(1)

Pēc 2020. gada 7. augustā saņemtā Latvijas lūguma Padome ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1351 (2) piešķīra Latvijai finansiālo palīdzību aizdevuma veidā, kura maksimālais apmērs 192 700 000 EUR, maksimālais vidējais termiņš ir 15 gadi un pieejamības periods ir 18 mēneši, lai papildinātu Latvijas valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz minētā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(2)

Latvijai aizdevums bija jāizmanto tam, lai finansētu saīsināta darba laika shēmas, līdzīgus pasākumus un ar veselību saistītus pasākumus, kā minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1351 3. pantā.

(3)

Pēc 2021. gada 11. martā saņemtā Latvijas otrā lūguma Padome ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/677 (3), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1351, piešķīra Latvijai papildu finansiālo palīdzību 112 500 000 EUR apmērā, palielinot aizdevuma maksimālo apmēru līdz 305 200 000 EUR ar 15 gadu maksimālo vidējo termiņu un 18 mēnešu pieejamības periodu, lai papildinātu Latvijas valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz minētā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem.

(4)

Latvijai papildu aizdevums bija jāizmanto tam, lai finansētu saīsināta darba laika shēmas, līdzīgus pasākumus un ar veselību saistītus pasākumus, kas minēti Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1351 3. pantā.

(5)

Covid-19 uzliesmojums ir imobilizējis būtisku darbaspēka daļu Latvijā. Tā rezultātā Latvijā atkārtoti pēkšņi un būtiski pieauguši publiskie izdevumi saistībā ar Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1351 3. panta a), c), d), g), h), f) un i) punktā minētajiem pasākumiem.

(6)

Covid-19 uzliesmojumam un ārkārtas pasākumiem, kurus Latvija īstenoja 2020., 2021. un 2022. gadā, lai ierobežotu slimības uzliesmojumu un tā sociālekonomiskās un ar veselību saistītās sekas, bija un vēl aizvien ir dramatiska ietekme uz publiskajām finansēm. 2020. gadā Latvijas vispārējais valdības budžeta deficīts un parāds bija attiecīgi 4,5 % un 43,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas 2021. gada beigās palielinājās līdz attiecīgi 7,3 % un 44,8 %. Saskaņā ar Komisijas 2022. gada pavasara prognozi ir sagaidāms, ka Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds līdz 2022. gada beigām būs attiecīgi 7,2 % un 47,0 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas 2022. gada vasaras starpposma prognozi tiek prognozēts, ka Latvijas IKP 2022. gadā pieaugs par 3,9 %.

(7)

Latvija 2022. gada 6. oktobrī lūdza Savienības papildu finansiālo palīdzību 167 607 000 EUR apmērā, lai turpinātu papildināt 2020., 2021. un 2022. gadā īstenotos valsts centienus novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģēt uz minētā uzliesmojuma sociālekonomiskajām sekām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem. Konkrēti, Latvija vēlreiz pagarināja vai grozīja saīsināta darba laika shēmas un līdzīgus pasākumus, kas izklāstīti 8.–12. apsvērumā.

(8)

Dīkstāves pabalstu shēma darba ņēmējiem attiecas uz uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības ir samazinājušies vismaz par 20 % salīdzinājumā ar vidējo rādītāju 2020. gada augustā–oktobrī. No šīs shēmas darba ņēmējiem vai pašnodarbinātām personām dīkstāvē izmaksā kompensāciju 50 % vai 70 % apmērā no viņu algas vai ienākumiem atkarībā no nodokļu režīma, kas attiecas uz viņu darbību. Atbalsta minimālais apmērs ir 500 EUR, savukārt maksimālais – 1 000 EUR vienam darba ņēmējam kalendārajā mēnesī. Shēma ir izveidota ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 709 (pieņemti 2020. gada 24. novembrī (4) un grozīti 2021. gada 12. janvārī (5), 2021. gada 19. janvārī (6), 2021. gada 4. februārī (7) un 2021. gada 26. februārī (8)) “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”. Ar šo pasākumu shēma, kas minēta Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1351 3. panta a) punktā, tiek paplašināta, aptverot arī personas, kuras nodarbinātas skaistumkopšanas nozarē, kā arī personām, kas no 2021. gada ir mainījušas savu nodokļu režīmu, tiek atļauts pretendēt uz atbalsta saņemšanu, tiek uzlaboti kvalificēšanās nosacījumi attiecībā uz patentmaksātājiem un tiek atļauts saņēmējiem izvēlēties vienu no diviem kvalificēšanās kritērijiem, lai pieteiktos atbalstam.

(9)

Dīkstāves pabalstu shēmai darba ņēmējiem ir piesaistīta piemaksa darba ņēmējiem par bērniem, kura minēta Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1351 3. panta c) punktā un attiecībā uz kuru Latvija lūdz papildu atbalstu. Piemaksa 50 EUR mēnesī par katru bērnu nodrošina papildu atbalstu tiem darbiniekiem dīkstāvē, kuriem ir tiesības uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamajiem. Atbalsta pasākums tika pagarināts ar “Ministru kabineta 2020. gada 1. decembra rīkojumu Nr. 706 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””” (9) un “Ministru kabineta 2021. gada 11. janvāra rīkojumu Nr. 15 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””” (10). Šo pasākumu var uzskatīt par pasākumu, kas ir līdzīgs saīsināta darba laika shēmām, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo tas nodrošina ienākumu atbalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kas palīdz segt bērnu aprūpes izmaksas skolu slēgšanas laikā un palīdz vecākiem turpināt strādāt, tādējādi novēršot apdraudējumu darba attiecībām.

(10)

Saskaņā ar algu subsīdiju shēmu atbalsts tiek piešķirts darba devējiem, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības ir samazinājušies vismaz par 20 %. Shēma sedz 50 % no vidējās bruto mēnešalgas, bet ne vairāk kā 500 EUR kalendārajā mēnesī. Darba devējiem, kuri ir šīs shēmas atbalsta saņēmēji, ir pienākums paturēt darbā darba ņēmējus, par kuriem saņemts atbalsts, un piemaksāt pie algas subsīdijas starpību līdz pilnai parastajai algai. Shēma ir izveidota ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos” (pieņemti 2020. gada 10. novembrī (11) un grozīti 2021. gada 12. janvārī (12), 2021. gada 1. aprīlī (13), 2021. gada 26. oktobrī (14), 2021. gada 9. novembrī (15), 2021. gada 30. novembrī (16), 2021. gada 7. decembrī (17), 2021. gada 23. decembrī (18) un 2022. gada 11. janvārī (19)) un Ministru kabineta rīkojumu Nr. 128 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (20). Ar pasākumu pagarina Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1351 3. panta d) punktā minētās shēmas atbalsta laikposmu un paplašina attiecināmības tvērumu, atļaujot saņēmējiem izvēlēties vienu no diviem kvalificēšanās kritērijiem, lai pieteiktos atbalstam, novērš pārmērīgas kompensācijas risku un precizē attiecināmības ierobežojumus patentmaksātāju gadījumā, un ierobežo tiesības uz atbalsta saņemšanu laikposmā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada februārim, attiecinot tās tikai uz personām, kurām ir Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19 vai saslimšanas faktu.

(11)

Ar Covid-19 saistīto slimības pabalstu shēma nodrošina valsts apmaksātus slimības pabalstus cilvēkiem, kuriem ir bijis jākavē darbs pašizolācijas vai paškarantīnas prasības dēļ, lai gan parasti daļu slimības pabalsta apmaksā darba devējs. Shēma ir izveidota ar grozījumu likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (pieņemts 2020. gada 20. martā (21) un grozīts 2020. gada 12. novembrī (22), 2021. gada 4. novembrī (23) un 2022. gada 13. janvārī (24)). Ar pasākumu tiek pagarināts atbalsta laikposms, kādā apmaksā Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1351 3. panta g) punktā minētos, ar Covid-19 saistītos slimības pabalstus, un vienlaikus tiek sašaurināts attiecināmības tvērums, piešķirot tiesības uz atbalstu tikai personām, kurām ir Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuras saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19, kā arī tiek precizēti gadījumi un nosacījumi, kādos darba devējiem bez valsts atbalsta būtu pilnībā jāapmaksā jebkāds slimības atvaļinājums.

(12)

Slimības palīdzības pabalsti vecākiem un aprūpētājiem nodrošina atbalstu darba ņēmējiem, kuri nevar strādāt attālināti un kuriem ir jāpieskata bērni vecumā līdz 10 gadiem vai personas ar invaliditāti, kad skolas un dienas aprūpes centri ir slēgti Covid-19 uzliesmojuma dēļ. Šo pasākumu var uzskatīt par saīsināta darba laika shēmām līdzīgu pasākumu, kā minēts Regulā (ES) 2020/672, jo tas nodrošina ienākumu atbalstu vecākiem un aprūpētājiem un palīdz saglabāt darbvietas, novēršot to, ka vecākiem un aprūpētājiem, kuriem laikā, kad skolas un dienas aprūpes centri ir slēgti, ir jārūpējas par bērniem vai personām ar invaliditāti, ir jāpārtrauc darba attiecības. Slimības palīdzības pabalsti ir paredzēti 2020. gada 26. novembra grozījumā likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (25) un Ministru kabineta 2020. gada 1. decembra rīkojumā Nr. 707 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (26) un Ministru kabineta 2021. gada 11. janvāra rīkojumā Nr. 13 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (27). Latvija lūdz papildu atbalstu attiecībā uz esošo pasākumu, kas minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/677 3. panta h) punktā.

(13)

Latvija arī vēl pagarināja vai grozīja virkni ar veselību saistītu pasākumu Covid-19 uzliesmojuma novēršanai. Tas jo īpaši attiecas uz 14. un 15. apsvērumā izklāstītajiem pasākumiem.

(14)

Ar veselību saistīti izdevumi ir paredzēti individuālajiem aizsardzības līdzekļiem publiskajā sektorā strādājošajiem, lai nodrošinātu drošu darba vidi personām, kas pakļautas Covid-19 vīrusu infekcijai. Shēma ir izveidota ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 380 “Noteikumi par prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā iekļautajām institūcijām nepieciešamajiem epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursiem” (pieņemti 2020. gada 9. jūnijā (28)). Latvija lūdz papildu atbalstu attiecībā uz esošo pasākumu, kas minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1351 3. panta f) punktā.

(15)

Piemaksas ārstiem un darbiniekiem, kuri iesaistīti Covid-19 krīzes pārvarēšanā, 20 % līdz 100 % apmērā no mēnešalgas ir atlīdzība par darbu paaugstināta riska un paaugstinātās slodzes apstākļos, kā paredzēts Ministru kabineta 2020. gada 27. marta (29) rīkojumā Nr. 136 un 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 656 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (30), Ministru kabineta 2020. gada 8. decembra rīkojumā Nr. 743 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (31) un Ministru kabineta 2021. gada 21. janvāra rīkojumā Nr. 37 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (32). Minētās piemaksas izmaksā papildus maksimālajām piemaksām, kas noteiktas “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Pasākums atbalsta nodarbinātību, nodrošinot darbinieku veselību un drošību un būtisku sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību. Latvija lūdz papildu atbalstu attiecībā uz esošu pasākumu, kas minēts Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1351 3. panta i) punktā.

(16)

Latvija atbilst Regulas (ES) 2020/672 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālās palīdzības pieprasīšanai. Latvija ir sniegusi Komisijai atbilstošus pierādījumus par to, ka faktiskie un plānotie publiskie izdevumi kopš 2020. gada 1. februāra ir palielinājušies par 508 124 069 EUR tādu valsts pasākumu rezultātā, kas veikti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi. Tas ir pēkšņs un būtisks pieaugums, jo tas arī ir saistīts ar to spēkā esošo valsts pasākumu pagarināšanu vai grozīšanu, kuri ir tieši saistīti ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas aptver ievērojamu daļu uzņēmumu un darbaspēka Latvijā. Latvija plāno finansēt 35 317 069 EUR, izmantojot pati savu finansējumu.

(17)

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/672 6. pantu ir apspriedusies ar Latviju un pārbaudījusi faktisko un plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kas tieši saistīts ar saīsināta darba laika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kā arī ar attiecīgo ar veselību saistīto pasākumu ieviešanu Covid-19 uzliesmojuma sakarā, kā minēts 2022. gada 6. oktobra lūgumā.

(18)

Ar veselību saistītie pasākumi, kuri minēti Latvijas 2022. gada 6. oktobra lūgumā un 14. un 15. apsvērumā, atbilst 70 921 236 EUR.

(19)

Tādēļ būtu jāsniedz finansiāla palīdzība, lai palīdzētu Latvijai novērst Covid-19 uzliesmojuma izraisīto smago ekonomisko traucējumu sociālekonomiskās sekas. Lēmumi par maksājumu un to daļu termiņiem, apmēru un veikšanu Komisijai būtu jāpieņem ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm.

(20)

Ņemot vērā to, ka pieejamības periods, kas norādīts Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/1351, ir beidzies, ir vajadzīgs jauns papildu finansiālās palīdzības pieejamības periods. Ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1351 piešķirtās finansiālās palīdzības pieejamības periods – 18 mēneši – būtu jāpagarina par 21 mēnesi, un tādējādi kopējam pieejamības periodam vajadzētu būt 39 mēnešiem, sākot no pirmās dienas pēc Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1351 stāšanās spēkā.

(21)

Latvijai un Komisijai šis lēmums būtu jāņem vērā aizdevuma līgumā, kas minēts Regulas (ES) 2020/672 8. panta 2. punktā.

(22)

Šim lēmumam nebūtu jāskar to procedūru iznākums, kuras var tikt veiktas saistībā ar iekšējā tirgus darbības traucējumiem, jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu ziņot Komisijai par potenciālajiem valsts atbalsta gadījumiem.

(23)

Latvijai būtu regulāri jāinformē Komisija par plānoto publisko izdevumu īstenošanu, lai Komisija varētu novērtēt to, cik lielā mērā Latvija ir īstenojusi minētos izdevumus.

(24)

Lēmums par finansiālās palīdzības sniegšanu ir pieņemts, ņemot vērā Latvijas esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar Regulu (ES) 2020/672, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, vienlaikus piemērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principus,