1)

Vai, ievērojot pamata lietas faktus, lojālas sadarbības princips prasa atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktam saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. un 21. pantu, ka tāda dalībvalsts tiesību norma, kāda tiek aplūkota pamata lietā — saskaņā ar kuru ir pieļaujama spēka esoša administratīva akta atcelšana, lai izbeigtu pamattiesību pārkāpumu, kas konstatēts ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu un kas vienlaikus tiek atzīts arī Eiropas Savienības tiesībās, kā piemēram, dalībvalstu pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesības — tiek piemērota arī attiecībā uz Savienības tiesību normu par minēto tiesību īstenošanas ierobežojumiem interpretāciju, kas ir izdarīta ar Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu, ja tiesību pārkāpuma izbeigšanai ir nepieciešams atcelt administratīvo aktu?

2)

Vai no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK (1) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 (2) un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 31. panta 1. un 3. punkta izriet, ka tad, ja dalībvalsts valsts tiesībās ir paredzējusi administratīva akta pārbaudes procedūru, kas ierobežo šīs direktīvas 4. panta 1. punktā noteiktās tiesības, kompetentajai pārvaldes iestādei ir pienākums to pārbaudīt un novērtēt tā tiesiskumu, ņemot vērā arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūru par piemērojamo Savienības tiesību normu interpretāciju, kurās ir regulēti šo tiesību īstenošanas nosacījumi un ierobežojumi, lai nodrošinātu, ka noteiktais tiesību ierobežojums lēmuma par pārbaudi pieņemšanas brīdī nebūtu nesamērīgs, ja administratīvais akts par ierobežojuma noteikšanu šajā brīdi jau ir stājies spekā?

3)

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. panta 1. punkta otrajā teikumā vai, attiecīgi, Direktīvas 2004/38 27. panta 1. punktā ir atļauts, ka tiek piemērota valsts tiesību norma, kurā ir paredzēts Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgajam noteikt pārvietošanas brīvības ierobežojumu Eiropas Savienībā tikai tādēļ, ka pastāv noteikta, likumā paredzētu summu pārsniedzoša, nenodrošināta saistība pret privātpersonu un, proti, komercsabiedrību, saistībā ar notiekošu izpildes tiesvedību prasījuma piedziņai un neņemot vērā Savienības tiesībās paredzēto iespēju, ka citas dalībvalsts iestāde piedzen prasību?