26.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/60

—

atcelt Komisijas 2012. gada 25. jūlija lēmumu, kas ir pieņemts valsts atbalsta lietā SA.29064 (2011/C ex 2011/N) un ar kuru konstatēts, ka laikposmā no 2009. gada 30. marta līdz 2011. gada 1. martam Īrijas aviopārvadājumu nodoklim (air travel tax, turpmāk tekstā — “ATT”) piemērotās diferencētās nodokļa likmes bija prettiesisks valsts atbalsts pretrunā ar LESD 107. panta 1. punktu;

—

atcelt šī lēmuma 4., 5. un 6. pantu;

—

piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kuri ir radušies prasītājai.

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, konstatējot, ka EUR 10 likme bija “parastā” likme vai likumīgā “standarta” likme, neskatoties uz faktu, ka šī augstākā likme visu tās piemērošanas laiku bija pretrunā ES tiesībām.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā attiecībā uz novērtējumu par priekšrocībām saistībā ar ATT, konstatējot, ka Ryanair un Aer Arann bija vienādā stāvoklī attiecībā uz ar ATT piešķirtajām ekonomiskajām un konkurences priekšrocībām, pilnīgi neņemot vērā īpašās konkurences starp Ryanair un Aer Arann sekas, kļūdoties savā novērtējumā par apgalvotajām priekšrocībām, ko ieguva Ryanair attiecībā pret citiem pārvadātājiem, kuri nebija dibināti Īrijā, un neņemot vērā zaudējumus, kas tika nodarīti Ryanair saistībā ar ATT labvēlīgajām sekām Ryanair konkurentiem.

3)

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā attiecībā uz atgūšanas lēmumu, jo tā nav ļāvusi Īrijai īstenot savu rīcības brīvību novērtēt, kādā mērā valsts atbalsts izkropļoja konkurenci, un līdz ar to atjaunot iepriekšējo situāciju, neveicot analīzi par to, kāda nozīme ir skarto aviokompāniju spējai likt maksāt ATT saviem klientiem, un neņemot vērā konkurences izkropļojumus, kas radīsies no atgūšanas lēmuma kombinācijas ar apgalvoto “ieguvēju” aviokompāniju tiesību uz nodokļa atmaksu atbilstoši ES un Īrijas tiesiskajam regulējumam.

4)

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav paziņojusi Ryanair par atgūšanas lēmumu, kā tas ir prasīts Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (1) 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā.

5)

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav ievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā nav pamatojusi, kādēļ, atkāpjoties no pastāvīgās judikatūras, EUR 10 likme varētu būt gan pretrunā ar ES tiesībām un vienlaikus “parasts”“likumīgs” kritērijs, turklāt tā nav veikusi attiecīgā pasākuma ekonomisko seku un ietekmes uz konkurenci analīzi.