Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62018TN0341

    Lieta T-341/18: Prasība, kas celta 2018. gada 31. maijā – NEC Corporation/Komisija

    OV C 294, 20.8.2018, p. 47–48 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    201808030822050902018/C 294/623412018TC29420180820LV01LVINFO_JUDICIAL20180531474821

    Lieta T-341/18: Prasība, kas celta 2018. gada 31. maijā – NEC Corporation/Komisija

    Top

    C2942018LV4710120180531LV0062471482

    Prasība, kas celta 2018. gada 31. maijā – NEC Corporation/Komisija

    (Lieta T-341/18)

    2018/C 294/62Tiesvedības valoda – angļu

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: NEC Corporation (Tokija, Japāna) (pārstāvji: R. Bachour, Solicitor, O. Brouwer un A. Pliego Selie, advokāti)

    Atbildētāja: Eiropas Komisija

    Prasījumi

    Prasītājas prasījumi:

    atcelt Komisijas Lēmumu C(2018) 1768 final (2018. gada 21. marts) par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta AT.40136 – Kondensatori), ciktāl ar to prasītāja tiek vainota LESD 101. panta/EEZ līguma 53. panta pārkāpumā;

    pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to prasītājai ir noteikts naudas sods, un/vai

    papildus pakārtoti, ņemot vērā divos pirmajos pamatos izvirzītos argumentus, īstenot tās neierobežoto kompetenci koriģēt naudas sodu līdz līmenim, kāds ir saderīgs ar likumā noteikto un ar termina “recidīvisms” kā atbildību pastiprinoša apstākļa, kas ir pamats naudas soda palielinājumam, pamatojumu, un kāds ir samērīgs, un

    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

    1.

    Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir acīmredzamas kļūdas tiesību piemērošanā un vērtējumā, un tam trūkst pamatojuma attiecībā uz recidīva kā atbildību pastiprinoša apstākļa piemērošanu, nosakot NEC Corporation naudas sodu, un ka NEC Corporation uzliktais naudas sods pārkāpj samērīguma principu.

    2.

    Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums pārkāpj prasītājas tiesības uz aizstāvību, jo tā 1. pantā ir apgalvots, ka prasītāja pati ir piedalījusies konstatētajā pārkāpumā, lai gan paziņojumā par iebildumiem tas nav norādīts vai pat izteikts kā pieņēmums. Turklāt šāds secinājums esot juridiski un faktiski nepareizs un ietverot pretrunīgu secinājumu un pamatojumu, jo tajā vienlaicīgi ir atzīts (bet kvalificēts kā neatbilstošs), ka NEC Corporation nav zinājusi par pārkāpumu, bet arī ir skaidri norādīts, ka NEC Corporation kā mātessabiedrība ir atbildīga par (kā tiek apgalvots) kontroli, ko tā noteiktu laikposmu ir īstenojusi pār Tokin Corporation.

    3.

    Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nepiemēroja Tokin Corporation to pašu naudas soda pamatsummas samazinājumu kādu tā piemēroja NEC Corporation uzliktā naudas soda pamatsummai, un turklāt tai, nosakot naudas sodu, esot bijis jāpiemēro arī vidējā pārdošanas vērtība, nevis jāpaļaujas uz pārdošanas vērtību identificētā pārkāpuma pēdējā gadā, kas nav reprezentatīva. Šīs nepilnības noved pie kļūdām naudas soda aprēķinā un/vai nesamērīga naudas soda apmēra (kā arī pie pietiekama pamatojuma neesamības pirmajam elementam, jo apstrīdētā lēmuma pamatojumā nav norādīts, kāpēc, kā tas ir acīmredzams, tāds pats samazinājums nav piemērots NEC Corporation uzliktā naudas soda pamatsummai).

    Top