I PIELIKUMS – PESCO PRINCIPI

“Pastāvīgā strukturētā sadarbība” ir paredzēta Līguma par Eiropas Savienību 42. un 46. pantā un Līgumam pievienotajā 10. protokolā. To var aktivizēt tikai vienreiz un to izveido ar Padomes lēmumu, ko pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, lai pulcētu vienkop visas tās attiecīgu vēlēšanos paudušās dalībvalstis, “kuru militārās spējas atbilst augstākiem kritērijiem un kuras šajā jomā ir uzņēmušās ciešākas saistības” sarežģītāko misiju un operāciju izpildīšanai.

PESCO ir vērienīgs, saistošs un iekļaujošs Eiropas tiesiskais satvars, ar ko reglamentē ieguldījumus ES teritorijas un iedzīvotāju drošībā un aizsardzībā. Tāpat PESCO visām dalībvalstīm nodrošina svarīgu politisku satvaru uzlabot to attiecīgos militāros līdzekļus un aizsardzības spējas, izmantojot labi sakoordinētas iniciatīvas un konkrētus projektus, kuru pamatā ir ciešākas saistības. Pastiprinātas ES dalībvalstu aizsardzības spējas nāks par labu arī NATO. Tās stiprinās alianses Eiropas pīlāru un būs atbilde atkārtotajiem aicinājumiem uzņemties lielāku transatlantiskā sloga sadalījuma daļu.

PESCO ir izšķirīgs solis kopējās aizsardzības politikas stiprināšanā. Tas varētu būt viens no elementiem, lai eventuāli virzītos uz kopēju aizsardzību, ja Padome vienprātīgā balsojumā izlemtu tādu veidot (kā tas paredzēts LES 42. panta 2. punktā). PESCO ilgtermiņa redzējums varētu būt nonākt līdz saskanīgas pilna spektra spēku paketes izveidei – papildinot NATO, kas turpinās būt tās dalībnieku kolektīvās aizsardzības stūrakmens.

Mēs uzskatām iekļaujošu PESCO par pašu svarīgāko instrumentu, ar ko stiprināt kopējo drošību un aizsardzību jomā, kurā ir vajadzīga lielāka saskanība, kontinuitāte, koordinācija un sadarbība. Eiropas centieniem šajā sakarā ir jābūt vienotiem, koordinētiem un jēgpilniem, turklāt to pamatā ir jābūt kopīgi saskaņotām politiskajām pamatnostādnēm.

PESCO piedāvā uzticamu un saistošu tiesisko regulējumu ES institucionālajā satvarā. Iesaistītās dalībvalstis pildīs to ciešākās saistības, apstiprinot, ka pastāvīgās strukturētās sadarbības izveide un īstenošana notiks, pilnībā ievērojot LES noteikumus un tam pievienotos protokolus un respektējot dalībvalstu konstitucionālos noteikumus.

PESCO saistību saistošais raksturs tiks nodrošināts ar gadskārtēju regulāru novērtēšanu, ko veiks Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un atbalstīs – attiecībā uz spēju attīstības aspektiem (kuri konkrētāk aprakstīti 10. protokola 3. pantā) – jo īpaši Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA), un attiecībā uz PESCO operatīvajiem aspektiem – EĀDD, tostarp ESMŠ, un citas KDAP struktūras. Izmantojot PESCO Savienība varētu savā darbībā virzīties uz to, lai panāktu saskanīgu pilna spektra spēku paketi, jo PESCO esošās vai turpmākās augšupējās struktūras un centienu virzību papildinātu ar lejupēju koordināciju un norādījumiem.

PESCO dalībvalstīm dotu iespējas uzlabot aizsardzības spējas, izmantojot dalību labi sakoordinētās iniciatīvās un konkrētos kopējos projektos, eventuāli gūstot papildu labumu no esošajām reģionālajām kopām. Dalība PESCO ir brīvprātīga un neskar valstu suverenitāti.

Iekļaujoša PESCO ir spēcīgs politisks signāls mūsu pilsoņiem un ārējai pasaulei: ES dalībvalstu valdības kopējo drošību un aizsardzību uztver nopietni un aktīvi virza tās attīstību. ES pilsoņiem tā nozīmē vairāk drošības un ir skaidri apliecina to, ka visas dalībvalstis vēlas stiprināt kopējo drošību un aizsardzību, lai sasniegtu ES globālajā stratēģijā nospraustos mērķus.

PESCO būs orientēta uz rezultātiem un tai būtu jādod iespēja sasniegt taustāmu progresu attiecībā uz aizsardzības ekipējumā ieguldīto investīciju izdevumu apmēru, sadarbībā balstītiem spēju attīstības mērķiem un dislocējamu aizsardzības spēju pieejamību kombinēto misiju un operāciju vajadzībām, vienlaikus atzīstot viena spēku kopuma principu. Galvenais PESCO spēju attīstības virzītājs būs spēju nepietiekamību pārvarēšana saistībā ar ES mērķu vērienīgumu un kopējās drošības un aizsardzības politikas mērķiem un prioritātēm.

PESCO“iekļaujošais” un “modulārais” raksturs, kas aprakstīts Eiropadomes 2016. gada decembra secinājumos, nedrīkst novest pie tā, ka tiek pazemināti sadarbības standarti. PESCO“vērienīguma” mērķis uzsver to, ka visām PESCO iesaistītajām dalībvalstīm ir jāievēro kopējais mērķu un saistību saraksts. Eiropadome 2017. gada jūnijā atgādināja, ka PESCO ir “iekļaujoša un vērienīga”.

Turpmāk izklāstītajam saistību sarakstam ir jāpalīdz realizēt ES mērķu vērienīgums, kā noteikts Padomes 2016. gada 14. novembra secinājumos, kurus apstiprinājusi 2016. gada decembra Eiropadome, un tādējādi jāstiprina gan eiropiešu, gan ES stratēģiskā autonomija.

II PIELIKUMS – SARAKSTS AR VĒRIENĪGĀKĀM UN CIEŠĀKĀM KOPĪGĀM SAISTĪBĀM 10. PROTOKOLA 2. PANTĀ IZKLĀSTĪTAJĀS PIECĀS JOMĀS

Balstoties uz kolektīvajiem rādītājiem, kas noteikti 2007. gadā, iesaistītās dalībvalstis uzņemas šādas saistības:

III PIELIKUMS – PĀRVALDĪBA

1.   Iesaistītās dalībvalstis turpina atrasties lēmumu pieņemšanas procesa centrā, vienlaikus koordinējot darbību ar Augsto pārstāvi

PESCO ir iesaistīto dalībvalstu virzīts satvars, un tas galvenokārt paliek to kompetencē. Neiesaistītajām ES dalībvalstīm tiek nodrošināta pārredzamība.

Lai nodrošinātu pienācīgu PESCO koordināciju ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), kurā PESCO ietilpst, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos būs pilnībā iesaistīts procedūrās, kas saistītas ar PESCO. Augstais pārstāvis būs atbildīgs par ikgadējo novērtējumu, ko aicina veikt Eiropadome un kas izklāstīts turpmākā teksta 4. daļā. EĀDD, tostarp ES Militārais štābs (ESMŠ), un EAA nodrošinās PESCO sekretariātu ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) ģenerālsekretāra vietnieku KDAP un krīžu reaģēšanas jautājumos.

Saskaņā ar LES, 10. protokola 3. pantu un Padomes lēmumu par Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidošanu EAA atbalstīs Augsto pārstāvi attiecībā uz PESCO spēju attīstīšanas aspektiem. EĀDD atbalstīs Augsto pārstāvi jo īpaši saistībā ar PESCO operatīvajiem aspektiem, tostarp ar ES Militārā štāba un citu KDAP struktūru palīdzību.

Tiek norādīts, ka saskaņā LES 41. panta 1. punktu “administratīvos izdevumus, kas rodas iestādēm, īstenojot šīs nodaļas noteikumus, sedz no Savienības budžeta”.

2.   Pārvaldību veido divu līmeņu pārvaldība, kurā vispārējais līmenis ir atbildīgs par PESCO saskanības un vērienīguma uzturēšanu, to papildinot ar konkrētām pārvaldības procedūrām PESCO projektu līmenī.

2.1.   Vispārējais līmenis būs atbildīgs par PESCO īstenošanas saskanību un uzticamību.

Tā tiks balstīta uz esošām struktūrām. ES ārlietu un aizsardzības ministri, tiekoties kopējās Ārlietu padomes / aizsardzība sanāksmēs (parasti divas reizes gadā), varētu risināt PESCO jautājumus. Kad Padome tiekas, lai risinātu PESCO jautājumus, balsstiesības ir tikai iesaistīto dalībvalstu pārstāvjiem. Šajās tikšanās reizēs iesaistītās dalībvalstis varētu pieņemt jaunus projektus ar vienprātīgu lēmumu (saskaņā ar LES 46. panta 6. punktu), saņemt novērtējumu iesaistīto dalībvalstu centieniem, jo īpaši tiem, kas minēti šā pielikuma 3. daļā, un ar kvalificētu vairākumu un pēc konsultēšanās ar Augsto pārstāvi, un saskaņā ar LES 46. panta 3. punktu varētu apstiprināt citas dalībvalsts dalību.

Galējā situācijā Padome saskaņā ar LES 46. panta 4. punktu var apturēt tādas dalībvalsts dalību, kura vairs neatbilst kritērijiem un kurai ir bijis dots skaidri noteikts laiks individuālām konsultācijām un atbildes pasākumiem, vai kura vairs nevar vai nevēlas pildīt PESCO saistības un pienākumus.

Attiecīgās esošās Padomes darba sagatavošanas struktūras tiksies “PESCO sastāvā”, proti, klātesot visām ES dalībvalstīm, taču ar nosacījumu, ka tikai iesaistītajām dalībvalstīm ir balsstiesības Padomē. PDK sanāksmes “PESCO sastāvā” varētu sasaukt, lai risinātu kopīgu interešu jautājumus starp iesaistītajām dalībvalstīm, plānotu un apspriestu projektus vai diskutētu par jauniem PESCO dalībniekiem. Tās darbu atbalstīs ar PMG sanāksmēm PESCO sastāvā. Arī ES Militārā komiteja tiks sasaukta PESCO sastāvā, un tai jo īpaši tiks lūgtas militāras konsultācijas. Papildus minētajam var notikt neformālas sanāksmes, kurās piedalās tikai iesaistītās dalībvalstis.

2.2.   Projektu pārvaldība

2.2.1.   PESCO projektu kontrole balstīsies uz Augstās pārstāves novērtējumu, paļaujoties uz EĀDD, tostarp ESMŠ un EAA, un projektu atlasei būs vajadzīgs Padomes lēmums

Iesaistītās dalībvalstis var iesniegt jebkādu projektu, ko tās uzskata par lietderīgu PESCO vajadzībām. Tās publiskos savu nodomu nolūkā iegūt atbalstu un kolektīvi iesniegt projektus PESCO sekretariātam, un dalīsies informācijā par tiem vienlaicīgi ar visām iesaistītajām dalībvalstīm.

Projektiem būtu jāpalīdz izpildīt paziņojuma II pielikumā minētās saistības, daudzas no kurām aicina attīstīt vai nodrošināt spējas, kuras dalībvalstis ir atzinušas par stratēģiski noderīgām un kurām ir kopīgi saskaņota ES pievienotā vērtība, kā arī aicina līdzekļu un spēju robežās sniegt būtisku atbalstu KDAP operācijām (EUFOR) un misijām (piemēram, ES apmācību misijām) saskaņā ar LES 42. panta 6. punktu.

Lai nodrošinātu dažādo PESCO projektu saskanību un konsekvenci, mēs ierosinām ierobežotu skaitu konkrēti uz operācijām un misijām vērstu projektu atbilstīgi ES mērķu vērienīgumam. Šos projektus atbalstītu ar citiem projektiem, kam ir veicinoša un sekmējoša nozīme. Projekti būtu attiecīgi jāsagrupē.

PESCO sekretariāts koordinēs projektu priekšlikumu novērtēšanu. Attiecībā uz spēju attīstības projektiem EAA nodrošinās, lai citos institucionālajos kontekstos nebūtu dublēšanās ar jau esošām iniciatīvām. Uz operācijām un misijām vērstos projektos ESMŠ novērtēs atbilstību ES un dalībvalstu operatīvajām vajadzībām un ieguldījumu tajās. Uz tā pamata Augstā pārstāve nāks klajā ar ieteikumu, apzinot tos projektu priekšlikumus, kuri ir visvērienīgākie, kuri sniedz ieguldījumu ES mērķu vērienīgumā un ir vispiemērotākie, lai vairotu Eiropas stratēģisko autonomiju. Projektu portfelī ir ievērots pienācīgs līdzsvars starp projektiem, kas vairāk ietilpst spēju attīstības jomā, un projektiem, kuri vairāk ietilpst operāciju un misiju jomā.

Augstās pārstāves ieteikums palīdzēs Padomei PESCO ietvaros lemt par PESCO projektu sarakstu pēc militāro konsultāciju saņemšanas no ESMK PESCO sastāvā un ar PDK starpniecību PESCO sastāvā. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu, balsojot iesaistīto dalībvalstu pārstāvjiem atbilstīgi LES 46. panta 6. punktam.

Neiesaistītās ES dalībvalstis vienmēr var norādīt par nodomu piedalīties projektos, uzņemoties pildīt to saistības un pievienojoties PESCO.

Projekta dalībnieki izņēmuma kārtā var uzaicināt trešās valstis saskaņā ar vispārējo kārtību, par ko Padome pieņem savlaicīgu lēmumu saskaņā ar LES 46. panta 6. punktu. Tām būtu jāsniedz būtiska pievienotā vērtība projektam, jāveicina PESCO un KDAP stiprināšana un jāizpilda stingrākas saistības. Tas šādām trešām valstīm nedos lēmumu pieņemšanas pilnvaras PESCO pārvaldībā. Turklāt Padome PESCO sastāvā lems par to, vai katra no trešām valstīm, ko attiecīgie projekta dalībnieki uzaicinājuši, ir izpildījusi vispārējā kārtībā izklāstītos nosacījumus.

2.2.2.   Par projektu pārvaldību vispirms ir atbildīgas iesaistītās dalībvalstis

Pieņemot lēmumu par Padomes PESCO projektu sarakstu, ir jāpievieno ar projektu saistīto iesaistīto dalībvalstu saraksts. Minētās dalībvalstis, kuras piedalās projektā, būs projektu kolektīvi iesniegušas jau iepriekš.

Ar projektu saistītās iesaistītās dalībvalstis savstarpēji vienprātīgi vienosies par savas sadarbības praktisko kārtību un tvērumu, tostarp par vajadzīgo ieguldījumu, lai pievienotos projektam. Tās noteiks projekta pārvaldības noteikumus un lems par citu iesaistīto dalībvalstu pielaišanu projekta cikla laikā dalībnieka vai novērotāja statusā. Tomēr būtu jāizstrādā kopējs pārvaldības noteikumu kopums, kuru varētu pielāgot atsevišķiem projektiem. Tādējādi tiktu nodrošināta zināma veida standartizācija visu projektu pārvaldībā un atvieglota to uzsākšana. Jo īpaši spēju attīstības projektu gadījumā projektu vadība (specifikācijas, iegādes stratēģija, izpildaģentūras izvēle, rūpniecības uzņēmumu atlase utt.) joprojām paliks ekskluzīvs ar projektu saistīto iesaistīto dalībvalstu pienākums.

Iesaistītās dalībvalstis par projektiem attiecīgi informē neiesaistītās dalībvalstis.

3.   Precīza pakāpeniska pieeja ar reālistiskiem un saistošiem mērķiem katram posmam

Saistības, ko iesaistītās dalībvalstis ir uzņēmušās, tiks pildītas ar valsts centieniem un konkrētiem projektiem.

Reālistiska pakāpeniska pieeja ir izšķiroša, lai saglabātu avangarda dalībvalstu grupu PESCO un tādējādi lai saglabātu vērienīguma un iekļautības principus. Lai gan iesaistītās dalībvalstis tieksies izpildīt visas savas saistības tiklīdz PESCO tiks oficiāli sākta, dažas saistības varēs izpildīt ātrāk nekā citas. Šajā nolūkā iesaistītajām dalībvalstīm ir jāvienojas par pakāpenisku pieeju.

Posmos tiks ņemti vērā jau esošie hronoloģiskā grafika ieraksti (piemēram, EDAP īstenošana, nākamās daudzgadu finanšu shēmas sākums 2021. gadā un saistības, ko dalībvalstis jau uzņēmušās citos kontekstos). Divi attiecīgi posmi (2018.–2021. gads un 2021.–2025. gads) ļaus saistības sakārtot secīgi. Pēc 2025. gada notiks pārskatīšanas process. Šim nolūkam iesaistītās dalībvalstis novērtēs visu PESCO saistību izpildi un lems par jaunām saistībām, lai sāktu jaunu stadiju virzībā uz Eiropas drošības un aizsardzības integrāciju.

4.   PESCO pārvaldībai ir nepieciešams labi izplānots un vērienīgs novērtēšanas mehānisms, kas ir balstīts uz valsts īstenošanas plāniem

Visas iesaistītās valstis ir garantijas devēji, un Augstais pārstāvis ziņos par saistību izpildi atbilstoši 10. protokolā (3. pantā) noteiktajam regulāras novērtēšanas principam. Saskaņoto saistību saistošais raksturs un ticamība tiek nodrošināta ar divu līmeņu novērtēšanas mehānismu.

4.1.   “Valsts īstenošanas plāns”

Lai parādītu katras iesaistītās dalībvalsts spēju un gribu pildīt saskaņotās saistības, pirms tiek pieņemts Padomes lēmums par PESCO izveidi, tās apņemas iesniegt valsts īstenošanas plānu, kurā ir izklāstīta to spēja pildīt ciešākas saistības. Pārredzamības nolūkā piekļuve šiem īstenošanas plāniem tiks piešķirta visām iesaistītajām dalībvalstīm.

Reizi gadā, balstoties uz valsts īstenošanas plāniem un ar PESCO sekretariāta starpniecību Augstā pārstāvja pilnvarojumā (ar EAA atbalstu attiecībā uz investīcijām aizsardzībā un spēju attīstībā un ar EĀDD, tostarp ESMŠ, atbalstu attiecībā uz operatīvajiem aspektiem), tiek novērtēts tas, kā iesaistītās dalībvalstis pilda saskaņotās saistības. Padomes atbildībā šo novērtējumu sūta PDK (PESCO sastāvā), kā arī ESMK (PESCO sastāvā), lai lūgtu konsultācijas.

Novērtētāji koncentrēsies uz PESCO saistību ticamību, kontrolējot dalībvalstu valsts īstenošanas plānus, faktiskos noteikumus un ieguldījumus projektos.

Pēc PESCO sākšanas iesaistītās dalībvalstis attiecīgi atjauninās savus valsts īstenošanas plānus, balstoties uz pakāpeniskās pieejas prasībām.

Katra posma sākumā saistības tiks sīkāk izklāstītas ar precīzākiem mērķiem, kas noteikti iesaistīto dalībvalstu vidū nolūkā veicināt novērtēšanas procesu.

4.2.   Ikgadēja un stratēģiska pārskatīšana katra posma beigās

Vismaz reizi gadā apvienotā Ārlietu padome/aizsardzība saņems Augstā pārstāvja ziņojumu, kas balstīts uz ieguldījumiem no EAA (saskaņā ar 10. protokola 3. pantu) un EĀDD, tostarp ESMŠ. Minētajā ziņojumā tiks sīki aprakstīts PESCO īstenošanas stāvoklis, tostarp tas, kā katra iesaistītā dalībvalsts pilda savas saistības saskaņā ar valsts īstenošanas plānu. Šis ziņojums pēc ESMK konsultācijas kalpos par pamatu Padomes ieteikumiem un lēmumiem, kas tiks pieņemti saskaņā ar LES 46. pantu.

Katra posma beigās (2021. un 2025. gadā) tiks veikta stratēģiska pārskatīšana, lai novērtētu attiecīgajā posmā paredzēto saistību pildīšanu un pieņemtu lēmumu par nākamā posma sākšanu un vajadzības gadījumā par nākamā posma saistību atjaunināšanu.