22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/10

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome, pieņemot Regulu (EK) Nr. 1312/98 (2), piemēroja galīgo antidempinga maksājumu (“sākotnējie pasākumi”) Indijas izcelsmes sintētiskās šķiedras trošu importam. Piemērotā maksājumu likme bija 53 % vienam Indijas (“attiecīgā valsts”) ražotājam eksportētājam un 82 % pārējiem Indijas izcelsmes ražojumu eksportētājiem.

(2)

Pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“iepriekšējā termiņa beigu pārskatīšana”) Padome saglabāja šos pasākumus, pieņemot Regulu (EK) Nr. 1736/2004 (2004. gada 4. oktobris), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Indijas izcelsmes sintētiskās šķiedras trošu importu (3).

(3)

Savienības Auklu, virvju un tīklu rūpniecības nozares (Eurocord) Sakaru komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”) 2009. gada 4. maijā iesniedza pieprasījumu veikt termiņa beigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu to Savienības ražotāju vārdā, kuru produkcija veido lielāko daļu, šajā gadījumā — vairāk nekā 50 %, no kopējās sintētiskās šķiedras trošu produkcijas Savienībā.

(4)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka, beidzoties pasākumu termiņam, iespējama dempinga un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma atkārtošanās.

(5)

Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi pārskatīšanas uzsākšanai, ar 2009. gada 7. oktobrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto paziņojumu par procedūras uzsākšanu (4) (“paziņojums par pārskatīšanas uzsākšanu”) paziņoja par termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(6)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību notika laikposmā no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude ietvēra laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(7)

Komisija par termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanu oficiāli informēja zināmos Savienības ražotājus, eksportētājus un ražotājus eksportētājus attiecīgajā valstī, attiecīgās valsts pārstāvjus, importētājus, kā arī zināmās iesaistītās lietotāju apvienības.

(8)

Ieinteresētajām personām paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu noteiktā termiņā deva iespēju rakstiski darīt zināmu to viedokli un pieprasīt iespēju tikt uzklausītām. Visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa, tika uzklausītas.

(9)

Ņemot vērā Savienības ražotāju un ražotāju eksportētāju neapšaubāmi lielo skaitu Indijā, uzskatīja par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu noteikt, vai ir jāizmanto izlases metode. Lai Komisija varētu lemt par to, vai izlase ir vajadzīga, un ja tā, tad lai tā varētu izveidot izlasi, iepriekšminētajām personām lūdza paziņot par sevi 15 dienu laikā pēc pārskatīšanas uzsākšanas un sniegt Komisijai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu.

(10)

Noteiktajā termiņā pieteicās pavisam pieci Indijas ražotāji, no kuriem divi piederēja vienai grupai, tie sniedza nepieciešamo informāciju un izteica vēlmi tikt iekļautiem izlasē. Četri no šiem pieciem uzņēmumiem ražoja attiecīgo ražojumu un eksportēja to uz Savienības tirgu PIP laikā. Piektais uzņēmums PIP laikā attiecīgo ražojumu uz Savienības tirgu neeksportēja. Visi pieci uzņēmumi tika uzskatīti par uzņēmumiem, kas sadarbojas, un novērtēti iekļaušanai izlasē. Šā priekšlikuma 21. līdz 23. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ nevarēja aprēķināt sadarbības līmeni no Indijas uzņēmumu puses, proti, sadarbojošos Indijas uzņēmumu eksporta uz Savienību procentuālo daļu attiecībā pret kopējo Indijas eksportu uz Savienību, jo piecu sadarbojošos uzņēmumu paziņotais kopējais eksporta apjoms uz Savienību PIP laikā bija ievērojami augstāks par Eurostat reģistrēto kopējo Indijas eksporta apjomu.

(11)

Izlasi izveidoja, saskaņojot ar Indijas iestādēm, un tajā iekļāva četrus uzņēmumus, kuri bija ziņojuši par eksportu uz Savienību. Divi no četriem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem bija saistīti. Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā sadarbojās tikai viens ražotājs eksportētājs, un tam patlaban tiek piemērots individuāls antidempinga maksājums. Jāatgādina arī, ka iepriekšējās termiņa beigu pārskatīšanas laikā nesadarbojās neviens Indijas ražotājs eksportētājs, un tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumu pamatā bija pieejamie fakti.

(12)

Astoņpadsmit Savienības ražotāji (visi piecpadsmit sūdzības iesniedzēji un trīs citi ražotāji, kuru produkcija veido 78 % no kopējā Savienības produkcijas apjoma) sniedza prasīto informācija un piekrita iekļaušanai izlasē. Pamatojoties uz sadarbojošos Savienības ražotāju sniegto informāciju, Komisija izveidoja izlasi no pieciem Savienības ražotājiem, kuru produkcija veido aptuveni 40 % no Savienības ražošanas nozares produkcijas, kā noteikts 40. apsvērumā, un aptuveni pusi no visu sadarbojošos Savienības ražotāju pārdevumiem nesaistītiem pircējiem Savienībā. Šāda izlase tika veidota, pamatojoties uz lielāko pārstāvošo realizācijas apjomu un ražotāju ģeogrāfisko izplatību Savienībā, kuru būtu iespējams pienācīgi izpētīt atvēlētajā termiņā. Viens no pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem sāka darbību attiecīgajā periodā, tāpēc, veicot kaitējuma rādītāju tendenču analīzi, tā datus neizmantoja, lai izvairītos no šādu tendenču novirzēm. Tomēr pārējo četru izlasē iekļauto Savienības ražotāju dati, kurus izmantoja minēto tendenču analīzei, palika reprezentatīvi.

(13)

Komisija nosūtīja aptaujas lapas pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, kā arī četriem izlasē iekļautajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem.

(14)

Atbildes uz aptaujas jautājumiem tika saņemtas no visiem pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. No četriem izlasē iekļautajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem viens pārtrauca sadarbību, taču pārējie trīs (no kuriem divi bija saistīti) sniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem noteiktajā termiņā. Tāpēc galu galā Indijas ražotāju eksportētāju izlasi veidoja tie trīs Indijas uzņēmumi, kuri sniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem.

(15)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un aizstāvētu Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādu uzņēmumu telpās:

—

Axiom Imex International Ltd., Boisāra,

—

Tufropes Private Limited, Silvasa,

—

India Nets, Indore;

—

Cordoaria Oliveira SÁ (Portugāle),

—

Eurorope SA (Grieķija),

—

Lanex A.S. (Čehijas Republika),

—

Lankhorst Euronete Ropes (Portugāle),

—

Teufelberger Ges.m.b.H. (Austrija).

(16)

Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, kas bijis sākotnējā izmeklēšanā, un tiek definēts šādi: auklas, tauvas, troses un kabeļi, kuri ir vai nav pīti un ir vai nav impregnēti, pārklāti, ietverti apvalkā vai apšūti ar gumiju vai plastmasu, no polietilēna vai polipropilēna, izņemot saistvielu un iesaiņojamo auklu, ar svara numuru, kas ir lielāks par 50 000 deciteksiem (5 g/m), kā arī no citādām sintētiskajām šķiedrām no neilona vai no citiem poliamīdiem vai poliesteriem, ar svara numuru, kas ir lielāks par 50 000 deciteksiem (5 g/m). Pašlaik tas ir klasificējams ar KN kodiem 5607 49 11, 5607 49 19, 5607 50 11 un 5607 50 19. Attiecīgo ražojumu izmanto dažāda veida jūras un rūpnieciskajā pielietojumā, sevišķi kuģniecībā (jo īpaši pietauvošanās nolūkiem) un zvejniecības nozarē.

(17)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka iepriekš minētās pietauvošanās virves neatbilst attiecīgā ražojuma definīcijai, jo, ņemot vērā, ka šīm virvēm ir piestiprināti savienojumi, tās būtu jādeklarē kā “virvju izstrādājumi”, kas pieder pie cita KN koda (skatīt arī 23. apsvērumu). Tomēr jānorāda, ka atsauce uz pietauvošanās virvēm minēta tikai saistībā ar attiecīgā ražojuma dažādajiem lietošanas veidiem, kas visi ir definēti kā sintētiskās šķiedras virves, kā izklāstīts 16. apsvērumā.

(18)

Kā norādīts sākotnējā izmeklēšanā un kā ir apstiprinājies pašreizējā izmeklēšanā, attiecīgais ražojums un sintētiskās šķiedras troses, ko Indijas ražotāji eksportētāji ražo un pārdod savā iekšējā tirgū, tāpat kā tās, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, ir visos aspektos identiskas un ka tām ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības. Tāpēc šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(19)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares izgatavotais ražojums nav salīdzināms ar attiecīgo ražojumu, jo Savienības ražotāji ir sākuši izmantot jaunu izejmateriālu ar nosaukumu Dyneema, kas ir daudz dārgāks par citiem izejmateriāliem, un no tā izgatavotie ražojumi ir daudz izturīgāki. Izlasē iekļautie Indijas ražotāji patiešām neizmanto šo jauno izejmateriālu. Taču, pirmkārt, jānorāda, ka šādi ražojumi veido tikai nelielu daļu no Savienības ražotāju pārdoto ražojumu apjoma. Lai gan daži Savienības ražotāji patiešām arvien vairāk izmanto šāda veida šķiedras, Dyneema virves veido pavisam niecīgu daļu no Savienības ražošanas apjoma. Izejmateriāla izmaksas būtiski atšķiras (potenciāli aptuveni 25–30 reizes dārgāk), tāpēc tām var būt zināma ietekme, konkrēti uz kaitējuma rādītāju par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu, tomēr Dyneema virvju ietekme uz vispārējo novērtējumu paliek ierobežota, ņemot vērā milzīgo Savienībā ražoto “standarta” virvju daudzumu. Otrkārt, visu ar šo termiņa beigu pārskatīšanu saistīto aprēķinu pamatā bija atbilstīgu ražojumu veidu salīdzinājums, ņemot vērā atšķirīgos izejmateriālus. Tāpēc aprēķinus nevar ietekmēt ražojumu sortimenta atšķirības. Katrā ziņā ražojumam, kura izgatavošanā izmanto tādus izejmateriālus kā Dyneema, joprojām ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, kā attiecīgajam ražojumam. Tāpēc apgalvojumu noraidīja.

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pasākumu pret Indiju iespējamas izbeigšanās gadījumā pastāv dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība.

(21)

Saskaņā ar Eurostat datiem attiecīgā ražojuma importa apjoms no Indijas attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs. PIP laikā importa apjoms no Indijas bija 31 tonna, proti, mazāk nekā 0,1 % no patēriņa Savienībā PIP laikā.

(22)

Taču saskaņā ar pārbaudītiem datiem trīs izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā nosūtīja uz Savienību ievērojami lielāku attiecīgā ražojuma apjomu, nekā paziņots Eurostat. Šai sakarībā tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā importētāji informēja, ka noteikta daļa no Indijas iepirktā attiecīgā ražojuma apjoma netika laista brīvā apgrozībā Savienības tirgū, bet gan ievietota muitas noliktavās un pārdota okeāna kuģiem vai platformām atklātā jūrā. Viens no sūdzības iesniedzējiem ražotājiem izvirzīja šo argumentu arī šajā izmeklēšanā. Tā kā ostu tirgotāji nevēlējās sadarboties izmeklēšanas laikā, šo apgalvojumu nevarēja pārbaudīt. Taču, novērtējot izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju iesniegto pircēju sarakstu, bija acīmredzams, ka lielākā daļa pircēju patiešām bija uzņēmumi, kas Savienības ostās apgādāja kuģniecības, jūrniecības uzņēmumus un iekārtas atklātā jūrā. Ņemot to vērā, var secināt, ka atšķirības starp statistikas datiem un paziņotajiem rādītājiem radās šādu pārdevumu dēļ.

(23)

Jānorāda arī tas, ka pieprasījumā veikt termiņa beigu pārskatīšanu tika izteikti apgalvojumi par pasākumu apiešanas gadījumiem. Šai sakarībā pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka noteikts sintētiskās šķiedras trošu apjoms no Indijas tika ievests Savienības tirgū ar KN kodu 5609 (Ražojumi no (..) auklām, tauvām, trosēm vai kabeļiem), uz kuru pasākumi neattiecas. Taču šajā izmeklēšanā netika iegūta informācija, kas apstiprinātu šādu apgalvojumu.

(24)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka PIP laikā 31 tonnu attiecīgā ražojuma faktiski ieveda no Indijas Savienības muitas teritorijā. Attiecībā uz pārbaudīto trīs izlasē iekļauto Indijas ražotāju eksporta preču pārdevumu apjomu uz Savienības ostām, kas netika laists brīvā apgrozībā Savienības tirgū, jānorāda, ka šie pārdevumi tiek uzskatīti par daļu no Indijas eksportu uz citām trešām valstīm.

(25)

Sakarā ar to, ka Indijas imports Savienības tirgū nebija nozīmīgs, nebija iemesla veikt reprezentatīvo analīzi par dempinga vai kaitējuma turpināšanās iespējamību. Ņemot vērā to, ka faktiskais importa apjoms bija patiešām neliels, nevar secināt, ka PIP imports no Indijas par dempinga cenām izraisīja kaitējumu. Tāpēc analīze bija vērsta uz dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību pasākumu izbeigšanās gadījumā.

(26)

Tika pārbaudīts, vai attiecīgajai valstij ir neizmantota ražošanas jauda, kas nodrošina iespēju atsākt eksportu par dempinga cenām pasākumu izbeigšanās gadījumā.

(27)

Ir konstatēts, ka laikposmā no 2007. gada līdz PIP trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju ražošanas jauda strauji palielinājās, taču tajā pašā laikā samazinājās ražošanas jaudas izmantojums. Trīs uzņēmumu neizmantotā ražošanas jauda veidoja aptuveni 75 % no Savienības patēriņa PIP laikā. Tas norāda uz eksporta apjoma uz Savienību palielināšanās iespējamību pasākumu izbeigšanās gadījumā.

(28)

Attiecībā uz citiem sintētiskās šķiedras trošu ražotājiem Indijā jānorāda, ka ir zināms, ka uzņēmums Garware, kurš pārtrauca sadarboties pēc izlases veidošanas posma, ir nozīmīgs ražotājs, un saskaņā ar tā oficiālajā mājas lapā sniegto informāciju tā ražošanas jauda ir nozīmīga. Turklāt pieprasījumā veikt termiņa beigu pārskatīšanu ir norādīti vēl četri lieli Indijas ražotāji. Pastāv arī vairāki vidēji un mazi Indijas ražošanas uzņēmumi, kuri pārdod ražojumus galvenokārt iekšējā tirgū. Tā kā šie Indijas ražotāji nesadarbojās, to ražošanas jauda nav zināma, taču var pieņemt, ka to ražošanas jaudas tendence ir līdzīga sadarbojošos uzņēmumu ražošanas jaudas tendencei un ka arī šo ražotāju jauda netiek pilnībā izmantota.

(29)

Pēc konstatējumu paziņošanas visi izlasē iekļautie Indijas ražotāji apstrīdēja datus, kas saistīti ar viņu kopīgo neizmantoto jaudu. Tomēr visus minētos datus bija iesnieguši paši uzņēmumi, un tos pārbaudīja izmeklēšanā uz vietas visos uzņēmumos. Tāpēc šīs prasības noraidīja.

(30)

Trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta preču pārdevumu apjoms uz citām trešām valstīm, ieskaitot preču pārdevumus Savienības ostās, kuri nenonāk Savienības muitas teritorijā, ir nozīmīgs un attiecīgajā periodā palielinājās par aptuveni 80 %, veidojot gandrīz pusi no ražotāju eksportētāju kopējā realizācijas apjoma PIP laikā.

(31)

Pēc sākotnējo pasākumu piemērošanas faktiskais imports uz Savienību tika gandrīz pārtraukts. Taču jānorāda, ka izlasē iekļauto ražotāju eksporta preču pārdevumu apjoms Savienības ostās attiecīgajā periodā būtiski palielinājās no 61 līdz 785 tonnām. Ņemot vērā to, ka faktiskie importa preču pārdevumi Savienībā nonāk daļēji pa tiem pašiem pārdošanas kanāliem, ko izmanto, lai pārdotu ražojumus Savienības ostās, šāda arvien pieaugoša eksportētāju klātbūtne pie Savienības tirgus robežām var norādīt uz to, ka pasākumu izbeigšanās gadījumā izlasē iekļautie Indijas ražotāji un, iespējams, arī citi ražotāji pavisam drīz var sākt pārdot nozīmīgu attiecīgā ražojuma daudzumu Savienības tirgū.

(32)

Ņemot vērā iepriekš pieminēto Indijas ražotāju orientāciju uz eksportu, kā arī to pieaugošo klātbūtni Savienības ostās, var secināt, ka pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties pasākumu termiņam, var būtiski palielināties Indijas eksporta apjoms Savienībā.

(33)

Pēc pārskatīšanas konstatējumu paziņošanas viens Indijas ražotājs norādīja, ka Indijas eksports pasaulē ir plaši izplatīts tirgos ar izaugsmes potenciālu, tāpēc, atceļot pasākumus, eksports uz Savienību ievērojamā apjomā neatsāktos. Ir zināms, ka daži Indijas ražotāji ir paplašinājuši eksporta tirdzniecību dažādos tirgos, taču to nevar uzskatīt par pietiekamu, lai grozītu ar iepriekšminētajiem konstatējumiem pamatotos secinājumus.

(34)

Tika veikts indikatīvs dempinga aprēķins, pamatojoties uz pārbaudītu trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju pārdevumu apjomu Savienības ostās, kas, lai gan tiek uzskatīts par daļu no eksporta preču pārdevumiem uz citām trešām valstīm, sniedz pienācīgu priekšstatu par iespējamām Indijas izcelsmes sintētiskās šķiedras trošu cenām, atceļot maksājumus. Normālo vērtību pamatā bija cena Indijas tirgū. Pamatojoties uz šiem rādītājiem, tika konstatēts, ka dempinga cenas izmanto divi no trīs izlasē iekļautajiem Indijas ražotājiem. Tika konstatēts, ka vidējā dempinga starpība bija 10 %, kas uzskatāma par nozīmīgu, lai gan ir daudz zemāka par sākotnējā izmeklēšanā konstatēto.

(35)

Salīdzinot cenas, ko trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji piemēroja citu trešo valstu tirgos (izņemot cenas Savienības ostās), ar to noteiktajām cenām iekšējā tirgū, tika iegūts līdzīgs rezultāts, lai gan šādi noteiktā dempinga starpība bija zemāka.

(36)

Pēc šīs izmeklēšanas konstatējumu paziņošanas viens Indijas ražotājs apgalvoja, ka nav konstatēts Indijas importa dempings Savienībā. Taču arī faktiska importa gandrīz nebija. Turklāt dempingu konstatēja gan attiecībā uz pārdošanu Savienības ostām, gan pārdošanu uz citām trešām valstīm. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(37)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka šajā izmeklēšanā noteiktās dempinga starpības nevar uzskatīt par būtiskām, salīdzinot ar spēkā esošajiem maksājuma līmeņiem, ņemot vērā lielās darbaspēka izmaksu atšķirības starp Savienību un Āziju. Tomēr jānorāda, ka darbaspēka izmaksas Savienībā nav saistītas ar dempinga starpības aprēķinu.

(38)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, ir konstatēts, ka ražotājiem eksportētājiem ir liels ražošanas potenciāls atsākt eksportu uz Savienību, ja pasākumi netiek turpināti. Attiecībā uz cenām tika konstatēts, ka divi izlasē iekļautie ražotāji pārdeva ražojumu par dempinga cenām uz citām trešām valstīm. Turklāt, neskaitot uzņēmumu Garware, kas pārtrauca sadarbību, sūdzībā ir minēti vēl pieci citi lieli ražotāji eksportētāji, un, pamatojoties uz pieejamo informāciju, var pieņemt, ka arī uz tiem attiecināms konstatējums par uzņēmumiem, kuri pārdod ražojumu par dempinga cenām citu trešo valstu tirgos.

(39)

Pazīmes, ka Indijas ražotāji eksportētāji saglabā stratēģisku interesi Savienības tirgū, par ko liecina arvien pieaugošs to eksporta preču pārdevumu apjoms Savienības ostās, kopā ar tiem pieejamām milzīgajām ražošanas rezervēm padara ticamu iespēju, ka līdz ar pasākumu beigšanos viņi atsāks ievērojama apjoma eksportu uz Savienību. Ņemot vērā informāciju par Indijas eksportētāju cenu politiku trešo valstu tirgos, ir ļoti iespējams, ka atsāksies eksports par dempinga cenām. Tāpēc ir secināts, ka pasākumu termiņu beigšanās, domājams, novedīs pie dempinga atkārtošanās.

(40)

Savienības ražotāji, kuru saražotais preču daudzums veido kopējo saražoto apjomu Savienībā, veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Aplēstais Savienības ražotāju skaits ir aptuveni četrdesmit.

(41)

Paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu izlasi, iesniedza piecpadsmit Savienības ražotāji, kuru vārdā sūdzības iesniedzēja apvienība iesniedza pieprasījumu veikt termiņa beigu pārskatīšanu, un trīs citi Savienības ražotāji. Kā norādīts 12. apsvērumā, plašāka izmeklēšana tika veikta attiecībā uz piecu ražotāju izlasi, kuri aptver aptuveni 40 % no Savienības ražošanas nozares. Izlasē bija iekļauti šādi uzņēmumi:

(42)

Kā jau norādīts 12. apsvērumā, astoņpadsmit Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, saražotais preču daudzums PIP laikā veidoja 78 % no kopējā saražotā apjoma Savienībā.

(43)

Savienības sintētiskās šķiedras trošu patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz Eurostat datiem par Savienības ražošanas nozares realizācijas apjomu Savienības tirgū (ņemot vērā sūdzības iesniedzējas apvienības aprēķināto Savienības ražotāju, kuri nesadarbojās, realizācijas apjomu), pieskaitot importu no citām valstīm.

(44)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, var secināt, ka attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 7 %. Īpaši jānorāda, ka pēc patēriņa pieauguma par 16 % no 2006. līdz 2007. gadam patēriņš samazinājās par 20 % laikposmā no 2007. gada līdz PIP.

(45)

Kā norādīts 21. apsvērumā, pateicoties spēkā esošiem efektīviem antidempinga pasākumiem, faktiskais imports no Indijas uz Savienību visā attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs.

(46)

Taču, kā paskaidrots 22. apsvērumā, arvien pastiprinās Indijas ražotāju klātbūtne pie Savienības tirgus robežām, jo pieaug eksporta preču pārdevumi Savienības ostās, kuriem nepiemēro muitošanas prasības un tādējādi arī minētos antidempinga maksājumus.

(47)

Kā minēts 21. apsvērumā, faktiskais Indijas imports uz Savienību bija nenozīmīgs, tika salīdzinātas Indijas eksporta cenas uz citām trešām valstīm (tostarp eksporta cenas Savienības ostās pārdotajām precēm, kurām nepiemēro antidempinga maksājumus) un preču cenas Savienībā, ko nosaka izlasē iekļautie ražotāji, kas pārstāv Savienības ražošanas nozari.

(48)

Pamatojoties uz šo salīdzinājumu, tika konstatēts, ka Indija eksportēja ražojumus uz citām trešām valstīm par pārdošanas cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tādējādi konstatētā cenu starpība sasniedza 46 %, un vidējā cenu starpība bija 18 %.

(49)

Indijas eksporta preču pārdevumu uz citām trešām valstīm vērtība attiecīgajā periodā palielinājās par vairāk nekā 30 %. Šāds pārdevumu apjoms atbilst gandrīz pusei no izlasē iekļauto Indijas ražotāju eksportētāju kopējā apgrozījuma PIP laikā.

(50)

Neskatoties uz patēriņa samazinājumu par 7 % Savienības tirgū, importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 18 %. Tādējādi šāda importa tirgus daļa palielinājās no 17 % līdz 22 %.

(51)

Jāatzīmē, ka attiecīgajā periodā imports no Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) palielinājās par 46 %, sasniedzot 8,6 % lielu tirgus daļu (no 5,5 % 2006. gadā). Lai gan nav iespējams veikt precīzu salīdzinājumu Eurostat datu vispārējā rakstura dēļ, proti, tie nav apkopoti atsevišķi pa ražojumu veidiem, var secināt, ka Ķīnas importa vidējā cena Savienībā ir ievērojami augstāka par Indijas eksporta preču vidējo cenu. Turklāt šķiet, ka Ķīnas importa vidējā cena atbilst Savienības ražošanas nozares noteiktajai cenai.

(52)

Korejas Republikas (“Koreja”) importa tirgus daļa Savienībā attiecīgajā periodā saglabājās nemainīga apmēram 3 % līmenī. Arī šīs valsts importa apjoms ir samazinājies par 6 % atbilstīgi patēriņa samazinājumam.

(53)

Importa no citām trešām valstīm tirgus daļa nepārsniedza 2 % no Savienības sintētiskās šķiedras trošu tirgus PIP laikā.

(54)

Ir analizēti visi pamatregulas 3. panta 5. punktā minētie kaitējuma rādītāji. Attiecībā uz realizācijas apjoma un Savienības ražotāju tirgus daļas rādītājiem jānorāda, ka tie ir analizēti, pamatojoties uz datiem par visiem Savienības ražotājiem, proti, Savienības ražošanas nozari. Attiecībā uz pārējiem kaitējuma rādītājiem jānorāda, ka to novērtējuma pamatā bija izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtā informācija, ko, kā minēts 15. apsvērumā, pārbaudīja katra uzņēmuma telpās. Kā jau norādīts 12. apsvērumā, viens no Savienības ražotājiem sāka darbību attiecīgajā periodā, tāpēc, veicot kaitējuma rādītāju tendenču analīzi, tā datus neizmantoja, lai izvairītos no šādu tendenču novirzēm.

(55)

Attiecīgajā periodā būtiski — par 12 % — samazinājās Savienības ražošanas nozares realizācijas apjoms. Kā jau norādīts 44. apsvērumā, attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 7 %, un īpaši straujš patēriņa kritums bija vērojams, sākot no 2007. gada. Būtu jāuzsver, ka Savienības ražošanas nozares realizācijas apjoma samazinājums Savienības tirgū ir bijis straujāks nekā patēriņa kritums.

(56)

Iepriekšējā apsvērumā un tabulā aprakstītās situācijas dēļ Savienības ražošanas nozares tirgus daļa laikposmā no 2006. gada līdz PIP samazinājās. Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanās turpinājās, un samazinājums sasniedza 4,6 %.

(57)

Jānorāda, ka iepriekš aprakstītā Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanās iemesls lielā mērā bija Ķīnas importa tirgus daļas palielināšanās (skatīt 50. apsvērumu).

(58)

Ņemot vērā realizācijas apjoma tendences, atbilstīgi ir samazinājies izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms, proti, par 17 % attiecīgajā periodā. Tajā pašā periodā ražošanas jauda palielinājās par 5 %. Tādējādi laikposmā no 2008. gada līdz PIP par 20 % samazinājās jaudas izmantojums.

(59)

Attiecībā uz krājumiem jānorāda, ka sintētiskās šķiedras trošu ražotāji galvenokārt saglabā diezgan zemu savu krājumu līmeni, jo lielākā produkcijas daļa tiek izgatavota pēc pieprasījuma. Tomēr attiecīgajā periodā, jo īpaši PIP laikā, vidējie krājumi uzrādīja samazinājumu, kura iemesls lielā mērā bija sintētiskās šķiedras trošu ražošanas apjoma samazinājums.

(60)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienībā pārdotā līdzīga ražojuma vidējā cena attiecīgajā periodā, it īpaši laikposmā no 2007. gada līdz PIP, nedaudz palielinājās.

(61)

Tomēr jānorāda, ka minēto vidējo pārdošanas cenu aprēķināja, ņemot vērā visus ražojuma veidus, tostarp dārgākās sintētiskās šķiedras troses, piemēram, sintētiskās šķiedras troses, kuru izgatavošanā izmanto izejmateriālu ar nosaukumu Dyneema. Šo dažādo ražojuma veidu cenas patiešām būtiski atšķiras (skatīt 19. apsvērumu). Pēdējos gados Savienības ražošanas nozare ir palielinājusi augstvērtīgāku ražojumu ražošanas apjomu. Tādējādi šādas sintētiskās šķiedras troses veido arvien lielāku to ražojumu sortimenta daļu. Nesen notikušās ražojumu sortimenta izmaiņas ir viens no iemesliem Savienības ražošanas nozares vienības vidējās pārdošanas cenas pieaugumam.

(62)

Daļēji pateicoties spēkā esošiem efektīviem pasākumiem un ražojumu sortimenta diversifikācijai, izlasē iekļautie Savienības ražotāji attiecīgajā periodā spēja saglabāt stabilu un pietiekamu rentabilitātes līmeni.

(63)

Ieguldījumu līmenis 2006. un 2007. gadā bija salīdzinoši augsts, taču pēc tam samazinājās uz pusi. PIP laikā ieguldījumi praktiski netika veikti.

(64)

Saskaņā ar stabilo rentabilitātes tendenci attiecīgajā periodā palielinājās arī ienākums no ieguldījumiem.

(65)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju naudas plūsma saglabājās relatīvi stabilā līmenī.

(66)

Laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam nodarbinātības situācija izlasē iekļautajos Savienības ražošanas uzņēmumos attīstījās pozitīvi. Taču laikposmā no 2008. gada līdz PIP, samazinoties pieprasījumam tirgū, bija vērojama nodarbinātības samazināšanās. Pieprasījuma kritums laikposmā no 2008. gada līdz PIP, kā rezultātā samazinājās ražošanas apjoms, izraisīja arī ražīguma pazemināšanos. Gada darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku paaugstinājās līdz 2008. gadam un pēc tam — PIP laikā — nedaudz pazeminājās.

(67)

Laikposmā no 2006. gadam līdz PIP, kad Savienības patēriņš samazinājās par 7 % (skatīt 44. apsvērumu), Savienības ražošanas nozares realizācijas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 12 %, un Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 6 % (skatīt 55. un 56. apsvērumu). No otras puses, lai gan spēkā esošo pasākumu dēļ faktiskais Indijas importa apjoms saglabājās nenozīmīgs, importa apjoms no citām valstīm palielinājās par 18 % (galvenokārt pateicoties importam no ĶTR), palielinot tirgus daļu vēl par 5 % (skatīt 50. apsvērumu). Tādēļ ir konstatēts, ka Savienības ražošanas nozari lielākā mērā ietekmēja patēriņa samazināšanās, un tāpēc tās zaudējumi attiecībā uz realizācijas apjomu bija lielāki nekā citiem tirgus dalībniekiem.

(68)

Sakarā ar to, ka attiecīgā ražojuma imports no Indijas PIP laikā bija nenozīmīgs, faktiskā Indijas importa dempinga starpību nevarēja noteikt. Taču jānorāda, ka būtiski ir palielinājies Indijas eksports uz Savienības ostām, kam nepiemēro muitošanas prasības, un tika konstatēts, ka daļu no šīm precēm pārdeva par dempinga cenām.

(69)

Tika analizēts, vai Savienības ražošanas nozare joprojām atrodas atgūšanās procesā no iepriekšējā dempinga sekām. Tika secināts, ka ņemot vērā to, ka efektīvi antidempinga pasākumi bija spēkā ilgu laiku, Savienības ražošanas nozare lielā mērā ir atguvusies no šādām sekām.

(70)

Pateicoties efektīvu antidempinga maksājumu spēkā esamībai attiecībā uz Indijas izcelsmes sintētiskās šķiedras trošu importu, šķiet, ka Savienības ražošanas nozarei ir izdevies lielā mērā atgūties no iepriekšējā kaitējumu izraisošā dempinga sekām.

(71)

Tomēr nevar secināt, ka situācija Savienības ražošanas nozarē ir stabila. Lai gan vairāki kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražotāju finansiālo situāciju, it īpaši rentabilitāti, ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmu, šķiet, sasnieguši relatīvi stabilu līmeni, citi kaitējuma rādītāji, it īpaši realizācijas apjoms un tirgus daļa, ražošanas apjoms un jaudas izmantojums, kā arī ieguldījumi, skaidri parāda, ka PIP beigās situācija Savienības ražošanas nozarē joprojām bija diezgan nestabila. Pēc šīs izmeklēšanas konstatējumu paziņošanas viens Indijas ražotājs apgalvoja, ka PIP laikā Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts kaitējums. Šajā ziņā jānorāda, ka nav teikts, ka Savienības ražošanas nozarei PIP laikā būtu nodarīts kaitējums. Tā vietā, pamatojoties pārskatīšanas konstatējumiem, secināja, ka daži rādītāji liecināja par stabilu situāciju, savukārt saistībā ar citiem rādītājiem bija pazīmes, kas liecināja par kaitējumu.

(72)

Dažas personas apgalvoja, ka dažu kaitējuma rādītāju negatīvās tendences nav izraisījis Indijas imports, bet to pamatā ir globālā ekonomikas krīze un palielinātā Ķīnas importa tirgus daļa. Šajā ziņā jānorāda, ka neuzskatīja, ka atsevišķu rādītāju negatīvo virzību būtu izraisījis gandrīz neesošais Indijas imports. Turklāt tika izskatīts pieaugošais Ķīnas imports, un tas neietekmēja kaitējumu nodaroša dempinga iespējamas atkārtošanās analīzi.

(73)

Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju kopumā jānorāda, ka pakāpeniska dažādu augstvērtīgu ražojumu ieviešana tirgū — gan Savienības tirgū, gan arī trešo valstu tirgos —, šķiet, pozitīvi ietekmē Savienības ražošanas nozares konkurētspēju ilgtermiņā, ņemot vērā to, ka tādu ražotāju skaits, kuri izgatavo šādas augstas kvalitātes sintētiskās šķiedras troses, globālajā tirgū patlaban ir neliels.

(74)

Kā norādīts 25. apsvērumā, ņemot vērā to, ka Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa apjoms PIP laikā bija nenozīmīgs, analīze bija vērsta uz dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību.

(75)

Kā jau izklāstīts 26. līdz 28. apsvērumā, Indijas ražotājiem eksportētājiem ir pieejamas milzīgas ražošanas rezerves. Turklāt, kā paskaidrots 28. līdz 30. apsvērumā, Indijas ražotājiem ir skaidrs mērķis un stimuls pārdot lielu savu ražojumu apjomu eksporta tirgos. Turklāt, kā norādīts 29. apsvērumā, ir jūtama spēcīga un arvien pieaugoša Indijas ražotāju klātbūtne Savienības ostās. Ņemot vērā šos iemeslus, var secināt, ka pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties pasākumu termiņam, īsā laikā Indijas imports uz Savienību sasniegs nozīmīgu apjomu.

(76)

Kā norādīts 34. un 35. apsvērumā, pasākumu izbeigšanās gadījumā, visticamāk, atsāktos Indijas imports par dempinga cenām. Turklāt, kā norādīts 47. un 48. apsvērumā, tika konstatēts arī, ka fakts, ka Indijas ražotāju pārdošanas cena ir vidēji par 18 % zemāka nekā Savienības ražotāju noteiktā cena (cenas starpība var sasniegt 46 % līmeni), šķiet, liecina par to, ka pasākumu izbeigšanās gadījumā Indijas ražotāji, visticamāk, eksportētu attiecīgo ražojumu uz Savienības tirgu par cenu, kas ievērojami zemāka par Savienības ražotāju noteikto cenu, proti, tie, visticamāk, noteiktu zemāku pārdošanas cenu nekā Savienības ražotāji.

(77)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka pastāv liela iespējamība, ka, izbeidzoties pasākumiem, atsāksies Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma imports ievērojamā apjomā un par cenu, kas ievērojami zemāka par cenu Savienības ražošanas nozarē.

(78)

Ņemot vērā diezgan nestabilo situāciju Savienības ražošanas nozarē, kā paskaidrots 71. un 72. apsvērumā, iespējamā Indijas izcelsmes ražojuma liela apjoma importa atsākšana par cenu, kas zemāka par Savienības ražotāju noteikto cenu, visticamāk, negatīvi ietekmētu situāciju Savienības ražošanas nozarē. It īpaši atsākot liela apjoma importu par dempinga cenām, pastāv iespējamība, ka vēl vairāk samazināsies Savienības ražošanas nozares tirgus daļa un realizācijas apjoms, novedot pie ražošanas apjoma un nodarbinātības samazināšanās. Tas kopā ar ievērojamo spiedienu cenu dēļ, ko radījis imports par pārdošanas cenām, kuras zemākas par Savienības ražotāju noteiktajām cenām, veicinātu strauju un nopietnu finansiālās situācijas pasliktināšanos Savienības ražošanas nozarē.

(79)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir secināts, ka pasākumu izbeigšanās gadījumā pastāv kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ko rada Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa atsākšana par dempinga cenām.

(80)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana kopumā būtu pretrunā Savienības interesēm.

(81)

Savienības intereses tika noteiktas, pamatojoties uz visu dažādo iesaistīto personu, proti, Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju, tirgotāju, vairumtirgotāju un rūpniecisko lietotāju, interešu novērtējumu.

(82)

Jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās tika atzīts, ka pasākumu piemērošana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt pašreizējā izmeklēšana ir termiņa beigu pārskatīšana, kurā tiek analizēta situācija, kad antidempinga pasākumi jau ir spēkā.

(83)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika pārbaudīts, vai, neņemot vērā secinājumu par dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ir nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

(84)

Kā jau minēts 56. un 73. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare spēja saglabāt savu ievērojamo, tomēr sarūkošo tirgus daļu, izgatavojot augstvērtīgākas sintētiskās šķiedras troses, lai dažādotu savu ražojumu sortimentu. Tāpēc var uzskatīt, ka Savienības ražošanas nozare saglabājās strukturāli dzīvotspējīga.

(85)

Ņemot vērā secinājumus par situāciju Savienības ražošanas nozarē, kuri izteikti 70.līdz 72. apsvērumā iepriekš tekstā, un sekojot argumentiem saistībā ar analīzi par kaitējuma atkārtošanās iespējamību, kā paskaidrots 74. līdz 79. apsvērumā, var uzskatīt arī, ka antidempinga maksājumu pārtraukšanas gadījumā Savienības ražošanas nozare visdrīzāk izjutīs nopietnu tās finansiālās situācijas pasliktināšanos, un tā novedīs pie būtiska kaitējuma atkārtošanās.

(86)

Patiešām, ņemot vērā attiecīgā ražojuma importa no Indijas sagaidāmo apjomu un cenas, Savienības ražošanas nozare tiktu pakļauta nopietnam riskam. Kā paskaidrots 78. apsvērumā, šāds imports vēl vairāk samazinātu Savienības ražošanas nozares tirgus daļu, realizācijas apjomu un nodarbinātību, kā arī samazinātu tās cenas, galu galā izraisot rentabilitātes tuvošanos tiem negatīvajiem līmeņiem, kas tika konstatēti sākotnējā izmeklēšanā.

(87)

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī trūkstot jebkādiem pretējiem pierādījumiem, ir secināts, ka spēkā esošos pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības ražošanas nozares interesēm.

(88)

Komisija nosūtīja aptaujas lapas 10 nesaistītiem importētājiem/tirgotājiem. Tikai viens no viņiem atbildēja, iesniedzot iebildumu šajā lietā. Tomēr, tā kā uzņēmums ir saistīts ar Indijas sintētiskās šķiedras trošu ražotāju, to nevar uzskatīt par nesaistītu importētāju. Tā kā šis uzņēmums ir saistīts importētājs, tā intereses būtībā ir saistītas ar tā Indijas ražotāja interesēm, ar kuru šis uzņēmums ir saistīts.

(89)

Ņemot to vērā, ir secināts, ka nepastāv nepārvarami iemesli, kas norādītu uz to, ka pasākumu turpināšana lielā mērā negatīvi ietekmētu attiecīgos nesaistītos importētājus/tirgotājus.

(90)

Komisija nosūtīja vēstuli vienai attiecīgā ražojuma rūpniecisko lietotāju apvienībai. Neviens no lietotājiem neiesniedza pilnīgu atbildi uz aptaujas lapu, un no apvienības netika saņemta rakstiska atbilde.

(91)

Sakarā ar sadarbības trūkumu no lietotāju puses un sakarā ar to, ka antidempinga pasākumu ietekme, visticamāk, būtu nenozīmīga, salīdzinot ar citām galveno lietotāju nozaru, piemēram, kuģu būves nozares, mašīnbūves nozares un platformu atklātā jūrā ekspluatācijas nozares, izmaksām, ir secināts, ka pasākumu turpināšanai nebūs būtiska negatīva ietekme uz tāda veida lietotājiem.

(92)

Pasākumu turpināšana var nodrošināt to, ka īstermiņā netiek atsākts liela apjoma Indijas imports par dempinga cenām uz Savienības tirgu. Tādējādi Savienības ražošanas nozare arī turpmāk izjutīs labvēlīgu ietekmi no konkurences apstākļiem Savienības tirgū un samazinātiem draudiem attiecībā uz uzņēmumu likvidēšanu un nodarbinātības samazināšanu. Ir gaidāms arī, ka labvēlīgā ietekme nodrošinās priekšnosacījumus Savienības ražošanas nozarē, lai turpinātu izstrādāt augstās tehnoloģijas ražojumus jauniem un īpašiem pielietojumiem.

(93)

Jānorāda arī tas, ka, novērtējot Savienības importētāju/tirgotāju, kā arī lietotāju intereses, nav konstatēti nepārvarami iemesli, kas norādītu uz to, ka pasākumu turpināšana radītu lielā mērā negatīvu ietekmi.

(94)

Ņemot vērā iepriekš norādītos secinājumus par pasākumu turpināšanas ietekmi uz dažādiem Savienības tirgus dalībniekiem, ir secināts, ka pasākumu turpināšana nav pretrunā Savienības interesēm.

(95)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, t. i., cita starpā Indijas ražotājiem pieejamās milzīgās ražošanas rezerves, viņu spēcīgo orientāciju uz eksportu un arvien pieaugošo klātbūtni pie Savienības tirgus robežām, eksporta preču cenas citu trešo valstu tirgos, kas, kā tika konstatēts, bija zemākas par normālo vērtību un arī ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām PIP laikā, kā arī diezgan nestabilo situāciju Savienības ražošanas nozarē, pastāv iespējamība, ka pasākumu izbeigšanās gadījumā atsāktos kaitējumu izraisošais imports par dempinga cenām no Indijas.

(96)

Visas iesaistītās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tiek plānots ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu pašreizējā formā. Viņiem arī bija dots laiks, lai iesniegtu iebildumus attiecībā uz šo paziņošanu, bet neviens neiesniedza iebildumus, kuri mainītu augstākminētos secinājumus. Iebildumi, kas saistīti ar konstatējumu paziņošanu, ir apskatīti šīs regulas attiecīgajos apsvērumos.

(97)

No augstākminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu antidempinga maksājumi, kas ieviesti ar Regulu (EK) Nr. 1736/2004, būtu jāsaglabā.

(98)

Neskatoties uz to un neaizmirstot, ka ir konstatēta kaitējumu izraisoša dempinga atkārtošanās iespējamība, šajā procedūrā jāņem vērā īpaši apstākļi, īpaši spēkā esošo pasākumu, kuru termiņš vienu reizi jau ticis pagarināts, ilglaicīgums un patiešām nelielais faktiskā Indijas importa apjoms, kā minēts 21. līdz 24. apsvērumā. Arī šie fakti būtu pienācīgi jāņem vērā, nosakot turpmāk pagarināto antidempinga pasākumu termiņu, kas jānosaka uz trīs gadiem. Pēc paziņošanas pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka pasākumi būtu jāpagarina uz pieciem gadiem un ka iepriekš izklāstītie argumenti īsāka pagarinājuma noteikšanai nav pamatoti.

(99)

Parasti pasākumu pagarinājumu pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu piemēro uz pieciem gadiem. Izmeklēšanā pierādīja, ka Savienības ražošanas nozares situācija PIP beigās joprojām bija nestabila; kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, nozare ilgi saskārusies ar finansiālām grūtībām. Tāpēc tā vēl nav pilnībā atguvusies no dempinga nodarītā kaitējuma. Taču vairāki kaitējuma rādītāji liecināja, ka pasākumu piemērošana jau darījusi iespējamus būtiskus uzlabojumus. No šīs sarežģītās situācijas analīzes secināts, ka pilnīga un stabila atveseļošanās no dempinga agrāk nodarītā kaitējuma, domājams, notiks ātrāk nekā parasti vajadzīgajos piecos gados. Novērtēja, ka, ņemot vērā vispārējo kaitējuma analīzi un paredzamo tirgus attīstību, piemērojot pasākumus, trīs gadu periodam jābūt pietiekamam, lai Savienības ražošanas nozare pilnībā atgūtos finanšu un ekonomikas ziņā. Šo iemeslu dēļ nav vajadzības piemērot pasākumus ilgāk.

(100)

Tāpēc tiek uzskatīts, ka izmeklēšanas laikā konstatētie fakti nav pietiekams iemesls pasākumu pagarinājumam uz pilnu termiņu, proti, pieciem gadiem un tāpēc būtu jānosaka trīs gadus ilgs pasākumu termiņš.

(101)

Regulas 1. pantā noteiktās individuālās antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz sākotnējās izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo minētajā izmeklēšanā konstatēto situāciju attiecībā uz attiecīgo uzņēmumu. Tādējādi šī maksājuma likme (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojama vienīgi Indijas izcelsmes ražojumu importam, ko ražojis šis uzņēmums un tādējādi konkrētā minētā juridiskā persona. Attiecībā uz importētajiem ražojumiem, ko saražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav minēts šīs regulas 1. pantā, tostarp uzņēmumi, kas saistīti ar konkrēti norādītajiem uzņēmumiem, nevar izmantot minēto likmi, un uz šādiem ražojumiem attiecina valsts vienoto maksājuma likmi.

(102)

Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkuru pārmaiņu uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdevumiem iekšējā tirgū vai eksportu saistībā, piemēram, ar tā nosaukuma maiņu vai ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu struktūras izmaiņām. Vajadzības gadījumā šo regulu attiecīgi grozīs, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro šīs individuālās maksājuma likmes,