1.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/151

(1)

Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (2) noteikts, ka standartizācijai ir svarīga nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” atbalstīšanā. Vairākās stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās uzsvērts, ka produktu un pakalpojumu saderības un sadarbspējas nodrošināšanā, tehnikas attīstības veicināšanā un inovācijas sekmēšanā liela nozīme ir brīvprātīgai standartizācijai produktu vai pakalpojumu tirgos.

(2)

Standartu svarīgums atzīts arī Komisijas paziņojumā “Vienotā tirgus pilnīgošana – plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (3), kur uzskatīts, ka tie ir būtiski Eiropas konkurētspējai un no tiem ir atkarīga jaunrade un progress vienotajā tirgū, jo tie paaugstina drošību, sadarbspēju un konkurenci un palīdz novākt šķēršļus tirdzniecībai.

(3)

Komisijas paziņojumā “Gada izaugsmes pētījums par 2015. gadu” (4) akcentēts, ka digitālā vienotā tirgus pabeigšana ir svarīga Eiropas Savienības prioritāte. Paziņojumā “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (5) Komisija uzsvēra, cik liela ir standartizācijas un sadarbspējas nozīme, radot Eiropas digitālo ekonomiku ar ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.

(4)

Bez standartizācijas digitālajā sabiedrībā nav iespējams nodrošināt ierīču, lietotņu, datu repozitoriju, pakalpojumu un tīklu sadarbspēju. Komisijas paziņojumā “Eiropas standartu stratēģisks redzējums: virzības mērķis – līdz 2020. gadam sekmēt un paātrināt ilgtspējīgu Eiropas ekonomikas izaugsmi” (6) atzīts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) standartizācijas process ir visai specifisks, proti, IKT risinājumus, lietojumus un pakalpojumus bieži izstrādā pasaules mēroga IKT forumi un konsorciji, un tie arī izvirzījušies par vadošajām IKT standartu izstrādes organizācijām.

(5)

Regulas (ES) Nr. 1025/2012 mērķis ir Eiropas standartizācijas sistēmas modernizācija un uzlabošana. Tās izveidotā sistēma ļauj Komisijai pieņemt lēmumu noteikt visnozīmīgākās un izplatītākās IKT tehniskās specifikācijas, kuras izdevušas organizācijas, kas nav Eiropas, starptautiskās vai nacionālās standartizācijas organizācijas. Iespēja izmantot visu IKT tehnisko specifikāciju klāstu, iepērkot aparatūru, programmatūru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, padarīs iespējamu sadarbspēju starp ierīcēm, pakalpojumiem un lietojumprogrammām, palīdzēs pārvaldes iestādēm nenonākt strupceļā, kad publiskā iepirkuma rīkotājs pēc iepirkuma līguma termiņa notecēšanas nevar nomainīt pakalpojuma sniedzēju tāpēc, ka izmanto tam piederošus IKT risinājumus, un veicinās konkurenci sadarbspējīgu IKT risinājumu piegādē.

(6)

Lai uz IKT tehniskajām specifikācijām drīkstētu atsaukties publiskajā iepirkumā, tām ir jāatbilst Regulas (ES) Nr. 1025/2012 II pielikumā izklāstītajām prasībām. Atbilstība šīm prasībām garantē publiskajām iestādēm, ka IKT tehniskās specifikācijas ir noteiktas saskaņā ar atklātuma, taisnīguma, objektivitātes un nediskriminēšanas principiem, ko standartizācijas jomā atzīst Pasaules tirdzniecības organizācija.

(7)

Lēmums par IKT specifikācijas noteikšanu jāpieņem pēc apspriešanās ar Eiropas daudzpusējo ieinteresēto personu forumu IKT standartizācijas jautājumos, kas izveidots ar Komisijas lēmumu (7), un citādām konsultācijām ar nozares ekspertiem.

(8)

Eiropas daudzpusējais ieinteresēto personu forums IKT standartizācijas jautājumos 2015. gada 11. jūnijā novērtēja 27 Interneta tehniskās uzdevumgrupas tehnisko specifikāciju atbilstību Regulas (ES) Nr. 1025/2012 II pielikumā izklāstītajām prasībām un ieteica tās atzīt par izmantojamām atsaucēs publiskajā iepirkumā. Tad 27 IETF tehnisko specifikāciju novērtējums tika iesniegts apspriešanai nozares ekspertiem, kas apstiprināja ieteikumu to atzīt par izmantojamu.

(9)

Šīs 27 tehniskās specifikācijas izstrādā un pārzina Interneta tehniskā uzdevumgrupa (IETF) – galvenā struktūra, kas nodarbojas ar jaunu interneta standarta specifikāciju izstrādi augstai interneta dizaina, lietošanas un pārvaldības kvalitātei. IETF ir pasaules organizācija, kas balstās uz “interneta standarta procesu” – atvērtu, pārredzamu un konsensā balstītu procesu, ko interneta kopiena visā pasaulē izmanto protokolu un procedūru standartizācijā visu lietotāju labā.

(10)

Šīs 27 IETF tehniskās specifikācijas tiek plaši izmantotas interneta vajadzībām. Tās veido standarti un protokoli interneta tīkla ierīkošanai (pārraides vadības protokols/interneta protokols (TCP/IP), lietotāja datogrammu protokols (UDP), domēnu nosaukumu sistēma (DNS), dinamiskā resursdatora konfigurācijas protokols (DHCP), vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (SNMP), interneta protokola drošības arhitektūra (IPsec) un tīkla laika protokols (NTP)), standarti un protokoli drošiem savienojumiem (Secure Shell-2 protokols (SSH-2), transporta slāņa drošības (TLS) protokols un interneta X.509 publiskās atslēgas infrastruktūras sertifikāta un sertifikātu atsaukšanas saraksta (CRL) profils (PKIX)), standarti un protokoli vietnes izveidei (hiperteksta pārsūtīšanas protokols (HTTP), HTTP/1.1 paaugstināšana uz TLS, vienotie resursu identifikatori (URI), vienotais resursu vietrādis (URL), vienotie resursu nosaukumi (URN), failu pārsūtīšanas protokols (FTP), astoņbitu unikoda pārvēršanas formāts (UTF-8), JavaScript objektu notācija (JSON)), standarti un protokoli e-pasta, kalendāra un jaunumu lietotnēm (vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols (SMTP), interneta ziņojumu piekļuves protokols (IMAP), pasta nodaļas protokola 3. versija (POP3), interneta pasta vairākmērķu paplašinājumi (MIME), tīkla jaunumu pārsūtīšanas protokols (NNTP), interneta kalendāra un grafika kodola objekta specifikācija (iCalendar), vCard (VCF), komatatdalīto vērtību (CSV) vienotais formāts un MIME tips un standarti un protokoli multivides straumēšanas lietojumiem (reāllaika transporta protokols (RTP) un sesijas inicializācijas protokols (SIP)).

(11)

Tādēļ minētās 27 IETF tehniskās specifikācijas būtu jānosaka par IKT tehnisko specifikāciju, uz kuru drīkst atsaukties publiskajā iepirkumā,