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu, jo tā neesot pierādījusi, ka apgalvotais atbalsta pasākums ir ietekmējis tirdzniecību starp dalībvalstīm un draudējis izkropļot konkurenci.

    3.

    Ar trešo pamatu pakārtoti tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 49. pantu, apgalvoto atbalsta pasākumu kvalificējot kā nesaderīgu valsts atbalstu, kurš nepārkāpj LESD 49. pantā garantēto uzņēmējdarbības brīvību.

    4.

    Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes/nediskriminācijas pamatprincipu ar to, ka:

    tā netirdzniecības finansiālo peļņu, kas radusies no kvalificētiem aizdevumiem, aplūkojusi tāpat kā netirdzniecības finansiālo peļņu, kas rodas no nekvalificētiem aizdevumiem, un

    aplūkojot grupas finansēšanas atvieglojumu dažādi, atkarībā no tā, vai netirdzniecības finansiālajai peļņai ir piemērojami 2010. gada Nodokļu politikas (starptautiskie un citi noteikumi) likuma [Taxation (International and Other Provisions) Act 2010] 371EB vai 371EC pants.

    5.

    Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka, pat ja uz apgalvoto valsts atbalstu attiecas LESD 107. panta 1. punkts, Komisija esot pārkāpusi Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2) 16. panta 1. punktu, izdodot rīkojumu atgūt apgalvoti nesaderīgā valsts atbalsta apmēru no apgalvotā atbalsta pasākuma saņēmējiem, jo šāda atgūšana pārkāpj ES tiesību vispārējos principus, proti, tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu.


    (1)  1Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV 2016, L 193, 1. lpp.).

    (2)  Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.).


    Top