11.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 177/88

1.1.

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību gaisa kuģu operatoriem un valstu iestādēm, Komiteja iesaka apstiprināt priekšlikumus, ar kuriem paredz tā saukto “termiņa atlikšanas lēmumu” piemērot arī 2013. gadā, un par vienu gadu pagarināt 2013. gada kvotu paziņošanas un nodošanas termiņu.

1.2.

Būtu jāapstiprina arī atbrīvojums, kas paredzēts mazo, nekomerciālo gaisa kuģu operatoriem, kuri rada ļoti maz CO2, kā arī mazajām aviosabiedrībām, uz kurām minētais atbrīvojums neattiecas, sniegtā iespēja izmantot vienkāršotas administratīvās procedūras.

1.3.

Tomēr to pašu nevar sacīt par priekšlikuma daļām, kas attiecas uz lidojumiem no/uz trešām valstīm laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam. Visu pušu interesēs ir izvairīties no aviācijas un/vai tirdzniecības kara, tāpēc Komiteja mudina vispirms vest sarunas, lai rastu pasaules mēroga risinājumu.

1.4.

Tā kā uz lidojumiem starp EEZ lidostām arī turpmāk attieksies emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), ko piemēro aviācijai, EESK mudina EEZ iestādes

2.1.

Aviācijas radītās emisijas, lai arī to apjoms ir relatīvi mazs (aptuveni 5 % no kopējā emisiju apjoma), ir viens no visstraujāk augošajiem siltumnīcefekta gāzu emisijas avotiem, un pēdējos 20 gados to apjoms ir gandrīz divreiz palielinājies. Turklāt emisiju samazināšanas tehniskās iespējas aviācijā ir ierobežotas, taču aviosabiedrības visā pasaulē var un arī vēlas ar tirgus mehānismu palīdzību piedalīties emisiju samazināšanā – atsvērt emisiju straujo palielināšanos, finansējot to samazināšanu citās nozarēs.

2.2.

Daļēji pateicoties ES darbībai, īpaši moratorijam – 2013. gada sākumā pieņemtajam tā sauktajam “termiņa atlikšanas lēmumam” jeb lēmumam par Direktīvas 2008/101/EK (aviācijas darbību iekļaušana Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā) piemērošanas atlikšanu aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un uz to –, Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) 2013. gada 4. oktobrī nolēma līdz 2016. gadam (ICAO nākamajai sanāksmei, kas notiek reizi trīs gados), izmantojot apstiprināto ceļvedi, izstrādāt pasaules mēroga uz tirgus principiem balstītu mehānismu starptautiskās aviācijas radītām emisijām un, ja to apstiprina, šo mehānismu piemērot no 2020. gada. Līdz tā ieviešanai valstis vai valstu grupas, piemēram, ES, var pieņemt pagaidu noteikumus. Taču kompromisu par konkrētākiem nosacījumiem neizdevās panākt.

2.3.

Minētā virzība ir saskaņā ar Komitejas agrākiem atzinumiem (2). Tā, piemēram, 2006. gadā Komiteja norādīja: “Lai visā pasaulē nodrošinātu sistēmas piemērošanu, kas pieļauj tirdzniecību ar emisijas tiesībām, šī sistēma būtu jāievieš ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) starpniecību; pirmais praktiskais solis varētu būt, ja tas izrādītos lietderīgi sarunu gaitā, iekšējas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešana – ļoti labi īstenojama iespēja.” Savukārt 2007. gada atzinumā teikts: “Aviāciju iekļaujot ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), iespējams, pati sistēma kļūst stabilāka un nostiprināsies kā izcils modelis CO2 emisijas samazināšanai pasaules mērogā.” Un nesen, 2013. gadā EESK norādīja: “Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē iniciatīvu, kurā ir paredzēts līdz starptautisko sarunu noslēgumam pārtraukt emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) piemērošanu aviosabiedrībām, kas veic lidojumus uz Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) un no tās.”

3.1.

Ņemot vērā rezultātus ANO Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) pilnsapulcē, kas notika no 2013. gada 24. septembra līdz 4. oktobrim, Eiropas Komisija ierosina pielāgot aviācijai piemērojamās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) ģeogrāfisko darbības jomu līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā vispasaules tirdzniecības sistēma.

3.2.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir dot jaunu impulsu globālas sistēmas izveidei. Tajā nav paredzēta atšķirība atkarībā no aviosabiedrības reģistrācijas valsts.

3.3.

Sākotnēji ES ETS, ko piemēro aviācijai, attiecās uz visu lidojuma attālumu, ja izlidošanas vai galamērķa lidosta atradās EEZ, ieskaitot lidojumus no/uz trešām valstīm. Saskaņā ar Lēmumu Nr. 377/2013/ES (tā saukto “termiņa atlikšanas lēmumu”) 2012. gadā minēto sistēmu uz laiku piemēroja tikai lidojumiem EEZ robežās, bet ne lidojumiem no/uz trešām valstīm.

3.4.

Komisija ierosina tādu pašu ģeogrāfisko darbības jomu piemērot arī 2013. gadā. Turklāt attiecībā uz 2013. gada kvotu paziņošanu un nodošanu tiek ierosināts aviosabiedrībām noteikto termiņu pagarināt par vienu gadu.

3.5.

Attiecībā uz laikposmu no 2014. gada līdz 2020. gadam iepriekš minētās 2013. gadā izmantotās sistēmas piemērošanas jomu ir ierosināts paplašināt, tajā iekļaujot to daļu lidojumos no/uz valstīm ārpus EEZ, kas tiek veikta virs EEZ valstu teritorijas. Priekšlikumā izklāstīts, kā to var ieviest praksē.

3.6.

Priekšlikumam būtu vēl trejādas sekas:

3.7.

Visbeidzot Komisija iesaka no aviācijai piemērojamās ES ETS atbrīvot mazos, nekomerciālos gaisa kuģu operatorus, kas rada ļoti maz CO2. Mazās aviosabiedrības, uz kurām minētais atbrīvojums neattiecas, drīkstēs izmantot vienkāršotas administratīvās procedūras.

4.1.

Atbilstīgi “termiņa atlikšanas lēmumam” ES siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, ko piemēro aviācijai, pagaidām attiecas vienīgi uz lidojumiem EEZ robežās, bet neattiecas uz lidojumiem no/uz trešām valstīm. Komisija ierosina ģeogrāfisko darbības jomu saglabāt nemainīgu arī 2013. gadā. Attiecībā uz 2013. gada kvotu paziņošanu un nodošanu tiek ierosināts aviosabiedrībām piemērojamo termiņu pagarināt par vienu gadu. Ņemot vērā, ka jānodrošina juridiskā noteiktība gaisa kuģu ekspluatantiem un valstu uzraudzības iestādēm, EESK minētos priekšlikumus atzīst par ļoti pareiziem un iesaka tos pieņemt.

4.2.

Tā kā uz lidojumiem starp EEZ lidostām turpinās attiecināt aviācijai piemērojamo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, EESK aicina Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas iestādes bez kavēšanās panākt vienošanos par Eiropas vienotās gaisa telpas (3) izveidi, lai ar gaisa satiksmes kontroles palīdzību novērstu lieku siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, kas rodas maršrutu maiņas un kavējumu dēļ.

4.3.

Komiteja ļoti pozitīvi vērtē paredzēto atbrīvojumu mazajiem, nekomerciālajiem gaisa kuģu operatoriem, kas rada ļoti maz CO2, kā arī mazajām aviosabiedrībām, uz kurām minētais atbrīvojums neattiecas, sniegto iespēju izmantot vienkāršotas administratīvās procedūras.

4.4.

Tomēr to pašu nevar sacīt par priekšlikuma daļām, kas attiecas uz lidojumiem no/uz trešām valstīm laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam. Visu pušu interesēs ir izvairīties no aviācijas un/vai tirdzniecības kara, tāpēc Komiteja mudina vispirms vest sarunas, lai rastu pasaules mēroga risinājumu.

4.4.1.

Jau no ietekmes novērtējumā iekļautās informācijas par ICAO ietvaros 2013. gadā notikušajām sarunām var secināt: lai 2016. gadā panāktu pasaules mērogā cerēto rezultātu, spēku samēra un viedokļu atšķirību dēļ vajadzēs manevrēt ļoti uzmanīgi. Mēs nekad neesam bijuši tik tuvu mērķim kā patlaban, bet citos agrākos gadījumos ir bijusi raksturīga kavēšanās, un panākumus nevar garantēt!

4.4.2.

Turklāt tagad tieši un netieši paziņot visām trešajām valstīm – jo faktiski, ja minētā priekšlikuma daļa tiek pieņemta, runa ir par Eiropas Savienības vienpusēju rīcību —, ka to aviosabiedrībām jāmaksā par CO2 emisijām, ko tās rada EEZ gaisa telpā, izraisītu sarežģījumus. Lai novērstu risku izraisīt pasaules mēroga aviācijas/tirdzniecības karu, tāda rīcība būtu jāapsver vienīgi pēc divpusējām un/vai daudzpusējām sarunām atbilstīgi ICAO rezolūcijas 16. panta a) apakšpunktam.

4.4.3.

Lai gan no juridiskā viedokļa EEZ ir tiesīga piemērot minētos priekšlikumus, tomēr arī ASV administrācijai ar “Emissions Trading Scheme Prohibition Act” (“Thune Bill”) ir piešķirtas tiesības aizliegt Amerikā reģistrētām aviosabiedrībām pildīt ES tiesību aktu normas attiecībā uz ETS, nemaz nerunājot par Ķīnas un Indijas iespējamo reakciju, ja spriež pēc to pretestības ICAO2013. gada 4. oktobra rezolūcijai. Šajā posmā tomēr nav nepieciešams ieviest izmaiņas Komisijas priekšlikuma saturā.

5.1.

Šķiet, ka ietekmes novērtējuma I pielikumā “Glossary” (SWD(2013) 430 final, 51. lpp., angļu valodā) terminu “extra-EEA flights” un “intra-EEA flights” definīcijas ir sajauktas vietām.