29.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/21

—

atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt Vispārējās tiesas spriedumu;

—

lemt pēc būtības un atcelt Regulu 397/2004 (1) vai nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā pēc būtības lemtu par prasību atcelt tiesību aktu; un

—

piespriest Padomei atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

—

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, lemjot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai vairs nav intereses saistībā ar otro un trešo pamatu. Lemjot, vai apelācijas sūdzības iesniedzējai ir turpmāka interese lietā, Tiesai ir jāņem vērā visi tās rīcībā esošie pierādījumi un informācija un jāaplūko kopējais konteksts. Kļūdas, kuras Padome ir pieļāvusi dempinga starpības aprēķinos, ir metodoloģiskas un var atkārtoties nākotnē.

—

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā – pienācīgi neizvērtējot (un dažos gadījumos vispār neizvērtējot) apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus – nolēma, ka ES nozares ražošanas pārvirzīšana uz ES gultasveļas tirgus augstvērtīgo preču segmentu un pieaugošie gultasveļas ES importa apjomi no Turcijā esošiem ražotājiem, kuri ir saistīti ar ES ražošanas nozari, nav izbeiguši cēloņsakarību starp apgalvoto dempingu un apgalvotajiem būtiskajiem zaudējumiem ES ražošanas nozarei. Turklāt Vispārējās tiesas secinājumi balstās uz Regulā 397/2004 izklāstīto faktu sagrozīšanu un faktu kļūdainu juridisko kvalifikāciju.