EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017D2315

Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/2315 (2017. gada 11. decembris), ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu

OV L 331, 14.12.2017, p. 57–77 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 23/05/2023

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2017/2315/oj

14.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/57


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2017/2315

(2017. gada 11. decembris),

ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 46. panta 2. punktu,

ņemot vērā Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 10 par pastāvīgu strukturētu sadarbību, kas izveidota ar Līguma par Eiropas Savienību 42. pantu,

ņemot vērā Vācijas Federatīvās Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas un Itālijas Republikas priekšlikumu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstā pārstāve”) atzinumu,

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 42. panta 6. punktā ir paredzēts, ka tās dalībvalstis, kuru militārās spējas atbilst augstākiem kritērijiem un kuras šajā jomā ir uzņēmušās ciešākas saistības cita pret citu sarežģītāko uzdevumu izpildīšanai, nodibina pastāvīgu strukturētu sadarbību (PESCO) Savienībā.

(2)

Padome un Augstā pārstāve 2017. gada 13. novembrī no 23 dalībvalstīm un 2017. gada 7. decembrī – vēl no divām citām dalībvalstīm saņēma kopēju paziņojumu saskaņā ar LES 46. panta 1. punktu, ka visas minētās dalībvalstis ir iecerējušas piedalīties PESCO, pamatojoties uz to, ka tās izpilda iepriekš minētās prasības un tās cita pret citu ir uzņēmušās ciešākās saistības šajā jomā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā, un pamatojoties uz visiem pārējiem paziņojumā, tostarp preambulā, iekļautajiem elementiem un paziņojuma I pielikumā izklāstītajiem PESCO pamatprincipiem, kuriem tās paliek pilnībā uzticīgas, un arī atgādinot LES 42. pantu, tostarp 42. panta 7. punktam (1).

(3)

Ciešākās saistības, kuras izklāstītas šā lēmuma pielikumā, atbilst to mērķu sasniegšanai, kas izklāstīti Līgumiem pievienotā protokola Nr. 10 1. pantā, un tiem apņemšanās elementiem, kas norādīti minētā protokola 2. pantā.

(4)

Dalībvalstu lēmums piedalīties PESCO ir brīvprātīgs un pats par sevi neietekmē valsts suverenitāti vai dažu dalībvalstu drošības politikas un aizsardzības politikas īpašās iezīmes. Iesaistīto dalībvalstu ieguldījums, ko veic, lai izpildītu saskaņā ar PESCO paredzētās ciešākās saistības, tiks realizēts atbilstoši to piemērojamiem konstitucionālajiem noteikumiem.

(5)

Saistības saskaņā ar PESCO ietver arī to, ka tiek paplašināti kopīgi un sadarbībā balstīti aizsardzības spēju attīstības projekti. Šādus projektus var atbalstīt ar ieguldījumiem no Savienības budžeta atbilstoši Līgumiem un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības instrumentiem un programmām.

(6)

Iesaistītās dalībvalstis ir savos attiecīgajos valsts īstenošanas plānos izklāstījušas savu spēju pildīt ciešākās saistības, ko tās ir uzņēmušās cita pret citu.

(7)

Tā kā vajadzīgie nosacījumi ir izpildīti, Padomei ir lietderīgi pieņemt lēmumu, ar ko izveido PESCO.

(8)

Jebkura cita dalībvalsts, kas vēlāk vēlas iesaistīties PESCO, par savu nodomu tā rīkoties var informēt Padomi un Augsto pārstāvi saskaņā ar LES 46. panta 3. punktu.

(9)

Augstais pārstāvis būs pilnībā iesaistīts procesos, kas ir saistīti ar PESCO.

(10)

Vajadzētu ievērot konsekvenci starp PESCO satvarā veiktām darbībām, citām KĀDP darbībām un citu Savienības rīcībpolitiku. Padomei un – attiecīgajās to atbildības jomās – Augstajam pārstāvim un Komisijai būtu jāsadarbojas, lai attiecīgos gadījumos pēc iespējas vairotu sinerģijas.

(11)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā. Tādēļ Dānijai šis lēmums nav saistošs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pastāvīgās strukturētās sadarbības izveide

Ar šo Savienībā izveido pastāvīgu strukturētu sadarbību (PESCO) starp tām dalībvalstīm, kuru militārās spējas atbilst augstākiem kritērijiem, kā minēts protokola Nr. 10 1. pantā, un kuras šajā jomā ir uzņēmušās saistības cita pret citu, kā norādīts minētā protokola 2. pantā, sarežģītāko uzdevumu izpildīšanai un lai sniegtu ieguldījumu Savienības vērienīgo mērķu īstenošanai.

2. pants

Iesaistītās dalībvalstis

PESCO piedalās šādas dalībvalstis:

Beļģija,

Bulgārija,

Čehijas Republika,

Vācija,

Igaunija,

Īrija,

Grieķija,

Spānija,

Francija,

Horvātija,

Itālija,

Kipra,

Latvija,

Lietuva,

Luksemburga,

Ungārija,

Nīderlande,

Austrija,

Polija,

Portugāle,

Rumānija,

Slovēnija,

Slovākija,

Somija,

Zviedrija.

3. pants

Ciešākās saistības saskaņā ar protokolu Nr. 10

1.   Lai īstenotu mērķus, kas izklāstīti protokola Nr. 10 1. pantā, un apņemšanās elementus, kas norādīti minētā protokola 2. pantā, iesaistītās dalībvalstis sniedz ieguldījumu, kas atbilst ciešākajām saistībām, kuras dalībvalstis ir uzņēmušās cita pret citu, kā izklāstīts pielikumā.

2.   Iesaistītās dalībvalstis šajā nolūkā savus valsts īstenošanas plānus, kuros tām jāizklāsta, kā tās izpildīs ciešākās saistības, ik gadu pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina, norādot, kā tās sasniegs konkrētākos mērķus, kuri jāparedz katrā posmā. Atjauninātos valsts īstenošanas plānus katru gadu dara zināmus Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) un Eiropas Aizsardzības aģentūrai (EAA), un dara pieejamu visām iesaistītajām dalībvalstīm.

4. pants

PESCO pārvaldība

1.   PESCO pārvaldību organizē:

Padomes līmenī un

tādos projektos, kurus īsteno to iesaistīto dalībvalstu grupas, kuras savā starpā ir vienojušās šādus projektus veikt.

2.   Padome saskaņā ar LES 46. panta 6. punktu pieņem lēmumus un ieteikumus, ar kuriem:

a)

nodrošina stratēģisku vadību un norādes PESCO;

b)

norāda pielikumā izklāstīto ciešāko saistību izpildes secību divu sekojošo sākumposmu (2018.–2020. gads un 2021.–2025. gads) laikā un katra posma sākumā nosaka precīzākus mērķus pielikumā izklāstīto ciešāko saistību izpildei;

c)

vajadzības gadījumā atjaunina un pastiprina pielikumā izklāstītās ciešākās saistības, ņemot vērā ar PESCO gūtos sasniegumus, lai atspoguļotu Savienības mainīgo drošības situāciju. Šādus lēmumus pieņem jo īpaši to posmu beigās, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, pamatojoties uz stratēģiskās pārskatīšanas procesu, kurā izvērtē PESCO saistību izpildi;

d)

izvērtē ieguldījumu, ko iesaistītās dalībvalstis sniegušas nolūkā izpildīt saistības, par kurām panākta vienošanās, saskaņā ar 6. pantā aprakstīto mehānismu;

e)

izstrādā sarakstu ar projektiem, ko attīstīs PESCO satvarā un kuros atspoguļo gan atbalstu spēju attīstīšanai, gan būtiska atbalsta sniegšanu līdzekļu un spēju ziņā kopējās drošības un aizsardzības politikas operācijām un misijām;

f)

izstrādā kopēju pārvaldes noteikumu kopumu, ko iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās atsevišķā projektā, vajadzības gadījumā varētu pielāgot minētajam projektam;

g)

savlaicīgi nosaka – saskaņā ar 9. panta 1. punktu – vispārējos nosacījumus, saskaņā ar kuriem trešās valstis varētu izņēmuma kārtā uzaicināt piedalīties atsevišķos projektos; un saskaņā ar 9. panta 2. punktu nosaka, vai konkrēta trešā valsts atbilst šiem nosacījumiem; un

h)

paredz jebkādus citus pasākumus, kas nepieciešami šā lēmuma turpmākai izpildei.

5. pants

PESCO projekti

1.   Pēc tam, kad iesaistītās dalībvalstis, kas ir iecerējušas piedalīties kādā atsevišķā projektā, ir iesniegušas priekšlikumus, Augstais pārstāvis, pamatojoties uz novērtējumiem, kas sniegti saskaņā ar 7. pantu, pēc ESMK militārām konsultācijām var nākt klajā ar ieteikumu Padomes lēmumiem un ieteikumiem, ko pieņem saskaņā ar 4. panta 2. punkta e) apakšpunktu attiecībā uz PESCO projektu apzināšanu un sakārtošanu prioritārā secībā.

2.   Iesaistītās dalībvalstis, kas ir iecerējušas ierosināt atsevišķu projektu, laikus pirms sava priekšlikuma ierosināšanas informē pārējās iesaistītās dalībvalstis, lai iegūtu atbalstu un dotu tām iespēju pievienoties kolektīvai priekšlikuma ierosināšanai.

Projekta dalībnieces ir iesaistītās dalībvalstis, kas ir to ierosinājušas. Katra atsevišķā projekta dalībnieku sarakstu pievieno Padomes lēmumam, kas minēts 4. panta 2. punkta e) apakšpunktā.

Iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās projektā, var savā starpā vienoties ļaut tam pievienoties citām iesaistītajām dalībvalstīm, kuras pēc tam vēlas piedalīties projektā.

3.   Iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās kādā projektā, savā starpā vienojas par sadarbības režīmu un darbības jomu, un par minētā projekta pārvaldību. Attiecīgā gadījumā iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās kādā projektā, regulāri informē Padomi par projekta norisi.

6. pants

Pārraudzības, novērtēšanas un ziņošanas režīms

1.   Padome saistībā ar LES 46. panta 6. punktu nodrošina PESCO vienotību, saskaņotību un efektivitāti. Arī Augstais pārstāvis dod savu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.

2.   Saskaņā ar 10. protokolu Augstais pārstāvis ir pilnībā iesaistīts procesos, kas ir saistīti ar PESCO.

3.   Augstais pārstāvis Padomi iepazīstina ar gada pārskatu par PESCO. Šā pārskata pamatā ir EAA komentāri saskaņā ar 7. panta 3. punkta a) apakšpunktu un EĀDD komentāri saskaņā ar 7. panta 2. panta a) apakšpunktu. Augstā pārstāvja sniegtajā pārskatā apraksta PESCO īstenošanas stāvokli, tostarp to, kā katra iesaistītā dalībvalsts pilda savas saistības saskaņā ar valsts īstenošanas plānu.

ESMK Politikas un drošības komitejai sniedz militāras konsultācijas un ieteikumus attiecībā uz ikgadējo PESCO novērtēšanas procesu.

Uz Augstā pārstāvja iesniegtā gada pārskata pamata Padome reizi gadā pārskata, vai iesaistītās dalībvalstis turpina pildīt ciešākās saistības, kas ir minētas 3. pantā.

4.   Lēmumu par kādas dalībvalsts dalības apturēšanu pieņem saskaņā ar LES 46. panta 4. punktu tikai pēc tam, kad dalībvalstij ir bijis dots skaidri definēts laiks individuālām konsultācijām un atbildes pasākumiem.

7. pants

Atbalsts, ko sniedz EĀDD un EAA

1.   Augstā pārstāvja atbildībā, kurš pilda arī EAA vadītāja pienākumus, EĀDD, tostarp arī ES militārais personāls (ESMŠ), un EAA kopīgi PESCO nodrošina nepieciešamās sekretariāta funkcijas, kas nav Padomes līmenī, un šajā ziņā ir tās vienotais kontaktpunkts.

2.   EĀDD, tostarp ESMŠ, atbalsta PESCO darbību, jo īpaši:

a)

palīdzot Augstajam pārstāvim viņa sniegtajā gada pārskatā par PESCO novērtēt, kāds saskaņā ar 6. pantu ir iesaistīto dalībvalstu ieguldījums operatīvajos aspektos;

b)

koordinējot 5. pantā minēto projektu priekšlikumu novērtēšanu, īpaši spēku pieejamības, sadarbspējas, elastīguma un izvietojamības jomā. EĀDD, tostarp ESMŠ, jo īpaši novērtē, vai ierosinātie projekti atbilst operatīvajām vajadzībām un kāds ir to ieguldījums.

3.   EAA atbalstīs pastāvīgo strukturēto sadarbību, jo īpaši:

a)

palīdzot Augstajam pārstāvim viņa sniegtajā gada pārskatā par PESCO novērtēt, kāds saskaņā ar 6. pantu ir iesaistīto dalībvalstu ieguldījums spējās, jo īpaši ieguldījums, kas ir sniegts saskaņā ar 3. pantā minētajām ciešākajām saistībām;

b)

sekmējot spēju attīstības projektus, jo īpaši koordinējot 5. pantā minēto projektu priekšlikumu novērtēšanu, īpaši spēju attīstības jomā. EAA jo īpaši palīdz dalībvalstīm nodrošināt, lai citās institucionālajās kopsakarībās nebūtu nevajadzīgas dublēšanās ar jau pastāvošajām iniciatīvām.

8. pants

Finansējums

1.   Savienības iestāžu un EĀDD administratīvie izdevumi, kas rodas šā lēmuma īstenošanā, tiek segti no Savienības budžeta. EAA administratīvajiem izdevumiem piemēro attiecīgos EAA finansēšanas noteikumus saskaņā ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/1835 (2).

2.   Par darbības izdevumiem, kas rodas pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā īstenotajos projektos, galvenokārt gādā tās iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās atsevišķajā projektā. Šādos projektos var veikt iemaksas no Savienības vispārējā budžeta, ievērojot Līgumus un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

9. pants

Trešo valstu dalība atsevišķos projektos

1.   Vispārējos nosacījumus trešo valstu dalībai atsevišķos projektos precizē Padomes lēmumā, ko pieņem saskaņā ar 4. panta 2. punktu un kur var iekļaut paraugu administratīvam režīmam ar trešām valstīm.

2.   Padome saskaņā ar LES 46. panta 6. punktu izlemj, vai kāda trešā valsts, kuru iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās projektā, vēlas aicināt piedalīties minētajā projektā, atbilst prasībām, kas ir izklāstītas 1. punktā minētajā lēmumā.

3.   Pēc pozitīva lēmuma, kā minēts 2. punktā, iesaistītās dalībvalstis, kas piedalās projektā, var ar attiecīgo trešo valsti iedibināt administratīvu režīmu tās dalībai minētajā projektā. Šādos režīmos ievēro Savienības procedūras un lēmumu pieņemšanas autonomija.

10. pants

Drošības noteikumi

Saistībā ar PESCO piemēro Padomes Lēmumā 2013/488/ES (3) izklāstītos noteikumus.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 11. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  Paziņojums ir publicēts kopā ar šo lēmumu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 65 lappusi).

(2)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/1835 (2015. gada 12. oktobris), ar ko nosaka Eiropas Aizsardzības aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus (OV L 266, 13.10.2015., 55. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Saraksts ar vērienīgākām un ciešākām kopējām saistībām, ko iesaistītās dalībvalstis uzņēmušās 10. protokola 2. pantā izklāstītajās piecās jomās

“a)

no dienas, kad stājas spēkā Lisabonas līgums, sadarboties, lai sasniegtu paredzētos mērķus attiecībā uz investīciju izdevumiem aizsardzības ekipējumam, un regulāri pārskatīt šos mērķus, ņemot vērā drošības situāciju un Savienības starptautisko atbildību.”

Balstoties uz kolektīvajiem rādītājiem, kas noteikti 2007. gadā, iesaistītās dalībvalstis uzņemas šādas saistības:

1.

Regulāri palielināt aizsardzībai paredzēto budžetu reālā izteiksmē, lai sasniegtu apstiprinātos mērķus.

2.

Secīgi vidējā termiņā palielināt aizsardzības investīciju izdevumus, sasniedzot 20 % no kopējiem aizsardzības tēriņiem (kolektīvais rādītājs), lai novērstu stratēģisko spēju trūkumus, piedaloties aizsardzības spēju projektos saskaņā ar Spēju attīstības plānu (CDP) un koordinēto ikgadējo pārskatu (CARD).

3.

Palielināt kopīgus un uz sadarbību balstītus stratēģisko aizsardzības spēju projektus. Ja nepieciešams un attiecīgā gadījumā, šādus kopīgus un uz sadarbību balstītus projektus būtu jāatbalsta no Eiropas Aizsardzības fonda.

4.

Palielināt to izdevumu daļu, kas piešķirta aizsardzības pētniecībai un tehnoloģijām, lai tuvinātos atzīmei 2 % no kopējiem aizsardzības tēriņiem (kolektīvais rādītājs).

5.

Ieviest šo saistību regulāru pārskatīšanu (ar mērķi, ka Padome to apstiprina).

“b)

cik vien iespējams savstarpēji tuvināt savus aizsardzības līdzekļus, jo īpaši saskaņojot militāro vajadzību noteikšanu, apvienojot un, ja nepieciešams, specializējot savus aizsardzības līdzekļus un spējas, kā arī veicinot sadarbību mācību un nodrošinājuma jomā.”

6.

Ieņemt būtisku nozīmi spēju attīstīšanā ES, tostarp CARD satvarā, lai nodrošinātu, ka ir pieejamas Eiropas vērienīgo mērķu sasniegšanai nepieciešamās spējas.

7.

Apņemties cik vien iespējams atbalstīt CARD, atzīstot, ka minētais pārskats ir brīvprātīgs un ka iesaistītajām dalībvalstīm ir individuāli ierobežojumi.

8.

Paust apņēmību gaidāmo Eiropas Aizsardzības fondu intensīvi iesaistīt daudznacionālā iepirkumā, kam ir apzināta ES pievienotā vērtība.

9.

Apņemties izstrādāt saskaņotas prasības attiecībā uz visiem spēju attīstības projektiem, par ko vienojušās visas iesaistītās dalībvalstis.

10.

Apņemties apsvērt esošo spēju kopīgu izmantošanu, lai optimizētu pieejamos resursus un uzlabotu to kopējo efektivitāti.

11.

Apņemties nodrošināt aizvien lielākus centienus sadarbībā kiberaizsardzības jomā, piemēram, dalīties informācijā, veikt apmācību un sniegt darbības atbalstu.

“c)

veikt konkrētus pasākumus, lai palielinātu savu spēku pieejamību, savietojamību, elastīgumu un gatavību, jo īpaši, identificējot kopējus mērķus attiecībā uz spēku iesaistīšanu, tostarp, iespējams, pārskatot lēmumu pieņemšanas procedūras valsts līmenī.”

12.

Attiecībā uz spēku pieejamību un izvietojamību, iesaistītās dalībvalstis ir apņēmušās:

darīt pieejamus tādus formējumus, kas ir stratēģiski izvietojami, lai īstenotu ES mērķu vērienīgumu, papildus iespējamai ES kaujas vienību izvietošanai. Šī apņemšanās neaptver ne ātras reaģēšanas spēkus, ne pastāvīgos spēkus, ne rezerves spēkus,

izstrādāt stabilu instrumentu (piemēram, datu bāzi), kas būs pieejams tikai iesaistītajām dalībvalstīm un valstīm, kas sniedz ieguldījumu, lai reģistrētu pieejamās un ātri izvietojamās spējas nolūkā atvieglot un paātrināt spēku formēšanas procesu,

censties panākt paātrinātu politisko apņemšanos valsts līmenī, tostarp, iespējams, pārskatīt savas valsts mēroga lēmumu pieņemšanas procedūras,

rīkojoties iespēju un spēju robežās, sniegt būtisku atbalstu KDAP operācijām (piemēram, EUFOR) un misijām (piemēram, ES apmācību misijām), nodrošinot personālu, materiālus, apmācību, sniedzot atbalstu mācībām, nodrošinot infrastruktūru un citādi; minēto atbalstu sniedz pēc vienprātīga Padomes lēmuma, neskarot jebkādu citu lēmumu par ieguldījumu KDAP operācijās un neskarot nekādus konstitucionālos ierobežojumus,

sniegt būtisku ieguldījumu ES kaujas vienībās, parasti vismaz četrus gadus iepriekš apstiprinot ieguldījumu, ievērojot gaidīšanas laikposmu saskaņā ar ES kaujas vienību koncepciju, īstenojot pienākumu veikt ES kaujas vienību mācības visam ES kaujas vienību spēku kopumam (vadošā valsts) un/vai piedalīties šajās mācībās (visas ES dalībvalstis, kas piedalās ES kaujas vienībās),

vienkāršot un standartizēt pārrobežu militāro transportu Eiropā, lai atvieglotu militārā materiāla un personāla ātru izvietošanu.

13.

Attiecībā uz spēku sadarbspēju iesaistītās dalībvalstis ir apņēmušās:

attīstīt savu spēku sadarbspēju:

apņemoties vienoties par kopīgiem novērtēšanas un validēšanas kritērijiem attiecībā uz ES kaujas vienību spēku kopumu, tos saskaņojot ar NATO standartiem, bet tajā pašā laikā saglabājot valsts sertifikāciju,

apņemoties vienoties par kopīgiem spēku tehniskajiem un darbības standartiem, apzinoties, ka ir jānodrošina sadarbspēja ar NATO,

optimizēt daudzpusējas struktūras: iesaistītās dalībvalstis varētu apņemties pievienoties un uzņemties aktīvu lomu galvenajās jau esošajās un iespējamās topošajās struktūrās, piedaloties Eiropas ārējā darbībā militārajā jomā (EUROCORPS, EUROMARFOR, EUROGENDFOR, MCCE/ATARES/SEOS).

14.

Iesaistītās dalībvalstis centīsies panākt vērienīgu pieeju attiecībā uz kopīgu finansējumu militārām KDAP operācijām un misijām, kas būs tālejošāka par “kopējām izmaksām”, kas definētas saskaņā ar Padomes lēmumu par Athena.

“d)

sadarboties, nodrošinot nepieciešamos pasākumus, lai novērstu – tostarp ar daudznacionāliem līdzekļiem un neskarot saistības, kuras nosaka Ziemeļatlantijas Līguma Organizācija – trūkumus, ko konstatē saskaņā ar “Spēju attīstības mehānismu”.”

15.

Sniegt atbalstu, lai pārvarētu spēju trūkumus, kas konstatēti saskaņā ar Spēju attīstības plānu un CARD. Šie spēju projekti palielinās Eiropas stratēģisko autonomiju un stiprinās Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu (EDTIB).

16.

Kā prioritāru apsvērt Eiropas sadarbības pieejas izmantošanu, lai novērstu valsts līmenī konstatētos spēju trūkumus, un valsts līmeņa pieeju parasti izmantot tikai tad, ja šāds izvērtējums jau ir veikts.

17.

Piedalīties vismaz vienā PESCO projektā, kurā attīsta vai nodrošina spējas, ko dalībvalstis noteikušas par stratēģiski nozīmīgām.

“e)

ja nepieciešams, līdzdarboties saistībā ar Eiropas Aizsardzības aģentūru, lai attīstītu galvenās kopīgās vai Eiropas ekipējuma programmas.”

18.

Apņemties izmantot EAA kā Eiropas forumu kopīgu spēju attīstīšanai, un uzskatīt OCCAR par vispiemērotāko organizāciju uz sadarbību balstītu programmu pārvaldībai.

19.

Īstenojot piemērotu rūpniecības politiku, kurā novērsta nevajadzīga pārklāšanās, nodrošināt, lai visi projekti, kas attiecas uz spējām un ko vada iesaistītās dalībvalstis, padarītu Eiropas aizsardzības rūpniecību vēl konkurētspējīgāku.

20.

Nodrošināt, lai sadarbības programmām – no kurām atbalstu gūst tikai tās struktūras, kas ES teritorijā uzskatāmi nodrošina pievienoto vērtību – un iesaistīto dalībvalstu pieņemtajām iegādes stratēģijām būtu labvēlīga ietekme uz EDTIB.


TULKOJUMS

Paziņojums par pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) Padomei un Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos

Preambula

Iesaistītās dalībvalstis

Atgādinot, ka Savienība īsteno kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kuras pamatā ir tiekšanās “uz arvien lielāku dalībvalstu darbības konverģenci” (LES 24. panta 2. punkts), un ka kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP) ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas daļa;

uzskatot, ka kopējā drošības un aizsardzības politika nodrošina Savienību ar operatīvām spējām, kuru pamatā ir civilo un militāro līdzekļu izmantošana, un drošības un aizsardzības politikas stiprināšana prasīs, lai dalībvalstis izvērstu centienus spēju jomā;

atgādinot arī Eiropas Savienības un dalībvalstu apņemšanos veicināt noteikumos balstītu globālo kārtību, kuras galvenais princips ir multilaterālisms un kuras kodols ir Apvienoto Nāciju Organizācija;

atgādinot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 42. panta 6. punktu, saskaņā ar kuru ir paredzēts, ka “[…] dalībvalstis, kuru militārās spējas atbilst augstākiem kritērijiem un kuras šajā jomā ir uzņēmušās ciešākas saistības cita pret citu sarežģītāko uzdevumu izpildīšanai, nodibina pastāvīgu strukturētu sadarbību (PESCO) Savienībā”;

uzskatot, ka PESCO varētu būtiski sekmēt ES mērķu vērienīguma izpildi, tostarp attiecībā uz sarežģītākajām misijām un operācijām, un ka ar PESCO –, izmantojot intensīvu iesaisti daudznacionālos iepirkumu projektos un ar atbilstošām rūpniecības struktūrām, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem, – varētu atvieglot dalībvalstu aizsardzības spēju attīstību un stiprināt Eiropas sadarbību aizsardzības jomā, vienlaikus pilnībā liekot lietā Līgumus;

ņemot vērā pastāvīgās strukturētās sadarbības mērķus un dalībvalstu apņemšanos tos sasniegt, kā paredzēts 10. protokolā par pastāvīgu strukturētu sadarbību un kā norādīts LES 46. pantā;

pieņemot zināšanai, ka 2016. gada 15. decembrī sanākusī Eiropadome secināja, ka eiropiešiem ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību un, lai izaicinājumu pilnā ģeopolitiskajā vidē stiprinātu Eiropas drošību un aizsardzību un labāk aizsargātu tās iedzīvotājus, Eiropadome, apstiprinot iepriekšējās apņemšanās šajā sakarā, uzsvēra nepieciešamību darīt vairāk, tostarp darīt pieejamus pietiekamus papildu resursus un vienlaikus ņemt vērā valstu konkrētos apstākļus un juridiskās saistības un – attiecībā uz dalībvalstīm, kas ir arī NATO dalībnieces – attiecīgās NATO pamatnostādnes aizsardzības izdevumu jomā;

Atgādinot, ka Eiropadome arī aicināja pastiprināt sadarbību nepieciešamo spēju izstrādē, kā arī apņemties šādas spējas vajadzības gadījumā darīt pieejamas, un tā norādīja, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm jāspēj apņēmīgi sekmēt kolektīvus centienus, kā arī, kad un kur vajadzīgs, rīkoties autonomi un, kad vien iespējams, ar partneriem;

Norādot, ka 2017. gada jūnija Eiropadome aicināja, – lai realizētu ES mērķu vērienīgumu, ko Eiropadome apstiprināja 2016. gada decembrī, izšķirīgi svarīgi ir kopā attīstīt spēju projektus, par ko dalībvalstis kopīgi vienojušās, lai novērstu pašlaik esošos lielākos trūkumus un izstrādātu nākotnes tehnoloģijas; atzinīgi vērtēja Komisijas paziņojumu par Eiropas Aizsardzības fondu, ko veido pētniecības atzars un spēju atzars; un aicināja dalībvalstis apzināt spēju projektus, kas ir piemēroti Eiropas Aizsardzības fondam un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmai;

jo īpaši atgādinot, ka Eiropadome aicināja Augsto pārstāvi, pamatojoties uz modulāru pieeju un ieskicējot iespējamus projektus, nākt klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz iekļaujošas pastāvīgās strukturētās sadarbības elementiem un iespējām;

atgādinot, ka Ārlietu Padome 2017. gada 6. martā piekrita, ka, pamatojoties uz modulāru pieeju, ir jāturpina darbs pie iekļaujošas pastāvīgās strukturētās sadarbības, kurai vajadzētu būt atvērtai visām dalībvalstīm, kas vēlas uzņemties nepieciešamās saistības un izpildīt kritērijus, pamatojoties uz LES 42. panta 6. punktu un 46. pantu un Līgumam pievienoto 10. protokolu;

apņēmības pilnas sasniegt jaunu pakāpi Savienības kopējās aizsardzības politikas pakāpeniskā izstrādē, uz kuru ir aicināts LES 42. panta 2. punktā, iedibinot pastāvīgo strukturēto sadarbību Savienībā; vienlaikus paturot prātā visu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas specifiku;

atgādinot par LES 42. panta 7. punktā paredzēto pienākumu sniegt savstarpēju atbalstu un palīdzību;

atgādinot, ka atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punktam saistības un sadarbība kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā “atbilst saistībām, kuras nosaka Ziemeļatlantijas Līguma organizācija, kas tām valstīm, kuras ir tās locekles, turpina būt to kolektīvās aizsardzības pamats un joprojām ir forums šīs aizsardzības īstenošanai”;

uzsverot, ka Eiropadome 2017. gada 22. un 23. jūnijā vienojās par iekļaujošas un vērienīgas pastāvīgā strukturētās sadarbības (PESCO) sākšanu, un reaģējot uz Eiropadomes pilnvarojumu trīs mēnešu laikā izstrādāt “kopēju kritēriju un saistību sarakstu, pilnībā ievērojot LES 42. panta 6. punktu un 46. pantu un Līgumam pievienoto 10. protokolu, tostarp attiecībā uz vissarežģītākajiem uzdevumiem […], minētajam sarakstam pievienojot precīzu grafiku un konkrētus novērtēšanas mehānismus, lai ļautu tām dalībvalstīm, kas to spēj, par saviem nodomiem piedalīties paziņot bez kavēšanās”,

AR ŠO PAZIŅO Padomei un Eiropas Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par savu ieceri piedalīties pastāvīgā strukturētā sadarbībā;

AICINA Padomi pieņemt lēmumu, ar ko, saskaņā ar attiecīgajiem Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem un Līgumam pievienoto 10. protokolu un pamatojoties uz I pielikumā precizētajiem principiem, II pielikumā iekļautajām ciešākām kopīgām saistībām, kā arī III pielikumā izklāstītajiem pārvaldības priekšlikumiem izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību;

pirms Padome pieņem lēmumu, ar ko izveido PESCO, IESNIEDZ valsts īstenošanas plānu, kurā parādīta to spēja izpildīt II pielikumā iekļautās ciešākās kopīgās saistības.

Briselē, divtūkstoš septiņpadsmitā gada trīspadsmitajā novembrī.

*

Īrija 2017. gada 7. decembrī paziņoja Padomei un Augstajai pārstāvei par savu nodomu piedalīties PESCO un pievienoties šim kopīgajam paziņojumam.

*

Portugāles Republika 2017. gada 7. decembrī paziņoja Padomei un Augstajai pārstāvei par savu nodomu piedalīties PESCO un pievienoties šim kopīgajam paziņojumam.

I PIELIKUMS – PESCO PRINCIPI

“Pastāvīgā strukturētā sadarbība” ir paredzēta Līguma par Eiropas Savienību 42. un 46. pantā un Līgumam pievienotajā 10. protokolā. To var aktivizēt tikai vienreiz un to izveido ar Padomes lēmumu, ko pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, lai pulcētu vienkop visas tās attiecīgu vēlēšanos paudušās dalībvalstis, “kuru militārās spējas atbilst augstākiem kritērijiem un kuras šajā jomā ir uzņēmušās ciešākas saistības” sarežģītāko misiju un operāciju izpildīšanai.

PESCO ir vērienīgs, saistošs un iekļaujošs Eiropas tiesiskais satvars, ar ko reglamentē ieguldījumus ES teritorijas un iedzīvotāju drošībā un aizsardzībā. Tāpat PESCO visām dalībvalstīm nodrošina svarīgu politisku satvaru uzlabot to attiecīgos militāros līdzekļus un aizsardzības spējas, izmantojot labi sakoordinētas iniciatīvas un konkrētus projektus, kuru pamatā ir ciešākas saistības. Pastiprinātas ES dalībvalstu aizsardzības spējas nāks par labu arī NATO. Tās stiprinās alianses Eiropas pīlāru un būs atbilde atkārtotajiem aicinājumiem uzņemties lielāku transatlantiskā sloga sadalījuma daļu.

PESCO ir izšķirīgs solis kopējās aizsardzības politikas stiprināšanā. Tas varētu būt viens no elementiem, lai eventuāli virzītos uz kopēju aizsardzību, ja Padome vienprātīgā balsojumā izlemtu tādu veidot (kā tas paredzēts LES 42. panta 2. punktā). PESCO ilgtermiņa redzējums varētu būt nonākt līdz saskanīgas pilna spektra spēku paketes izveidei – papildinot NATO, kas turpinās būt tās dalībnieku kolektīvās aizsardzības stūrakmens.

Mēs uzskatām iekļaujošu PESCO par pašu svarīgāko instrumentu, ar ko stiprināt kopējo drošību un aizsardzību jomā, kurā ir vajadzīga lielāka saskanība, kontinuitāte, koordinācija un sadarbība. Eiropas centieniem šajā sakarā ir jābūt vienotiem, koordinētiem un jēgpilniem, turklāt to pamatā ir jābūt kopīgi saskaņotām politiskajām pamatnostādnēm.

PESCO piedāvā uzticamu un saistošu tiesisko regulējumu ES institucionālajā satvarā. Iesaistītās dalībvalstis pildīs to ciešākās saistības, apstiprinot, ka pastāvīgās strukturētās sadarbības izveide un īstenošana notiks, pilnībā ievērojot LES noteikumus un tam pievienotos protokolus un respektējot dalībvalstu konstitucionālos noteikumus.

PESCO saistību saistošais raksturs tiks nodrošināts ar gadskārtēju regulāru novērtēšanu, ko veiks Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un atbalstīs – attiecībā uz spēju attīstības aspektiem (kuri konkrētāk aprakstīti 10. protokola 3. pantā) – jo īpaši Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA), un attiecībā uz PESCO operatīvajiem aspektiem – EĀDD, tostarp ESMŠ, un citas KDAP struktūras. Izmantojot PESCO Savienība varētu savā darbībā virzīties uz to, lai panāktu saskanīgu pilna spektra spēku paketi, jo PESCO esošās vai turpmākās augšupējās struktūras un centienu virzību papildinātu ar lejupēju koordināciju un norādījumiem.

PESCO dalībvalstīm dotu iespējas uzlabot aizsardzības spējas, izmantojot dalību labi sakoordinētās iniciatīvās un konkrētos kopējos projektos, eventuāli gūstot papildu labumu no esošajām reģionālajām kopām. Dalība PESCO ir brīvprātīga un neskar valstu suverenitāti.

Iekļaujoša PESCO ir spēcīgs politisks signāls mūsu pilsoņiem un ārējai pasaulei: ES dalībvalstu valdības kopējo drošību un aizsardzību uztver nopietni un aktīvi virza tās attīstību. ES pilsoņiem tā nozīmē vairāk drošības un ir skaidri apliecina to, ka visas dalībvalstis vēlas stiprināt kopējo drošību un aizsardzību, lai sasniegtu ES globālajā stratēģijā nospraustos mērķus.

PESCO būs orientēta uz rezultātiem un tai būtu jādod iespēja sasniegt taustāmu progresu attiecībā uz aizsardzības ekipējumā ieguldīto investīciju izdevumu apmēru, sadarbībā balstītiem spēju attīstības mērķiem un dislocējamu aizsardzības spēju pieejamību kombinēto misiju un operāciju vajadzībām, vienlaikus atzīstot viena spēku kopuma principu. Galvenais PESCO spēju attīstības virzītājs būs spēju nepietiekamību pārvarēšana saistībā ar ES mērķu vērienīgumu un kopējās drošības un aizsardzības politikas mērķiem un prioritātēm.

PESCO“iekļaujošais” un “modulārais” raksturs, kas aprakstīts Eiropadomes 2016. gada decembra secinājumos, nedrīkst novest pie tā, ka tiek pazemināti sadarbības standarti. PESCO“vērienīguma” mērķis uzsver to, ka visām PESCO iesaistītajām dalībvalstīm ir jāievēro kopējais mērķu un saistību saraksts. Eiropadome 2017. gada jūnijā atgādināja, ka PESCO ir “iekļaujoša un vērienīga”.

Turpmāk izklāstītajam saistību sarakstam ir jāpalīdz realizēt ES mērķu vērienīgums, kā noteikts Padomes 2016. gada 14. novembra secinājumos, kurus apstiprinājusi 2016. gada decembra Eiropadome, un tādējādi jāstiprina gan eiropiešu, gan ES stratēģiskā autonomija.

II PIELIKUMS – SARAKSTS AR VĒRIENĪGĀKĀM UN CIEŠĀKĀM KOPĪGĀM SAISTĪBĀM 10. PROTOKOLA 2. PANTĀ IZKLĀSTĪTAJĀS PIECĀS JOMĀS

“a)

no dienas, kad stājas spēkā Lisabonas līgums, sadarboties, lai sasniegtu paredzētos mērķus attiecībā uz investīciju izdevumiem aizsardzības ekipējumam, un regulāri pārskatīt šos mērķus, ņemot vērā drošības situāciju un Savienības starptautisko atbildību.”

Balstoties uz kolektīvajiem rādītājiem, kas noteikti 2007. gadā, iesaistītās dalībvalstis uzņemas šādas saistības:

1.

Regulāri palielināt aizsardzībai paredzēto budžetu reālā izteiksmē, lai sasniegtu apstiprinātos mērķus.

2.

Secīgi vidējā termiņā palielināt aizsardzības investīciju izdevumus, sasniedzot 20 % no kopējiem aizsardzības tēriņiem (kolektīvais rādītājs), lai novērstu stratēģisko spēju trūkumus, piedaloties aizsardzības spēju projektos saskaņā ar Spēju attīstības plānu (CDP) un koordinēto ikgadējo pārskatu (CARD).

3.

Palielināt kopīgus un uz sadarbību balstītus stratēģisko aizsardzības spēju projektus. Ja nepieciešams un attiecīgā gadījumā, šādus kopīgus un uz sadarbību balstītus projektus būtu jāatbalsta no Eiropas Aizsardzības fonda.

4.

Palielināt to izdevumu daļu, kas piešķirta aizsardzības pētniecībai un tehnoloģijām, lai tuvinātos atzīmei 2 % no kopējiem aizsardzības tēriņiem (kolektīvais rādītājs).

5.

Ieviest šo saistību regulāru pārskatīšanu (ar mērķi, ka Padome to apstiprina).

“b)

cik vien iespējams savstarpēji tuvināt savus aizsardzības līdzekļus, jo īpaši saskaņojot militāro vajadzību noteikšanu, apvienojot un, ja nepieciešams, specializējot savus aizsardzības līdzekļus un spējas, kā arī veicinot sadarbību mācību un nodrošinājuma jomā.”

6.

Būtiski iesaistīties spēju attīstīšanā Eiropas Savienības, tostarp CARD ietvaros, lai nodrošinātu, ka ir pieejamas Eiropas mērķu vērienīguma sasniegšanai nepieciešamās spējas.

7.

Apņemties cik vien iespējams atbalstīt CARD, atzīstot, ka minētais pārskats ir brīvprātīgs un ka iesaistītajām dalībvalstīm ir individuāli ierobežojumi.

8.

Paust apņēmību gaidāmo Eiropas Aizsardzības fondu intensīvi iesaistīt daudznacionālā iepirkumā, kam ir apzināta ES pievienotā vērtība.

9.

Apņemties izstrādāt saskaņotas prasības attiecībā uz visiem spēju attīstības projektiem, par ko vienojušās iesaistītās dalībvalstis.

10.

Apņemties apsvērt esošo spēju kopīgu izmantošanu, lai optimizētu pieejamos resursus un uzlabotu to kopējo efektivitāti.

11.

Apņemties nodrošināt aizvien lielākus centienus sadarbībā kiberaizsardzības jomā, piemēram, dalīties informācijā, veikt apmācību un sniegt operatīvo atbalstu.

“c)

veikt konkrētus pasākumus, lai palielinātu savu spēku pieejamību, savietojamību, elastīgumu un gatavību, jo īpaši, identificējot kopējus mērķus attiecībā uz spēku iesaistīšanu, tostarp, iespējams, pārskatot lēmumu pieņemšanas procedūras valsts līmenī.”

12.

Attiecībā uz spēku pieejamību un izvietojamību, iesaistītās dalībvalstis ir apņēmušās:

darīt pieejamus tādus formējumus, kas ir stratēģiski izvietojami, lai īstenotu ES mērķu vērienīgumu, papildus iespējamai ES kaujas grupu izvietošanai. Šī apņemšanās neaptver ne ātras reaģēšanas spēkus, ne pastāvīgos spēkus, ne rezerves spēkus;

izstrādāt stabilu instrumentu (piemēram, datu bāzi), kas būs pieejams tikai iesaistītajām dalībvalstīm un valstīm, kas sniedz ieguldījumu, lai reģistrētu pieejamās un ātri izvietojamās spējas nolūkā atvieglot un paātrināt spēku formēšanas procesu;

censties panākt paātrinātu politiskās apņemšanās procedūru valsts līmenī, tostarp, iespējams, pārskatīt nacionālās lēmumu pieņemšanas procedūras;

rīkojoties iespēju un spēju robežās, sniegt būtisku atbalstu KDAP operācijām (piemēram, EUFOR) un misijām (piemēram, ES apmācību misijām), nodrošinot personālu, materiālus, apmācību, sniedzot atbalstu mācībām, nodrošinot infrastruktūru un citādi; minēto atbalstu sniedz pēc vienprātīga Padomes lēmuma, neskarot jebkādu citu lēmumu par ieguldījumu KDAP operācijās un neskarot nekādus konstitucionālos ierobežojumus;

sniegt būtisku ieguldījumu ES kaujas grupās, parasti vismaz četrus gadus iepriekš apstiprinot ieguldījumu, ievērojot gaidīšanas laikposmu saskaņā ar ES kaujas vienību koncepciju, īstenojot pienākumu veikt ES kaujas vienību mācības visam ES kaujas vienību spēku kopumam (vadošā valsts) un/vai piedalīties šajās mācībās (visas ES dalībvalstis, kas piedalās ES kaujas vienībās);

vienkāršot un standartizēt pārrobežu militāro transportu Eiropā, lai atvieglotu militāro materiālu un personāla ātru izvietošanu.

13.

Attiecībā uz spēku sadarbspēju iesaistītās dalībvalstis ir apņēmušās:

attīstīt savu spēku sadarbspēju:

apņemoties vienoties par kopīgiem ES kaujas grupu spēku kopumu novērtēšanas un validēšanas kritērijiem, tos saskaņojot ar NATO standartiem, bet tajā pašā laikā saglabājot valsts sertifikāciju,

apņemoties vienoties par kopīgiem spēku tehniskajiem un operatīvajiem standartiem, apzinoties, ka ir jānodrošina sadarbspēja ar NATO;

optimizēt daudzpusējas struktūras: iesaistītās dalībvalstis varētu apņemties pievienoties un uzņemties aktīvu lomu galvenajās esošajās un turpmākās struktūrās, piedaloties Eiropas ārējā darbībā militārajā jomā (EUROCORPS, EUROMARFOR, EUROGENDFOR, MCCE/ATARES/SEOS).

14.

Iesaistītās dalībvalstis centīsies panākt vērienīgu pieeju attiecībā uz militāro KDAP operāciju un misiju kopīgo finansējumu, kas būs tālejošāks par “kopējām izmaksām”, kas tiks definētas saskaņā ar Padomes lēmumu par Athena.

“d)

sadarboties, nodrošinot nepieciešamos pasākumus, lai novērstu – tostarp ar daudznacionāliem līdzekļiem un neskarot saistības, kuras nosaka Ziemeļatlantijas Līguma Organizācija – trūkumus, ko konstatē saskaņā ar “Spēju attīstības mehānismu”.”

15.

Sniegt atbalstu, lai pārvarētu spēju trūkumus, kas konstatēti saskaņā ar Spēju attīstības plānu un CARD. Šie spēju projekti palielinās Eiropas stratēģisko autonomiju un stiprinās Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu (EDTIB).

16.

Kā prioritāru apsvērt Eiropas sadarbības pieejas izmantošanu, lai novērstu valsts līmenī konstatētos spēju trūkumus, un valsts līmeņa pieeju parasti izmantot tikai tad, ja šāds izvērtējums jau ir veikts.

17.

Piedalīties vismaz vienā PESCO projektā, kurā attīsta vai nodrošina spējas, ko dalībvalstis noteikušas par stratēģiski nozīmīgām.

“e)

ja nepieciešams, līdzdarboties saistībā ar Eiropas Aizsardzības aģentūru, lai attīstītu galvenās kopīgās vai Eiropas ekipējuma programmas.”

18.

Apņemties izmantot EAA kā Eiropas forumu kopīgu spēju attīstīšanai, un uzskatīt OCCAR par vispiemērotāko organizāciju uz sadarbību balstītu programmu pārvaldībai.

19.

Īstenojot piemērotu rūpniecības politiku, kurā novērsta nevajadzīga pārklāšanās, nodrošināt, lai visi projekti, kas attiecas uz spējām un ko vada iesaistītās dalībvalstis, padarītu Eiropas aizsardzības rūpniecību vēl konkurētspējīgāku.

20.

Nodrošināt, lai sadarbības programmām – no kurām atbalstu gūst tikai tās struktūras, kas ES teritorijā uzskatāmi nodrošina pievienoto vērtību – un iesaistīto dalībvalstu pieņemtajām iegādes stratēģijām būtu labvēlīga ietekme uz EDTIB.

III PIELIKUMS – PĀRVALDĪBA

1.   Iesaistītās dalībvalstis turpina atrasties lēmumu pieņemšanas procesa centrā, vienlaikus koordinējot darbību ar Augsto pārstāvi

PESCO ir iesaistīto dalībvalstu virzīts satvars, un tas galvenokārt paliek to kompetencē. Neiesaistītajām ES dalībvalstīm tiek nodrošināta pārredzamība.

Lai nodrošinātu pienācīgu PESCO koordināciju ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), kurā PESCO ietilpst, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos būs pilnībā iesaistīts procedūrās, kas saistītas ar PESCO. Augstais pārstāvis būs atbildīgs par ikgadējo novērtējumu, ko aicina veikt Eiropadome un kas izklāstīts turpmākā teksta 4. daļā. EĀDD, tostarp ES Militārais štābs (ESMŠ), un EAA nodrošinās PESCO sekretariātu ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) ģenerālsekretāra vietnieku KDAP un krīžu reaģēšanas jautājumos.

Saskaņā ar LES, 10. protokola 3. pantu un Padomes lēmumu par Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidošanu EAA atbalstīs Augsto pārstāvi attiecībā uz PESCO spēju attīstīšanas aspektiem. EĀDD atbalstīs Augsto pārstāvi jo īpaši saistībā ar PESCO operatīvajiem aspektiem, tostarp ar ES Militārā štāba un citu KDAP struktūru palīdzību.

Tiek norādīts, ka saskaņā LES 41. panta 1. punktu “administratīvos izdevumus, kas rodas iestādēm, īstenojot šīs nodaļas noteikumus, sedz no Savienības budžeta”.

2.   Pārvaldību veido divu līmeņu pārvaldība, kurā vispārējais līmenis ir atbildīgs par PESCO saskanības un vērienīguma uzturēšanu, to papildinot ar konkrētām pārvaldības procedūrām PESCO projektu līmenī.

2.1.   Vispārējais līmenis būs atbildīgs par PESCO īstenošanas saskanību un uzticamību.

Tā tiks balstīta uz esošām struktūrām. ES ārlietu un aizsardzības ministri, tiekoties kopējās Ārlietu padomes / aizsardzība sanāksmēs (parasti divas reizes gadā), varētu risināt PESCO jautājumus. Kad Padome tiekas, lai risinātu PESCO jautājumus, balsstiesības ir tikai iesaistīto dalībvalstu pārstāvjiem. Šajās tikšanās reizēs iesaistītās dalībvalstis varētu pieņemt jaunus projektus ar vienprātīgu lēmumu (saskaņā ar LES 46. panta 6. punktu), saņemt novērtējumu iesaistīto dalībvalstu centieniem, jo īpaši tiem, kas minēti šā pielikuma 3. daļā, un ar kvalificētu vairākumu un pēc konsultēšanās ar Augsto pārstāvi, un saskaņā ar LES 46. panta 3. punktu varētu apstiprināt citas dalībvalsts dalību.

Galējā situācijā Padome saskaņā ar LES 46. panta 4. punktu var apturēt tādas dalībvalsts dalību, kura vairs neatbilst kritērijiem un kurai ir bijis dots skaidri noteikts laiks individuālām konsultācijām un atbildes pasākumiem, vai kura vairs nevar vai nevēlas pildīt PESCO saistības un pienākumus.

Attiecīgās esošās Padomes darba sagatavošanas struktūras tiksies “PESCO sastāvā”, proti, klātesot visām ES dalībvalstīm, taču ar nosacījumu, ka tikai iesaistītajām dalībvalstīm ir balsstiesības Padomē. PDK sanāksmes “PESCO sastāvā” varētu sasaukt, lai risinātu kopīgu interešu jautājumus starp iesaistītajām dalībvalstīm, plānotu un apspriestu projektus vai diskutētu par jauniem PESCO dalībniekiem. Tās darbu atbalstīs ar PMG sanāksmēm PESCO sastāvā. Arī ES Militārā komiteja tiks sasaukta PESCO sastāvā, un tai jo īpaši tiks lūgtas militāras konsultācijas. Papildus minētajam var notikt neformālas sanāksmes, kurās piedalās tikai iesaistītās dalībvalstis.

2.2.   Projektu pārvaldība

2.2.1.   PESCO projektu kontrole balstīsies uz Augstās pārstāves novērtējumu, paļaujoties uz EĀDD, tostarp ESMŠ un EAA, un projektu atlasei būs vajadzīgs Padomes lēmums

Iesaistītās dalībvalstis var iesniegt jebkādu projektu, ko tās uzskata par lietderīgu PESCO vajadzībām. Tās publiskos savu nodomu nolūkā iegūt atbalstu un kolektīvi iesniegt projektus PESCO sekretariātam, un dalīsies informācijā par tiem vienlaicīgi ar visām iesaistītajām dalībvalstīm.

Projektiem būtu jāpalīdz izpildīt paziņojuma II pielikumā minētās saistības, daudzas no kurām aicina attīstīt vai nodrošināt spējas, kuras dalībvalstis ir atzinušas par stratēģiski noderīgām un kurām ir kopīgi saskaņota ES pievienotā vērtība, kā arī aicina līdzekļu un spēju robežās sniegt būtisku atbalstu KDAP operācijām (EUFOR) un misijām (piemēram, ES apmācību misijām) saskaņā ar LES 42. panta 6. punktu.

Lai nodrošinātu dažādo PESCO projektu saskanību un konsekvenci, mēs ierosinām ierobežotu skaitu konkrēti uz operācijām un misijām vērstu projektu atbilstīgi ES mērķu vērienīgumam. Šos projektus atbalstītu ar citiem projektiem, kam ir veicinoša un sekmējoša nozīme. Projekti būtu attiecīgi jāsagrupē.

PESCO sekretariāts koordinēs projektu priekšlikumu novērtēšanu. Attiecībā uz spēju attīstības projektiem EAA nodrošinās, lai citos institucionālajos kontekstos nebūtu dublēšanās ar jau esošām iniciatīvām. Uz operācijām un misijām vērstos projektos ESMŠ novērtēs atbilstību ES un dalībvalstu operatīvajām vajadzībām un ieguldījumu tajās. Uz tā pamata Augstā pārstāve nāks klajā ar ieteikumu, apzinot tos projektu priekšlikumus, kuri ir visvērienīgākie, kuri sniedz ieguldījumu ES mērķu vērienīgumā un ir vispiemērotākie, lai vairotu Eiropas stratēģisko autonomiju. Projektu portfelī ir ievērots pienācīgs līdzsvars starp projektiem, kas vairāk ietilpst spēju attīstības jomā, un projektiem, kuri vairāk ietilpst operāciju un misiju jomā.

Augstās pārstāves ieteikums palīdzēs Padomei PESCO ietvaros lemt par PESCO projektu sarakstu pēc militāro konsultāciju saņemšanas no ESMK PESCO sastāvā un ar PDK starpniecību PESCO sastāvā. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu, balsojot iesaistīto dalībvalstu pārstāvjiem atbilstīgi LES 46. panta 6. punktam.

Neiesaistītās ES dalībvalstis vienmēr var norādīt par nodomu piedalīties projektos, uzņemoties pildīt to saistības un pievienojoties PESCO.

Projekta dalībnieki izņēmuma kārtā var uzaicināt trešās valstis saskaņā ar vispārējo kārtību, par ko Padome pieņem savlaicīgu lēmumu saskaņā ar LES 46. panta 6. punktu. Tām būtu jāsniedz būtiska pievienotā vērtība projektam, jāveicina PESCO un KDAP stiprināšana un jāizpilda stingrākas saistības. Tas šādām trešām valstīm nedos lēmumu pieņemšanas pilnvaras PESCO pārvaldībā. Turklāt Padome PESCO sastāvā lems par to, vai katra no trešām valstīm, ko attiecīgie projekta dalībnieki uzaicinājuši, ir izpildījusi vispārējā kārtībā izklāstītos nosacījumus.

2.2.2.   Par projektu pārvaldību vispirms ir atbildīgas iesaistītās dalībvalstis

Pieņemot lēmumu par Padomes PESCO projektu sarakstu, ir jāpievieno ar projektu saistīto iesaistīto dalībvalstu saraksts. Minētās dalībvalstis, kuras piedalās projektā, būs projektu kolektīvi iesniegušas jau iepriekš.

Ar projektu saistītās iesaistītās dalībvalstis savstarpēji vienprātīgi vienosies par savas sadarbības praktisko kārtību un tvērumu, tostarp par vajadzīgo ieguldījumu, lai pievienotos projektam. Tās noteiks projekta pārvaldības noteikumus un lems par citu iesaistīto dalībvalstu pielaišanu projekta cikla laikā dalībnieka vai novērotāja statusā. Tomēr būtu jāizstrādā kopējs pārvaldības noteikumu kopums, kuru varētu pielāgot atsevišķiem projektiem. Tādējādi tiktu nodrošināta zināma veida standartizācija visu projektu pārvaldībā un atvieglota to uzsākšana. Jo īpaši spēju attīstības projektu gadījumā projektu vadība (specifikācijas, iegādes stratēģija, izpildaģentūras izvēle, rūpniecības uzņēmumu atlase utt.) joprojām paliks ekskluzīvs ar projektu saistīto iesaistīto dalībvalstu pienākums.

Iesaistītās dalībvalstis par projektiem attiecīgi informē neiesaistītās dalībvalstis.

3.   Precīza pakāpeniska pieeja ar reālistiskiem un saistošiem mērķiem katram posmam

Saistības, ko iesaistītās dalībvalstis ir uzņēmušās, tiks pildītas ar valsts centieniem un konkrētiem projektiem.

Reālistiska pakāpeniska pieeja ir izšķiroša, lai saglabātu avangarda dalībvalstu grupu PESCO un tādējādi lai saglabātu vērienīguma un iekļautības principus. Lai gan iesaistītās dalībvalstis tieksies izpildīt visas savas saistības tiklīdz PESCO tiks oficiāli sākta, dažas saistības varēs izpildīt ātrāk nekā citas. Šajā nolūkā iesaistītajām dalībvalstīm ir jāvienojas par pakāpenisku pieeju.

Posmos tiks ņemti vērā jau esošie hronoloģiskā grafika ieraksti (piemēram, EDAP īstenošana, nākamās daudzgadu finanšu shēmas sākums 2021. gadā un saistības, ko dalībvalstis jau uzņēmušās citos kontekstos). Divi attiecīgi posmi (2018.–2021. gads un 2021.–2025. gads) ļaus saistības sakārtot secīgi. Pēc 2025. gada notiks pārskatīšanas process. Šim nolūkam iesaistītās dalībvalstis novērtēs visu PESCO saistību izpildi un lems par jaunām saistībām, lai sāktu jaunu stadiju virzībā uz Eiropas drošības un aizsardzības integrāciju.

4.   PESCO pārvaldībai ir nepieciešams labi izplānots un vērienīgs novērtēšanas mehānisms, kas ir balstīts uz valsts īstenošanas plāniem

Visas iesaistītās valstis ir garantijas devēji, un Augstais pārstāvis ziņos par saistību izpildi atbilstoši 10. protokolā (3. pantā) noteiktajam regulāras novērtēšanas principam. Saskaņoto saistību saistošais raksturs un ticamība tiek nodrošināta ar divu līmeņu novērtēšanas mehānismu.

4.1.   “Valsts īstenošanas plāns”

Lai parādītu katras iesaistītās dalībvalsts spēju un gribu pildīt saskaņotās saistības, pirms tiek pieņemts Padomes lēmums par PESCO izveidi, tās apņemas iesniegt valsts īstenošanas plānu, kurā ir izklāstīta to spēja pildīt ciešākas saistības. Pārredzamības nolūkā piekļuve šiem īstenošanas plāniem tiks piešķirta visām iesaistītajām dalībvalstīm.

Reizi gadā, balstoties uz valsts īstenošanas plāniem un ar PESCO sekretariāta starpniecību Augstā pārstāvja pilnvarojumā (ar EAA atbalstu attiecībā uz investīcijām aizsardzībā un spēju attīstībā un ar EĀDD, tostarp ESMŠ, atbalstu attiecībā uz operatīvajiem aspektiem), tiek novērtēts tas, kā iesaistītās dalībvalstis pilda saskaņotās saistības. Padomes atbildībā šo novērtējumu sūta PDK (PESCO sastāvā), kā arī ESMK (PESCO sastāvā), lai lūgtu konsultācijas.

Novērtētāji koncentrēsies uz PESCO saistību ticamību, kontrolējot dalībvalstu valsts īstenošanas plānus, faktiskos noteikumus un ieguldījumus projektos.

Pēc PESCO sākšanas iesaistītās dalībvalstis attiecīgi atjauninās savus valsts īstenošanas plānus, balstoties uz pakāpeniskās pieejas prasībām.

Katra posma sākumā saistības tiks sīkāk izklāstītas ar precīzākiem mērķiem, kas noteikti iesaistīto dalībvalstu vidū nolūkā veicināt novērtēšanas procesu.

4.2.   Ikgadēja un stratēģiska pārskatīšana katra posma beigās

Vismaz reizi gadā apvienotā Ārlietu padome/aizsardzība saņems Augstā pārstāvja ziņojumu, kas balstīts uz ieguldījumiem no EAA (saskaņā ar 10. protokola 3. pantu) un EĀDD, tostarp ESMŠ. Minētajā ziņojumā tiks sīki aprakstīts PESCO īstenošanas stāvoklis, tostarp tas, kā katra iesaistītā dalībvalsts pilda savas saistības saskaņā ar valsts īstenošanas plānu. Šis ziņojums pēc ESMK konsultācijas kalpos par pamatu Padomes ieteikumiem un lēmumiem, kas tiks pieņemti saskaņā ar LES 46. pantu.

Katra posma beigās (2021. un 2025. gadā) tiks veikta stratēģiska pārskatīšana, lai novērtētu attiecīgajā posmā paredzēto saistību pildīšanu un pieņemtu lēmumu par nākamā posma sākšanu un vajadzības gadījumā par nākamā posma saistību atjaunināšanu.


Top