7.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/34

(1)

Direktīvas 2012/34/ES 41. panta 2. punktā ir paredzēts, ka infrastruktūras pārvaldītāji var noteikt prasības pieteikuma iesniedzējiem, lai nodrošinātu, ka tiek garantēts tas, ko infrastruktūras pārvaldītāji leģitīmi sagaida attiecībā uz ieņēmumiem un infrastruktūras izmantošanu nākotnē.

(2)

Minētajām prasībām būtu jābūt atbilstošām, pārredzamām un nediskriminējošām. Tajās var ietvert tikai prasību par finansiālas garantijas sniegšanu, kas nepārsniedz attiecīgu lielumu, kurš ir proporcionāls paredzētās darbības pakāpei, un par apliecinājuma sniegšanu par pieteikuma iesniedzēja spēju sagatavot infrastruktūras jaudai atbilstošus piedāvājumus.

(3)

Finansiālās garantijas varētu būt avansa maksājumu vai finanšu iestāžu sniegtu garantiju veidā.

(4)

Attiecībā uz Direktīvas 2012/34/ES 41. panta 2. punktā minēto prasību atbilstīgumu būtu jāņem vērā tas, ka konkurējošu transporta veidu infrastruktūrai – autotransportam un gaisa transportam, jūras transportam un iekšzemes ūdensceļiem – bieži nenosaka lietošanas maksu, un tādējādi tām nav noteiktas finansiālas garantijas. Lai nodrošinātu taisnīgu konkurenci starp transporta veidiem, finansiālās garantijas apmēra un ilguma ziņā būtu jāierobežo līdz stingri noteiktam minimumam.

(5)

Minētās finansiālās garantijas ir atbilstošas tikai tad, ja tās ir vajadzīgas, lai infrastruktūras pārvaldītāju pārliecinātu par ieņēmumiem un infrastruktūras izmantošanu nākotnē. Ņemot vērā, ka infrastruktūras pārvaldītāji var paļauties uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu finansiālās gatavības pārbaudēm un uzraudzību, ko saskaņā ar licencēšanas procedūru veic atbilstīgi Direktīvas 2012/34/ES III nodaļai un jo īpaši minētās direktīvas 20. pantam, finansiālo garantiju nepieciešamība ir vēl mazāka.

(6)

Uz minētajām garantijām attiecas nediskriminācijas princips, un tāpēc garantijām, kuras pieprasa no privātiem un publiskiem pieteikuma iesniedzējiem, nevajadzētu atšķirties.

(7)

Garantijām būtu jābūt samērojamām ar infrastruktūras pārvaldnieka risku, ko rada pieteikuma iesniedzējs dažādos jaudas sadales posmos. Risku vispār uzskata par zemu, ja jaudu var piedalīt citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

(8)

Garantiju, kas ir pieprasīta atbilstošu piedāvājumu sagatavošanai, var uzskatīt par atbilstošu, pārredzamu un nediskriminējošu tikai tad, ja infrastruktūras pārvaldītājs tīkla pārskatā izklāsta skaidrus un pārredzamus noteikumus par jaudas pieprasījuma sagatavošanu un piedāvā pieteikuma iesniedzējiem nepieciešamos atbalsta instrumentus. Tā kā pirms pieteikšanās procedūras nav iespējams objektīvi noteikt, kāda ir atbilstošu piedāvājumu sagatavošanas iespēja, šādu iespēju nepietiekamību var noteikt tikai pēc minētās procedūras, pamatojoties uz to, ka vairākkārt nav bijis iespējams izvirzīt šos piedāvājumus, vai to, ka infrastruktūras pārvaldniekam nav sniegta vajadzīgā informācija. Pieteikuma iesniedzējam būtu jāatbild par šo piedāvājumu nesniegšanu, un par to ir noteikta sankcija, liedzot pieteikuma iesniedzējam pieteikties uz konkrētu vilcienu ceļu.

(9)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 870/2014 (2) kļūdas dēļ nav pieņemta tajā redakcijā, kura bija saņēmusi komitejas pozitīvo atzinumu. Līdz ar to Īstenošanas regula (ES) Nr. 870/2014 būtu jāatceļ.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 62. panta 1. punktā minētās komitejas atzinumu,

“finansiāla garantija” ir a) avansa maksājumi, kas samazina un apsteidzoši sedz pienākumus nākotnē maksāt infrastruktūras maksas, vai b) līgumsaistības, ar kurām tāda finanšu iestāde kā banka apņemas nodrošināt, ka šādi maksājumi tiks izdarīti, iestājoties to termiņam.

a)

no izraudzītā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, ja finansiālo garantiju jau piešķīris vai samaksājis pieteikuma iesniedzējs, kas nav dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, lai segtu maksājumus nākotnē par tādām pašām paredzētajām darbībām;

b)

ja infrastruktūras maksu tieši infrastruktūras pārvaldītājam maksā kompetentā iestāde saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1370/2007 (3).

a)

pieteikuma iesniedzējs nav atbildējis uz diviem secīgiem pieprasījumiem sniegt trūkstošu informāciju vai atkārtoti ir atbildējis tādā veidā, kas neatbilst tā tīkla pārskatā izklāstītajiem nosacījumiem, kurš minēts Direktīvas 2012/34/ES 27. pantā un minētās direktīvas IV pielikumā saistībā ar vilcienu ceļu sadales procedūru; un

b)

infrastruktūras pārvaldītājs pēc regulatīvās iestādes pieprasījuma spēj tai pietiekami pārliecinoši pierādīt, ka ir veicis visus samērīgos pasākumus, lai pieteikumi tiktu iesniegti pareizi un laikus.