a)

atzīst līguma spēkā esamību, mainot piešķirtā aizdevuma norēķinu valūtu, kas ir līguma galvenais priekšmets, uz Ungārijas forintiem un aizstājot šo ārvalstu norēķinu valūtā izteikto summu ar summu forintos, ko patērētājs ir faktiski saņēmis no aizdevēja, vienlaikus aprēķinot (aizstājot) parastos procentus no pamatsummas, kas tādējādi ir noteikti citādi, nekā tie tika aprēķināti līgumā, kas atzīts par spēkā neesošu, tādējādi, ka “sākotnējā” procentu likme līguma noslēgšanas brīdī būtu vienāda ar Budapeštas starpbanku aizdevumu procentu likmi forintos kā atsauces likmi (BUBOR), kas bija spēkā līguma noslēgšanas brīdī, kam pieskaita starpību starp sākotnējā līgumā (ārvalstu valūtā) noteikto procentu maržu.

b)

atzīst līguma spēkā esamību, nosakot maksimālo ierobežojumu valūtas maiņas kursam starp ārvalstu valūtu un Ungārijas forintu, proti, samazinot valūtas maiņas risku, ko faktiski uzņēmies patērētājs un kas izriet no negodīgā līguma noteikuma, līmenī, kādu tiesa uzskata par saprātīgu un kādu būtu varējis ņemt vērā patērētājs līguma noslēgšanas brīdī, un saglabājot līgumā noteikto procentu likmi negrozītu līdz datumam, kad notiek konvertācija forintos, kas ir obligāti paredzēta vēlāk pieņemtā likumā?

a)

notiek vai nu faktiskajā situācijā, kurā starp pusēm joprojām pastāv līgums, proti, kurā līguma saglabāšanas mērķis ir turpmāk atļaut saglabāties tiesiskajām attiecībām starp pusēm, ar atpakaļejošu spēku grozot negodīgos noteikumus – vienlaikus saskaņā ar grozītajiem noteikumiem konvertējot līdz attiecīgajam brīdim veiktos maksājumus –, un tādējādi pasargāt arī patērētāju no īpaši nelabvēlīgām sekām, kādas būtu pienākumam nekavējoties atmaksāt visu aizdevuma summu;

b)

vai notiek faktiskajā situācijā, kurā līgums starp pusēm, kas ir jāpārbauda tiesvedībā par negodīgu līguma noteikumu, vairs nepastāv – jo līgums ir beidzies vai kreditors ir to izbeidzis iepriekš, pamatojoties uz to, ka netika atmaksātas aizdevuma summas vai atmaksas summas nebija pietiekošā apmērā, vai katrā ziņā tādēļ, ka faktiski neviena no pusēm to neuzskata par spēkā esošu, vai tādēļ, ka jautājums par tā spēkā neesamību vairs nevar tikt izvirzīts, jo ir pieņemts tiesas spriedums– proti, situācijā, kurā līguma spēkā esamības atzīšana ar atpakaļejošu spēku nekalpo līguma saglabāšanai patērētāja interesēs, bet gan savstarpējo saistību nokārtošanai un tiesisko attiecību izbeigšanai, grozot negodīgo(-s) noteikumu(-s)?

—

ja vien nav noteikts citādi (kā tas šajā gadījumā nav), naudas parādi ir maksājami valūtā, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis saistības izpildes vietā;

—

līgumattiecībās tiek maksāti procenti, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi;

—

procentu likme atbilst centrālās bankas pamatlikmei, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi?