15.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 220/1

(1)

Pēc izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 954/2006 piemēroja galīgo antidempinga maksājumu dažu, tostarp Krievijas izcelsmes, dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu (“BCC”) importam.

(2)

Pēc Regulas (EK) Nr. 954/2006 stāšanās spēkā un informējusi par to padomdevēju komiteju, Komisija īpaši rūpīgi uzraudzīja BCC importa attīstību no visām tām valstīm, uz kurām attiecas pasākumi. Minētajā uzraudzībā atklāja, ka Krievijas ražotāju eksportētāju grupas OAO TMK (OAO Volzhsky Pipe Plant, OAO Taganrog Metallurgical Works, OAO Sinarsky Pipe Plant, OAO Seversky Tube Works un to saistīie uzņēmi) (turpmāk – “TMK”, “uzņēmums” vai “grupa”) eksports uz Kopienu pirmajos sešos mēnešos pēc pasākumu piemērošanas ir būtiski samazinājies. Norādīts arī, ka attiecībā uz TMK būtu jāpārskata maksājuma apjoms. Informācija par izmaksām un cenu, ko TMK norādījusi uzraudzības anketā, patiešām liecina, ka grupas dempinga starpība ir mazāka par esošajiem 35,8 %.

(3)

Pamatojoties uz pierādījumiem, ko Komisija saņēma no eksportētāja, Komisija pēc savas iniciatīvas sāka minētās regulas daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz TMK. Uzņēmums apgalvoja, ka ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem tika noteikti spēkā esošie pasākumi, un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas. Jāatceras, ka TMK sākotnējā izmeklēšanā nesadarbojās pilnībā, un tādēļ dempinga starpību aprēķināja, balstoties uz pieejamajiem faktiem, t. i., normālo vērtību citai Krievijas ražotāju grupai, kas sadarbojās izmeklēšanā, un Eurostat datiem. TMK apgalvo, ka sākotnējā izmeklēšanā tā nevarēja sadarboties galvenokārt būtisku iekšēju pārmaiņu dēļ, kas sākotnējās izmeklēšanas laikā uzņēmumā jau bija sākušās. Minēto ārkārtas apstākļu dēļ, kuri ietekmēja grupas korporatīvo pārvaldību, kā arī grāmatvedības un revīzijas praksi, TMK sākotnējās izmeklēšanas laikā nevarēja sniegt atbilstošus pierādījumus par cenām un izmaksām. Uzņēmums apgalvo, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas veikto strukturālo pārmaiņu rezultātā izveidota vienkāršāka korporatīvā struktūra, uzlabota korporatīvā pārvaldība un notikusi pāreja uz Starptautisko finanšu pārskatu standartu (“IFRS”) grāmatvedību, kas TMK ļauj sadarboties. Uzņēmums arī sākotnēji sniedza šķietami ticamus pierādījumus, lai apliecinātu, ka, normālās vērtības, kas balstīta uz pašizmaksu vai cenu iekšējā tirgū, salīdzinājums ar eksporta cenu uz Kopienu radītu dempinga samazinājumu, kas būtu ievērojami zemāks par pašreizējā pasākuma līmeni. Tāpēc uzņēmums norādīja, ka, lai turpmāk neitralizētu dempingu, vairs nav nepieciešams piemērot pasākumus pašreizējā līmenī, kura pamatā bija iepriekš noteiktais dempinga līmenis.

(4)

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka pastāv pietiekami pierādījumi daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanai, Komisija pēc savas iniciatīvas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu sāka daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz dempinga līmeni tiktāl, ciktāl tas skar TMK grupas ražotājus eksportētājus. Komisija 2007. gada 22. jūnijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) publicēja paziņojumu par sākšanu un sāka izmeklēšanu.

(5)

Komisija oficiāli paziņoja TMK un ar to saistītajiem uzņēmumiem, kā arī eksportētājvalsts pārstāvjiem par starpposma pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(6)

Turklāt Komisija nosūtīja aptaujas anketas TMK un ar to saistītajiem uzņēmumiem un saņēma atbildes šim nolūkam noteiktajos termiņos. Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai, un veica pārbaudes apmeklējumus šādu uzņēmumu telpās:

(7)

Dempinga izmeklēšana aptvēra periodu no 2006. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(8)

Ražojums, uz kuru attiecas pašreizējā pārskatīšana, ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, t. i., daži Krievijas izcelsmes dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadi un caurules, kuru apaļā šķērsgriezuma ārējais diametrs nepārsniedz 406,4 mm un oglekļa ekvivalenta vērtība (OEV) nepārsniedz 0,86 saskaņā ar Starptautiskā metināšanas institūta (SMI) formulu un ķīmisko analīzi (4) (“attiecīgais ražojums”), kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7304 11 00, ex 7304 19 10, ex 7304 19 30, ex 7304 22 00, ex 7304 23 00, ex 7304 24 00, ex 7304 29 10, ex 7304 29 30, ex 7304 31 80, ex 7304 39 58, ex 7304 39 92, ex 7304 39 93, ex 7304 51 89, ex 7304 59 92 un ex 7304 59 93 (5).

(9)

Ražojumam, ko ražo un pārdod Krievijas iekšējā tirgū, un ražojumam, ko eksportē uz Kopienu, ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un lietošanas veidi, un tādēļ šos ražojumus uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

(10)

Pārdošanu iekšējā tirgū veic, izmantojot saistīto uzņēmumu ZAO TMK Trade House, kas attiecīgo ražojumu pārdod tālāk neatkarīgiem klientiem Krievijā.

(11)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu attiecībā uz četriem grupas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, vispirms pārbaudīja, vai ražotāju eksportētāju nodrošinātie līdzīga ražojuma pārdevumi neatkarīgiem klientiem iekšējā tirgū ir reprezentatīvi, t. i., vai šādu pārdevumu kopējais apjoms ir vienāds vai lielāks par 5 % no atbilstīgā eksporta kopējā apjoma uz Kopienu. Tika konstatēts, ka kopējais pārdevumu iekšējā tirgū apjoms ir reprezentatīvs. Komisijas dienesti pēc tam noteica tos iekšējā tirgū pārdotos attiecīgā ražojuma veidus, kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kurus eksportēja uz Kopienu.

(12)

Par katru attiecīgā ražojuma veidu, kuru ražotāji eksportētāji pārdod iekšējā tirgū un par kuru ir konstatēts, ka tas ir tieši salīdzināms ar attiecīgā ražojuma veidu, ko eksportē uz Kopienu, tika noskaidrots, vai pārdevumi iekšējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta izpratnē. Konkrēta veida pārdevumus iekšējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja attiecīgā veida kopējais pārdevumu apjoms iekšējā tirgū izmeklēšanas periodā bija 5 % vai vairāk no tā attiecīgā ražojuma salīdzināmā veida, kuru eksportē uz Kopienu, kopējā pārdošanas apjoma.

(13)

Pēc tam pārbaudīja, vai katra attiecīgā ražojuma veida reprezentatīvos pārdevumu apjomus iekšējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu, nosakot attiecīgo ražojuma veidu rentablo pārdevumu īpatsvaru iekšējā tirgū, kas veikti neatkarīgiem pircējiem.

(14)

Gadījumos, kad attiecīgā ražojuma veida pārdevumu apjomi, kas pārdoti par neto pārdošanas cenu, kas ir vienāda vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, veido vairāk nekā 80 % no kopējiem šā ražojuma tipa pārdevumiem, un, ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko iekšējo tirgus cenu, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu visiem pārdevumiem iekšējā tirgū izmeklēšanas periodā, neatkarīgi no tā, vai šie pārdevumi bija rentabli vai ne. Gadījumos, kad ražojuma veida rentablie pārdevumi veidoja līdz 80 % no šā ražojuma tipa kopējiem pārdevumiem, vai kad attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko iekšējā tirgus cenu, kuru aprēķina kā vidējo svērto apjomu vienīgi no attiecīgā ražojumu veida rentablajiem pārdevumiem, ja šie pārdevumi veidoja 10 % vai vairāk no minētā ražojuma veida kopējiem pārdevumiem. Gadījumos, kad jebkura ražojuma veida rentablie pārdevumi bija mazāki par 10 % no kopējiem pārdevumu apjomiem, uzskatīja, ka šis konkrētais veids tika pārdots nepietiekamā daudzumā, lai iekšējā tirgus cena būtu atbilstošs pamats normālās vērtības noteikšanai.

(15)

Ikreiz, kad normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot ražotāja eksportētāja pārdotā noteikta ražojuma veida iekšējā tirgus cenas, bija jāpiemēro cita metode. Šādos gadījumos Komisija izmantoja salikto normālo vērtību. Normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu pēc vajadzīgo korekciju izdarīšanas, saskaitot ražotāja eksportētāja eksportēto veidu ražošanas izmaksas, samērīgus pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu procentus (“PVA”) un samērīgu peļņas normu. Atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punktam PVA procenti un peļņas norma tika balstīti uz vidējo PVA un uz līdzīga ražojuma pārdevumu peļņas normu parastā tirdzniecības apritē.

(16)

Attiecībā uz ražošanas izmaksām, jo īpaši enerģijas izmaksām attiecībā uz gāzi, tika pārbaudīts, vai ražotāju eksportētāju maksātās gāzes cenas saprātīgi atspoguļo ar gāzes ražošanu un sadali saistītās izmaksas.

(17)

Konstatēja, ka iekšējā tirgus gāzes cenas, ko maksājuši Krievijas ražotāji eksportētāji, bija aptuveni viena ceturtā daļa no Krievijas dabasgāzes eksporta cenas. Šajā ziņā visi pieejamie dati liecina, ka iekšējā tirgus gāzes cenas Krievijā bijušas regulētas un ir ievērojami zemākas nekā tirgus cenas, ko maksā neregulētos dabasgāzes tirgos. Tā kā gāzes izmaksas netika samērīgi atspoguļotas ražotāja eksportētāja dokumentācijā, kā noteikts pamatregulas 2. panta 5. punktā, tās attiecīgi koriģēja. Gadījumā, ja nebija pieejamas pietiekami reprezentatīvas, neizkropļotas gāzes cenas attiecībā uz Krievijas iekšējo tirgu, korekcijas saskaņā ar 2. panta 5. punktu tika veiktas, balstoties uz informāciju no citiem attiecīgajiem tirgiem. Koriģētās cenas pamatā bija Krievijas vidējā gāzes cena, pārdodot to eksportam uz Vācijas un Čehijas robežas (Waidhaus), koriģējot tās atbilstoši vietējām sadales izmaksām. Waidhaus – lielāko centru Krievijas gāzes tirdzniecībai uz ES, kas ir Krievijas gāzes lielākais tirgus un kurā cenas samērīgi atspoguļo izmaksas – var uzskatīt par reprezentatīvu tirgu pamatregulas 2. panta 5. punkta izpratnē.

(18)

Tiem ražojumiem, kuru normālo vērtību aprēķināja, kā minēts iepriekš, aprēķinus veica, pamatojoties uz eksportēto veidu ražošanas izmaksām pēc gāzes izmaksu koriģēšanas.

(19)

Visus eksporta pārdevumus TMK veic caur saistītajiem uzņēmumiem, kuri izvietoti Kopienā vai Šveicē. Tādējādi eksporta cenu noteica, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu, proti, izmantojot tālākpārdošanas cenas, ko faktiski samaksāja pirmais neatkarīgais pircējs Kopienā, vai kas tam bija jāmaksā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, attiecīgi koriģējot, lai ņemtu vērā visas izmaksas, kas radušās laikā no importēšanas līdz tālākpārdošanai, un peļņu.

(20)

Attiecībā uz eksporta cenām, kuras saistītais uzņēmums Šveicē TMK Global AG noteicis klientiem Kopienā, TMK apgalvo, ka būtu nepamatoti atvilkt no eksporta cenas peļņu, PVA un komisijas vai starpnieku maksas, jo TMK Global darbojas kā pilnīgi integrēta eksporta pārdevumu nodaļa ārpus Kopienas. TMK uzskata, ka šādi atvilkumi būtu pamatoti vienīgi uzņēmumiem, kuri atrodas Kopienā un veido daļu no grupas importa tīkla, kā norādīts pamatregulas 2. panta 9. punktā.

(21)

Minēto apgalvojumu pieņēma, jo tika konstatēts, ka pēc strukturālajām pārmaiņām TMK Global loma ir darboties kā eksporta nodaļai, kas atbildīga par eksportu ārpus Kopienas un eksporta pārdevumiem Kopienā, neraugoties uz to, ka gan pirms PIP, gan tā laikā attiecīgie apjomi bija kritušies. TMK Global tiešām ir “pārdošanas centrs”, kas vienkāršo pirkšanas un dokumentu noformēšanas procesus uzņēmumu galvenajiem birojiem, kuri izvietoti galvenajos tirgos, t. i., TMK North America un TMK Middle-East. Tā pilda arī citas eksporta nodaļas funkcijas attiecībā uz eksporta pārdevumiem uzņēmuma galvenajos tirgos, kā arī Kopienā, piemēram, grāmatvedības pārvalde un preču izsekošanas standartu ieviešana. Agrāk šīs funkcijas pildīja katras ražotnes vietējā eksporta nodaļa, bet tagad, lai veicinātu centralizāciju un nodrošinātu konsekvenci, to dara TMK Global.

(22)

Svērtās normālās vērtības un svērtās eksporta cenas salīdzinājumu veica, pamatojoties uz ražotāja cenu tajā pašā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu godīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā atšķirības faktoros, kuri uzskatāmi ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību. Pamatojoties uz šo, gadījumos, kad tas bija piemērojams un attaisnojams, tika ņemtas vērā atšķirības fiziskajās īpašībās, transporta izmaksās, apdrošināšanā, apstrādes maksās, kredīta izmaksās un importa maksās.

(23)

Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šis salīdzinājums norādīja uz dempinga esamību.

(24)

Konstatēja, ka TMK dempinga starpība ir 27,2 %, izsakot procentos no Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenas pirms nodokļu nomaksas.

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai varētu pamatoti uzskatīt, ka apstākļu pārmaiņas ir ilglaicīgas.

(26)

Šajā ziņā jāatceras, ka TMK sākotnējā izmeklēšanā pienācīgi nesadarbojās. Tādēļ dempinga starpību, kas veido esošo piemērojamo 35,8 % maksājumu, aprēķināja, balstoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Attiecībā uz pieejamajiem faktiem Komisija izmantoja normālo vērtību, kas bija noteikta citai Krievijas ražotāju grupai, kas sadarbojās izmeklēšanā, un Eurostat datiem.

(27)

Nepietiekamo sadarbošanos, kā dēļ bija jāizmanto pieejamie fakti, galvenokārt, izraisīja būtiskas iekšējas izmaiņas, kas sākotnējās izmeklēšanas periodā grupā jau bija sākušās. Minēto ārkārtas apstākļu dēļ, kuri ietekmēja grupas korporatīvo pārvaldību, kā arī grāmatvedības un revīzijas praksi, TMK sākotnējās izmeklēšanas laikā nevarēja sniegt atbilstošus pierādījumus par cenām un izmaksām.

(28)

TMK pilnībā sadarbojās pašreizējā izmeklēšanā. Pretstatā sākotnējai izmeklēšanai, kad grupa joprojām atradās pārmaiņu posmā, pašreizējā izmeklēšanā atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtos datus var atzīt par apmierinošiem. Tādēļ, ņemot vērā, ka attiecībā uz normālo vērtību un eksporta cenu grupa sniegusi uzticamus datus, dempinga starpību var aprēķināt, balstoties uz tās sniegtajiem datiem.

(29)

Izmeklēšanā gūtie pierādījumi liecina, ka pārmaiņas TMK korporatīvajā struktūrā un grāmatvedības praksē, kas ļāva grupai sadarboties esošajā izmeklēšanā, ir uzskatāmas par ilglaicīgām, jo tās attiecas uz grupas ilgtermiņa struktūru.

(30)

Tādēļ uzskata par maz ticamu, ka šo pārskatīšanu izraisījušie apstākļi tuvākajā nākotnē varētu mainīties tā, lai ietekmētu pašreizējās pārskatīšanas konstatējumus. Tādēļ pārmaiņas uzskata par ilglaicīgām.

(31)

Ņemot vērā izmeklēšanas rezultātus, ir atzīts par lietderīgu grozīt antidempinga maksājumu, ko piemēro attiecīgā ražojuma importam no TMK, un noteikt to 27,2 % apmērā. Grozīto antidempinga maksājumu nosaka konstatētās dempinga starpības apmērā, jo tas ir mazāks par sākotnējā izmeklēšanā noteikto kaitējuma starpību.

(32)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ieteikt veikt grozījumu Regulā (EK) Nr. 954/2006, kā arī tām tika dota iespēja izteikt komentārus.

(33)

Nododot atklātībā svarīgākos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ieteikt grozīt galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro attiecīgā ražojuma importam no TMK, grupa piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. TMK piedāvātās saistības nemainīja Komisijas sākotnējo secinājumu, ka attiecīgais ražojums nav piemērots saistībām, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 954/2006 248. līdz 250. apsvērumā. Komisija uzskata, ka esošais TMK saistību piedāvājums nerisina tehniskās grūtības, kas saistītas ar attiecīgo ražojumu, kā norādīts minētās regulas 248. apsvērumā, tādā apmērā, lai piedāvātās cenu saistības būtu iespējamas,