Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62021CN0344

    Lieta C-344/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 2. jūnijā iesniedza Tribunal de commerce de Paris (Francija) – AA, AA laulātā BB, Groupe AA SNC, SI, AM, RH, RT, OE, MD, CJ, MI, Brouard-Daude SCP, rīkojoties Xavier Brouard kā Groupe AA SNC maksātnespējas administratora vārdā/Allianz Bank SA, Allianz France SA, Métropole SA tiesību pārņēmēja, Abitbol & Rousselet SCP, rīkojoties Frédéric Abitbol kā Groupe AA SNC maksātnespējas administratora vārdā, BDR & Associés, rīkojoties Xavier Brouard kā Groupe AA SNC maksātnespējas administratora vārdā, SELAFA MJA, rīkojoties Jérôme Pierrel kā viena no AA maksātnespējas administratoriem vārdā, SELARL Axym, rīkojoties Didier Courtoux kā viena no AA maksātnespējas administratoriem vārdā, Bibus SA, agrāk Matinvest, Allianz I.A.R.D. SA, Métropole SA tiesību pārņēmēja

    OV C 338, 23.8.2021, p. 10–11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    23.8.2021   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 338/10


    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 2. jūnijā iesniedza Tribunal de commerce de Paris (Francija) – AA, AA laulātā BB, Groupe AA SNC, SI, AM, RH, RT, OE, MD, CJ, MI, Brouard-Daude SCP, rīkojoties Xavier BrouardGroupe AA SNC maksātnespējas administratora vārdā/Allianz Bank SA, Allianz France SA, Métropole SA tiesību pārņēmēja, Abitbol & Rousselet SCP, rīkojoties Frédéric AbitbolGroupe AA SNC maksātnespējas administratora vārdā, BDR & Associés, rīkojoties Xavier BrouardGroupe AA SNC maksātnespējas administratora vārdā, SELAFA MJA, rīkojoties Jérôme Pierrel kā viena no AA maksātnespējas administratoriem vārdā, SELARL Axym, rīkojoties Didier Courtoux kā viena no AA maksātnespējas administratoriem vārdā, Bibus SA, agrāk Matinvest, Allianz I.A.R.D. SA, Métropole SA tiesību pārņēmēja

    (Lieta C-344/21)

    (2021/C 338/12)

    Tiesvedības valoda – franču

    Iesniedzējtiesa

    Tribunal de commerce de Paris

    Pamatlietas puses

    Prasītāji: AA, AA laulātā BB, Groupe AA SNC, SI, AM, RH, RT, OE, MD, CJ, MI, Brouard-Daude SCP, rīkojoties Xavier BrouardGroupe AA SNC maksātnespējas administratora vārdā

    Atbildētāji: Allianz Bank SA, Allianz France SA, Métropole SA tiesību pārņēmēja, Abitbol & Rousselet SCP, rīkojoties Frédéric AbitbolGroupe AA SNC maksātnespējas administratora vārdā, BDR & Associés, rīkojoties Xavier BrouardGroupe AA SNC maksātnespējas administratora vārdā, SELAFA MJA, rīkojoties Jérôme Pierrel kā viena no AA maksātnespējas administratoriem vārdā, SELARL Axym, rīkojoties Didier Courtoux kā viena no AA maksātnespējas administratoriem vārdā, Bibus SA, agrāk Matinvest, Allianz I.A.R.D. SA, Métropole SA tiesību pārņēmēj

    Prejudiciālie jautājumi

    Vai Regulā Nr. 4064/89 (1) un Regulā Nr. 139/2004 (2) paredzētie noteikumi par koncentrācijas kontroli ir jāinterpretē tādējādi, ka koncentrācija, kas īstenota, pārkāpjot iepriekšējas paziņošanas un apturēšanas pienākumu, ir jākvalificē kā nepaziņota koncentrācija, un, attiecīgā gadījumā, kādas ir nepaziņošanas juridiskās sekas attiecībā uz tiesību aktiem, kas vēlāk pieņemti, pamatojoties uz šo pirmo koncentrāciju? It īpaši, vai nepaziņota koncentrācija ir jāuzskata par “nesaderīgu” Regulas Nr. 4064/89 un Regulas Nr. 139/2004 izpratnē?

    Vai Regulas Nr. 4064/89 un Regulas Nr. 139/2004 3.5.a pants ir jāinterpretē tādējādi, ka situācija, kurā finanšu iestāde, kredītiestāde vai apdrošināšanas kompānija vairāk nekā gadu un bez Komisijas atļaujas ir kapitāldaļu turētāja, ir nesaderīga koncentrācija?

    Kādas tiesiskās sekas saskaņā ar Regulas Nr. 4064/89 un Regulas Nr. 139/2004 3.5.a pantu ir saistītas ar to, ka netiek ievērots pienākums lūgt Komisijai viena gada termiņa pagarinājumu, kura laikā kapitāldaļu turētājas ir kredītiestādes, citas finanšu iestādes vai apdrošināšanas kompānijas?

    Vai vispārējā tiesiskās drošības principa ievērošana ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek ierobežota nelikumīga darījuma apstrīdēšana saskaņā ar Eiropas tiesībām, ja nelikumība ir notikusi īpaši sen un ja fiziskās un juridiskās personas, pamatojoties uz nelikumīgo darījumu, ir radījušas subjektīvas tiesības? Vai attiecīgajā gadījumā konstatētie Eiropas tiesību pārkāpumi rada tiesības celt prasības par zaudējumu atlīdzību pret personām, kas atbildīgas par nelikumībām?

    Vai EST judikatūra par dalībvalstu ārpuslīgumisko atbildību ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas tiesību pārkāpumi, kurus ir izdarījusi finanšu iestāde, kas ir valsts atvasinājums, uzliek šai valstij pienākumu izmaksāt kompensāciju personām, kuras cietušas no nelikumības, ievērojot Eiropas tiesībās paredzētos parastos nosacījumus?

    Vai LESD 108. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pirms sprieduma lietā Stardust Marine pasludināšanas selektīva rakstura preferenciālas politikas aizdevums, kas rada priekšrocību salīdzinājumā ar parastiem tirgus apstākļiem, var tikt uzskatīts par tādu, kas organiski izriet no “valsts līdzekļiem” tādēļ, ka to ir piešķīris valsts uzņēmums, un nav jāpārbauda, vai tas ir bijis funkcionāli attiecināms uz valsti?

    Vai LESD 4. panta 3. punktā paredzētais dalībvalstu lojālas sadarbības pienākums kopā ar [EK līguma, tagad LESD 108. panta 3. punkta], 88. panta 3. punkta lietderīgo un tiešo iedarbību uzliek pienākumu tiesām, kas izskata lietu pēc būtības, izskatīt lietu pēc savas ierosmes un attiecīgajā gadījumā atzīt par nelikumīgu ikvienu Komisijai nepaziņotu valsts atbalstu?

    Kādas ir tiesiskās sekas, kas izriet no nepaziņošanas par valsts atbalstu Eiropas Komisijai, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, it īpaši attiecībā uz iegādes darbību, kuras varēja tikt veiktas, izmantojot minēto valsts atbalstu, spēkā esamību?

    Vai LESD 108. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka valsts kredītiestāde savu kapitālu izmanto citas bankas selektīvā labuma gūšanai, ir valsts atbalsts?

    Vai LESD 101. pants, kā to ir interpretējusi Tiesa savā judikatūrā lietā ALLIANZ HUNGARIA, ir jāinterpretē tādējādi, ka ir jāuzskata, ka pārstāvja ar citiem uzņēmumiem noslēgts līgums, ar kuru tiek pārkāpts likumā noteikts pienākums, ir uzskatāms par konkurences ierobežojumu mērķa dēļ, jo Francijas tiesībās pilnvarotajam pārstāvim ir aizliegts kļūt par pircēju īpašumam, kura pārdošanai viņš ir pilnvarots, un tam ir uzlikts lojalitātes pienākums, kā arī pienākumu informēt savu vai savus pilnvarotājus?

    Vai LESD 101. pants ir pārkāpts, ja uzņēmumi ir vienojušies iegādāties trešo uzņēmumu par būtiski zemāku tirgus cenu, ja ar šādu iegādi tiek pieņemts, ka kāds no uzņēmumiem, kas noslēdzis vienošanos, pārkāpj Francijas valsts tiesībās pilnvarotajai personai noteikto lojalitātes pienākumu, informēšanas pienākumu vai arī aizliegumu iegādāties īpašumu?

    Vai LESD 101. pants ir pārkāpts, ja uzņēmumi pēc savstarpējas vienošanās apzināti slēpa informāciju no Eiropas Komisijas saistībā ar pienākumiem (sevišķi paziņošanas pienākumu), kas uzņēmumiem vai dažiem no tiem ir noteikts koncentrācijas un valsts atbalsta jomā?

    Vai LESD 101. pants ir pārkāpts, ja vienošanās starp uzņēmumiem mērķis vai sekas ir tādas, ka par valsts atbalstu nav pienācīgi paziņots Eiropas Komisijai?

    Vai Direktīvas 2014/104/ES (3) 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais “pilnīgs atlīdzinājums” šajā lietā ir līdzvērtīgs pašreizējai Adidas biržas vērtībai?

    Vai, ņemot vērā visus būtiskos lietas faktus, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES (2014. gada 26. novembris) par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem, 10. pants vai efektivitātes princips, par kuru tas liecina, ir jāinterpretē tādējādi, ka ir jāuzskata, ka pušu tiesībām uz tāda kaitējuma atlīdzību, kas izriet no LESD 101. panta pārkāpumiem, par kuriem ziņo pieteicēji, ir vai nav iestājies noilgums?

    Ja šī direktīva nav piemērojama Savienības tiesību normu pārkāpumiem koncentrāciju un valsts atbalsta jomā, kādas Eiropas tiesību normas ir jāpiemēro attiecībā uz iespējamo tiesību uz atlīdzību noilgumu un kā tās ir jāinterpretē, ņemot vērā izskatāmās lietas atbilstošos faktus?


    (1)  Padomes Regula (EEK) Nr. 4064/89 (1989. gada 21. decembris) par uzņēmumu koncentrācijas kontroli (OV 1989, L 395, 1. lpp.).

    (2)  Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV 2004, L 24, 1. lpp.).

    (3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/104/ES (2014. gada 26. novembris) par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (OV 2014, L 349, 1. lpp.).


    Top