Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62021CA0159

    Lieta C-159/21: Tiesas (pirmā palāta) 2022. gada 22. septembra spriedums (Fővárosi Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – GM/Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság, Alkotmányvédelmi Hivatal, Terrorelhárítási Központ (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopējā patvēruma un imigrācijas politika – Direktīva 2011/95/ES – Normas par bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumiem – Statusa atņemšana – Direktīva 2013/32/ES – Kopējās procedūras starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un atņemšanai – Valsts drošības apdraudējums – Specializētās iestādes nostāja – Piekļuve lietas materiāliem)

    OV C 424, 7.11.2022, p. 10–11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    7.11.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 424/10


    Tiesas (pirmā palāta) 2022. gada 22. septembra spriedums (Fővárosi Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – GM/Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság, Alkotmányvédelmi Hivatal, Terrorelhárítási Központ

    (Lieta C-159/21) (1)

    (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā patvēruma un imigrācijas politika - Direktīva 2011/95/ES - Normas par bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumiem - Statusa atņemšana - Direktīva 2013/32/ES - Kopējās procedūras starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un atņemšanai - Valsts drošības apdraudējums - Specializētās iestādes nostāja - Piekļuve lietas materiāliem)

    (2022/C 424/10)

    Tiesvedības valoda – ungāru

    Iesniedzējtiesa

    Fővárosi Törvényszék

    Pamatlietas puses

    Prasītājs: GM

    Atbildētāji: Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság, Alkotmányvédelmi Hivatal, Terrorelhárítási Központ

    Rezolutīvā daļa

    1)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai 23. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas 45. panta 4. punktu, un Savienības tiesību vispārējā principa par tiesībām uz labu pārvaldību, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta kontekstā

    ir jāinterpretē tādējādi, ka:

    tas ir pretrunā tādam valsts tiesiskajam regulējumam, kurā paredzēts, ka tad, ja lēmums, ar ko noraida starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai atceļ šādu aizsardzību, ir pamatots ar informāciju, kuras izpaušana apdraudētu konkrētās dalībvalsts iekšējo drošību, attiecīgā persona vai tās padomdevējs var piekļūt šai informācijai tikai pēc tam, kad ir saņēmis atļauju šim nolūkam, viņiem nedrīkst darīt zināmu pat šādu lēmumu pamatojuma būtību, un tie nekādā gadījumā nedrīkst administratīvā vai tiesas procesa vajadzībām izmantot informāciju, kurai viņi ir piekļuvuši.

    2)

    Direktīvas 2013/32 4. panta 1. un 2. punkts, 10. panta 2. un 3. punkts, 11. panta 2. punkts, kā arī 45. panta 3. punkts, lasot tos kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu 17. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

    ir jāinterpretē tādējādi, ka:

    tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru atbildīgā iestāde sistemātiski, ja iestādes, kurām uzticētas specializētās funkcijas saistībā ar valsts drošību, nemotivētā atzinumā, ir konstatējušas, ka persona apdraud šo drošību, nepiešķir šai personai alternatīvo aizsardzību vai atsauc minētajai personai iepriekš piešķirto starptautisko aizsardzību, balstoties uz šo atzinumu.

    3)

    Direktīvas 2011/95 17. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    ir jāinterpretē tādējādi, ka:

    ka tam nav pretrunā tas, ka pieteikuma iesniedzējs tiek izslēgts no alternatīvās aizsardzības saņemšanas saskaņā ar šo tiesību normu, pamatojoties uz notiesāšanu, par kuru kompetentajām iestādēm jau bija zināms, ja tās šim pieteikuma iesniedzējam iepriekšējā procesa beigās ir piešķīrušas bēgļa statusu, kas vēlāk ir atsaukts.


    (1)  OV C 228, 14.6.2021.


    Top