15.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/49

(1)

Galvenais organizētas pārrobežu noziedzības virzītājspēks ir finansiāli ieguvumi. Tādēļ, lai gūtu rezultātus, visiem mēģinājumiem novērst un apkarot tādus noziegumus jākoncentrējas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu meklēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiskāciju. Tomēr to inter alia apgrūtina atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, kas pieņemti šajā jomā.

(2)

Eiropadomes 1998. gada decembra Vīnes sanāksmes secinājumos Eiropadome aicināja stiprināt ES centienus apkarot starptautisku organizētu noziedzību saskaņā ar rīcības plānu par to, kā vislabāk ieviest Amsterdamas Līguma noteikumus par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (2).

(3)

Saskaņā ar Vīnes Rīcības plāna 50. punkta b) apakšpunktu piecos gados kopš Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā, ņemot vērā labticīgu trešo personu tiesības, ir jāuzlabo un vajadzības gadījumā jātuvina valstu tiesību akti, kas reglamentē noziedzīgās darbībās iegūtu līdzekļu arestēšanu un konfiskāciju.

(4)

Eiropadomes 1999. gada 15. un 16. oktobra Tamperes sanāksmes secinājumu 51. punktā uzsvērts, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir organizētās noziedzības kodols, un tā būtu jālikvidē neatkarīgi no tā, kur tā notiek, un Eiropadome ir apņēmusies nodrošināt konkrētus pasākumus, lai meklētu, iesaldētu, arestētu un konfiscētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Eiropadome 55. punktā aicina arī tuvināt krimināllikumus un procedūras saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (t.i., meklējot, iesaldējot, arestējot un konfiscējot līdzekļus).

(5)

Saskaņā ar 19. ieteikumu 2000. gada rīcības plānā “Organizētās noziedzības novēršana un kontrole: Eiropas Savienības stratēģija jaunās tūkstošgades sākumam”, ko Padome pieņēma 2000. gada 27. martā (3), būtu jāapsver, vai nav vajadzīgs kāds instruments, kas, ņemot vērā dalībvalstu labāko pieredzi un pienācīgi ievērojot tiesību pamatprincipus, saskaņā ar krimināltiesībām, civiltiesībām vai nodokļu likumiem attiecīgi ļautu mazināt pierādīšanas pienākumu, kas attiecas uz tādas personas īpašumā esošu aktīvu avotu, kura ir notiesāta par nodarījumu, kas saistīts ar organizētu noziedzību.

(6)

Saskaņā ar 12. pantu par konfiskāciju un arestēšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 12. decembra Konvencijā pret starptautisko organizēto noziedzību, valstis, kas tai pievienojušās, var apsvērt iespēju prasīt, lai likumpārkāpējs pierāda, ka ieņēmumiem vai citam īpašumam, par ko ir aizdomas, ka tas iegūts nelikumīgi, un kam draud konfiskācija, ir likumīga izcelsme – ciktāl šāda prasība sader ar attiecīgās valsts tiesību aktu principiem un tiesvedības būtību.

(7)

Visas dalībvalstis ir ratificējušas Eiropas Padomes 1990. gada 8. novembra Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, meklēšanu, arestēšanu un konfiskāciju. Dažas dalībvalstis ir iesniegušas deklarācijas par Konvencijas 2. pantu, kas attiecas uz konfiskāciju, tādējādi uzņemoties saistības konfiscēt tikai tos līdzekļus, kas iegūti vairākos īpaši norādītajos noziedzīgos nodarījumos.

(8)

Padomes 2001. gada 26. jūnija Pamatlēmumā 2001/500/TI (4) ietverti noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiskāciju. Saskaņā ar šo pamatlēmumu dalībvalstu pienākums ir arī neizdarīt un neatbalstīt atrunas attiecībā uz Eiropas Padomes Konvencijas noteikumiem, kas attiecas uz konfiskāciju, ciktāl par konkrēto pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu vai aizturēšanu uz laiku, kas maksimāli var pārsniegt vienu gadu.

(9)

Instrumenti, kas pastāv šajā jomā, nav pietiekami nodrošinājuši efektīvu pārrobežu sadarbību attiecībā uz konfiskāciju, jo vairākas dalībvalstis joprojām nevar konfiscēt līdzekļus, kas iegūti no visiem likumpārkāpumiem, par kuriem sods ir brīvības atņemšana uz ilgāku, kas pārsniedz vienu gadu.

(10)

Šā pamatlēmuma mērķis ir nodrošināt, lai visās dalībvalstīs būtu efektīvi likumi, kas reglamentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, inter alia attiecībā uz pierādīšanas pienākumu, kas attiecas uz tādas personas īpašumā esošu aktīvu avotu, kura ir notiesāta par nodarījumu, kas saistīts ar organizētu noziedzību. Šis pamatlēmums ir saistīts ar Dānijas tajā pašā laikā iesniegtu projektu pamatlēmumam par to, lai Eiropas Savienībā savstarpēji atzītu lēmumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju un iegūto aktīvu sadali.

(11)

Šis pamatlēmums neliedz kādai dalībvalstij piemērot tās pamatprincipus, kas saistīti ar atbilstīgu procesu, jo īpaši nevainīguma prezumpciju, īpašuma tiesības, biedrošanās brīvību, preses brīvību un vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos,

—

“noziedzīgi iegūti līdzekļi” ir jebkāds ekonomisks izdevīgums, ko dod noziedzīgi nodarījumi. Tie var sastāvēt no jebkura īpašuma veida, kā noteikts nākamajā ievilkumā,

—

“īpašums” ietver jebkādu īpašumu, neatkarīgi no tā, vai tas ir ķermenisks vai neķermenisks, kustams vai nekustams, un juridiskus dokumentus vai instrumentus, kas apliecina īpašumtiesības uz tādu īpašumu vai uz peļņu, ko tas dod,

—

“nozieguma rīki” ir jebkāds īpašums, kas jebkā, pilnīgi vai daļēji izmantots vai ko paredzēts izmantot, lai izdarītu noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgus nodarījumus,

—

“konfiskācija” ir pēc tiesvedības par noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgiem nodarījumiem tiesas uzlikts sods vai pasākums, kas beidzas ar galīgu īpašuma atņemšanu,

—

“juridiska persona” ir jebkura vienība, kam tāds statuss ir saskaņā ar spēkā esošiem attiecīgas valsts tiesību aktiem, izņemot valstis vai citas valsts struktūras, kuras darbojas, īstenojot valsts varu, un starptautiskas sabiedriskas organizācijas,

a)

kas izdarīts kādas noziedzīgas organizācijas sastāvā, kā tas definēts Padomes Vienotā rīcībā 98/733/TI (1998. gada 21. decembris) par dalības kriminālās organizācijās uzskatīšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs par noziedzīgu nodarījumu (5), ja uz nodarījumu attiecas:

b)

uz ko attiecas Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu (11),

ar nosacījumu, ka saskaņā ar iepriekš minētajiem pamatlēmumiem noziedzīgais nodarījums:

un noziedzīgais nodarījums pēc būtības ir tāds, kas var dot finansiālu peļņu.

a)

ja kādas valsts tiesa, balstoties uz konkrētiem faktiem, ir pilnīgi pārliecināta, ka attiecīgais īpašums ir iegūts noziedzīgās darbībās, ko notiesātā persona veikusi laikposmā, pirms tā par 1. punktā minētu likumpārkāpumu notiesāta tā, kā tiesa uzskata par samērīgu, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus, vai,

b)

ja kādas valsts tiesa, balstoties uz konkrētiem faktiem, ir pilnīgi pārliecināta, ka attiecīgais īpašums ir iegūts līdzīgās noziedzīgās darbībās, ko notiesātā persona veikusi laikposmā, pirms tā par 1. punktā minētu likumpārkāpumu notiesāta tā, kā tiesa uzskata par samērīgu, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus, vai,

c)

ja ir noskaidrots, ka attiecīgā īpašuma vērtība nav samērīga ar notiesātās personas likumīgiem ienākumiem, un attiecīgas valsts tiesa, balstoties uz konkrētiem faktiem, ir pilnīgi pārliecināta, ka attiecīgais īpašums ir iegūts notiesātās personas noziedzīgās darbībās.