Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 22017D0169

    Apvienotās lauksaimniecības komitejas Lēmums Nr. 1/2015 (2015. gada 19. novembris) par 4. pielikuma 1., 2. un 4. papildinājuma grozījumiem Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību [2017/169]

    OV L 27, 1.2.2017, p. 155–168 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2017/169/oj

    1.2.2017   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 27/155


    APVIENOTĀS LAUKSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2015

    (2015. gada 19. novembris)

    par 4. pielikuma 1., 2. un 4. papildinājuma grozījumiem Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību [2017/169]

    APVIENOTĀ LAUKSAIMNIECĪBAS KOMITEJA,

    ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību un jo īpaši tā 11. pantu,

    tā kā:

    (1)

    Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību ir stājies spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

    (2)

    Nolīguma 4. pielikuma mērķis ir veicināt to augu, augu produktu un citu izstrādājumu tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm, uz kuriem attiecas fitosanitārie pasākumi. Minēto pielikumu papildina vairāki papildinājumi saskaņā ar tā 1., 2. un 4. pantu.

    (3)

    Nolīguma 4. pielikuma 1., 2. un 4. papildinājumu aizstāja ar Apvienotās lauksaimniecības komitejas Lēmumu Nr. 1/2010.

    (4)

    Kopš Lēmuma Nr. 1/2010 stāšanās spēkā Līgumslēdzēju pušu tiesību normas augu veselības jomā ir grozītas jomās, kas ietekmē nolīgumu.

    (5)

    Līgumslēdzēju pušu tiesību aktos noteikti nosacījumi, ar kādiem pārvalda 1. papildinājuma sarakstā uzskaitīto trešo valstu izcelsmes augu, augu produktu un citu izstrādājumu pārbaudes, kuras veic citās vietās, kas nav ievešanas punkti to attiecīgajās teritorijās. Vajadzētu precizēt nosacījumus, ar kādiem pārvalda pārbaudes, ja ir iesaistītas abas Līgumslēdzējas puses.

    (6)

    Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza 4. pielikuma 1., 2. un 4. papildinājums,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Ar šo Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 4. pielikuma 1. un 2. papildinājumu aizstāj ar tekstu šā lēmuma I pielikumā.

    Ar šo Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 4. pielikuma 4. papildinājumu aizstāj ar tekstu šā lēmuma II pielikumā.

    2. pants

    Šis lēmums stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

    Bernē, 2015. gada 19. novembrī

    Apvienotās lauksaimniecības komitejas vārdā –

    Šveices delegācijas priekšsēdētājs un vadītājs

    Adrian AEBI

    Eiropas Savienības delegācijas vadītājs

    Lorenzo TERZI

    Komitejas sekretārs

    Thomas MAIER


    I PIELIKUMS

    1. PAPILDINĀJUMS

    AUGI, AUGU PRODUKTI UN CITI IZSTRĀDĀJUMI

    A.   Augi, augu produkti un citi izstrādājumi, kuru izcelsmes valsts ir kāda no Līgumslēdzējām pusēm un attiecībā uz kuriem abām Līgumslēdzējām pusēm ir līdzīgi tiesību akti un tādējādi tiek panākti līdzvērtīgi rezultāti, un kuriem [abas Puses] atzīst augu pases

    1.   Augi un augu produkti

    1.1.   Stādīšanai paredzēti augi, izņemot sēklas, kuri pieder pie šādām ģintīm: Amelanchier Med., Chaenomeles Lindl., Crataegus L., Cydonia Mill., Eriobotrya Lindl., Malus Mill., Mespilus L., Prunus L., izņemot Prunus laurocerasus L. un Prunus lusitanica L., Pyracantha Roem., Pyrus L. un Sorbus L.

    1.2.   Stādīšanai paredzēti Beta vulgaris L. un Humulus lupulus L. sugas augi, izņemot sēklas.

    1.3.   Stādīšanai paredzēti stolonus vai bumbuļus veidojošo Solanum L. sugu augi vai no šo sugu hibrīdiem izaudzēti augi.

    1.4.   Fortunella Swingle, Poncirus Raf. un to hibrīdu, kā arī Casimiroa La Llave, Clausena Burm. f., Vepris Comm., Zanthoxylum L. un Vitis L. augi, izņemot augļus un sēklas.

    1.5.   Neskarot 1.6. punktu, Citrus L. sugu un to hibrīdu augi, izņemot augļus un sēklas.

    1.6.   Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf. sugu un to hibrīdu augļi ar lapām un kātiem.

    1.7.   Savienības izcelsmes koki, kuriem pilnīgi vai daļēji saglabāta to dabīgā apaļā virsma, ar mizu vai bez tās, vai koksne šķeldu, skaidu, zāģu skaidu, koksnes atlikumu vai atgriezumu veidā,

    a)

    ja tie pilnīgi vai daļēji iegūti no Platanus L., ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, un

    b)

    ja tie atbilst kādam no Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) I pielikuma II daļā norādītajiem apzīmējumiem, kas doti še turpmāk ievietotajā tabulā:

    KN kods

    Apraksts

    4401 10 00

    Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā

    4401 22 00

    Lapu koku koksne, šķeldās un skaidās

    ex 4401 30 80

    Koksnes atlikumi un atgriezumi (izņemot zāģu skaidas), kas nav aglomerēti, apaļkoku, brikešu un granulu veidā vai tamlīdzīgi

    4403 10 00

    Neapstrādāti kokmateriāli, apstrādāti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas

    ex 4403 99

    Lapu koki [izņemot tropu kokus, uz ko norādīts 44. nodaļas 1. apakšpozīcijas piezīmē, vai citus tropu kokus, ozolus (Quercus spp.) vai dižskābaržus (Fagus spp.)], neapstrādāti, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas, nepiesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem.

    ex 4404 20 00

    Lapu koku šķeltas kārtis: pāļi, mieti un stabi no lapu koka, nosmailināti, bet nesazāģēti gareniski

    ex 4407 99

    Lapu koki [izņemot tropu kokus, uz ko norādīts 44. nodaļas 1. apakšpozīcijas piezīmē, vai citus tropu kokus, ozolus (Quercus spp.) vai dižskābaržus (Fagus spp.)], gareniski zāģēti vai plēsti, drāzti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti vai galos savienoti, ne vairāk kā 6 mm biezumā.

    2.   Tādu ražotāju ražoti augi, augu produkti un citi objekti, kas savu ražošanu un realizāciju uzticējuši personām, kuras profesionāli ražo augus, izņemot augus, augu produktus un citus objektus, kas izgatavoti un ir gatavi pārdošanai galīgajam lietotājam un par kuriem Savienības dalībvalstu un Šveices atbildīgās oficiālās iestādes garantē, ka to ražošana ir nošķirta no citas produkcijas ražošanas.

    2.1.   Stādīšanai paredzēti šādu ģinšu un sugu augi (izņemot sēklas): Abies Mill. un Apium graveolens L., Argyranthemum spp., Asparagus officinalis L., Aster spp., Brassica spp., Castanea Mill., Cucumis spp., Dendranthema (DC.) Des Moul., Dianthus L. un to hibrīdi, Exacum spp., Fragaria L., Gerbera Cass., Gypsophila L., Impatiens L. (visas Jaungvinejas hibrīdu varietātes), Lactuca spp., Larix Mill., Leucanthemum L., Lupinus L., Pelargonium l'Hérit. ex Ait., Picea A. Dietr., Pinus L., Platanus L., Populus L., Prunus laurocerasus L., Prunus lusitanica L., Pseudotsuga Carr., Quercus L., Rubus L., Spinacia L., Tanacetum L., Tsuga Carr., Verbena L. un citi stādīšanai paredzēti (izņemot sīpolus, bumbuļsīpolus, sakneņus, sēklas un gumus) zālaugu sugu augi (izņemot Gramineae dzimtas augus),.

    2.2.   Stādīšanai paredzēti nakteņu dzimtas augi (izņemot 1.3. punktā minētos augus), izņemot sēklas.

    2.3.   Araceae, Marantaceae un Musaceae dzimtas, Persea spp. ģints un Strelitziaceae dzimtas augi, sasakņojušies vai kopā ar augsnes substrātu.

    2.4.   Stādīšanai paredzēti Palmae dzimtas augi, kuru stumbra pamatnes diametrs ir vairāk nekā 5 cm un kuri pieder pie šādām ģintīm: Brahea Mart., Butia Becc., Chamaerops L., Jubaea Kunth., Livistona R. Br., Phoenix L., Sabal Adans., Syagrus Mart., Trachycarpus H. Wendl., Trithrinax Mart. un Washingtonia Raf.

    2.5.   Augi, sēklas un sīpoli:

    a)

    Allium ascalonicum L., Allium cepa L. un Allium schoenoprasum L. sēklas un sīpoli, kas paredzēti stādīšanai, un Allium porrum L. augi, kas paredzēti stādīšanai;

    b)

    Medicago sativa L. sēklas;

    c)

    Helianthus annuus L., Solanum lycopersicum L. un Phaseolus L. sēklas.

    3.   Stādīšanai paredzēti Camassia Lindl., Chionodoxa Boiss., Crocus flavus Weston “Golden Yellow”, Dahlia spp., Galanthus L., Galtonia candicans (Baker) Decne., Gladiolus Tourn. ex L. (punduršķirņu un to hibrīdu, piemēram, Gladiolus callianthus Marais, Gladiolus colvillei Sweet, Gladiolus nanus hort., Gladiolus ramosus hort. un Gladiolus tubergenii hort.), Hyacinthus L., Iris L., Ismene Herbert, Lilium spp., Muscari Miller, Narcissus L., Ornithogalum L., Puschkinia Adams, Scilla L., Tigridia Juss. un Tulipa L. sīpoli, bumbuļsīpoli, gumi un sakneņi, ko ražojuši ražotāji, kuri drīkst ražot augus un augu produktus un tos pārdot personām, kuras profesionāli ražo augus, izņemot augus, augu produktus un citus izstrādājumus, kas ir sagatavoti un gatavi pārdošanai galīgajam lietotājam un par kuriem Savienības dalībvalstu vai Šveices atbildīgās oficiālās iestādes garantē, ka to audzēšana vai ražošana ir pilnīgi nošķirta no citas produkcijas ražošanas.

    B.   Augi, augu produkti un citi izstrādājumi, kuru izcelsme ir citur, nevis kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā, attiecībā uz kuriem abu Līgumslēdzēju pušu augu veselības noteikumi importam rada līdzvērtīgus rezultātus un kurus, ja tie ir norādīti šā papildinājuma A daļā, Līgumslēdzējas puses savstarpēji var tirgot, izmantojot augu pases, vai arī brīvi tirgot, ja tie nav norādīti minētajā šā papildinājuma daļā

    1.   Neskarot šā papildinājuma C daļā norādītos augus, visi augi, kas paredzēti stādīšanai, izņemot sēklas, taču ietverot šādu augu sēklas: Cruciferae un Gramineae dzimtas un Trifolium spp. ģints augu sēklas, kuru izcelsme ir Argentīnā, Austrālijā, Bolīvijā, Čīlē, Jaunzēlandē un Urugvajā, Triticum, Secale un X Triticosecale ģints augu sēklas, kuru izcelsme ir Afganistānā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Dienvidāfrikā, Indijā, Irākā, Irānā, Meksikā, Nepālā vai Pakistānā, Citrus L., Fortunella Swingle un Poncirus Raf. un to hibrīdu sēklas un Capsicum spp., Helianthus annuus L., Solanum lycopersicum L., Medicago sativa L., Prunus L., Rubus L., Oryza spp., Zea mais L., Allium ascalonicum L., Allium cepa L., Allium porrum L., Allium schoenoprasum L. un Phaseolus L. sēklas.

    2.   Šādu augu daļas (izņemot augļus un sēklas):

    Castanea Mill., Dendranthema (DC.) Des Moul., Dianthus L., Gypsophila L., Pelargonium l'Hérit. ex Ait, Phoenix spp., Populus L., Quercus L., Solidago L. un griezti Orchidaceae dzimtas augu ziedi,

    skujkoki (Coniferales),

    Acer saccharum Marsh., kuru izcelsme ir Kanādā vai Amerikas Savienotajās Valstīs,

    Prunus L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm,

    griezti Aster spp., Eryngium L., Hypericum L., Lisianthus L., Rosa L. un Trachelium L. ziedi, kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm,

    Apium graveolens L., Ocimum L., Limnophila L. un Eryngium L. lapu dārzeņi,

    Manihot esculenta Crantz lapas,

    griezti Betula L. zari ar lapām vai bez tām,

    griezti Fraxinus L., Juglans ailantifolia Carr., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc. zari ar lapām vai bez tām, ar izcelsmi Amerikas Savienotajās Valstīs, Japānā, Kanādā, Korejas Republikā, Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Krievijā, Ķīnā, Mongolijā vai Taivānā,

    Amiris P. Browne, Casimiroa La Llave, Citropsis Swingle & Kellerman, Eremocitrus Swingle, Esenbeckia Kunth., Glycosmis Corrêa, Merrillia Swingle, Naringi Adans., Tetradium Lour., Toddalia Juss. un Zanthoxylum L.

    2.1.   Aegle Corrêa, Aeglopsis Swingle, Afraegle Engl., Atalantia Corrêa, Balsamocitrus Stapf, Burkillanthus Swingle, Calodendrum Thunb., Choisya Kunth, Clausena Burm. f., Limonia L., Microcitrus Swingle, Murraya J. Koenig ex L., Pamburus Swingle, Severinia Ten., Swinglea Merr., Triphasia Lour. unVepris Comm. augu daļas (izņemot augļus, bet ietverot sēklas).

    3.   Augļi:

    Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf. un to hibrīdi, Momordica L. un Solanum melongena L.,

    Annona L., Cydonia Mill. Diospyros L., Malus Mill., Mangifera L., Passiflora L., Prunus L., Psidium L., Pyrus L., Ribes L. Syzygium Gaertn. un Vaccinium L., kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm,

    Capsicum L.

    4.   Solanum tuberosum L. bumbuļi.

    5.   Nomizota miza:

    skujkoki (Coniferales), kuru izcelsme ir ārpus Eiropas valstīm,

    Acer saccharum Marsh, Populus L. un Quercus L., izņemot Quercus suber L.,

    Fraxinus L., Juglans ailantifolia Carr., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc., ar izcelsmi Amerikas Savienotajās Valstīs, Japānā, Kanādā, Korejas Republikā, Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Krievijā, Ķīnā, Mongolijā vai Taivānā,

    Betula L. ar izcelsmi Kanādā vai Amerikas Savienotajās Valstīs.

    6.   Koksne Padomes Direktīvas 2000/29/EK (2) 2. panta 2. punkta pirmās daļas nozīmē:

    a)

    ja tā pilnīgi vai daļēji iegūta no še turpmāk minēto augu kārtu, ģinšu vai sugu kokiem, izņemot iepakojuma materiālus no koka, kas definēti Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļas 2. punktā:

    Quercus L., ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi Amerikas Savienotajās Valstīs, izņemot koksni, kas atbilst aprakstam, kurš minēts KN koda 4416 00 00 b) punktā, un ja pievienots dokumentārs pierādījums tam, ka koksne apstrādāta, piemērojot termisku apstrādi, kas ļauj uz 20 minūtēm sasniegt vismaz 176 °C temperatūru,

    Platanus L., ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi Armēnijā vai Amerikas Savienotajās Valstīs,

    Populus L., ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi Amerikas kontinenta valstīs,

    Acer saccharum Marsh., ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi Kanādā vai Amerikas Savienotajās Valstīs,

    skujkoki (Coniferales), ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi valstīs ārpus Eiropas: Kazahstānā, Krievijā vai Turcijā,

    Fraxinus L., Juglans ailantifolia Carr., Juglans mandshurica Maxim., Ulmus davidiana Planch. un Pterocarya rhoifolia Siebold & Zucc., ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi Amerikas Savienotajās Valstīs, Japānā, Kanādā, Korejas Republikā, Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Krievijā, Ķīnā, Mongolijā vai Taivānā,

    Betula L., ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, ar izcelsmi Kanādā vai Amerikas Savienotajās Valstīs; un

    b)

    ja tā atbilst kādam no Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma otrajā daļā norādītajiem apzīmējumiem, kas doti še turpmāk ievietotajā tabulā:

    KN kods

    Apraksts

    4401 10 00

    Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā

    4401 21 00

    Skujkoku koksne, šķeldā vai skaidās

    4401 22 00

    Lapkoku koksne, šķeldā vai skaidās

    ex 4401 30 40

    Zāģskaidas, kas nav aglomerētas apaļkoku, brikešu un granulu veidā vai tamlīdzīgi

    ex 4401 30 80

    Citi koksnes atlikumi un atgriezumi, kas nav aglomerēti apaļkoku, brikešu un granulu veidā vai tamlīdzīgi

    4403 10 00

    Neapstrādāti kokmateriāli, piesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas

    4403 20

    Neapstrādāti skujkoku kokmateriāli, nepiesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas

    4403 91

    Neapstrādāti ozola (Quercus spp.) kokmateriāli, nepiesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas

    ex 4403 99

    Lapkoku kokmateriāli [izņemot tropu kokus, kas minēti 44. nodaļas 1. apakšpozīcijas piezīmē, vai citus tropu kokus, ozolus (Quercus spp.), dižskābaržus (Fagus spp.) vai bērzus (Betula L.)], neapstrādāti, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas, nepiesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem

    4403 99 51

    Bērza (Betula L.) apaļkoki zāģēšanai, neapstrādāti, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas

    4403 99 59

    Bērza (Betula L.) kokmateriāli, izņemot apaļkokus zāģēšanai, neapstrādāti, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas

    ex 4404

    Šķeltas kārtis; koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti

    4406

    Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi no koka

    4407 10

    Skujkoku kokmateriāli, gareniski zāģēti vai šķeldoti, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai galos savienoti, biezāki par 6 mm

    4407 91

    Ozola (Quercus spp.) kokmateriāli, gareniski zāģēti vai šķeldoti, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai garumā saaudzēti, biezāki par 6 mm

    ex 4407 93

    Acer saccharum Marsh. kokmateriāli, gareniski zāģēti vai šķeldoti, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai garumā saaudzēti, biezāki par 6 mm

    4407 95

    Oša (Fraxinus spp.) kokmateriāli, gareniski zāģēti vai šķeldoti, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai garumā saaudzēti, biezāki par 6 mm

    ex 4407 99

    Lapkoku kokmateriāli [izņemot tropu kokus, kas minēti 44. nodaļas 1. apakšpozīcijas piezīmē, vai citus tropu kokus, ozolus (Quercus spp.), dižskābaržus (Fagus spp.), kļavas (Acer spp.), ķiršus (Prunus spp.) vai ošus (Fraxinus spp.)], gareniski zāģēti vai šķeldoti, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai galos savienoti, biezāki par 6 mm

    4408 10

    Skujkoku loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un tamlīdzīgiem laminētas koksnes materiāliem un citi garumā sazāģēti kokmateriāli, lobīti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti, savienoti vai saaudzēti garumā, ne biezāki par 6 mm

    4416 00 00

    Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka, ieskaitot mucu dēlīšus

    9406 00 20

    Rūpnieciski izgatavotas saliekamās koka būvkonstrukcijas

    7.   Augsne un augsnes substrāts:

    a)

    augsne un augsnes substrāts kā tāds, kas pilnīgi vai daļēji sastāv no augsnes vai cietām organiskajām daļām, piemēram, no augu daļām, humusa, arī tāds, kas izveidojies no kūdras vai mizas, izņemot humusu, kurš sastāv tikai no kūdras;

    b)

    augiem pievienota augsne un augsnes substrāts, kas pilnībā vai daļēji sastāv no a) apakšpunktā norādītā materiāla vai pilnībā vai daļēji sastāv no kūdras vai jebkuras cietas neorganiskās vielas, kas nodrošina augu dzīvotspēju, un kura izcelsmes valsts ir:

    Turcija,

    Baltkrievija, Gruzija, Krievija, Moldova vai Ukraina,

    valstis ārpus Eiropas, izņemot Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Lībiju, Maroku un Tunisiju.

    8.   Triticum, Secale un X Triticosecale ģints graudaugi, kuru izcelsmes valsts ir Afganistāna, Indija, Irāna, Irāka, Meksika, Nepāla, Pakistāna, Dienvidāfrika vai Amerikas Savienotās Valstis.

    C.   Augi, augu produkti un citi izstrādājumi, kurus ieved no [vienas vai otras] Līgumslēdzējas puses un attiecībā uz kuriem Līgumslēdzējām pusēm nav līdzīgu tiesību aktu un tās neatzīst augu pases

    1.   Augi un augu produkti, kurus ieved no Šveices un kuriem gadījumos, kad tos ieved Savienības dalībvalsts, jāpievieno fitosanitārais sertifikāts

    1.1.   Stādīšanai paredzēti augi, neietverot sēklas

    nav

    1.2.   Augu daļas, neietverot augļus vai sēklas

    nav

    1.3.   Sēklas

    nav

    1.4.   Augļi

    nav

    1.5.   Koki, kuriem pilnīgi vai daļēji saglabāta to dabīgā apaļā virsma, ar mizu vai bez tās, vai koksne šķeldu, skaidu, zāģu skaidu, koksnes atlikumu vai atgriezumu veidā:

    a)

    ja tie pilnīgi vai daļēji iegūti no Platanus L., ieskaitot kokus, kas nav saglabājuši savu dabisko apaļo virsmu, un

    b)

    ja tie atbilst kādam no Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma otrajā daļā norādītajiem apzīmējumiem, kas doti še turpmāk ievietotajā tabulā:

    KN kods

    Apraksts

    4401 10 00

    Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā

    4401 22 00

    Lapu koku koksne, šķeldās un skaidās

    ex 4401 30 80

    Koksnes atlikumi un atgriezumi (izņemot zāģu skaidas), kas nav aglomerēti, apaļkoku, brikešu un granulu veidā vai tamlīdzīgi

    4403 10 00

    Neapstrādāti kokmateriāli, apstrādāti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas

    ex 4403 99

    Lapu koki [izņemot tropu kokus, uz ko norādīts 44. nodaļas 1. apakšpozīcijas piezīmē, vai citus tropu kokus, ozolus (Quercus spp.) vai dižskābaržus (Fagus spp.)], neapstrādāti, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas, nepiesūcināti ar krāsu, kodni, kreozotu vai citiem konservantiem.

    ex 4404 20 00

    Lapu koku šķeltas kārtis: pāļi, mieti un stabi no lapu koka, nosmailināti, bet nesazāģēti gareniski

    ex 4407 99

    Lapu koki [izņemot tropu kokus, uz ko norādīts 44. nodaļas 1. apakšpozīcijas piezīmē, vai citus tropu kokus, ozolus (Quercus spp.) vai dižskābaržus (Fagus spp.)], gareniski zāģēti vai plēsti, drāzti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti vai galos savienoti, ne vairāk kā 6 mm biezumā.

    2.   Augi un augu produkti, kurus ieved no Savienības dalībvalsts un kuriem, importējot tos Šveicē, ir jāpievieno fitosanitārais sertifikāts

    nav

    3.   Augi un augu produkti, kurus ieved no Šveices un kuru imports Savienības dalībvalstī ir aizliegts

    Augi, neietverot augļus vai sēklas

    nav

    4.   Augi un augu produkti, kurus ieved no Savienības dalībvalsts un kuru imports Šveicē ir aizliegts

    Augi

     

    Cotoneaster Ehrh.

     

    Photinia davidiana (Dcne.) Cardot (3)

    2. PAPILDINĀJUMS

    TIESĪBU AKTI  (4)

    Savienības noteikumi

    Padomes 1969. gada 8. decembra Direktīva 69/464/EEK par kartupeļu vēža kontroli.

    Padomes 1974. gada 9. decembra Direktīva 74/647/EEK par neļķu tinēja kontroli.

    Komisijas 1991. gada 2. maija Lēmums 91/261/EEK, ar ko atzīst, ka Austrāliju nav skārusi Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.

    Komisijas 1992. gada 30. jūlija Direktīva 92/70/EEK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz apsekojumiem, kas jāveic Kopienas aizsargājamo zonu atzīšanas nolūkā.

    Komisijas 1992. gada 3. novembra Direktīva 92/90/EEK, ar ko nosaka augu, augu produktu vai citu objektu ražotāju un ievedēju pienākumus un ar ko nosaka informāciju, kura vajadzīga, lai tos reģistrētu.

    Komisijas 1992. gada 3. decembra Direktīva 92/105/EEK, ar ko nosaka standartizācijas pakāpi augu pasēm, kas izmantojamas noteiktu augu, augu produktu un citu izstrādājumu pārvadāšanai Kopienā, un ar ko nosaka sīki izstrādātas procedūras attiecībā uz šādu pasu izdošanu, kā arī nosacījumus un sīki izstrādātas procedūras to nomaiņai.

    Komisijas 1993. gada 28. maija Lēmums 93/359/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt izņēmumus no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz Thuja L. koksni, kuras izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs.

    Komisijas 1993. gada 28. maija Lēmums 93/360/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt izņēmumus no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz Thuja L. koksni, kuras izcelsme ir Kanādā.

    Komisijas 1993. gada 2. jūnija Lēmums 93/365/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz termiski apstrādātu skujkoku koksni, kuras izcelsme ir Kanādā, un ar ko paredz sīki izstrādātus pasākumus par indikatoru sistēmu, kura jāpiemēro termiski apstrādātai koksnei.

    Komisijas 1993. gada 22. jūnija Lēmums 93/422/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz kamerā žāvētu skujkoku koksni, kuras izcelsme ir Kanādā, un ar ko nosaka informāciju par indikatorsistēmu, kas jāpiemēro kamerā žāvētai koksnei.

    Komisijas 1993. gada 22. jūnija Lēmums 93/423/EEK, ar ko dalībvalstīm atļauj paredzēt atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem attiecībā uz kamerā žāvētu skujkoku koksni, kuras izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, un ar ko nosaka informāciju par indikatorsistēmu, kas jāpiemēro kamerā žāvētai koksnei.

    Komisijas 1993. gada 24. jūnija Direktīva 93/50/EEK, ar ko precizēti daži augi, kuri nav uzskaitīti Padomes Direktīvas 77/93/EEK A daļas V pielikumā un kuru audzētāji vai šādu augu audzēšanas zonās izvietotās noliktavas, izplatīšanas centri ir uzskaitīti oficiālajā reģistrā.

    Komisijas 1993. gada 24. jūnija Direktīva 93/51/EEK, ar ko nosaka noteikumus noteiktu augu, augu izcelsmes produktu vai citu objektu pārvadājumiem aizsargājamā zonā un tādu augu, augu produktu vai citu objektu pārvadājumiem, kuru izcelsme ir šādā aizsargājamā zonā un kurus tajā pārvadā.

    Padomes 1993. gada 4. oktobra Direktīva 93/85/EEK par kartupeļu gaišās gredzenpuves kontroli.

    Komisijas 1994. gada 21. janvāra Direktīva 94/3/EK, ar ko nosaka procedūru paziņošanai par sūtījuma vai kaitīga organisma aizturēšanu no trešām valstīm, ja tie rada tiešus fitosanitārus draudus.

    Komisijas 1998. gada 15. aprīļa Direktīva 98/22/EK, kas nosaka obligātos nosacījumus augu veselības pārbaužu veikšanai Kopienā pārbaudes vietās, kas nav galamērķa pārbaudes vietas, augiem, augu izcelsmes produktiem vai citiem objektiem no trešām valstīm.

    Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/57/EK par Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et al. apkarošanu.

    Komisijas 1998. gada 2. februāra Lēmums 98/109/EK, ar ko dalībvalstīm atļauj veikt pagaidu ārkārtas pasākumus attiecībā uz Taizemi, lai novērstu Thrips palmi Karny izplatīšanos.

    Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā.

    Komisijas 2002. gada 19. septembra Lēmums 2002/757/EK par pagaidu neatliekamiem fitosanitāriem pasākumiem, lai novērstu Phytophthora ramorum Werres, De Cock & Man in “t Veld sp. nov. ievešanu un izplatību Kopienā.

    Komisijas 2002. gada 26. jūnija Lēmums 2002/499/EK, ar kuru atļauj atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz dabīgi un mākslīgi radītiem Chamaecyparis Spach, Juniperus L. un Pinus L. punduraugiem, kuru izcelsmes valsts ir Korejas Republika.

    Komisijas 2002. gada 8. novembra Lēmums 2002/887/EK, ar kuru atļauj atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz dabīgi un mākslīgi radītiem Chamaecyparis Spach, Juniperus L. un Pinus L. augiem, kuru izcelsmes valsts ir Japāna.

    Komisijas 2004. gada 27. februāra Lēmums 2004/200/EK par pasākumiem, lai novērstu Pepino mozaīkas vīrusa ievešanu un izplatīšanos Kopienā.

    Komisijas 2004. gada 7. oktobra Direktīva 2004/103/EK par Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā minēto augu, augu produktu un citu priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudēm, ko var veikt vietā, kas nav punkts ievešanai Kopienā, vai vietā tā tuvumā, un ar kuru paredz ar šīm pārbaudēm saistītos nosacījumus.

    Piemērošanas kārtība: ja 1. papildinājumā uzskaitītos augus, augu produktus vai citus izstrādājumus ieved no trešām valstīm un ja to ievešanas punkts atrodas kādas vienas Puses teritorijā, bet to galamērķis atrodas otras Puses teritorijā, dokumentu un identitātes pārbaudes un fitosanitārās inspekcijas veic ievešanas punktā, ja nav īpašas vienošanās starp ievešanas punkta un galamērķa kompetentajām iestādēm. Ja ir īpaša vienošanās starp ievešanas punkta un galamērķa kompetentajām iestādēm, tad tai jābūt rakstiskai.

    Komisijas 2004. gada 15. oktobra Direktīva 2004/105/EK, ar ko nosaka paraugus oficiālajiem fitosanitārajiem sertifikātiem vai reeksporta fitosanitārajiem sertifikātiem, ko pievieno augiem, augu produktiem vai citiem priekšmetiem no trešām valstīm, kuri uzskaitīti Padomes Direktīvā 2000/29/EK.

    Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Lēmums 2004/416/EK par īslaicīgiem ārkārtas pasākumiem attiecībā uz noteiktiem Argentīnas vai Brazīlijas izcelsmes citrusaugļiem.

    Komisijas 2005. gada 21. janvāra Lēmums 2005/51/EK, ar ko dalībvalstīm uz pagaidu laiku ļauj paredzēt atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz tādas augsnes ievešanu, kas ir piesārņota ar pesticīdiem vai noturīgiem organiskiem piesārņotājiem, atsārņošanas nolūkā.

    Komisijas 2005. gada 29. aprīļa Lēmums 2005/359/EK, ar ko paredz atkāpšanos no atsevišķiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ozolu (Quercus L.) apaļkokiem ar mizu.

    Komisijas 2006. gada 5. jūlija Lēmums 2006/473/EK, ar ko dažas trešās valstis un dažas trešo valstu teritorijas atzīst par tādām, kurās nav sastopams Xanthomonas campestris (visi celmi, kas ir patogēni Citrus ģints augiem), Cercospora angolensis Carv. un Mendes un Guignardia citricarpa Kiely (visi celmi, kas ir patogēni Citrus ģints augiem).

    Padomes 2006. gada 7. novembra Direktīva 2006/91/EK par Kalifornijas bruņuts apkarošanu.

    Komisijas 2007. gada 25. maija Lēmums 2007/365/EK par ārkārtas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu Rhynchophorus ferrugineus (Olivier) ievešanu un izplatīšanos Kopienā.

    Padomes 2007. gada 11. jūnija Direktīva 2007/33/EK par kartupeļu cistu nematožu kontroli un ar ko atceļ Direktīvu 69/465/EEK.

    Komisijas 2007. gada 18. jūnija Lēmums 2007/433/EK par provizoriskiem ārkārtas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu Gibberella circinata Nirenberg & O'Donnell ievešanu un izplatīšanos Kopienā.

    Komisijas 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/61/EK, ar ko ievieš nosacījumus, kurus ievērojot dažus kaitīgus organismus, augus, augu produktus un citus Padomes Direktīvas 2000/29/EK I līdz V pielikumā uzskaitītos objektus drīkst ievest vai pārvietot Kopienā vai dažās tās aizsargātās zonās izmēģinājumu vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām.

    Komisijas 2011. gada 28. novembra Īstenošanas lēmums 2011/778/ES, ar ko atsevišķām dalībvalstīm atļauj paredzēt pagaidu izņēmumus no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz sēklas kartupeļiem, kuru izcelsme ir atsevišķās Kanādas provincēs.

    Komisijas 2011. gada 29. novembra Īstenošanas lēmums 2011/787/ES, ar ko dalībvalstīm uz laiku atļauj veikt ārkārtas pasākumus pret Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et al. izplatīšanos attiecībā uz Ēģipti.

    Komisijas 2012. gada 1. marta Īstenošanas lēmums 2012/138/ES par ārkārtas pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Anoplophora chinensis (Forster) ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

    Komisijas 2012. gada 24. aprīļa Īstenošanas lēmums 2012/219/ES, ar ko tiek atzīts, ka Serbija ir brīva no Clavibacter michiganensis ssp. sepedonicus (Spieckerman un Kotthoff) Davis et al.

    Komisijas 2012. gada 16. maija Īstenošanas lēmums 2012/270/ES attiecībā uz ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Epitrix cucumeris (Harris), Epitrix similaris (Gentner), Epitrix subcrinita (Lec.) un Epitrix tuberis (Gentner) ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

    Komisijas 2012. gada 8. novembra Īstenošanas lēmums 2012/697/ES par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Pomacea (Perry) ģints ievešanu un izplatību Savienībā.

    Komisijas 2012. gada 5. decembra Īstenošanas lēmums 2012/756/ES attiecībā uz pasākumiem, lai novērstu Pseudomonas syringae pv. actinidiae Takikawa, Serizawa, Ichikawa, Tsuyumu un Goto ievešanu un izplatību Savienībā.

    Komisijas 2013. gada 18. februāra Īstenošanas lēmums 2013/92/ES par uzraudzību, augu veselības pārbaudēm un pasākumiem, kas jāveic attiecībā uz koksnes iepakojuma materiālu, ko pašlaik izmanto, pārvadājot konkrētas Ķīnas izcelsmes preces.

    Komisijas 2013. gada 30. jūlija Īstenošanas lēmums 2013/413/ES, ar ko dalībvalstīm atļauj noteikt atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz kartupeļiem, kuri nav paredzēti stādīšanai un kuru izcelsme ir Akaras un Bekaa reģionos Libānā.

    Komisijas 2013. gada 11. decembra Īstenošanas lēmums 2013/754/ES par tādiem pasākumiem attiecībā uz Dienvidāfriku, kas vajadzīgi, lai novērstu Guignardia citricarpa Kiely (visi Citrus ģints augiem patogēnie celmi) ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

    Komisijas 2013. gada 18. decembra Īstenošanas lēmums 2013/780/ES, ar ko paredz atkāpi no Padomes Direktīvas 2009/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunkta attiecībā uz tādiem Quercus L., Platanus L. un Acer saccharum Marsh. zāģmateriāliem bez mizas, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs.

    Komisijas 2013. gada 18. decembra Īstenošanas lēmums 2013/782/ES, ar kuru groza Lēmumu 2002/757/EK attiecībā uz prasību par fitosanitāro sertifikātu tādiem Acer macrophyllum Pursh un Quercus spp. L. zāģmateriāliem bez mizas, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, saistībā ar kaitīgo organismu Phytophthora ramorum Werres, De Cock & Man in “t Veld sp. nov.

    Komisijas 2014. gada 6. februāra Ieteikums 2014/63/ES par pasākumiem Diabrotica virgifera virgifera Le Conte kontrolei Savienības apgabalos, kuros ir apstiprināta tā klātbūtne.

    Komisijas 2014. gada 2. jūlija Īstenošanas lēmums 2014/422/ES, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz atsevišķiem Dienvidāfrikas izcelsmes citrusaugļiem, lai novērstu Phyllosticta citricarpa (McAlpine) Van der Aa ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

    Komisijas 2014. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums 2014/917/ES, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 2000/29/EK īstenošanai attiecībā uz paziņojumiem par kaitīgo organismu klātbūtni un pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas vai paredzējušas veikt.

    Komisijas 2014. gada 16. decembra Īstenošanas lēmums 2014/924/ES, ar ko paredz atkāpšanos no atsevišķiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes oša (Fraxinus L.) koksni un mizu.

    Komisijas 2015. gada 4. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2015/179, kas atļauj dalībvalstīm noteikt atkāpi no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz skujkoku (Coniferales) koksnes iepakojuma materiāliem munīcijas kastu veidā, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs un kuras ir ASV Aizsardzības ministrijas pārziņā.

    Komisijas 2015. gada 18. maija Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

    Šveices noteikumi

    2010. gada 27. oktobra Rīkojums par augu aizsardzību (RS 916.20).

    2002. gada 15. aprīļa FED rīkojums par aizliegtajiem augiem (RS 916.205.1).

    FLI 2015. gada 13. marta Rīkojums pagaidu augu veselības pasākumiem (RS 916.202.1).

    FLI 2015. gada 24. marta Rīkojums par aizliegumu importēt dažus Indijas izcelsmes augus un dārzeņus (RS 916.207.142.3).

    FVB 2012. gada 14. decembra Vispārējs lēmums par NIMP 15 standarta piemērošanu attiecībā uz trešo valstu preču ievedumiem koka iepakojumos (fosc.ch 130 244).

    2013. gada 9. augusta Vispārējs lēmums par pasākumiem, lai novērstu Pomacea (Perry) sugas ievešanu un izplatīšanos (FF 2013 5917).

    2013. gada 9. augusta Vispārējs lēmums par pasākumiem, lai novērstu Pseudomonas syringae pv. actinidiae Takikawa, Serizawa, Ichikawa, Tsuyumu un Goto ievešanu un izplatīšanos (FF 2013 5911).

    FLI 2015. gada 16. marta Rīkojums, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz atsevišķiem Dienvidāfrikas izcelsmes citrusaugļiem, lai novērstu Phyllosticta citricarpa (McAlpine) Van der Aa ievešanu un izplatīšanos (FF 2015 2596).

    FLI 2012. gada 1. janvāra Direktīva Nr. 1 kantona fitosanitārajiem dienestiem un organizācijām, kuru uzdevums ir veikt pārbaudes attiecībā uz kartupeļu cistu nematožu (Globodera rostochiensis un Globodera pallida) uzraudzību un apkarošanu.

    FVB 2015. gada 30. marta rokasgrāmata priežu nematodes (Bursaphelenchus xylophilus) pārvaldībai.


    (1)  Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

    (2)  Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

    (3)  Atkāpjoties no 4. punkta, šo augu ievešana Šveices teritorijā un tranzīts caur to ir atļauts, bet to tirdzniecība, ražošana un audzēšana Šveicē ir aizliegta.

    (4)  Ja vien nav norādīts citādi, jebkura atsauce uz tiesību aktu jāsaprot kā atsauce uz šo aktu ar grozījumiem, kas tajā izdarīti pirms 2015. gada 1. jūlija.


    II PIELIKUMS

    “4. PAPILDINĀJUMS (1)

    4. PANTĀ MINĒTĀS ZONAS UN ĪPAŠĀS PRASĪBAS, KAS UZ TĀM ATTIECAS

    4. pantā minētās zonas un īpašās prasības, kas uz tām attiecas un kuras jāizpilda abām Līgumslēdzējām pusēm, ir paredzētas attiecīgajos tālāk minētajos abu Līgumslēdzēju pušu normatīvajos un administratīvajos aktos.

    Savienības noteikumi

    Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā.

    Komisijas 2008. gada 4. jūlija Regula (EK) Nr. 690/2008, ar ko atzīst aizsargājamās zonas, kuras Kopienā pakļautas konkrētiem augu veselības apdraudējumiem.

    Šveices noteikumi

    2010. gada 27. oktobra Rīkojums par augu aizsardzību, 12. pielikums (RS 916.20).



    Top