Tās mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas Savienības (ES) enerģētikas savienības stratēģija tiek īstenota koordinēti un saskanīgi visās tās piecās dimensijās.
Tās mērķis ir īstenot stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju un Parīzes nolīguma ietvaros uzņemto ES ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju saistību izpildei un – no 2021. līdz 2030. gadam – 2030. gadam izvirzīto ES enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanai.
Pārvaldības mehānisma mērķis ir ievērojami mazināt administratīvo slogu un sarežģītību ES dalībvalstīm.
Plašāki regulas mērķi ir nodrošināt, ka ES sasniedz tās mērķus, jo īpaši mērķrādītājus, kas noteikti klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Enerģētikas savienības stratēģijai ir piecas dimensijas:

Regulā ir iekļauti vairāki būtiski elementi.

Tā nosaka, ka dalībvalstīm ir pienākums:
- līdz 2019. gada 31. decembrim un pēc tam līdz 2029. gada 1. janvārim un pēc tam reizi 10 gados sagatavot integrētos valstu enerģētikas un klimata plānus laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam, kā arī tos atjaunināt līdz 2024. gada 30. jūnijam un pēc tam līdz 2034. gada 1. janvārim un pēc tam reizi 10 gados;
- sagatavot ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas ar 30 gadu perspektīvu un paziņot tās Eiropas Komisijai nolūkā veicināt vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu un Parīzes nolīgumā noteikto ilgtermiņa mērķu sasniegšanu;
- sākot no 2023. gada 15. marta, sagatavot divgadu progresa ziņojumus par plānu īstenošanu attiecībā uz enerģētikas savienības piecām dimensijām, lai sekotu līdzi progresam.
Ar to izveido atkārtotas apspriešanās procesu starp Komisiju un dalībvalstīm un sekmē reģionālu sadarbību starp dalībvalstīm, jo īpaši pirms plānu galīgās redakcijas izstrādes, kā arī pēc tam ik pēc 10 gadiem par nākamo 10 gadu periodu.
Ar to Komisijai uzdod pārraudzīt un novērtēt dalībvalstu progresu attiecībā uz to nacionālajos plānos noteiktajiem mērķiem, mērķrādītājiem un devumiem un ierosināt pasākumus un izmantot savas pilnvaras ES līmenī, lai nodrošinātu, ka minētie mērķi un mērķrādītāji tiek kopīgi sasniegti.
Ar to nosaka prasības nacionālajām un ES inventarizācijas sistēmām attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, politikām, pasākumiem un prognozēm.
Tā nosaka saistošu ES mērķrādītāju – līdz 2030. gadam par vismaz 55 % samazināt iekšzemes siltumnīcefekta gāzu emisiju neto apjomu (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni), un paredz sešu mēnešu laikā pēc pirmās globālās izsvēršanas, kas minēta Parīzes nolīgumā, noteikt klimata mērķrādītāju 2040. gadam, kuru Komisija iesaka noteikt 90 % apmērā.
Tajā ir minētas ne vien dalībvalstu saistības, bet arī to nacionālie mērķrādītāji saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam (pazīstama ar nosaukumu ZIZIMM regula).
Ir paredzēts, ka Komisija 2025. gadā veiks dalībvalstu iesniegto nacionālās inventarizācijas datu visaptverošu izskatīšanu, lai noteiktu dalībvalstu ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisiju neto apjoma samazinājumu mērķrādītājus un dalībvalstu ikgadējos emisiju sadales apjomus saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842, kurā ir noteikti saistoši ikgadējie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi.
Regulas teksts ir saskaņots ar mērķrādītājiem, kas minēti pārskatītajā direktīvā par atjaunojamo enerģiju (Direktīva (ES) 2018/2001 – skatīt kopsavilkumu), kuras mērķis ir līdz 2030. gadam līdz 42,5 % palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru ES kopējā energopatēriņā, paredzot papildu 2,5% indikatīvo pieaugumu, kas ļautu sasniegt 45 % mērķrādītāju. Katrai dalībvalstij ir jāsniedz savs ieguldījums šā kopīgā mērķrādītāja sasniegšanā.
Regulas teksts ir saskaņots ar mērķrādītājiem, kas minēti pārskatītajā direktīvā par energoefektivitāti (Direktīva (ES) 2023/1791 – skatīt kopsavilkumu), kurā ir noteikts saistošs ES energoefektivitātes mērķrādītājs – nodrošināt, ka energopatēriņš 2030. gadā ir vismaz par 11,7 % mazāks salīdzinājumā ar prognozēm 2020. gada ES atsauces scenārijā.

Deleģētie akti

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu nacionālo enerģētikas un klimata plānu veidni nolūkā to pielāgot ES enerģētikas un klimata politikas satvara grozījumiem, kas ir tieši un konkrēti saistīti ar ES devumiem saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un Parīzes nolīgumu.
Tā ir arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai ņemtu vērā globālās sasilšanas potenciāla vērtību un starptautiski saskaņoto inventarizācijas vadlīniju izmaiņas, noteikt ES inventarizācijas sistēmai piemērojamās pamatprasības un izveidot reģistrus.
Ar Deleģēto regulu (ES) 2020/1044 Regulu (ES) 2018/1999 papildina attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas vadlīnijām, kā arī attiecībā uz ES inventarizācijas sistēmu:
- ar to no 2021. gada 1. janvāra atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014;
- to piemēro dalībvalstu iesniegtajiem ziņojumiem par 2021. gadu un turpmākajiem gadiem;
- dalībvalstis un Komisija izmantos tās I pielikumā uzskaitītās globālās sasilšanas potenciāla vērtības, lai noteiktu siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datus un ietvertu tos ziņojumos.

Īstenošanas akti

Komisija ir pieņēmusi trīs īstenošanas aktus:

Īstenošanas regula (ES) 2020/1208 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999;
Īstenošanas regula (ES) 2020/1294 par ES atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismu; un
Īstenošanas regula (ES) 2022/2299 par integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu.

Atcelšana

Ar šo regulu atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2018. gada 24. decembra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Enerģētikas savienība (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1.–77. lpp.).

Regulas (ES) 2018/1999 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1044 (2020. gada 8. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 papildina attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un inventarizācijas vadlīnijām un attiecībā uz Savienības inventarizācijas sistēmu un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014 (OV L 230, 17.7.2020., 1.–6. lpp.).

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1208 (2020. gada 7. augusts)) par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/20144 (OV L 278, 26.8.2020., 1.–132. lpp.).

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2299 (2022. gada 15. novembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 attiecībā uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu (OV L 306, 25.11.2022., 1.–98. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1.–25. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26.–42. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Lēmums (ES) 2016/1841 (2016. gada 5. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV L 282, 19.10.2016., 1.–3. lpp.).

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam (COM(2014) 15 final/2, 28.1.2014.).

Pēdējo reizi atjaunots: 27.05.2024

Top