Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32007R1550

Komisijas Regula (EK) Nr. 1550/2007 ( 2007. gada 20. decembris ), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem

OV L 337, 21.12.2007, p. 79–84 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2009

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/1550/oj

21.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/79


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1550/2007

(2007. gada 20. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (1), un jo īpaši tās 145. panta c), da), l), m), n) un p) punktu,

tā kā:

(1)

Padomei iesniegtajā ziņojumā (2) par savstarpējas atbilstības sistēmas piemērošanu Komisija norādījusi dažus iespējamos uzlabojumus, lai padarītu efektīvākus un vienkāršotu noteikumus, kas regulē šo piemērošanu. Lai šie uzlabojumi stātos spēkā, vairākos aspektos jāgroza Komisijas Regula (EK) Nr. 796/2004 (3).

(2)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.bb pants paredz atsevišķu maksājumu par augļiem un dārzeņiem dalībvalstīs, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, kuru paredz minētās regulas 143.b pants. Šis maksājums pēc savas būtības neattiecas uz lauksaimniecības zemes platību, tāpēc arī noteikumi par vienoto pieteikumu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 796/2004 neattiecas uz šo maksājumu shēmu. Tādējādi attiecīgi jāgroza platībatkarīgu shēmu definīcija un jāizstrādā noteikumi par atbilstīgu piemērošanas procedūru.

(3)

Noteikumi par cukura maksājumiem 10.e nodaļā Regulā (EK) Nr. 1782/2003 ir novecojuši un ir jāsvītro.

(4)

Jānosaka datums, līdz kuram Bulgārijai un Rumānijai jānosaka zemes proporcija, ko attiecīgajā dalībvalstī izmanto pastāvīgajām ganībām. Jānosaka arī vēlākais datums, līdz kuram jānosūta Komisijai paziņojums par šo proporciju.

(5)

Ņemot vērā to, ka tika pieņemti pārejas posma maksājumi par augļiem un dārzeņiem, ko paredz 10.g nodaļa Regulā (EK) Nr. 1782/2003, un pārejas posma maksājumi par mīkstajiem augļiem, ko paredz minētās regulas 10.h nodaļa, jāgroza Regula (EK) Nr. 796/2004 attiecībā uz piemērošanas procedūru.

(6)

Ņemot vērā to, ka tika pieņemta vienotā maksājuma shēma un savstarpēji nesaistītie platībatkarīgie maksājumi, vairs nav nepieciešams visos gadījumos šo maksājumu pārbaudes uz vietas iepriekš nepieteikt. Tāpat jāprecizē, kādos gadījumos pārbaudēm uz vietas par savstarpēju atbilstību jābūt nepieteiktām, jo īpaši lai nepieļautu neatbilstības vai neprecizitātes slēpšanu.

(7)

Pieredze liecina, ka nepieciešama lielāka elastība, lai sasniegtu obligāto savstarpējas atbilstības kontroles līmeni. Jādod iespēja dalībvalstij veikt minimālo pārbaužu apjomu ne tikai kompetentās kontroles iestādes līmenī, bet arī pilnvarotā maksātāja līmenī vai tiesību akta vai standarta vai tiesību aktu vai standartu kopas līmenī. Turklāt tad, kad izlase jāpaplašina ārpus minimālā apjoma, jo tiek konstatēts liels skaits neatbilstības gadījumu, papildu pārbaudēs uzmanība jāvērš uz attiecīgajiem tiesību aktiem vai standartiem, ne uz visu jomu, kurā jāveic savstarpējas atbilstības pārbaude. Tāpēc atbilstīgi jāgroza attiecīgie Regulas (EK) Nr. 796/2004 noteikumi.

(8)

Turklāt pieredze liecina, ka kontrolizlases izraudzīšanos pārbaudēm uz vietas var uzlabot, ļaujot izraudzīties izlasi ne tikai kompetentās kontrolējošās iestādes līmenī, bet arī pilnvarotā maksātāja vai tiesību akta vai standarta līmenī.

(9)

Tas, ka īpašie tiesību akti par savstarpējas atbilstības pārbaudi paredz dažādu kontroles līmeni, dalībvalstīm apgrūtina pārbaužu organizēšanu. Tāpēc jāpieņem vienots līmenis, kas jāievēro savstarpējās atbilstības pārbaudēs uz vietas. Tomēr, veicot savstarpējas atbilstības pārbaudi uz vietas saskaņā ar nozares tiesību aktiem, jāziņo par visiem konstatētajiem neatbilstības gadījumiem un jāveic to uzraudzība.

(10)

Kontrolizlases izraudzīšanos pārbaudēm uz vietas var uzlabot, riska analīzē ļaujot ņemt vērā lauksaimnieku piedalīšanos saimniecību konsultatīvajā sistēmā, kas paredzēta 13. un 14. pantā Regulā (EK) Nr. 1782/2003, kā arī lauksaimnieku piedalīšanos attiecīgajās sertifikācijas sistēmās. Tomēr, ja ņem vērā šādu piedalīšanos, ir uzskatāmi jāparāda, ka lauksaimnieki, kas piedalās šajās shēmās, rada mazāku risku nekā tie lauksaimnieki, kuri šajās shēmās nepiedalās.

(11)

Lai nodrošinātu, ka kontrolizlase, kas izdarīta savstarpējas atbilstības pārbaudēm uz vietas, ir reprezentatīva, noteikta izlases daļa jāizvēlas pēc nejaušības principa. Ja palielina savstarpējas atbilstības pārbaužu uz vietas skaitu, jārod iespēja palielināt arī to lauksaimnieku procentuālo daudzumu, kas izraudzīti pēc nejaušības principa.

(12)

Lai nodrošinātu, ka savstarpējas atbilstības pārbaudes uz vietas tiek uzsāktas pēc iespējas drīzāk gada sākumā – arī pirms ir pieejama visa informācija par pieteikuma veidlapām –, jānodrošina iespēja daļēji izraudzīties kontrolizlasi, pamatojoties uz jau pieejamo informāciju.

(13)

Lai veiktu savstarpējas atbilstības pārbaudes uz vietas, parasti nepieciešami vairākkārtēji vienas saimniecības apmeklējumi. Lai atslogotu pārbaužu nastu gan lauksaimniekiem, gan pārvaldes iestādēm, veicot pārbaudi, drīkst aprobežoties tikai ar vienu pārbaudes apmeklējumu. Jāprecizē šādas pārbaudes veikšanas laiks. Tomēr dalībvalstīm jānodrošina, ka reprezentatīva un efektīva atlikušo prasību un standartu pārbaude tiek veikta tajā pašā kalendārajā gadā.

(14)

Attiecībā uz atbilstības kritēriju pārbaudēm uz vietas iespēja veikt ierobežota skaita faktiskās pārbaudes, pārbaudot tikai kādu kontrolējamās platības izlasi, ir izrādījusies efektīva. Tāpēc ir lietderīgi attiecīgos gadījumos paplašināt šo iespēju, piemērojot to arī savstarpējas atbilstības pārbaudēm uz vietas. Tomēr, ja izlases pārbaude atklāj neatbilstību, ir jāpalielina faktiski pārbaudāmā izlase. Šis princips jāpiemēro arī tad, kad tiesību aktu noteikumi, kas piemērojami tiesību aktam un standartam, paredz šādas pārbaudes veikšanu.

(15)

Lai vienkāršotu pārbaudes uz vietas un uzlabotu esošo kontroles resursu izmantošanu, jāparedz, ka gadījumos, kad kontroles efektivitāte ir vismaz līdzvērtīga tai efektivitātei, kas sasniegta pārbaudēs uz vietas, kontroli saimniecības līmenī var aizstāt ar administratīvu pārbaudi vai pārbaudi uzņēmuma līmenī.

(16)

Turklāt dalībvalstīm jābūt iespējai, veicot pārbaudes uz vietas, lietot objektīvus rādītājus, kas atbilst noteiktām prasībām vai standartiem. Tomēr šiem rādītājiem jābūt tieši saistāmiem ar tām prasībām un standartiem, uz ko tie attiecas, un jāaptver visi pārbaudāmie faktori.

(17)

Regulas (EK) Nr. 796/2004 66. pants paredz – ja konstatē neatbilstību, tajā pašā kalendārajā gadā, kad iesniegts pieteikums, iespējams, piemēros noteiktu samazinājumu. Loģiski, ka pārbaude uz vietas jāveic tajā pašā gadā, kad tiek iesniegts pieteikums. Tas jāprecizē Regulā (EK) Nr. 796/2004.

(18)

Pēc tam kad veikta pārbaude uz vietas, lauksaimnieki jāinformē ikreiz, kad konstatēta iespējama neatbilstība. Ir lietderīgi noteikt laiku, līdz kuram šī informācija jāsniedz lauksaimniekiem. Tomēr, ja to neizdara noteiktajā laikā, lauksaimniekiem, uz kuriem attiecas konstatētā neatbilstība, nedrīkst dot iespēju izvairīties no tiesiskām sekām, ko šī neatbilstība varētu radīt.

(19)

Esošajos noteikumos par samazinājumu, ko piemēro, ja vienu un to pašu neatbilstību konstatē atkārtoti, nekādu stāvokļa uzlabošanos vai pasliktināšanos neņem vērā. Lai veicinātu situācijas uzlabošanos un nepieļautu tās pasliktināšanos, notikušās pārmaiņas jāņem vērā procentuālajā daļā, ko pirmās atkārtošanās gadījumā nosaka un reizina ar koeficientu “3”.

(20)

Lai pieņemtu jaunas tiešo maksājumu atbalsta shēmas, nepieciešams atjaunot norādes par maksimāli pieļaujamo budžetu, kas minēts 71.a pantā Regulā (EK) Nr. 796/2004.

(21)

Noteiktos gadījumos nepamatoti piešķirtās tiesības uz maksājumu atbilst ļoti mazām summām, un šo maksājumu atgūšana uzliek lielu administratīvu slogu. Lai situāciju vienkāršotu un samērotu administratīvo slogu ar atgūstamo summu, ir pamatoti noteikt minimālo atgūstamo summu.

(22)

Grozījumi, kas paredzēti šajā regulā, attiecas uz atbalsta pieteikumiem par gadiem vai piemaksu periodiem, sākot ar 2008. gada 1. janvāri. Tāpēc šai regulai jāstājas spēkā 2008. gada 1. janvārī.

(23)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 796/2004.

(24)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 796/2004 groza šādi.

1)

Regulas 2. pantu groza šādi:

a)

panta 12. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“12.

“Platībatkarīgā atbalsta shēma” ir vienreizējo maksājumu shēma, maksājums par apiņiem atzītām ražotāju grupām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68.a panta otrajā daļā, un visas atbalsta shēmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV un IV.a sadaļu, izņemot tās, kas izveidotas saskaņā ar IV sadaļas 7., 10.f, 11. un 12. nodaļu, un izņemot atsevišķo maksājumu par cukuru, kas noteikts ar minētās regulas 143.b panta a) punktu, un izņemot atsevišķo maksājumu par augļiem un dārzeņiem, kas noteikts ar minētās regulas 143.bb pantu.”;

b)

panta 32. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“32.

“Tiesību akts” ir katra no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III pielikumā uzskaitītajām atsevišķajām direktīvām un regulām; tomēr minētās regulas III pielikuma 7. un 8. punktā minētā direktīva un regulas ir viens vienots tiesību akts.”

2)

Regulas 3. pantu papildina ar šādu punktu:

“7.   Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju atsauces līmeni nosaka šādi:

a)

pastāvīgajām ganībām izmantotā zeme ir pastāvīgajām ganībām izmantotā zeme, ko lauksaimnieki deklarējuši 2007. gadā saskaņā ar šīs regulas 14. panta 1. punktu;

b)

kopējā lauksaimnieciski izmantojamās zemes platība ir kopējā lauksaimnieciski izmantojamās zemes platība, ko lauksaimnieki deklarējuši 2007. gadā.”

3)

Regulas 13. pantu papildina ar šādu punktu pirms 14. punkta:

“13.a   Ja tiek piemēroti pārejas posma maksājumi augļiem un dārzeņiem, ko paredz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.g nodaļa, vai tiek piemēroti pārejas posma maksājumi mīkstajiem augļiem, ko paredz šīs sadaļas 10.h nodaļa, vienotajam pieteikumam jāpievieno līguma par augļu pārstrādi kopija vai apliecinājums, ka tā tiks iesniegta atbilstīgi 171.da pantam Regulā (EK) Nr. 1973/2004.

Dalībvalstis var noteikt, ka pirmajā daļā minēto informāciju var iesniegt vēlāk, bet ne vēlāk kā pieteikuma gada 1. decembrī.”

4)

Regulas II sadaļas II daļā III.a nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

 

“ATBALSTS CUKURBIEŠU UN CUKURNIEDRU AUDZĒTĀJIEM, ATSEVIŠĶAIS MAKSĀJUMS PAR CUKURU UN ATSEVIŠĶAIS MAKSĀJUMS PAR AUGĻIEM UN DĀRZEŅIEM”

5)

Regulas 17.a pantu groza šādi:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu tekstu:

“Prasības, kas attiecas uz atbalsta pieteikumiem, lai saņemtu atbalstu cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, atsevišķo maksājumu par cukuru un atsevišķo maksājumu par augļiem un dārzeņiem”

b)

panta 1. punktā ievadvārdus aizstāj ar šādu tekstu:

“Lauksaimnieki, kas piesakās atbalstam cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.f nodaļā, lauksaimnieki, kas piesakās atsevišķajam maksājumam par cukuru, kā paredzēts minētās regulas 143.ba pantā, un lauksaimnieki, kas piesakās atsevišķajam maksājumam par augļiem un dārzeņiem, kā paredzēts minētās regulas 143.bb pantā, iesniedz atbalsta pieteikumus, kuros iekļauta visa nepieciešamā informācija, lai tiesības uz atbalstu tiktu apliecinātas, un jo īpaši šādi dati:”;

c)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Atbalsta pieteikumu, lai saņemtu atbalstu cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, atsevišķo maksājumu par cukuru vai atsevišķo maksājumu par augļiem un dārzeņiem, attiecīgi iesniedz līdz dalībvalstu noteiktajai dienai, bet ne vēlāk kā 15. maijā, bet Igaunijas, Latvijas un Lietuvas gadījumā – ne vēlāk kā 15. jūnijā.”

6)

Regulas III sadaļas II daļas I nodaļu papildina ar šādu 23.a pantu:

“23.a pants

1.   Ja netiek apdraudēts kontroles mērķis, par pārbaudēm uz vietas var sniegt iepriekšēju paziņojumu. Paziņojumus nesniedz drīzāk kā noteikti nepieciešams, un tos nedrīkst sniegt vairāk kā 14 dienas iepriekš.

Tomēr paziņojumu, kas minēts pirmajā daļā, par pārbaudēm uz vietas attiecībā uz ganāmpulka atbalsta pieteikumiem, nedrīkst sniegt vairāk kā 48 stundas iepriekš, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus. Turklāt, ja tiesību aktu noteikumi, kas piemērojami tiesību aktiem un standartiem saistībā ar savstarpēju atbilstību, paredz, ka pārbaudei uz vietas jābūt iepriekš nepieteiktai, šie noteikumi attiecas arī uz savstarpējas atbilstības pārbaudēm uz vietas.

2.   Attiecīgā gadījumā šajā regulā paredzētās pārbaudes uz vietas un citas pārbaudes, kas paredzētas Kopienas noteikumos, veic vienlaikus.”

7)

Regulas 25. pantu svītro.

8)

Regulas 44. un 45. pantu aizstāj ar šo:

“44. pants

Obligātais kontroles līmenis

1.   Kompetentā kontroles iestāde veic pārbaudes attiecībā uz prasībām vai standartiem, par kuru ievērošanu tā ir atbildīga, attiecībā uz vismaz 1 % visu lauksaimnieku, kas iesnieguši atbalsta pieteikumus saskaņā ar atbalsta shēmām tiešajiem maksājumiem Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta d) punkta nozīmē un par kurām attiecīgā kompetentā kontroles iestāde ir atbildīga.

Obligāto kontroles līmeni, kas minēts pirmajā daļā, var sasniegt katras kompetentās kontroles iestādes vai katra tiesību akta vai standarta vai tiesību aktu vai standartu kopas līmenī. Gadījumos, kad pilnvarotie maksātāji neveic pārbaudes, kā to paredz 42. pants, obligāto kontroles līmeni tomēr var sasniegt katra pilnvarotā maksātāja līmenī.

Ja attiecīgajiem tiesību aktiem un standartiem piemērojamos tiesību aktos jau ir noteikts obligātais kontroles līmenis, to cik vien iespējams piemēro pirmajā daļā minētā obligātā kontroles līmeņa vietā. Tāpat dalībvalstis var lemt, ka par jebkuriem neatbilstības gadījumiem, kas konstatēti, veicot pārbaudes uz vietas, kuras tiek veiktas ārpus pirmajā daļā minētās izlases un saskaņā ar tiesību aktam un standartiem piemērojamajiem tiesību aktu noteikumiem, jāziņo attiecīgajai kompetentajai kontroles iestādei, kas ir atbildīga par attiecīgo tiesību aktu vai standartu, un šī iestāde veic neatbilstības gadījumu uzraudzību. Piemēro šīs sadaļas noteikumus.

2.   Ja pārbaudēs uz vietas tiek konstatēta ievērojama neatbilstības pakāpe attiecīgajam tiesību aktam vai standartam, nākamajā kontroles periodā uz vietas veicamo pārbaužu skaitu attiecībā uz šo tiesību aktu vai standartu palielina.

45. pants

Kontrolizlases izraudzīšanās

1.   Neierobežojot pārbaudes, ko veic kā to neatbilstības gadījumu uzraudzību, kas darīti zināmi kompetentajai kontroles iestādei jebkādā citādā veidā, saskaņā ar 44. pantu pārbaudāmās saimniecības attiecīgā gadījumā izraugās, pamatojoties uz riska analīzi atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem vai uz riska analīzi atbilstoši prasībām vai standartiem. Šāda riska analīze var būt atsevišķas saimniecības līmenī vai saimniecību kategorijas vai ģeogrāfisko zonu līmenī, vai, piemērojot šā panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, uzņēmumu līmenī.

Veicot riska analīzi, ņem vērā vienu vai abus šādus aspektus:

a)

lauksaimnieka piedalīšanās lauksaimnieku konsultatīvajā sistēmā, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 13. un 14. pantā;

b)

lauksaimnieka piedalīšanās sertifikācijas sistēmā, ja attiecīgā shēma ir saistīta ar attiecīgajām prasībām vai standartiem.

1.a   Lai nodrošinātu reprezentativitāti, pēc nejaušības principa jāizraugās 20 % līdz 25 % no minimālā to lauksaimnieku skaita, attiecībā uz kuriem jāveic pārbaude uz vietas, kā paredzēts 44. panta 1. punktā.

Tomēr, ja lauksaimnieku skaits, kuriem veic pārbaudes uz vietas, pārsniedz minimālo lauksaimnieku skaitu, kuriem veic pārbaudes uz vietas atbilstīgi 44. panta 1. punkta pirmās daļas noteikumiem, pēc nejaušības principa izraudzīto lauksaimnieku skaits papildu atlasē nedrīkst pārsniegt 25 %.

1.b   Kontrolizlases daļēju izraudzīšanos attiecīgā gadījumā drīkst veikt pirms attiecīgā pieteikšanās perioda beigām, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Pagaidu izlase jāpapildina, kad pieejami visi attiecīgie pieteikumi.

2.   Lauksaimnieki, kas jāpārbauda atbilstīgi 44. pantam, jāizraugās no to lauksaimnieku izlases, kuri jau ir izraudzīti, ievērojot 26. un 27. pantu, un uz kuriem attiecas attiecīgās prasības vai standarti.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta prasībām, lauksaimniekus, kas jāpārbauda atbilstīgi 44. pantam, drīkst izraudzīties no to lauksaimnieku vidus, kuri iesnieguši pieteikumus atbalstam atbilstīgi atbalsta shēmām tiešajiem maksājumiem Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta d) punkta nozīmē un kuriem ir pienākums ievērot attiecīgās prasības vai standartus.

Tādā gadījumā:

a)

ja, pamatojoties uz saimniecības līmenī piemērojamu riska analīzi, tiek secināts, ka lauksaimnieki, kuri nesaņem tiešo atbalstu, rada lielāku risku nekā lauksaimnieki, kuri ir pieprasījuši atbalstu, lauksaimniekus, kuri pieprasījuši atbalstu, var aizstāt ar lauksaimniekiem, kuri nav saņēmuši atbalstu. Šādā gadījumā pārbaudīto lauksaimnieku kopskaits tomēr sasniedz 44. panta 1. punktā paredzēto kontroles līmeni; šādas aizstāšanas iemeslus pienācīgi pamato un dokumentē;

b)

riska analīzi var veikt nevis saimniecību līmenī, bet gan uzņēmumu, jo īpaši kautuvju, tirgotāju vai piegādātāju līmenī, ja šāda analīze ir efektīvāka. Tādā gadījumā šādi veiktās lauksaimnieku pārbaudes var ieskaitīt 44. panta 1. punktā paredzētajā kontroles līmenī.

4.   Var nolemt apvienot 2. un 3. punktā noteikto procedūru piemērošanu, ja šāda apvienošana paaugstina kontroles sistēmas efektivitāti.”

9.

Regulas 47. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktam pievieno šādas daļas:

“Neņemot vērā pirmo daļu, kas nosaka, ka obligātais kontroles līmenis jāsasniedz katram tiesību aktam vai standartam vai tiesību aktu vai standartu kopai atbilstīgi 44. panta 1. punkta otrajai daļai, šādi izraudzītie lauksaimnieki jāpārbauda, vai viņi ievēro attiecīgo tiesību aktu vai standartu vai attiecīgo tiesību aktu un standartu kopu. Parasti katra izraudzītā lauksaimnieka pārbaudi uz vietas veic laikā, kad iespējams pārbaudīt lielāko daļu prasību un standartu, kuru ievērošanas noteikšanai viņš tika izraudzīts.

Tomēr dalībvalstīm jānodrošina, ka gada laikā tiek sasniegts atbilstošs visu prasību un standartu kontroles līmenis.”;

b)

pantu papildina ar šādu punktu pēc 1. punkta:

“1.a   Pārbaudes uz vietas attiecīgā gadījumā attiecas uz visu saimniecības lauksaimnieciski izmantojamo zemi. Tomēr faktisko pārbaudi laukā, kas ir pārbaudes uz vietas sastāvdaļa, var veikt tikai attiecībā uz izlasi, ko veido vismaz puse saimniecības lauksaimnieciski izmantojamās zemes gabalu, uz kuriem attiecas prasība vai standarts, ja šāda izlase garantē uzticamu un reprezentatīvu kontroles līmeni attiecībā uz prasībām un standartiem. Ja šīs izlases pārbaudē konstatē neatbilstības gadījumus, faktiski pārbaudāmais lauksaimnieciski izmantojamo zemes gabalu skaits jāpalielina.

Turklāt, ja attiecīgajiem tiesību aktiem vai standartiem piemērojamie tiesību akti to paredz, faktisko pārbaudi par prasību vai standartu ievērošanu, kas ir pārbaudes uz vietas sastāvdaļa, var veikt tikai attiecībā uz reprezentatīvu pārbaudāmo objektu izlasi. Tomēr dalībvalstij jānodrošina, ka tiek veikta visu to prasību un standartu pārbaude, kuru ievērošanu var pārbaudīt attiecīgā apmeklējuma laikā.”;

c)

pantam pievieno šādus punktus:

“3.   Ja dalībvalsts nodrošina, ka kontroles efektivitāte ir vismaz līdzvērtīga tai kontroles efektivitātei, kas sasniegta pārbaudēs uz vietas, pārbaudes saimniecību līmenī var aizstāt ar administratīvām pārbaudēm vai pārbaudēm uzņēmumu līmenī, kā minēts 45. panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunktā.

4.   Veicot pārbaudes uz vietas, dalībvalstis var lietot objektīvus kontroles rādītājus, kas atbilst noteiktām prasībām vai standartiem, nodrošinot, ka prasību un standartu kontroles efektivitāte ir vismaz līdzvērtīga tai kontroles efektivitātei, kas sasniegta pārbaudēs uz vietas, kurās šādi rādītāji netika lietoti.

Minētajiem rādītājiem jābūt tieši saistītiem ar tām prasībām un standartiem, uz ko tie attiecas, un, pārbaudot atbilstību minētajām prasībām vai standartiem, jāietver visi pārbaudāmie elementi.

5.   Regulas 44. panta 1. punktā minēto paraugu pārbaudes uz vietas jāveic tā paša kalendārā gada laikā, kad iesniegti atbalsta pieteikumi.”

10)

Regulas 48. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Lauksaimnieku trīs mēnešu laikā no pārbaudes veikšanas datuma informē par visiem konstatētajiem neatbilstības gadījumiem.”

11)

Regulas 66. panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“4.   Neierobežojot tīšu pārkāpumu gadījumus saskaņā ar 67. pantu, ja neatbilstību konstatē atkārtoti, procentuālo daļu, kas saskaņā ar 1. punktu noteikta saistībā ar neatbilstības atkārtošanos, attiecībā uz pirmo atkārtošanos reizina ar koeficientu “3”. Ja minētā procentuālā daļa ir noteikta saskaņā ar 2. punktu, pilnvarotais maksātājs nosaka tādu procentuālo daļu, kas būtu bijusi piemērojama, ja attiecībā uz konkrēto prasību vai standartu neatbilstību konstatētu atkārtoti.”

12)

Regulas 71.a panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 I pielikumā uzskaitītajām atbalsta shēmām, kurām noteikts maksimāli pieļaujamais budžets saskaņā ar šīs regulas 64. panta 2. punktu, 70. panta 2. punktu, 71. panta 2. punktu, 110.p panta 1. punktu, 143.b panta 7. punktu, 143.ba panta 2. punktu un 143.bc pantu, dalībvalstis apvieno tās summas, kas rodas, piemērojot a), b) un c) punktu.”

13)

Regulas 73.a pantu papildina ar šādu punktu pēc 2.a punkta:

“2.b   Dalībvalstis var nolemt neatgūt nepamatotu maksājumu, ja lauksaimniekam nepamatoti piešķirtā kopsumma ir EUR 50 vai mazāka. Turklāt, ja 2.a punktā minētā kopējā vērtība atbilst EUR 50 vai mazākai summai, dalībvalstis var nolemt pārrēķinu neveikt.”

14)

Regulas 76. panta 2. punktu papildina ar šādu daļu:

“Tomēr Bulgārijai un Rumānijai jānosūta Komisijai paziņojums par pastāvīgajām ganībām izmantotās zemes proporciju attiecībā pret kopējo lauksaimnieciski izmantojamās zemes platību par 2007. pārskata gadu, kā minēts 3. panta 7. punktā, vēlākais līdz 2008. gada 31. martam.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro atbalsta pieteikumiem, kas attiecas uz gadu vai piemaksu periodu no 2008. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 20. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1276/2007 (OV L 284, 30.10.2007., 11. lpp.).

(2)  COM(2007) 147, galīgā redakcija, 29.3.2007.

(3)  OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 972/2007 (OV L 216, 21.8.2007., 3. lpp.).


Top