10.2.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 37/1

---

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr 113/2010

(2010. gada 9. februāris),

ar ko attiecībā uz tirdzniecības aptvērumu, datu definīciju, statistikas apkopošanu par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā un faktūras valūtas dalījumā un īpašām precēm vai pārvietojumiem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 2., 3. un 4. punktu, 4. panta 5. punktu, 5. panta 2. un 4. punktu, 6. panta 2. un 3. punktu un 8. panta 1. un 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 471/2009 nosaka vienotu struktūru Eiropas statistikas sistemātiskai apkopošanai par preču tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm.

(2)	Lai izvairītos no dubultas tirdzniecības plūsmu uzskaites, jāpielāgo ārējās tirdzniecības statistikas darbības joma, ņemot vērā konkrētas muitas procedūras, un jānorāda preces vai pārvietojumi, kurus neiekļauj ārējās tirdzniecības statistikā metodikas apsvērumu dēļ.

(3)	Lai saskaņoti apkopotu ārējās tirdzniecības statistiku, jānorāda dati no importa un eksporta uzskaites dokumentiem, tostarp izmantojamie kodi.

(4)	Metodikas apsvērumu dēļ jāparedz īpašām precēm vai pārvietojumiem piemērojamie noteikumi.

(5)	Lai nodrošinātu saskaņotu statistikas apkopošanu par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā un kopsavilkuma statistiku par tirdzniecību faktūras valūtas dalījumā, jādefinē šīs statistikas sagatavošanas metodika.

(6)	Lai nodrošinātu salīdzināmus un precīzus rādītājus, jāparedz noteikumi par datu nosūtīšanu Komisijai (Eurostat), ko veic dalībvalstis, un statistikas pārskatīšanu.

(7)	Jāizdara labojumi darījumu veidu kodos, lai identificētu preces, kas paredzētas pārstrādei saskaņā ar līgumu un kas tiek nosūtītas atpakaļ uz sākotnējo eksporta dalībvalsti

(8)

Jāpieņem pasākumi, kas nodrošina, ka tiek sniegti statistikas dati, ja nebūtu pieejami muitas dati saistībā ar turpmāku muitas formalitāšu un kontroles vienkāršošanu, jo īpaši vienkāršošanu saskaņā ar 116. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regulā (EK) Nr. 450/2008, ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais muitas kodekss) (2).

(9)	Tāpēc jāatceļ Komisijas 2000. gada 7. septembra Regula (EK) Nr. 1917/2000 par noteikumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 īstenošanai attiecībā uz ārējās tirdzniecības statistiku (3).

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi saskan ar atzinumu, ko sniegusi preču tirdzniecības ar ārpuskopienas valstīm statistikas komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1.   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Izslēgtās preces un pārvietojumi

I pielikumā norādītās preces un pārvietojumus neiekļauj ārējās tirdzniecības statistikā.

2.   NODAĻA

DATU DEFINĪCIJA UN SPECIFIKĀCIJA

2. pants

Tirdzniecības plūsmu kodi

Šādus kodus izmanto datiem, kas iegūti no muitas uzskaites dokumentiem par tirdzniecības plūsmu:

1	—	ja tiek reģistrēts imports;
2	—	ja tiek reģistrēts eksports.

3. pants

Pārskata periods

1.   Pārskata periods norāda kalendāro gadu un mēnesi, kurā preces importē vai eksportē.

Ja importa un eksporta reģistrācijas avots ir muitas deklarācija, pārskata periods norāda kalendāro gadu un mēnesi, kurā muitas iestādes ir pieņēmušas deklarāciju.

2.   Dati par pārskata periodu ir sešu zīmju skaitļu kods, kurā pirmās četras zīmes norāda gadu un pēdējās divas zīmes – mēnesi.

4. pants

Statistiskā vērtība

1.   Statistiskā vērtība pamatojas uz preču vērtību laikā un vietā, kur preces šķērso galamērķa dalībvalsts robežu (par importu) un faktiskā eksporta dalībvalsts robežu (par eksportu).

Statistisko vērtību aprēķina, pamatojoties uz 2. punktā minēto preču vērtību, un vajadzības gadījumā to koriģē, ņemot vērā transporta un apdrošināšanas izmaksas saskaņā ar 4. punktu.

2.   Ņemot vērā vērtēšanas principus, kas noteikti Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanas nolīgumā (PTO muitas vērtēšanas nolīgums), importa vai eksporta preču vērtība ir šāda:

a)	pārdošanas vai pirkšanas gadījumā cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par importētajām vai eksportētajām precēm, izņemot brīvi noteiktas vai fiktīvas vērtības;

b)	citos gadījumos cena, kas tiktu maksāta pārdošanas vai pirkšanas gadījumā.

Muitas vērtību izmanto, ja tā saskaņā ar muitas kodeksu noteikta precēm laišanai brīvā apgrozībā.

3.   Pārstrādē ietverto preču vērtību, pamatojoties uz bruto bāzi, nosaka šādi:

a)	precēm, kuras tiks pārstrādātas, nosaka nepārstrādāto preču vērtību;

b)	precēm pēc pārstrādes nosaka nepārstrādāto preču vērtību plus pārstrādes pievienoto vērtību.

4.   Vajadzības gadījumā 2. un 3. punktā minēto vērtību koriģē tā, lai statistiskajā vērtībā būtu ietvertas tikai un vienīgi transporta un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās, lai nogādātu preces no nosūtīšanas vietas

a)	līdz galamērķa dalībvalsts robežai attiecībā uz importu (CIF tipa vērtība);

b)	līdz faktiskā eksporta dalībvalsts robežai attiecībā uz eksportu (FOB tipa vērtība).

5.   Statistisko vērtību izsaka tās dalībvalsts valsts valūtā, kurā ir iesniegta muitas deklarācija. Ja valūta jākonvertē, lai izteiktu statistisko vērtību valsts valūtā, jāizmanto šāds maiņas kurss:

a)	saskaņā ar muitas kodeksā paredzētajiem noteikumiem piemērojamais maiņas kurss muitas deklarācijas pieņemšanas laikā; vai, ja tā nav,

b)	piemērojamais references maiņas kurss, ko nosaka Eiropas Centrālā banka euro zonā ietilpstošajām dalībvalstīm, laikā, kad preces tiek importētas vai eksportētas, vai oficiālais maiņas kurss, ko nosaka dalībvalstis, kuras neietilpst euro zonā.

5. pants

Daudzums

Datus par daudzumu norāda šādi:

a)	kilogramos izteikta neto masa, kas ir preču masa, izņemot visu iepakojumu; un

b)	vajadzības gadījumā papildmērvienība, kas izteikta attiecīgajā mērvienībā, saskaņā ar spēkā esošo kombinēto nomenklatūru.

6. pants

Importēšanas un eksportēšanas dalībvalstis

1.   Datus par importēšanas un eksportēšanas dalībvalstīm kodē saskaņā ar Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības statistikas un dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības statistikas valstu un teritoriju nomenklatūru, ko noteikusi Komisija, turpmāk “ģeonomenklatūra”.

2.   Datos par dalībvalsti, kur ir iesniegta muitas deklarācija, norāda dalībvalsti, kuras muitas administrācijā ir iesniegta muitas deklarācija, vai, ja izmantota muitas kodeksā definētā vienkāršotā procedūra, kurai muitas administrācijai ir iesniegta papildu deklarācija, ieskaitot, ja muitas iestādes ir atļāvušas, attiecīgo ierakstu deklarētāja uzskaites dokumentos.

3.   Attiecībā uz importu datos par galamērķa dalībvalsti norāda dalībvalsti, par kuru muitas procedūras noformēšanas laikā zināms, ka uz to tiks nosūtītas preces, neveicot komerciālus darījumus vai citas darbības, kas maina preču juridisko statusu un kas notiek kādā starpniecības dalībvalstī.

Ja tās nav, datos norāda dalībvalsti, kurā preces atrodas muitas procedūras noformēšanas laikā.

Ja preces tiek importētas, lai tās pārstrādātu muitas uzraudzībā, galamērķa dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā tiek veikta pirmā pārstrādes darbība.

4.   Attiecībā uz eksportu datos par faktiskā eksporta dalībvalsti norāda dalībvalsti, par kuru muitas procedūras noformēšanas laikā zināms, ka no tās tiks nosūtītas preces, neveicot komerciālus darījumus vai citas darbības, kas maina preču juridisko statusu un kas pirms muitas procedūras noformēšanas notiek kādā starpniecības dalībvalstī.

Ja preces tiek eksportētas pēc pārstrādes muitas uzraudzībā, faktiskā eksporta dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā tika veikta pēdējā pārstrādes darbība.

7. pants

Partnervalstis

1.   Datus par partnervalstīm kodē saskaņā ar spēkā esošo ģeonomenklatūru.

2.   Attiecībā uz importu datos par izcelsmes valsti norāda valsti, kurā preces ir pilnībā ražotas vai kurā notikusi pēdējā būtiskā pārveidošana saskaņā ar muitas kodeksa noteikumiem, kurā izklāstīti noteikumi par nepreferenciālu izcelsmi.

Datos par nosūtīšanas valsti norāda ārpuskopienas valsti, no kuras preces tika nosūtītas uz galamērķa dalībvalsti, neveicot komerciālus darījumus vai citas darbības, kas maina preču juridisko statusu un kas notiek kādā starpniecības ārpuskopienas valstī.

3.   Attiecībā uz eksportu datos par pēdējo zināmo galamērķa valsti norāda pēdējo ārpuskopienas valsti, par kuru laikā, kad notiek muitas procedūras noformēšana vai muitas noteikumos atzīts apstrādes veids, zināms, ka uz to jānogādā preces.

8. pants

Preču kods

Datus par precēm kodē šādi:

a)	par importu saskaņā ar Taric apakšpozīcijas preču kodu;

b)	par eksportu saskaņā ar kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijas preču kodu.

9. pants

Statistikas procedūra

1.   Statistikas procedūra identificē dažādus raksturlielumus, ko izmanto, lai nošķirtu tirdzniecības darījumus, īpaši saskaņā ar tiem atbilstošo muitas procedūru.

2.   Statistikas procedūras kods ir kods, ko vajadzības gadījumā atvasina no četru zīmju koda, kas norāda deklarēto procedūru saskaņā ar muitas kodeksu. Izmanto šādus kodus:

1	—	parastais imports vai eksports;
2	—	imports un eksports, uz ko attiecas muitas procedūra – ievešana pārstrādei;
3	—	imports un eksports, uz ko attiecas muitas procedūra – izvešana pārstrādei;
9	—	imports vai eksports, kas netiek uzskaitīts no muitas deklarācijām.

10. pants

Darījuma veids

1.   Darījuma veids identificē dažādus raksturlielumus, kas ir nepieciešami, lai noteiktu preču tirdzniecības darbības jomu, kas pamatojas uz muitas deklarācijām, saskaņotu tirdzniecības statistiku maksājumu bilances un nacionālo kontu vajadzībām un citiem statistikā svarīgiem raksturlielumiem.

2.   Datus par darījuma veidu kodē, kā norādīts II pielikumā. Dalībvalstis piemēro kodus A slejā vai kodu kombināciju A slejā un to apakšnodaļas B slejā, kas norādīta minētajā pielikumā.

11. pants

Preferenciāls režīms importam

1.   Dati par preferenciālu režīmu ir tarifa režīms, kas norādīts ar preferenču kodu saskaņā ar klasifikāciju, kas norādīta muitas kodeksā.

2.   Dati attiecas uz preferenciālo režīmu, ko piemēro vai piešķir muitas iestādes.

12. pants

Transportēšanas veids

1.   Datus par transportēšanas veidu uz robežas un transportēšanas veidu valsts iekšienē kodē saskaņā ar III pielikumu.

Transportēšanas veids uz robežas norāda aktīvo transportlīdzekli, ar kuru attiecībā uz eksportu pieņem, ka preces ir izvestas no Eiropas Savienības statistikas teritorijas, un attiecībā uz importu pieņem, ka preces ir ievestas Eiropas Savienības statistikas teritorijā.

Transportēšanas veids valsts iekšienē vajadzības gadījumā norāda aktīvo iekšzemes transportlīdzekli, ar kuru preces tika aizvestas uz saņemšanas vietu (par importu), vai tiek pieņemts, ka ir aizvestas no nosūtīšanas vietas (par eksportu).

2.   Datiem par konteineru izmanto šādus kodus:

0	—	ja, šķērsojot Eiropas Savienības statistikas teritoriju, preces netiek pārvadātas konteineros;
1	—	ja, šķērsojot Eiropas Savienības statistikas teritoriju, preces tiek pārvadātas konteineros.

13. pants

Tirgotāja identificēšana

Dati par tirgotāju ir atbilstošs identifikācijas numurs, kas piešķirts importētājam/saņēmējam attiecībā uz importu un eksportētajam/nosūtītājam attiecībā uz eksportu.

14. pants

Faktūras valūta

Datus par faktūras valūtu vajadzības gadījumā iegūst no muitas deklarācijas un kodē šādi:

0	—	ja valūta ir norādīta to dalībvalstu valsts valūtā, kuras neietilpst euro zonā;
1	—	ja valūta ir norādīta euro;
2	—	ja valūta ir norādīta ASV dolāros;
3	—	ja valūta ir norādīta citā valūtā, nevis to dalībvalstu valsts valūtā, kuras neietilpst euro zonā, euro vai ASV dolāros.

3.   NODAĻA

STATISTIKAS APKOPOŠANA PAR TIRDZNIECĪBU UZŅĒMUMU RAKSTURLIELUMU DALĪJUMĀ UN STATISTIKAS APKOPOŠANA PAR TIRDZNIECĪBU FAKTŪRAS VALŪTAS DALĪJUMĀ

15. pants

Statistikas apkopošana par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā

1.   Valsts iestādes apkopo ikgadējo tirdzniecības statistiku uzņēmumu raksturlielumu dalījumā.

2.   Statistikas vienības ir uzņēmumi, kas definēti Padomes Regulas (EEK) Nr. 696/93 (4) pielikumā.

3.   Statistikas vienības tiek veidotas, savienojot saskaņā ar 13. pantu tirgotāja identifikācijas numuru ar uzņēmumu reģistra juridisko vienību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 177/2008 (5) pielikumā minēto rādītāju 1.7a.

4.   Lai nodrošinātu tirgotāja identifikāciju un uzturētu saiti ar uzņēmumu reģistru, valsts statistikas iestādēm ir piekļuve ekonomikas dalībnieku reģistrācijas un identifikācijas datiem, kā tas paredzēts Eiropas Savienības muitas noteikumos. Par ekonomikas dalībnieka reģistrācijas identifikācijas numura piešķiršanu atbildīgās iestādes pēc valsts statistikas iestāžu pieprasījuma nodrošina piekļuvi Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (6) 38.d pielikumā norādītajiem datiem.

5.   Apkopo šādus raksturlielumus:

a)	tirdzniecības plūsma;

b)	statistiskā vērtība;

c)	partnervalsts;

d)	preču kods saskaņā ar sadaļas vai divu zīmju līmeni, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 451/2008 (7) pielikumā;

e)	uzņēmumu skaits;

f)	darbība, ko uzņēmums veicis saskaņā ar saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) sadaļas vai divu zīmju līmeni, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006 (8) I pielikumā;

g)	lieluma klase, ko nosaka pēc nodarbināto personu skaita saskaņā Komisijas Regulas (EK) Nr. 250/2009 (9) I pielikumā izklāstītajām uzņēmējdarbības strukturālās statistikas raksturlielumu definīcijām.

6.   Apkopo šādas datu kopas:

a)	tirdzniecības reģistra un uzņēmumu reģistra atbilstības rādītāji;

b)	tirdzniecība pēc darbības un uzņēmuma lieluma klases;

c)	lielāko uzņēmumu īpatsvars tirdzniecības vērtības ziņā pēc darbības;

d)	tirdzniecība pēc partnerdalībvalsts un darbības;

e)	tirdzniecība pēc partnerdalībvalstu skaita un darbības;

f)	tirdzniecība pēc preces un darbības.

7.   Pirmais pārskata gads, par kuru jāapkopo ikgadējā statistika, ir 2010. gads. Pēc tam dalībvalstis sniedz datus par katru nākamo kalendāro gadu.

8.   Statistiku nosūta 18 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

9.   Dalībvalstis nodrošina, lai statistika tiktu sniegta tādā veidā, ka, Komisijai (Eurostat) statistiku izplatot, nebūtu iespējams noteikt uzņēmumu vai tirgotāju. Valsts statistikas iestādes norāda, uz kuriem datiem attiecas konfidencialitātes noteikumi.

16. pants

Statistikas apkopošana par tirdzniecību faktūras valūtas dalījumā

1.   Valsts statistikas iestādes apkopo ikgadējo statistiku par tirdzniecību faktūras valūtas dalījumā.

2.   Statistikā ietilpst šādi raksturlielumi:

a)	tirdzniecības plūsma;

b)	statistiskā vērtība;

c)	faktūras valūta saskaņā ar kodiem 14. pantā;

d)

kopējais un produkta dalījums saskaņā ar spēkā esošās Starptautiskās standartizētās tirdzniecības klasifikācijas (SITC) sadaļām un nodaļām, norādot šādus kodus: 1 — izejvielas, izņemot naftu, saskaņā ar SITC 0.–4. sadaļu; izņemot 33. nodaļu, 2 — nafta saskaņā ar SITC 33. nodaļu; 3 — rūpniecības preces saskaņā ar SITC 5.–8. sadaļu.

3.   Pirmais pārskata gads, par kuru apkopo ikgadējo statistiku, ir 2010. gads. Pēc tam dalībvalstis apkopo datus par katru otro kalendāro gadu.

4.   Statistiku nosūta Komisijai (Eurostat) triju mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

5.   Datu avots ir informācija, kas iegūta no muitas deklarācijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 471/2009 4. panta 1. punktu. Tomēr, ja attiecībā uz eksportu muitas deklarācijā nav pieejama faktūras valūta, dalībvalstis veic apsekojumu, lai apkopotu datus par eksportu faktūras valūtas dalījumā, kas nodrošina statistiku ar precīziem rezultātiem.

4.   NODAĻA

ĪPAŠAS PRECES UN PĀRVIETOJUMI

17. pants

Rūpniecības iekārtas

1.   Šā panta vajadzībām

a)	“rūpniecības iekārta” ir mašīnu, aparātu, ierīču, iekārtu, aprīkojuma, instrumentu un materiālu apvienojums, kas kopā veido liela mēroga stacionāras vienības, kas ražo preces vai nodrošina pakalpojumus;

b)	“sastāvdaļa” ir tāda piegāde rūpniecības iekārtai, kuru veido preces, kas attiecas uz to pašu KN nodaļu;

c)	sastāvdaļas preču kodu veido šādi: i) pirmie četri cipari ir 9880; ii) piektais un sestais cipars atbilst KN nodaļai, uz kuru attiecas sastāvdaļas preces; iii) septītais un astotais cipars ir 0.

2.   Dalībvalstis var apkopot eksporta statistiku sastāvdaļu līmenī ar nosacījumu, ka kopējā attiecīgās rūpniecības iekārtas statistiskā vērtība pārsniedz EUR 3 miljonus , ja vien tā ir pabeigta rūpniecības iekārta otrreizējai izmantošanai. Daudzumu apkopo pēc izvēles.

18. pants

Sūtījumi pa daļām

1.   Šā panta vajadzībām “sūtījumi pa daļām” ir tāda vesela priekšmeta sastāvdaļu piegāde nesamontētā vai nenokomplektētā veidā, kuras ar tirdzniecību vai transportu saistītu iemeslu dēļ nosūta vairāk nekā viena pārskata perioda laikā.

2.   Pārskata periodu attiecībā uz sūtījumu pa daļām eksportu un importu var pielāgot tā, lai dati tiktu sniegti vienreiz mēnesī, proti, kad ir importēts vai eksportēts pēdējais sūtījums.

19. pants

Kuģi un gaisa kuģi

1.   Šā panta vajadzībām

a)	“kuģi” ir kuģi, kas uzskatāmi par jūras kuģiem saskaņā ar KN 89. nodaļu, velkoņi, karakuģi un peldlīdzekļi;

b)	“gaisa kuģi” ir lidmašīnas, ko klasificē ar KN kodu 8802 30 un 8802 40;

c)	“ekonomiskās īpašumtiesības” ir fiziskas vai juridiskas personas tiesības pretendēt uz priekšrocībām, kas saistītas ar kuģa vai gaisa kuģa izmantošanu saimnieciskās darbības laikā, vienlaikus uzņemoties ar to saistītos riskus.

2.   Ārējās tirdzniecības statistikā ietver tikai šādu kuģu un gaisa kuģu importu un eksportu:

a)	fiziskas vai juridiskas personas, kas ir nodibināta ārpuskopienas valstī, kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību nodošana fiziskai vai juridiskai personai, kas ir nodibināta importēšanas dalībvalstī; šo darījumu uzskata par importu;

b)

fiziskas vai juridiskas personas, kas ir nodibināta eksportēšanas dalībvalstī, kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību nodošana fiziskai vai juridiskai personai, kas ir nodibināta ārpuskopienas valstī; šo darījumu uzskata par eksportu. Ja kuģis vai gaisa kuģis ir jauns, eksportu reģistrē būvētāja dalībvalstī;

c)	kuģu un gaisa kuģu imports un eksports pirms pārstrādes vai pēc tās saskaņā ar līgumu, kā minēts II pielikuma 2. piezīmē.

3.   Ārējās tirdzniecības statistiku attiecībā uz kuģu un gaisa kuģu tirdzniecību apkopo šādi:

a)	kuģiem daudzumu izsaka kā vienību skaitu un jebkurās citās KN minētajās papildmērvienībās; gaisa kuģiem daudzumu izsaka neto masā un papildmērvienībās;

b)	transporta un apdrošināšanas izmaksas izslēdz no statistiskās vērtības;

c)

partnervalsts ir i) ārpuskopienas valsts, kurā ir nodibināta fiziskā vai juridiskā persona, kas nodod kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, (par importu), vai ārpuskopienas valsts, kurā ir nodibināta fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek nodotas kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, (par eksportu), attiecībā uz 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem pārvietojumiem; ii) būvētāja ārpuskopienas valsts (par importu), ja jauns kuģis vai gaisa kuģis ir būvēts ārpus Eiropas Savienības; iii) ārpuskopienas valsts, kurā ir nodibināta fiziskā vai juridiskā persona, kam ir kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, (par importu), vai ārpuskopienas valsts, kas veic pārstrādi saskaņā ar līgumu, (par eksportu), attiecībā uz 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem pārvietojumiem;

d)	2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā importa un eksporta pārskata periods ir mēnesis, kurā tiek nodotas ekonomiskās īpašumtiesības.

4.   Par kuģu un gaisa kuģu reģistru pārvaldīšanu atbildīgās iestādes pēc valsts statistikas iestāžu pieprasījuma sniedz visu pieejamo informāciju, lai identificētu kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību maiņu starp fizisku vai juridisku personu, kas ir nodibināta dalībvalstī, un fizisku vai juridisku personu, kas ir nodibināta ārpuskopienas valstī.

20. pants

Kuģiem un gaisa kuģiem piegādātās preces

1.   Šā panta vajadzībām

a)	“preču piegāde kuģiem un gaisa kuģiem” ir preču piegāde komandai un pasažieriem, un mašīnu, mehānismu un cita kuģa vai gaisa kuģa aprīkojuma darbībai;

b)	uzskata, ka kuģis vai gaisa kuģis pieder valstij, kurā ir nodibināta fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, kā definēts 19. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.   Ārējās tirdzniecības statistikā ietver to preču eksportu, kas no eksportēšanas dalībvalsts teritorijas piegādātas kuģiem un gaisa kuģiem, kuri pieder ārpuskopienas valstij.

3.   Kuģiem un gaisa kuģiem piegādātajām precēm dalībvalstis var izmantot šādus preču kodus:

—	:	9930 24 00	:	KN 1. līdz 24. nodaļas preces,
—	:	9930 27 00	:	KN 27. nodaļas preces,
—	:	9930 99 00	:	citur klasificētas preces.

Izņemot KN 27. nodaļas preces, datu nosūtīšana par daudzumu ir brīvprātīga.

Turklāt var izmantot vienkāršoto partnervalsts kodu “QS”.

21. pants

Preces, kas piegādātas ārzonas iekārtām un no ārzonas iekārtām

1.   Šā panta vajadzībām

a)	“ārzonas iekārta” ir uzstādītais aprīkojums un ierīces, un stacionārs jūrā ārpus jebkuras valsts statistiskās teritorijas;

b)	“ārzonas iekārtām piegādātās preces” ir preču piegāde komandai un mašīnu, mehānismu un cita ārzonas iekārtas aprīkojuma darbībai;

c)	“ārzonas iekārtās iegūtās vai ražotās preces” ir produkti, kas iegūti jūras gultnē vai gruntī vai ražoti ārzonas iekārtā.

2.   Ārējās tirdzniecības statistikā atspoguļo:

a)

importu, ja preces piegādā no: i) ārpuskopienas valsts uz ārzonas iekārtu, kas ir ierīkota teritorijā, kurā importēšanas dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti; ii) ārzonas iekārtas, kas ir ierīkota teritorijā, kurā ārpuskopienas valstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti, uz importēšanas dalībvalsti; iii) ārzonas iekārtas, kas ir ierīkota teritorijā, kurā ārpuskopienas valstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti, uz ārzonas iekārtu teritorijā, kurā importēšanas dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti;

b)

eksportu, ja preces piegādā uz: i) ārpuskopienas valsti no ārzonas iekārtas, kas ir ierīkota teritorijā, kurā eksportēšanas dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti; ii) ārzonas iekārtu, kas ir ierīkota teritorijā, kurā ārpuskopienas valstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti, no eksportēšanas dalībvalsts; iii) ārzonas iekārtu, kas ir ierīkota teritorijā, kurā ārpuskopienas valstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti, no ārzonas iekārtas teritorijā, kurā eksportēšanas dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti.

3.   Ārzonas iekārtām piegādātajām precēm dalībvalstis var izmantot šādus preču kodus:

—	:	9931 24 00	:	KN 1. līdz 24. nodaļas preces,
—	:	9931 27 00	:	KN 27. nodaļas preces,
—	:	9931 99 00	:	citur klasificētas preces.

Izņemot KN 27. nodaļas preces, datu nosūtīšana par daudzumu ir brīvprātīga.

Turklāt var izmantot vienkāršoto partnervalsts kodu “QW”.

22. pants

Jūras produkti

1.   Šā panta vajadzībām:

a)	“jūras produkti” ir zvejniecības produkti, minerāli, izglābtā krava un visi citi produkti, kurus jūras kuģi vēl nav izkrāvuši krastā;

b)	uzskata, ka kuģis pieder valstij, kurā ir nodibināta fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, kā definēts 19. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.   Ārējās tirdzniecības statistikā ietver šādu jūras produktu importu un eksportu:

a)	jūras produktu izkraušana importēšanas dalībvalsts ostās vai to iegāde, ko veic kuģi, kas pieder importēšanas dalībvalstij, no kuģiem, kas pieder ārpuskopienas valstij; šos darījumus uzskata par importu;

b)	jūras produktu izkraušana ārpuskopienas valsts ostās no kuģa, kas pieder eksportēšanas dalībvalstij, vai to iegāde, ko veic kuģi, kas pieder ārpuskopienas valstij, no kuģiem, kas pieder eksportēšanas dalībvalstij; šos darījumus uzskata par eksportu.

3.   Importa gadījumā partnervalsts ir ārpuskopienas valsts, kurā ir nodibināta fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir tā kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, kas zvejo, un eksporta gadījumā ārpuskopienas valsts, kurā izkrauj jūras produktus vai kurā ir nodibināta fiziskā vai juridiskā persona, kam ir tā kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, kas iegādājas jūras produktus.

4.   Ja tas nav pretrunā citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, valsts statistikas iestādēm papildus muitas deklarācijām ir piekļuve tādiem datu avotiem kā informācija par valstī reģistrētu kuģu deklarācijām par ārpuskopienas valstīs izkrautiem jūras produktiem.

23. pants

Kosmosa kuģi

1.   Šā panta vajadzībām:

a)	“kosmosa kuģis” ir transportlīdzeklis, kas var pārvietoties ārpus zemes atmosfēras;

b)	“ekonomiskās īpašumtiesības” ir fiziskas vai juridiskas personas tiesības pretendēt uz priekšrocībām, kas saistītas ar kosmosa kuģa izmantošanu saimnieciskās darbības laikā, vienlaikus uzņemoties ar to saistītos riskus.

2.   Tāda kosmosa kuģa palaišanu, kura ekonomiskās īpašumtiesības ir nodotas starp fizisku vai juridisku personu, kas ir nodibināta ārpuskopienas valstī, un fizisku vai juridisku personu, kas ir nodibināta dalībvalstī, atspoguļo kā:

a)	importu dalībvalstī, kurā ir nodibināts jaunais īpašnieks;

b)	eksportu pabeigtā kosmosa kuģa būvētāja dalībvalstī.

3.   Panta 2. punktā minētajai statistikai piemēro šādus īpašus noteikumus:

a)	datus par statistisko vērtību definē kā kosmosa kuģa vērtību, izņemot transporta un apdrošināšanas izmaksas;

b)	importa gadījumā partnervalsts ir pabeigtā kosmosa kuģa būvētāja ārpuskopienas valsts un eksporta gadījumā – ārpuskopienas valsts, kurā ir nodibināts jaunais īpašnieks.

4.   Ja tas nav pretrunā citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, valsts statistikas iestādēm papildus muitas deklarācijām ir piekļuve visiem pieejamajiem datu avotiem, kuri var būt vajadzīgi, lai izpildītu šā panta prasības.

24. pants

Elektroenerģija un gāze

1.   Valsts statistikas iestādes papildus muitas deklarācijām var pieprasīt, lai attiecīgo informāciju, kas vajadzīga, lai reģistrētu elektroenerģijas un gāzes importu un eksportu starp dalībvalsts statistisko teritoriju un ārpuskopienas valstīm, tieši sniegtu uzņēmēji, kuriem pieder elektroenerģijas vai gāzes pārvades tīkli vai kuri tos apsaimnieko.

2.   Statistiskā vērtība, kas nosūtīta Komisijai (Eurostat), var būt balstīta uz aprēķiniem. Dalībvalstis pirms piemērošanas informē Komisiju (Eurostat) par aprēķinā izmantoto metodiku.

25. pants

Militārās preces

1.   Ārējās tirdzniecības statistikā ietver tādu preču importu un eksportu, kas paredzētas militārai izmantošanai.

2.   Dalībvalstis var sūtīt mazāk detalizētu informāciju, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 471/2009 6. panta 1. punktā, ja tā ir militāri slepena informācija saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošajām definīcijām. Tomēr Komisijai (Eurostat) nosūta datus vismaz par kopējo mēneša importa un eksporta statistisko vērtību.

5.   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

26. pants

Eiropas statistikas nosūtīšana par preču importu un eksportu

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Komisijai (Eurostat) nosūtītie dati ir izsmeļoši un atbilst Regulas (EK) Nr. 471/2009 9. panta 1. punktā norādītajiem kvalitātes kritērijiem.

2.   Komisijai (Eurostat) nosūtītā statistika ir izteikta statistiku apkopojošās dalībvalsts valsts valūtā.

3.   Ja ikmēneša rezultāti, kas jau nosūtīti Komisijai (Eurostat), tiek mainīti, dalībvalstis nosūta mainītos rezultātus ne vēlāk kā nākamajā mēnesī pēc mainīto datu pieejamības.

27. pants

Atcelšana

Regula (EK) Nr. 1917/2000 ar šo ir atcelta no 2010. gada 1. janvāra.

To turpina piemērot datiem, kuri attiecas uz pārskata periodiem līdz 2010. gada 1. janvārim.

28. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 152, 16.6.2009., 23. lpp.

(2)  OV L 145, 4.6.2008., 1. lpp.

(3)  OV L 229, 9.9.2000., 14. lpp.

(4)  OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.

(5)  OV L 61, 5.3.2008., 6. lpp.

(6)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(7)  OV L 145, 4.6.2008., 65. lpp.

(8)  OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

(9)  OV L 86, 31.3.2009., 1. lpp.

---

---

---

---