9.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 123/10

1)

Vai Direktīvas 96/71/EK (1) (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (turpmāk tekstā arī saīsināti – “direktīva”) un it īpaši tās 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomā ietilpst arī tādu pakalpojumu sniegšana kā ēdienu un dzērienu izsniegšana pasažieriem, pakalpojumi pārvadājuma laikā vai uzkopšanas pakalpojumi, ko sniedz norīkojošā dalībvalstī (Ungārija) reģistrēta pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma darba ņēmēji, lai izpildītu līgumu ar uzņemošajā dalībvalstī (Austrija) reģistrētu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, ja šie pakalpojumi tiek sniegti starptautiskos vilcienos, kuri šķērso arī uzņemošo dalībvalsti?

2)

Vai direktīvas 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir ietverts arī gadījums, kad norīkojošā dalībvalstī reģistrēts pakalpojumu sniedzējs uzņēmums pirmajā jautājumā minētos pakalpojumus sniedz, nevis lai izpildītu līgumu ar uzņemošajā dalībvalstī reģistrētu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, kurš galu galā izmanto pakalpojumus (pakalpojumu saņēmējs), bet gan lai izpildītu līgumu ar citu uzņemošajā dalībvalstī reģistrētu uzņēmumu, kuram, savukārt, ir līgumattiecības (apakšuzņēmuma līgumu ķēde) ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu?

3)

Vai direktīvas 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir ietverts arī gadījums, kad norīkojošā dalībvalstī reģistrēts pakalpojumu sniedzējs uzņēmums pirmajā jautājumā minēto pakalpojumu sniegšanai izmanto nevis savus darba ņēmējus, bet gan cita uzņēmuma darba ņēmējus, kuri nodoti tā rīcībā vēl norīkojošā dalībvalstī?

4)

Neatkarīgi no atbildēm uz pirmo līdz trešo jautājumu – vai Savienības tiesības, it īpaši pakalpojumu sniegšanas brīvība (LESD 56. un 57. pants), nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru uzņēmumiem, kuri norīko darbā darba ņēmējus pakalpojuma sniegšanai citā dalībvalstī, obligāti ir jāievēro darba noteikumi un nosacījumi direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē un papildu pienākumi (piemēram, it īpaši iesniegt paziņojumu par darba ņēmēju pārrobežu norīkošanu darbā uzņemošās dalībvalsts iestādei un nodrošināt dokumentus par darba samaksas apmēru un par šo darba ņēmēju reģistrāciju sociālās apdrošināšanas sistēmā) arī tad, kad (pirmkārt) pārrobežu darbā norīkotie darba ņēmēji ir mobilie darba ņēmēji starptautiskā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumā vai uzņēmumā, kas sniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam raksturīgos pakalpojumus (ēdienu un dzērienu izsniegšana pasažieriem; pakalpojumi pārvadājuma laikā) tā vilcienos, kuri šķērso dalībvalstu robežas, un (otrkārt) norīkošana darbā nav pamatota ne ar vienu pakalpojumu līgumu vai katrā ziņā nav pakalpojumu līguma starp norīkojošo uzņēmumu un citā dalībvalstī strādājošu pakalpojuma saņēmēju, jo norīkojošā uzņēmuma pakalpojumu sniegšanas saistību pret citā dalībvalstī strādājošu pakalpojumu saņēmēju pamatā ir apakšuzņēmuma līgumi (apakšuzņēmuma līgumu ķēde), un (treškārt) darbā norīkotajiem darba ņēmējiem darba tiesiskās attiecības ir nevis ar norīkojošo uzņēmumu, bet gan ar trešo uzņēmumu, kurš savus darba ņēmējus ir nodevis norīkojošā uzņēmuma rīcībā vēl norīkojošā uzņēmuma reģistrācijas dalībvalstī?