Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019D2032

Komisijas Īstenošanas Lēmums (ES) 2019/2032 (2019. gada 26. novembris), ar ko nosaka pasākumus, ar kuriem novērš Fusarium circinatum Nirenberg & O’Donnell (iepriekš Gibberella circinata) ievešanu un izplatīšanos Savienībā, un atceļ Lēmumu 2007/433/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 8359)

OV L 313, 04/12/2019, p. 94–100 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2019/2032/oj

4.12.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 313/94


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/2032

(2019. gada 26. novembris),

ar ko nosaka pasākumus, ar kuriem novērš Fusarium circinatum Nirenberg & O’Donnell (iepriekš Gibberella circinata) ievešanu un izplatīšanos Savienībā, un atceļ Lēmumu 2007/433/EK

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 8359)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu Kopienā, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1) un jo īpaši tās 16. panta 3. punkta trešo teikumu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2007/433/EK (2) tika noteikti provizoriski ārkārtas pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu Gibberella circinata Nirenberg & O’Donnell 1998 ievešanu un izplatīšanos Savienībā.

(2)

Gibberella circinata Nirenberg & O’Donnell 1998 un Fusarium circinatum Nirenberg & O’Donnell 1998 ir divi nosaukumi, kas piešķirti vienai un tai pašai pleomorfai sēnei un kas apzīmē tā paša organisma attiecīgi teleomorfo (kad sporas veidojas dzimumiski) un anamorfo (kad sporas veidojas bezdzimumiski) stadiju. Atbilstoši jaunākajam zinātniskajam konsensam (3) no 2013. gada šī organisma apzīmēšanai būtu jāizmanto nosaukums ‘Fusarium circinatum Nirenberg & O’Donnell 1998’.

(3)

No 2019. gada marta organisms Fusarium circinatum Nirenberg & O’Donnell 1998 (“norādītais organisms”) ir iekļauts Direktīvas 2000/29/EK I pielikuma A daļas II iedaļā (4).

(4)

Norādītais organisms ir sastopams Portugālē un Spānijā, galvenokārt kokaudzētavās un mežos, bet arī privātdārzos. Minētās dalībvalstis ir pieņēmušas valsts pasākumus šā organisma kontrolei un izskaušanai, lai novērstu tā tālāku ieviešanos un izplatīšanos savā teritorijā.

(5)

2010. gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) publicēja atzinumu par Fusarium circinatum riska novērtējumu attiecībā uz Savienības teritoriju un riska pārvaldības iespēju izvērtējumu (5).

(6)

Norādītais organisms ir saistīts galvenokārt ar augiem, kas pieder pie Pinus ģints un Pseudotsuga menziesii sugas (“norādītie augi”).

(7)

Ņemot vērā ikgadējo apsekojumu rezultātus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Lēmumu 2007/433/EK, un EFSA sniegto zinātnisko atzinumu, secināts, ka norādītais organisms jau atrodas daļā Savienības teritorijas. Tomēr arī šķiet, ka invadētā terirtorija patlaban ir ievērojami mazāka nekā apdraudētā teritorija, ņemot vērā arī ekoloģiski klimatiskos datus, potenciālo saimniekaugu izplatību un norādītā organisma ļoti lielo ieviešanās potenciālu.

(8)

Tāpēc ir lietderīgi atjaunināt pasākumus pret norādīto organismu. Ar minētajiem pasākumiem būtu jāparedz norādītā organisma laicīga atklāšana Savienības teritorijā, tā izskaušana, ja konstatēta tā klātbūtne Savienības teritorijā, un prasības attiecībā uz augu (arī stādīšanai paredzētu sēklu un sēklas saturošu čiekuru), noteiktu veidu koksnes un koksnes iepakojamā materiāla pārvietošanu Savienībā no norobežotām teritorijām. Minētie pasākumi ir vajadzīgi, lai proaktīvi apkarotu norādītā organisma ieviešanos un izplatīšanos Savienībā.

(9)

Nav skaidrs, kāda ir norādītā organisma izplatība pasaulē. Tomēr saskaņā ar pieejamo informāciju nav zināms, ka norādītais organisms būtu sastopams Eiropas valstīs, kuras nav ES dalībvalstis. Turklāt pieredze rāda, ka norādītais organisms Savienībā nav ieviesies no tirdzniecības ar norādītajiem augiem (arī sēklām un sēklas saturošiem čiekuriem, kas paredzēti stādīšanai), koksni, atdalītu mizu un koksnes iepakojamo materiālu, kura izcelsme ir minētajās valstīs.

(10)

Tāpēc būtu jāpieņem pasākumi attiecībā uz norādīto augu (arī sēklu un sēklas saturošu čiekuru, kas paredzēti stādīšanai), koksnes, atdalītas mizas un koksnes iepakojamā materiāla ievešanu Savienībā tikai no trešām valstīm, kas nav Eiropas valstis. Šādos pasākumos būtu jāietver fitosanitārais sertifikāts, kā arī oficiālas pārbaudes, kad minētās preces tiek ievestas. Minētie pasākumi jāattiecina arī uz noteiktu veidu skujkoku (Pinales) koksni un koksnes iepakojamo materiālu, jo tie var būt norādītā organisma saimniekorganismi.

(11)

Juridiskās noteiktības labad Lēmums 2007/433/EK būtu jāatceļ.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“norādītais organisms” ir Fusarium circinatum Nirenberg & O’Donnell 1998;

2)

“norādītie augi” ir Pinus L. ģints un Pseudotsuga menziesii (Mirbel) Franco sugas augi;

3)

“ražošanas vieta” ir:

a)

jebkuras telpas vai lauku kopums, ko ekspluatē kā vienu ražošanas vai audzēšanas vienību; vai

b)

mežaudze, kas paredzēta norādīto augu sēklu ražošanai vai novākšanai;

4)

“koksnes iepakojamais materiāls” ir koksnes iepakojamais materiāls, tāds kā kastes, kārbas, redeļkastes, mucas un tamlīdzīgi iepakojuma materiāli, kā arī paletes, kastu paliktņi un citi kravu paliktņi, paliktņu apmales un kravas stiprinājumi neatkarīgi no tā, vai faktiski tiek izmantoti, lai transportētu dažādas preces, izņemot neapstrādātu koksni, kas nav biezāka par 6 mm, un apstrādātu koksni, kuras izgatavošanā izmantota līme, karstums un spiediens vai to kombinācija, un stiprinājumus, ar kuriem koksnes krava nostiprināta un kuri izgatavoti no pārējai kravai identiska veida un kvalitātes koksnes, kas atbilst tām pašām Savienības fitosanitārajām prasībām kā pārējā krava.

2. pants

Rīcība gadījumā, ja konstatēts norādītais organisms vai rodas aizdomas par tā klātbūtni

1.   Ikviena persona, kam rodas aizdomas vai kļūst zināms par norādītā organisma klātbūtni, tūlīt par to informē atbildīgo oficiālo struktūru un tai sniedz visu attiecīgo informāciju par norādītā organisma klātbūtni vai šādām aizdomām.

2.   Atbildīgā oficiālā struktūra šo informāciju tūlīt oficiāli reģistrē.

3.   Ja atbildīgā oficiālā struktūra ir saņēmusi informāciju par norādītā organisma klātbūtni vai iespējamo klātbūtni, šī struktūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai šādu klātbūtni vai iespējamo klātbūtni apstiprinātu.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka ikviena persona, kuras pārziņā ir norādītie augi, norādīto augu produkti, norādīto augu koksne vai skujkoku (Pinales) koksne, kas var būt invadēta ar norādīto organismu, tūlīt tiek informēta gan par norādītā organisma klātbūtni vai šādām aizdomām, gan arī par veicamajiem pasākumiem.

3. pants

Dalībvalstu teritoriju apsekojumi attiecībā uz norādītā organisma klātbūtni

1.   Dalībvalstis katru gadu apseko savas teritorijas, lai uzzinātu par norādītā organisma klātbūtni. Minētie apsekojumi nav vajadzīgi, ja ir skaidri secināts, ka ekoloģiski klimatisko apstākļu dēļ vai saimniekaugu sugu neesības dēļ attiecīgajā dalībvalstī norādītais organisms nevar ieviesties vai izplatīties.

2.   Apsekojumos ievēro šādus nosacījumus:

a)

tos veic atbildīgā oficiālā struktūra vai atbildīgās oficiālās struktūras oficiālā uzraudzībā;

b)

tie ietver vizuālās pārbaudes un, ja rodas jebkādas aizdomas par norādītā organisma invāziju, paraugu ņemšanu un testēšanu;

c)

tajos vadās pēc atzītiem zinātniskajiem un tehniskajiem principiem, un tos veic piemērotā gada laikā, kad norādīto organismu iespējams konstatēt, apskatot vizuāli, ņemot paraugus un testējot.

4. pants

Norobežotu teritoriju izveide

1.   Ja norādītā organisma klātbūtne ir apstiprināta, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties saskaņā ar 2. punktu norobežo teritoriju.

2.   Norobežotā teritorija sastāv no:

a)

invadētās zonas, kurā ir apstiprināta norādītā organisma klātbūtne un kurā ir visi augi, par kuriem zināms, ka tie ir inficēti, vai kuri uzrāda iespējamās inficēšanās pazīmes vai simptomus, vai kurus norādītais organisms var būt piesārņojis vai inficējis vai var piesārņot vai inficēt; un

b)

buferzonas, kas aptver invadēto zonu un kuras robeža ir vismaz 1 km attālumā no invadētās zonas.

Ja vairākas buferzonas cita ar citu daļēji pārklājas vai atrodas ģeogrāfiski tuvu cita pie citas, izveido plašāku norobežoto teritoriju, kura aptver gan attiecīgās norobežotās teritorijas, gan teritorijas starp tām.

Precīzās robežas starp invadēto zonu un buferzonu nosaka, pamatojoties uz atzītiem zinātniskajiem principiem, norādītā organisma bioloģiju, invāzijas apmēru un norādīto augu izvietojumu attiecīgajā teritorijā.

3.   Ja norādītā organisma klātbūtne ir apstiprināta buferzonā, invadētās zonas un buferzonas robežas nekavējoties pārskata un attiecīgi maina.

4.   Ja, balstoties uz 3. pantā minētajiem apsekojumiem, norādīto organismu norobežotā teritorijā nekonstatē divus gadus pēc kārtas, norobežojumu drīkst atcelt. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts par norobežojuma atcelšanu paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

5.   Dalībvalstis norobežoto teritoriju attiecīgi pielāgo, ja tas pamatots ar attiecīgā fitosanitārā riska dinamiku, kā aprakstīts 2., 3. vai 4. punktā. Par minēto pielāgojumu dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

6.   Atkāpjoties no 1. punkta, attiecīgā dalībvalsts var nolemt norobežotu teritoriju neizveidot, ja ir pierādījumi, ka norādītā organisma klātbūtne ir izolēts konstatējums un norādītais organisms nav ieviesies, un ka norādītā organisma izplatīšanās nav iespējama, pateicoties apstākļiem, kādos ir audzēti vai uzglabāti norādītie augi, kā arī norādīto augu vai skujkoku koksne, atdalīta miza vai koksnes iepakojamais materiāls.

7.   Šā panta 6. punktā minētajā gadījumā dalībvalsts:

a)

veic tūlītējus pasākumus, lai nodrošinātu, ka norādītais organisms tiek ātri izskausts, un nepieļautu, ka tam būtu iespēja izplatīties, kā arī lai viss inficētais materiāls tiktu iznīcināts;

b)

vismaz divus gadus veic regulārus un pienācīgus apsekojumus, lai noteiktu, vai ir inficēti citi augi papildus tiem, uz kuriem norādītā organisma klātbūtne tika konstatēta sākotnēji. Minētos apsekojumus veic zonā, kas aptver invadēto zonu un kuras robeža ir vismaz 1 km attālumā no invadētās zonas;

c)

ņemot vērā Starptautisko fitosanitāro pasākumu standartu (ISPM) Nr. 9 (6) un izmantojot integrētu pieeju, kas atbilst ISPM Nr. 14 (7) noteiktajiem principiem, veic visus citus pasākumus, kas var sekmēt norādītā organisma izskaušanu;

d)

sniedz Komisijai un citām dalībvalstīm pamatojumu, kādēļ nav izveidota norobežota teritorija, un paziņo b) apakšpunktā minēto apsekojumu rezultātus, kolīdz tie pieejami.

5. pants

Izskaušanas pasākumi norobežotajā teritorijā

1.   Attiecīgā dalībvalsts norobežotajā teritorijā piemēro šādus pasākumus:

a)

augus, par kuriem zināms, ka tie inficējušies ar norādīto organismu, vai augus ar simptomiem, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar norādīto organismu, vai par kuriem ir aizdomas, ka tie varētu būt inficējušies ar norādīto organismu, nekavējoties aizvāc;

b)

norādītos augus 100 m rādiusā ap invadētajiem augiem aizvāc;

c)

ņemot vērā ISPM Nr. 9 un izmantojot integrētu pieeju, kas atbilst ISPM Nr. 14 noteiktajiem principiem, veic visus citus pasākumus, kas var sekmēt norādītā organisma pilnīgu izskaušanu.

Pirmās daļas a) un b) punkta piemērošanas vajadzībām aizvākšanā ietver augu iznīcināšanu un sakņu, kas stiepjas vismaz 50 cm no kakla, un mizu atlieku aizvākšanu un drošu likvidēšanu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, norādītos augus, no kuriem paņemti un testēti paraugi 3. panta vajadzībām un par kuriem apstiprināts, ka tie ar norādīto organismu nav inficēti, nav jāaizvāc.

3.   Attiecīgā dalībvalsts veic atbilstošu izpēti, lai noteiktu infekcijas izcelsmi. Tā noskaidro, no kurienes cēlušies norādītie augi un no norādītajiem augiem vai skujkokiem (Pinales) iegūtā koksne un atdalītā miza, kas saistīti ar attiecīgo infekcijas gadījumu, arī tie, kas tika pārvietoti pirms norobežotās teritorijas izveides. Šādas izpētes rezultātus paziņo dalībvalstīm, no kurām attiecīgie augi cēlušies, un dalībvalstīm, uz kurām šie augi ir pārvietoti.

6. pants

Norādīto augu pārvietošana pa Savienības teritoriju

1.   Norādītos augus, kas paredzēti stādīšanai, Savienības teritorijā drīkst pārvietot tikai tad, ja tiem līdzi ir augu pase.

Minēto augu pasi norādītajiem augiem, kas paredzēti stādīšanai, izdod tad, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)

visu savu dzīves ciklu vai kopš ievešanas Savienībā tie ir audzēti ražošanas vietā, kas atrodas ārpus norobežotās teritorijas;

b)

tie cēlušies ražošanas vietā (ieskaitot tās apkārtni vismaz 1 km rādiusā), kur oficiālajās ikgadējās pārbaudēs, kas veiktas divu gadu periodā pirms to pārvietošanas, nav novēroti norādītā organisma klātbūtnes simptomi, un tie pirms pārvietošanas ir testēti, izmantojot reprezentatīvu paraugu no katras partijas, un atzīti par brīviem no norādītā organisma.

2.   Norādītos augus, kas nav stādīšanai paredzēti augi, no invadētās zonas buferzonā un no norobežotas teritorijas pārējā Savienības teritorijā drīkst pārvietot tikai tad, ja tiem līdzi ir augu pase.

Minēto pasi izdod tikai tad, ja šie norādītie augi ir cēlušies ražošanas vietā (ieskaitot tās apkārtni vismaz 1 km rādiusā), kur oficiālajās ikgadējās pārbaudēs, kas veiktas divu gadu periodā pirms to pārvietošanas, nav novēroti norādītā organisma klātbūtnes simptomi, un tie pirms pārvietošanas ir testēti, izmantojot reprezentatīvu paraugu no katras partijas, un atzīti par brīviem no norādītā organisma.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, augu pase nav vajadzīga, ja stādīšanai paredzēti norādītie augi tiek pārvietoti pie personas, kas darbojas mērķiem, kuri nav saistīti ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību, un kas šos augus iegādājas savām vajadzībām.

4.   Atkāpe no 3. panta tomēr neattiecas uz pārvietošanu no invadētas zonas buferzonā un no norobežotas teritorijas pārējā Savienības teritorijā.

7. pants

Noteiktas koksnes un atdalītas mizas pārvietošana no norobežotām teritorijām

1.   Šādu materiālu no invadētās zonas buferzonā un no norobežotas teritorijas pārējā Savienības teritorijā drīkst pārvietot tikai tad, ja tam līdzi ir augu pase:

a)

norādīto augu koksne, kas nav koksnes iepakojamais materiāls;

b)

skujkoku (Pinales) koksne skaidu, ēveļskaidu, zāģskaidu, šķeldas veidā vai citi koksnes atkritumi un atgriezumi, kas pilnībā vai daļēji iegūti no šiem skujkokiem; un

c)

atdalīta skujkoku (Pinales) miza.

Minēto augu pasi izdod tikai tad, ja šis materiāls ir ticis atbilstoši termiski apstrādāts tā, lai visā koksnes profilā temperatūra vismaz 30 minūtes bez pārtraukuma sasniegtu vismaz 56 °C.

2.   Koksni, kas tiks apstrādāta saskaņā ar šā panta 1. punktu, no norobežotās teritorijas drīkst pārvietot tikai ar šādiem nosacījumiem:

a)

norobežotajā teritorijā nav atbilstošas apstrādes iekārtas;

b)

apstrāde tiek veikta vistuvākajā apstrādes iekārtā, kas atrodas ārpus norobežotās teritorijas un kurā var veikt šādu apstrādi; un

c)

transportēšana tiek veikta oficiālā uzraudzībā ar slēgtiem transportlīdzekļiem, no kuriem koksne nevar izbirt un norādītais organisms nevar izplatīties.

8. pants

Koksnes iepakojamā materiāla pārvietošana no norobežotām teritorijām

Skujkoku koksni koksnes iepakojamā materiāla veidā no invadētas zonas buferzonā un no norobežotas teritorijas pārējā Savienības teritorijā drīkst pārvietot tikai tad, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

a)

tā izgatavota no mizotas koksnes atbilstoši ISPM Nr. 15 (8);

b)

tai veikta viena no apstiprinātajām apstrādēm atbilstoši ISPM Nr. 15 I pielikumam;

c)

tā ir marķēta ar ISPM Nr. 15 II pielikumā noteikto marķējumu, kas norāda, ka šim koksnes iepakojamajam materiālam izdarīta apstiprināta un minētajam standartam atbilstoša fitosanitārā apstrāde.

9. pants

Norādīto augu ievešana Savienības teritorijā

Norādītos augus no trešām valstīm, kas nav Eiropas valstis, Savienības teritorijā drīkst ievest tikai tad, ja tiem līdzi ir Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minētais sertifikāts, kura ailē “Papildu deklarācija” ir kāda no šādām norādēm:

a)

visu dzīves ciklu tie ir audzēti valstī, par ko zināms, ka norādītais organisms tur nav sastopams;

b)

visu dzīves ciklu tie ir audzēti teritorijā, kuru nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem ir atzinusi par brīvu no norādītā organisma;

c)

tie cēlušies ražošanas vietā (ieskaitot tās apkārtni vismaz 1 km rādiusā), kur oficiālajās ikgadējās pārbaudēs, kas veiktas divu gadu periodā pirms to pārvietošanas, nav novēroti norādītā organisma klātbūtnes simptomi, un tiem tieši pirms eksportēšanas ir paņemti paraugi un testēti, izmantojot reprezentatīvu paraugu no katras partijas, un šajos testos tie ir atzīti par brīviem no norādītā organisma.

10. pants

Noteiktas koksnes un atdalītas mizas ievešana Savienībā

1.   Norādīto augu koksni, kas cēlusies no trešām valstīm, kuras nav Eiropas valstis, un kas nav skaidu, ēveļskaidu, zāģskaidu, šķeldas, citu koksnes atkritumu un atgriezumu veidā, kā arī pilnībā vai daļēji no šiem augiem iegūtu atdalītu mizu, kas nav koksnes iepakojamā materiāla veidā, Savienības teritorijā drīkst ievest tikai tad, ja tai līdzi ir Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minētais sertifikāts.

2.   Minētā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija” sniedz vienu no šādām norādēm:

a)

koksnes vai atdalītās mizas izcelsme ir valstī, kuru nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem atzinusi par brīvu no norādītā organisma;

b)

tās izcelsme ir teritorijā, kuru nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem atzinusi par brīvu no norādītā organisma;

c)

tā ir tikusi atbilstoši termiski apstrādāta tā, lai visā koksnes profilā temperatūra vismaz 30 minūtes bez pārtraukuma sasniegtu vismaz 56 °C; termisko apstrādi apliecina, uz koksnes vai uz attiecīgajam lietojumam atbilstoša iesaiņojuma un uz sertifikāta uzliekot marķējumu “HT”.

3.   Skujkoku (Pinales) koksni skaidu, ēveļskaidu, zāģskaidu, šķeldas, citu koksnes atkritumu un atgriezumu veidā un atdalītu mizu, kas pilnībā vai daļēji iegūta no šiem skujkokiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, kas nav Eiropas valstis, Savienības teritorijā drīkst ievest tikai tad, ja tai līdzi ir Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minētais sertifikāts.

4.   Minētā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija” sniedz vienu no šādām norādēm:

a)

koksnes vai atdalītās mizas izcelsme ir valstī, kuru nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem atzinusi par brīvu no norādītā organisma;

b)

koksnes vai atdalītās mizas izcelsme ir teritorijā, kuru nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem atzinusi par brīvu no norādītā organisma;

c)

tā ir tikusi atbilstoši termiski apstrādāta tā, lai visā koksnes profilā temperatūra vismaz 30 minūtes bez pārtraukuma sasniegtu vismaz 56 °C; termisko apstrādi apliecina, uz koksnes vai uz attiecīgajam lietojumam atbilstoša iesaiņojuma uzliekot marķējumu “HT”.

11. pants

Oficiālās pārbaudes, kad norādītie augi un noteikta koksne un atdalīta miza, kuras izcelsme ir trešās valstīs, kas nav Eiropas valstis, tiek ievesti Savienībā

1.   Visiem norādīto augu sūtījumiem, norādīto augu koksnes sūtījumiem, kas nav koksnes iepakojamā materiāla veidā, un skujkoku (Pinales) koksnes sūtījumiem skaidu, ēveļskaidu, zāģskaidu, šķeldas, citu koksnes atkritumu un atgriezumu veidā, kas pilnībā vai daļēji iegūti no šiem skujkokiem, kas Savienībā tiek ievesti no trešās valsts, kas nav Eiropas valsts, par kuru zināms, ka tur ir sastopams norādītais organisms, veic rūpīgas oficiālas pārbaudes ievešanas vietā Savienībā vai galamērķa vietā, kas noteikta atbilstoši Komisijas Direktīvas 2004/103/EK (9) 1. pantam.

2.   Minētajās oficiālajās pārbaudēs iekļauj augu, augu produktu vai citu priekšmetu partiju vizuālu apskati, kā arī attiecīgā gadījumā ņem no tiem paraugus un testē, lai apstiprinātu norādītā organisma klātbūtnes neesību.

12. pants

Atbilstība

Dalībvalstis atceļ vai groza pasākumus, ko tās, nodrošinot atbilstību šim lēmumam, pieņēmušas, lai aizsargātu savas teritorijas pret norādītā organisma ievešanu un izplatīšanos. Dalībvalstis par šiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju.

13. pants

Atcelšana

Lēmumu 2007/433/EK atceļ.

14. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā –

Vytenis ANDRIUKAITIS

Komisijas loceklis


(1)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2007. gada 18. jūnija Lēmums 2007/433/EK par provizoriskiem ārkārtas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu Gibberella circinata Nirenberg & O’Donnell ievešanu un izplatīšanos Kopienā (OV L 161, 22.6.2007., 66. lpp.).

(3)  Turland, N. J., et al. (red.) 2018: International Code of Nomenclature for algae, fungi, and plants (Shenzhen Code) adopted by the Nineteenth International Botanical Congress Shenzhen, China, July 2017. Regnum Vegetabile 159. Glashütten: Koeltz Botanical Books. DOI https://doi.org/10.12705/Code.2018

(4)  Komisijas 2019. gada 21. marta Īstenošanas direktīva (ES) 2019/523, ar ko groza I līdz V pielikumu Padomes Direktīvai 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 86, 28.3.2019., 41. lpp.).

(5)  EFSA Zinātnisko ekspertu grupa augu veselības jautājumos Risk assessment of Gibberella circinata for the EU territory and identification and evaluation of risk management options. EFSA Journal 2010; 8(6):1620. doi:10.2903/j.efsa.2010.1620.

(6)  ISPM Nr. 9: Guidelines for pest eradication programmes. Pieejams tīmekļa vietnē https://www.ippc.int/core-activities/standards-setting/ispms/#614.

(7)  ISPM Nr. 14: The use of integrated measures in a systems approach for pest risk management. Pieejams tīmekļa vietnē https://www.ippc.int/core-activities/standards-setting/ispms/#614.

(8)  ISPM Nr. 15 “Starptautiskajā tirdzniecībā izmantotā koksnes iepakojamā materiāla reglamentācija”.

(9)  Komisijas 2004. gada 7. oktobra Direktīva 2004/103/EK par Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā minēto augu, augu produktu un citu priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudēm, ko var veikt vietā, kas nav punkts ievešanai Kopienā, vai vietā tā tuvumā, un ar kuru paredz ar šīm pārbaudēm saistītos nosacījumus (OV L 313, 12.10.2004., 16. lpp.).


Top