Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Ilgtspējīgas attīstības mērķi

Eiropas Savienība (ES) sniedz būtisku ieguldījumu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) izstrādē, kas ir galvenais elements ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gadā pieņemtajā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam. Kopš deviņdesmitajiem gadiem ES nolīgumos ilgtspējīga attīstība ir iekļauta kā viens no ES ilgtermiņa mērķiem un prioritāte gan tās ārējā politikā (piemēram, attiecībā uz attīstības sadarbību un tirdzniecību), gan iekšējā politikā (piemēram, attiecībā uz vidi, sociālo atstumtību un diskrimināciju). Atsauces uz ilgtspējīgu attīstību kā ES mērķi pašlaik ir atrodamas Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā. Ilgtspējīgas attīstības prioritātes ir iekļautas ES galvenajās starpnozaru programmās, kā arī nozaru politikās un iniciatīvās.

Piekrītot 2030. gada programmai, starptautiskā sabiedrība apņēmās risināt šādus globālus jautājumus:

  • nabadzības izskaušana;
  • ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstības risinājumu rašana;
  • cilvēktiesību nodrošināšana visiem;
  • nodrošināt to, ka neviens netiek atstāts novārtā.

17 ilgtspējīgas attīstības mērķi ir balstīti uz ANO tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM), kas bija spēkā laika posmā no 2000. līdz 2015. gadam. Lai gan TAM galvenokārt attiecās tikai uz jaunattīstības valstīm, IAM attiecas uz visām valstīm. Ar IAM tiek līdzsvaroti ilgtspējības ekonomiskie, sociālie un vides aspekti un tiek noteikti 169 saistītie mērķi, kas jāīsteno līdz 2030. gadam. Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir šādi:

  • izskaust nabadzību;
  • izskaust badu;
  • nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību;
  • nodrošināt kvalitatīvu izglītību;
  • panākt dzimumu līdztiesību;
  • nodrošināt ūdens un sanitārijas pieejamību;
  • nodrošināt piekļuvi tīrai enerģijai par pieņemamu cenu;
  • nodrošināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi;
  • veidot noturīgu infrastruktūru, veicināt industrializāciju un sekmēt inovācijas;
  • samazināt nevienlīdzību;
  • padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas ilgtspējīgas;
  • nodrošināt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu;
  • rīkoties klimata politikas jomā;
  • aizsargāt dzīvību zem ūdens;
  • aizsargāt dzīvību uz sauszemes;
  • nodrošināt mieru, tiesiskumu un spēcīgas iestādes;
  • veidot partnerības mērķu īstenošanai.

Kopš 2030. gada programmas pieņemšanas ES ir veikusi plašu darbību klāstu, lai īstenotu IAM. Kopīgi ar fon der Leienas vadīto Komisiju IAM ir izcelti vairākos nozīmīgos nodevumos un pamatdokumentos, piemēram, priekšsēdētāja politiskajās pamatnostādnēs, komisāru pilnvarojuma vēstulēs, Komisijas darba programmās, ar kurām IAM ir izvirzīti ES politikas centrā, Eiropas zaļajā kursā, Eiropas pusgada pārorientēšanā, īpašajā dienestu darba dokumentā (“ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana – visaptverošas pieeja”) un aktīvā IAM integrācijā labākā regulējumā. Eurostat uzrauga panākumus IAM īstenošanā un publicē gada ziņojumus.

IAM īstenošana ir viena no ES galvenajām ārējām saistībām attiecībā uz daudzpusību. Eiropas 2017. gada konsensā par attīstību ir iekļauta visu ES iestāžu un dalībvalstu kopīga apņemšanās sniegt atbalstu partnervalstīm IAM īstenošanā. Turklāt vienlaikus tiek īstenotas arī ES prioritātes, jo īpaši sniedzot atbalstu ilgtspējīgas atgūšanās jomā, saskaņojot to ar IAM un izmantojot mūsu jauno programmu un tīklu “Eiropas komanda”.

SKATĪT ARĪ:

Top