EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62009CN0528

Lieta C-528/09: Prasība, kas celta 2009. gada 17. decembrī — Eiropas Komisija/Igaunijas Republika

OV C 63, 13.3.2010, p. 26–27 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

13.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/26


Prasība, kas celta 2009. gada 17. decembrī — Eiropas Komisija/Igaunijas Republika

(Lieta C-528/09)

2010/C 63/44

Tiesvedības valoda — igauņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Marghelis un K. Saaremäel-Stoilov)

Atbildētāja: Igaunijas Republika

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka, valsts tiesībās pienācīgi netransponējot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvas 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (1) 3. panta i) punkta iii) daļu, 8. panta 2. punkta trešo daļu un 8. panta 3. punkta otro daļu, Igaunijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

piespriest Igaunijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvā 2002/96/EK ir reglamentēta elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana. Izanalizējot pasākumus, ar kuriem šī direktīva ir transponēta Igaunijas tiesībās, Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka Igaunijas Republika nav pienācīgi transponējusi šīs direktīvas 3. panta i) punkta iii) daļu, 8. panta 2. punkta trešo daļu un 8. panta 3. punkta otro daļu.

Direktīvas 3. panta i) punkta iii) daļā ir sniegta elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja definīcija. Igaunijas tiesību akti par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem ietver divas dažādas ražotāja definīcijas un tādējādi apgrūtina tiesību normu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu izpratni un piemērošanu.

Direktīvas 8. panta 2. punkta trešajā daļā ir paredzēts, ka, pārdodot jaunus izstrādājumus, vākšanas, apstrādes un videi nekaitīgas glabāšanas izmaksas pircējiem nav jānorāda atsevišķi. Šo prasību Igaunijas Republika savās valsts tiesībās neesot transponējusi.

Direktīvas 8. panta 3. punkta otrajā daļā ir paredzēts dalībvalstu pienākums nodrošināt, ka 8 gadu pārejas laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ražotāji, pārdodot jaunus izstrādājumus pircējiem, norāda vākšanas, apstrādes un videi nekaitīgas glabāšanas izmaksas, un ir noteikts, ka minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt faktiskās izmaksas. Igaunija šo pienākumu savās valsts tiesībās neesot transponējusi.

Igaunijas Republika ir piekritusi izvirzītajiem iebildumiem un, atbildot uz Komisijas argumentēto atzinumu, ir apņēmusies novērst Direktīvas 3. panta i) punkta iii) daļas, 8. panta 2. punkta trešās daļas un 8. panta 3. punkta otrās daļas pārkāpumu, pieņemot likumu par atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošā likuma grozīšanu. Tā kā pēc Komisijas rīcībā esošās informācijas Igaunijas Republika šo iepriekš minēto likumu par atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošā likuma grozīšanu līdz šim brīdim vēl nav pieņēmusi vai katrā ziņā nav informējusi par tā pieņemšanu Komisiju, Komisija uzskata, ka Igaunijas Republika līdz šim brīdim nav pienācīgi transponējusi savās tiesībās Direktīvas 3. panta i) punkta iii) daļu, 8. panta 2. punkta trešo daļu un 8. panta 3. punkta otro daļu un līdz ar to nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus.


(1)  OV L 37, 24. lpp.


Top